Saturs
1. Dzimumu līdztiesības definīcija 3
2. Situācijas vispārīgs raksturojums Latvijā 4
3. Dzimumu līdztiesība darba tirgū 6
3.1. Atalgojumu atšķirības 8
3.2. Raksturīgākās īpašības 10
4. Līdztiesība sociālajā dzīvē 11
4. Līdztiesība sociālajā dzīvē 12
4.2. Izglītība un zinātne 12
4.3. Vardarbība un seksuālā izmantošana 12
4.4. Nabadzība 13
4.5. Veselība 14
4.6. Ģimenes dzīve 15
5. Līdztiesība politiskajā sfērā 16
6. Valdošie stereotipi, kas ietekmē dzimumu līdztiesību 17
7. Secinājumi 20
8. Ieteikumi 21
9. Izmantotā literatūra 22
1. Dzimumu līdztiesības definīcija
Dzimumu līdztiesība ir situācija, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de iure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību. Būtiski ir nošķirt “līdztiesības” no “vienlīdzības” jēdziena izpratnes. Dzimumu līdztiesība nozīmē nodrošināt abiem dzimumiem vienādas tiesības, nevis uztvert vīriešus un sievietes kā vienādas būtnes.
Dzimumu līdztiesībā pastāv tiešā un netiešā diskriminācija:
tiešā diskriminācija izpaužas situācijās, kur sievietei vai vīrietim tiešā veidā ir liegta kāda iespēja tikai viņa vai viņas dzimuma dēļ;
netiešā diskriminācija izpaužas situācijās, kurās sievietei vai vīrietim ir netiešā veidā liegta iespēja īstenot savas tiesības sociālo, ekonomisko, kulturālo, vēsturisko vai citu faktoru dēļ. Šīs diskriminācijas rezultātā iespējas.
2. Situācijas vispārīgs raksturojums Latvijā
Kopš 1999.gada janvāra Labklājības ministrija ir atbildīgā ministrija, kura koordinē dzimumu līdztiesības jautājumus valstī. Tas ietver sadarbību ar citām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, informācijas vākšanu un apkopošanu par dzimumu līdztiesības jautājumiem un attīstības tendencēm šajā jomā, kā arī priekšlikumu un projektu sagatavošana par dzimumu līdztiesības politikas vispārējiem jautājumiem. Pasaules mērogā dzimumu līdztiesības jomā Latvija ir 11. vietā.
Dzimumu līdztiesība attiecas gan uz sievietēm, gan uz vīriešiem. Jebkura veida (t.sk. sociālās, ekonomiskās, politiskās un kulturālās) diskriminācijas izskaušana ir būtisks priekšnosacījums ikviena iedzīvotāja cilvēktiesību nodrošināšanai un viņa labklājības veicināšanai.
Pašlaik Latvijā dzimumu līdztiesība nepastāv. Visspilgtāk dzimumu nevienlīdzība izpaužas darba tirgū. Tādēļ, lai uzlabotu esošo situāciju ir nepieciešama izglītības līmeņa paaugstināšana iedzīvotājiem. Skolās lielāka uzmanība jāpievērš ģimenes un attiecību veidošanas apmācībai, kā arī pamatīgāku eksakto un dabaszinātņu priekšmetu apguvei abu dzimumu jauniešu vidū. Īpaša uzmanība jāpievērš vīriešu motivēšanai iegūt izglītību, kas ne tikai uzlabos vīriešu dzīves kvalitāti un mūža ilgumu, bet arī veicinās dzimumu līdztiesību ģimenēs un sekojoši arī darba tirgū. Nav nepieciešamas īpašas aktivitātes, kas mazinātu horizontālo segregāciju, jo “sievišķīgo” vai “vīrišķīgo” profesiju un nozaru pastāvēšanu nosaka ne tikai sabiedrībā valdošie dzimumu lomu stereotipi, bet lielā mērā arī objektīvi ierobežojumi un atšķirīgas subjektīvās vajadzības, kuras vairāk izteiktas viena vai otra dzimuma pārstāvju vidū. Sieviešu un vīriešu nevienlīdzību darba tirgū, uz ko norāda dzimumu algu starpība, mazinātu algu paaugstināšana publiskajā sfērā strādājošajiem. Nepieciešami arī vertikālo segregāciju ierobežojoši pasākumi, tai skaitā atbalsts darba un ģimenes dzīves saskaņošanai un stingrāki virsstundu vai nenormētā darba ierobežojumi vadošajiem darbiniekiem.
