Olimpa dievi

ZEVS Olimpa dievu valdnieks. Zevs ir Rejas un Krona dēls. Viņš pieskaitāms pie trešās dievu paaudzes, kas gāzusi otro paaudzi – titānus. Zeva tēvs Krons, baidīdamies, ka bērni viņu var gāzt, aprija visus Rejas dzemdētos bērnus, taču Reja piemānīja vīru, tikko piedzimušā Zeva vietā dodot tam aprīt akmeni. Zevs pieaudzis atbrīvoja brāļus un māsas no Krona vēdera, pēc Metīdas padoma iedodot Kronam kādu dziru. Pateicībā par to viņi atdeva Zevam pērkonus un zibeņus. Zevs uzsāka cīņu ar Kronu u.c. titāniem par varu. Uz

z
zvarētos titānus Zevs iegrūda Tartarā. Trīs brāļi – Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja varu savā starpā. Zevs kļuva par debesu valdnieku. Poseidons valdīja pār jūrām un Aīds Pār veļu valstību.

POSEIDONS Jūras valdnieks, Krona un Rejas dēls. Tas parādās zirga vai vērša veidolā un tādejādi tuvinās neizsīkstošajai zemes dzīļu radītspējai Līdz ar grieķu cilšu izmitināšanu salās Poseidonu sāka identificēt ne tikai ar valgmi,kas dod dzīvību zemei, bet arī ar jūras plašumiem.Poseidona arhaiskās iezīmes atspoguļojas viņa vētrainajā iedabā, mēģinājumos saglabāt savu neatkarību. Būdams sp
p
piests atzīt Zevu par galveno , viņš sevi uzskata par Zevam līdzīgu. Poseidons piedalās sazvērestībā pret Zevu

AĪDS Veļu valstības valdnieks, kā arī pati valstība. Aīds ir olimpiskā dievība, kaut arī pastāvīgi mīt savā pazemes valstībā. Aīds valda kopā ar savu sievu Pe
e
ersefoni, ko viņš nolaupījis, kad tā lasījusi pļavā ziedus. Aīdu dēvē par ,,devīgo’’ un ,,viesmīlīgo’’,jo mirstīgā liktenis neiet secen nevienam cilvēkam, viņa īpašumā ir milzīgs daudzums cilvēku dvēseļu un zemē paslēpto bagātību. Viņu uzveic Hērakls, jo Aīds ir otršķirīga dievība, tomēr viņš ievieš šausmas ar savu nenovēršamību.

HĒRA Zeva sieva un māsa. Būdama likumīgā monogāmās laulības normu sargātāja Hēra vajā visus Zeva ārlaulības sakarus. Liels ir Hēras naids pret Zevu un mirstīgās Alkmēnes dēlu Hēraklu. Hēra iegrūda nāvē Semeli, kas bija dzemdējusi Zevam Dionīsu. Atriebdamās Zevam, kas laida pasaulē Atēnu, Hēra bez viņa palīdzības dzemdēja Hēfaistu. Taču šī viņas matriarhālā neatkarība beidzās neveiksmīgi, jo Hēfaists bija briesmīgi neglīts. Saniknotā Hēra nometa dēlu no Olimpa.

HESTIJA Mājas pavarda dieviete, Krona un Rejas vecākā meita, Olimpa la
a
aika dieviete. Hestija ir neizdzēšamas uguns sargātāja – uguns, kas vieno divas pasaules, cilvēci un katru ģimeni. Hestija ir jaunava un pilnīgā mierā mitinās Olimpā, simbolizējot nesatricināmo kosmosu. Hestijas tēls agri ieguva personificētās uguns abstraktās iezīmes un tāpēc nav saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem.

AREJS Kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība. Sākumā Arejs identificēts ar karu un nāvi nesošo ieroci. Senākais Areja mīts liecina par negrieķisko trāķisko izcelsmi. Sofokls Areju dēvē par “nicināto” dievu un aicina Zevu, Apollonu, Artemīdu un Bakhu sakaut viņu ar
r
r zibeni, bultām un uguni. Pat Areja varonīgajiem bērniem ir nesavaldīgas un cietsirdīgas iezīmes.

ATĒNA Gudrības un taisnīga kara dieviete. Mīts par to, ka Atēna ir piedzimusi Zevam un Metīdai, radies vēlāk – klasiskās Olimpa mitoloģijas veidošanās periodā. Atēna nāca pasaulē no Zeva galvas pilnā kaujas bruņojumā un ar kareivisku pavārdu. Viņa pārņem gudrības dievietes funkcijas, tāpat kā Zevs tās pārņem no Metīdas. Pēc sava nozīmīguma viņa ir pielīdzināma Zevam, dažkārt pat pārspēj to. Viņai bija veltīti zemkopības svētki. Šo svētku laikā notika Atēnas statujas apmazgāšana; jaunieši zvērēja pilsonisku kalpošanu dievietei.

