Džeza mūziķi

Lūiss Ārmstrongs (Louis Daniel Armstrong, Satchmo; 1901. gada 4. augusts — 1971. gada 7. jūlijs) — amerikāņu džeza muzikants. Ārmstrongs precīzi nav zinājis savu dzimšanas dienu un izvēlējās par tādu 4. jūliju — ASV neatkarības dienu. Vēlāk dzimšanas datumu precizēja viņa biogrāfi.
Āfroamerikāņu džeza muzikants, trompetists un dziedātājs. Ārmstrongu bieži dēvē par „džeza tēvu”. Viņš ir dzimis Ņuorleānā, no kurienes 1922. gadā devās uz Čikāgu, spēlēt Džo Olivera orķestrī.
Visnozīmīgākie Ārmstronga ieraksti veikti 1927. un 1928. gados un pazīstami kā „Louis Armstrong and His Hot Fives”. Šie ieraksti kļuva par „svinga ēras” ietekmīgākajiem paraugiem. Līdz pat 1940. gadiem Ārmstrongs palika improvizētājs, kuram bija vislielākais skaits atdarinātaju un sekotāju starp džeza muzikantiem.
Ārmstronga bērnība nebija viegla. Tēvu viņš nekad nav pazinis, bet māte viņam nav veltījus īpaši daudz uzmanības. Lūī, kā viņu sauca kreolu manierē, audzināja viņa vecāmāte, kura vēl atcerējās verdzības laikus. Zēns jau no bērnības strādāja, izvadāja ogles, dziedāja par sīknaudu uz ielu stūriem.
Pirmo muzikālo izglītību viņš guva krāsaino pusaudžu labošanas kolonijā, kur nokļuva par šaušanu uz ielas Jaungada naktī. Atbrīvots, bijušais cietuma pūtēju orķestra līderis ātri vien atrada darbu. 18 gadu vecumā pie sevis ansamblī viņu paņema pietiekami autoritatīvs trombonists Kids Ori. Bet pats Lūiss Ārmstrongs par savu īsto skolotāju uzskatīja Džo Kingu Oliveru.
Savus pirmos ierakstus veica Čikagā Olivera „Kreolu džezbenda” sastāvā. 1924.gadā viņs pēc sievas Līlas Hārdinas uzstājīgas prasības uzsaka patstāvīgu karjeru. 1925. gadā Lūiss Ārmstrongs organizēja savu „Karsto piecinieku” – pirmo džeza improvizāciju ansambli. Ierakstus, kas veikti šajos gados, pieņemts uzskatīt par džeza klasikas grāmatas pirmajām zelta lappusēm. Tad arī trompetists Lūiss sāka dziedāt. Sākumā tas bija „skečšs” – vokāls trompetes atdarinājums. Vokāls ar vārdiem parādijās vēlāk.
30. gados Lūiss Ārmstrongs daudz koncertēja, uzstājās ar slaveniem bigbendiem, taču lūpas traumas dēļ (kas viņas deva iesauku Satchmo) aizvien vairāk sāka uzstāties kā vokālists. 40. gados viņš savāca ansambli „Visas zvaigznes” (All Stars) – spīdošu džeza komandu. Par klasiku kļuva 50.gados kopā ar Ellu Ficdžeraldu ierakstītā Geršvina opera “Porgijs un Besa” Panākumu virsotnē ierakstīta dziesma „Hello, Dolly!”; dziesma ir iegājusi daudzu izcilu izpildītāju repertuārā, bet Ārmstrongs ir no tiem vispopulārākais. Par viņa pēdējo hītu kļuva dziesma „What a Wonderful World”
Lūiss Ārmstrongs miris Ņujorkā 1971. gada 6. jūlijā.

Čārlzs Pārkers Jaunākais ar iesauku “Putns” (Charles “Bird” Parker, Jr., * 1920.gada 29.augustā Kanzassitijā, † 1955. gada 12. martā Ņujorkā) – ASV džeza saksofonists un komponists.
Līdzās Lūisam Ārmstrongam un Djūkam Elingtonam tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem džeza muzikantiem. Viens no bībopa mūzikas dibinātājiem un viens no bītņiku paaudzes iedvesmotājiem.
Dzimis Kanzassitijā. Tēvs bija iedzert mīlošs vidusmēra pianists, bet māte – Western Union darbiniece. Saksofonu sāka spēlēt 11 gadu vecumā. Bērnībā Pārkers neparādīja kādas īpašas muzikālas spējas, tomēr milzīgu darbaspēju (vēlāk intervijā apgalvoja, ka kādus 3 – 4 gadus spēlējis 15 stundas dienā) dēļ iekļāvās Kanzassitijas džeza grupās. 1939. gadā pārcēlās uz Ņujorku, iesākumā strādādams arī par trauku mazgātāju restorānā, kurā tolaik muzicēja Ārts Teitums.
2. pasaules kara laikā kopā ar domubiedriem (Diziju Gilespiju, Teloniju Monku, Maksu Rouču un Keniju Klārku citu starpā) Hārlemas klubos radīja bībopu.
Jau jaunībā sācis lietot heroīnu un lielā daudzumā alkoholiskos dzērienus, kas iedragāja Pārkera veselību. Miris Ņujorkā kā slavens mūziķis.