Formāli dzimumu līdztiesību garantē Latvijas likumdošana un starptautiskie normatīvie dokumenti, kas ir pamats, lai veidotu patiesu dzimumu līdztiesību visās dzīves jomās. Tomēr, analizējot pieejamo statistiku un pētījumus, jāsecina, ka Latvijā pastāv gan tieša, gan netieša diskriminācija gan pret sievieti, gan pret vīrieti – t.i. de facto līdztiesība netiek nodrošināta pilnībā. Dzimumu diskriminācija (gan pret sievieti, gan pret vīrieti) ir kavējošs faktors tautas spēju un iespēju optimālai realizācijai. Vīriešu un sieviešu līdzdalības ierobežošana jebkurā dzīves sfērā noved pie neefektīvu lēmumu pieņemšanas un realizēšanas. Dzimumu nevienlīdzība rada neelastīgu sabiedrību, kura nav spējīga mobilizēties jaunu pārbaudījumu un risinājumu meklējumu priekšā vai krīžu gadījumos.
Dzimumu līdztiesības veicināšana ir svarīgs elements. Tomēr praksē sievietēm un vīriešiem tomēr nav vienlīdzīgas tiesības.
Latvijā dzimumu līdztiesības problēmas pastāv šādās nozarēs:
• ekonomiskajā;
• sociālajā;
• politiskajā
3. Dzimumu līdztiesība darba tirgū
2006. gadā veikts pētījums par dzimumu līdztiesību darba tirgū. Pētījumā ir veikts esošās situācijas novērtējums dzimumu līdztiesības jomā Latvijas darba tirgū, pastāvošo problēmu identificēšana, to objektīvo un subjektīvo aspektu analīze. Pētījuma ietvaros ir izmantotas kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījumu metodes – darba devēju, aktīvā vecuma iedzīvotāju un ģimeņu ar maziem bērniem aptauja, fokusa grupu diskusijas ar nodarbinātajiem iedzīvotājiem un mazu bērnu vecākiem, kā arī padziļinātās intervijas ar darba devējiem, studentiem un ekspertiem.
Secināts, ka lai veicinātu dzimumu līdztiesību darba tirgū, nepieciešama izglītības līmeņa paaugstināšana iedzīvotājiem. Pētījums norāda uz nepieciešamību skolās pievērst lielāku uzmanību ģimenes vai attiecību veidošanas apmācībai, kā arī pamatīgāku eksakto un dabaszinātņu priekšmetu apguvei abu dzimumu jauniešu vidū. Īpaša uzmanība jāpievērš vīriešu motivēšanai iegūt izglītību, kas ne tikai uzlabos vīriešu dzīves kvalitāti un mūža ilgumu, bet arī veicinās dzimumu līdztiesību ģimenēs un sekojoši arī darba tirgū. Sieviešu un vīriešu nevienlīdzību darba tirgū, uz ko norāda dzimumu algu starpība, mazinātu algu paaugstināšana publiskajā sfērā strādājošajiem.
Tāpat atklāts, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis gan vīriešu, gan sieviešu nodarbinātības līmenis, pie kam Latvijā tas ir audzis straujāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā ir tikai nedaudz zemāks par vīriešu nodarbinātības līmeni. Tā kā relatīvi zemu vidējo nodarbinātības līmeni Latvijā salīdzinājumā ar vidējo nodarbinātības līmeni Eiropas Savienības dalībvalstīs nosaka tieši zemāks vīriešu nodarbinātības līmenis, savukārt sieviešu vidū nodarbināto īpatsvars ir augstāks par vidējo Eiropas Savienības rādītāju, tad to, ka četru gadu laikā, pieaugot nodarbinātības līmenim par apmēram vienu procentu, ir palielinājusies arī vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeņu starpība, nevaram uzskatīt par sievietes diskriminējošu tendenci.