APOLLONS Savā klasiskajā tēlā ietver arhaiskās un htoniskās pirmsgrieķu un Mazāzijas attīstības iezīmes. Apollons ir dzimis uz peldošas Asterijas salas, kas uzņēma Zeva mīļāko – Lēto. Līdzās savai postošajai darbībai Apollons arī dziedina; viņš ir dziedinātājs Paiāns, Aleksikaks, aizstāvis pret ļaunumu un slimībām. Vīņš darījis galu mērim, Peloponēsas kara laikā. Apollons ir gans un ganāmpulku sargātājs, pilsētas dibinātājs un būvētājs, cilšu aizsācējs un aizbildnis. Dažkārt šīs Apollona funkcijas ir saistītas ar mītiem par Apollona kalpošanu cilvēcei. Šo kalpošanu viņam noteica Zevs, kas dusmojas par Apollona neatkarīgo iedabu. Apollona kults bija izplatīts visā Grieķijā. Tempļi no Apollona orākuliem bija Dēlā, Didimās, Klarā, Abās, Pelopnēsā un citās vietās. Taču galvenais Apollona godināšanas centrs bija Delfu templis.

AFRODĪTE Mīlas un skaistuma dieviete Afrodīte ir Zeva un Diones meita. Afrodītei piemita varenas, visu pasaules pārņemošas kosmiskās mīlas funkcijas. Afrodīte mēdz parādīties mežonīgu zvēru – lauvu, vilku, lāču svītas pavadībā, kurus padarījusi rāmus sievietes iedvestā vēlme pēc mīlas. Afrodītes vīrs ir Hēfaists – pats prasmīgākais meistars un pats neglītākais starp dieviem.Homēra eposā kļūst aizvien lielāka koķete, un attieksme pret viņu ir maigi ironiska .

HERMEJS Dievu vēstnesis, ceļinieku aizbildnis, mirušo dvēseļu pavadītājs. Hermejs ir Zeva un Atlanta meitas Majas dēls. Dieva fetišistiskie rudimenti parādās tādos Hermeja neatņemamos atribūtos ka ,,ambrozijas’’ spārnotās zelta sandalēs un zelta zizlī – maģisko spēku koncentrācijā. Turot rokās šo zizli, kas iemidzina un pamodina ļaudis, Hērmejs veic vienu no savām senākajām funkcijām, pavada mirušo dvēseles uz Aīdu; viņš ir palīgs ceļā uz veļu valstību. Hermejs ir vienlīdz labi pazīstams abām pasaulēm gan dzīvei, gan nāvei, viņš ir starpnieks starp šīm pasaulēm.

ARTEMĪDA Medības dieviete. Zeva un Lēto meita. Artemīda pavada laiku mežos, kalnos, medījot savu pavadoņu – nimfu barā, kuras arī ir mednieces. Viņa ir bruņojusies ar loku. Artemīdu pavada suņu bars. Dievietei ir izlēmīga un agresīva iedaba. Sodīšanai tā bieži izmanto bultas un stingri prasa ievērot senos paradumus, kas ievieš kārtību dzīvnieku un augu pasaulē. Artemīda ir ne tikai medniece, bet arī lāču māte.Artemīdas priesteri rituāla dejā uzģērba lāča ādas un tika dēvēti par lāčumātēm.

HĒFAISTS Uguns un kalēja amata dievs.Viņš attēlots kā uguns fetišs, vai arī kā uguns pavēlnieks. Vecāki nemīlēja Hefaistu, tādēļ divreiz to nometa no Olimpa zemē. Reiz to izdarīja māte. Par to dēls viņai atriebās, piekaldams māti pie troņa. Otrreiz Hēfaistu zemē nometa Zevs, kad Hēfaists aizstāvēja māti. Hēfaistam ir klibas abas kājas un viņš ir neglīts.Olimpā Hēfaists uzjautrina dievus ar jokiem, pasniedz tiem nektāru un ambroziju. Hēfaists zināmā mērā tur ir apkalpotāja lomā.

DĒMETRA Auglības un zemkopības dieviete, viena no visvairāk pielūgtajām Olimpa dievībām. Dēmetra ir labvēlīga cilvēkiem, palīdz tiem lauku darbos. Viņa ir skaista ar nobriedušu kviešu krāsas matiem.

Leave a Comment