Noskaidrots, ka gan vīriešu, gan sieviešu vidū augstāks nodarbinātības līmenis ir cilvēkiem ar augstāko izglītību. Izteikti zemāks nodarbinātības līmenis salīdzinājumā ar vīriešiem ir sievietēm ar pamatizglītību, tai skaitā nepabeigtu, un arī ar vidējo vispārējo izglītību.
Latvijas tāpat kā citu ES valstu darba tirgus situācijai raksturīgs tas, ka vīriešu un sieviešu darba slodze jeb nedēļā nostrādāto stundu skaits ir atšķirīgs. No aptaujātajiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem aptuveni puse gan vīriešu, gan sieviešu atzīst, ka strādā 40 stundas nedēļā, tomēr vīriešu vidū ir lielāks tādu darbinieku īpatsvars (36%), kuri strādā vairāk par 40 stundām, savukārt sievietes gandrīz divas reizes biežāk kā vīrieši strādā uz nepilnu slodzi (18%). Latvija arī ir viena no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur sieviešu darba meklētāju īpatsvars ir zemāks par vīriešu darba meklētāju īpatsvaru. Pētījumā noskaidrots, ka no nestrādājošiem aktīvā vecuma iedzīvotājiem lielākā daļa (76,3% vīriešu un 63,7% sieviešu) vēlētos agrāk vai vēlāk stāties darbā, jo īpaši gados jaunāki cilvēki. Taču tikai 40,1% šīs grupas vīriešu un 24,1% sieviešu meklē darbu. Tas liecina, ka sieviešu vidū izplatītie nestrādāšanas iemesli (bērnu aprūpe, mājsaimniecība, arī vairāk invalīdu un pensionāru) tās vairāk attur no iesaistīšanās darba tirgū.
Pētījumā tika izvirzīta hipotēze par to, ka sieviešu mājas darbiem un ģimenes rūpēm veltītais laiks ietekmē viņu iespējas gūt ienākumus, veicot apmaksātu darbu. Daļēji to apstiprina skaidrojums, kāpēc nestrādājošie vēlētos izmantot elastīgā darba (t.sk. nepilna darba laika) iespējas. Sieviešu vidū divas reizes biežāk nekā vīriešiem kā galvenais iemesls minēta vēlme savienot darbu ar rūpēm par ģimeni (65% un 37%). Nestrādājošajiem vīriešiem savukārt svarīgāki nekā sievietēm ir citi iemesli: darba un mācību apvienošana (26% un 15%) un laika un ceļa izdevumu ietaupīšana (18% un 8%).
Arī bezdarba riska subjektīvā uztvere strādājošajām sievietēm ir asāka nekā vīriešiem: par to liecina lielāks satraukums par iespēju zaudēt darbu un sevišķi – neatrast citu, ja radīsies tāda vajadzība. Pētījums atklāj, ka vēl lielākā mērā nekā dzimums, bezdarba risku ietekmē vecums, un tieši vecākās paaudzes pārstāves biežāk satrauc iespēja zaudēt darbu un grūtības to atrast. Vecāka gadagājuma sievietēm īpaši svarīgs ir darbs, kas apmierinātu viņu sociālās vajadzības – kā iespēja būt sabiedrībā, justies noderīgām un vajadzīgām, uzturēt sevi formā un neieslīgt mājas dzīves rutīnā.
3.1. Atalgojumu atšķirības
Vīriešu algas ir augstākas visās nodarbinātības veidu grupās. Starpība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu ir sevišķi izteikta algotu darbinieku vidū, bet uzņēmējām un pašnodarbinātajām ir nedaudz lielākas izredzes saņemt ienākumus, kas tuvojas vīriešu ienākumu līmenim. Atalgojuma atšķirību daļēji izskaidro tas fakts, ka vīrieši biežāk uzņemas lielāku darba slodzi, kamēr sievietes biežāk nekā vīrieši ir nodarbinātas mazāk par 40 stundām nedēļā. Tas savukārt saistīts ar nevienlīdzīgo ģimenes darbu sadali, kas sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, liek vairāk iesaistīties mājas darbu veikšanā un/vai bērnu aprūpē. Taču arī līdzīgas darba slodzes ietvaros ir redzams vīriešu atalgojuma pārsvars. Pētījums parāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši uzskata, ka netiek adekvāti atalgotas, un šādās situācijās ir arī vairāk neapmierinātas ar savu darbu.
Runājot par darba algas atšķirībām dzimumu griezumā, Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda divas tendences. Pirmkārt, laika posmā no 1996. līdz 2004. gadam kopējais vīriešu algas pārsvars pār sieviešu algu pakāpeniski samazinājās, un 2004. gadā tas bija 16%. Otrkārt, laika posmā no 2004. līdz 2005. gadam vīriešu un sieviešu algu starpība palielinājās par vairāk nekā diviem procentpunktiem, un 2005. gadā sieviešu oficiālā alga sastādīja aptuveni 82% no vīriešu oficiālās algas. (Centrālās statistikas pārvaldes dati)
Faktori, kuri izskaidro vīriešu un sieviešu algu starpību, ir: vecums, izglītība, tautība (vai latviešu valodas prasme), ģimenes stāvoklis, darba līguma veids, profesija un/vai amats, nedēļā nostrādāto stundu skaits, darba attiecību ilgums, uzņēmuma atrašanās vieta, tā īpašuma sektors, darbības nozare un darbinieku skaits. Novērots, ka vislielāko ieguldījumu dzimumu algu starpībā ienes abu dzimumu darbinieku nevienmērīgais sadalījums starp profesiju grupām, tautsaimniecības nozarēm, kā arī sabiedrisko un privāto sektoru. Pārējo raksturīpašību efekti ir daudz mazāki un tie savstarpēji kompensējas. Galvenie kanāli, caur kuriem segregācija ietekmē darba samaksas nevienlīdzību par labu vīriešiem, ir: pirmkārt,
īpašuma sektors – vīrieši biežāk nekā sievietes strādā privātā sektorā, kur algas vidēji ir lielākas; un, otrkārt, uzņēmuma ekonomiskās darbības nozare – vīrieši biežāk nekā sievietes strādā nozarēs ar vidēji augstāku darba atalgojumu. Augstāk atalgotās nozares ir: būvniecība, mežsaimniecība, enerģētika, transports un sakari.
Lai gan sievietes caurmērā strādā tādās nozarēs un profesijās, kur ir relatīvi zema darba samaksa, vīriešiem tajās pašās nozarēs un profesijās, salīdzinot ar citiem vīriešiem, ir vēl sliktāki rādītāji. Izmantojot datus no dažādiem avotiem un tos ekonometriski analizējot, ir pierādīta pētījumā definētā hipotēze par to, ka piederība dzimumam ir darba atalgojumu ietekmējošs faktors, un šī faktora ietekme ir
atšķirīga dažādās nodarbinātības sfērās.
Sākot ar XX gadsimta vidu īpaši feminizētajās nozarēs, tādās kā izglītība, veselības un sociālā aprūpe, darba algu līmenis ir viens no viszemākajiem. Savukārt maskulinizētajās nozarēs algu līmenis ir viens no visaugstākajiem. Tas tiek pamatots ar to, ka visbiežāk tieši maskulinizētās nozares, piemēram, būvniecība vai mežizstrāde, ir ienesīgākas jeb vairāk pelnošas nekā, piemēram, no valsts budžeta finansētā medicīna vai izglītība.
Latvijā ir izteikta dzimumu horizontālā segregācija darba tirgū. Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai zvejniecībā un rūpniecībā strādājošo vīriešu īpatsvars ir aptuveni divas un pat trīs reizes lielāks nekā attiecīgais rādītājs sievietēm, savukārt lielākais sieviešu īpatsvars vērojams sabiedriskajā sektorā strādājošo vidū un pakalpojumu sfērā (izglītības, veselības, tirdzniecības, viesnīcas un pakalpojumu jomas). Par sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgo situāciju liecina tas, ka, neskatoties uz kopumā sieviešu vidū augstāko izglītības līmeni un lielāku sieviešu skaitu ar augstāko izglītību, visaugstākajās pozīcijās Latvijas sabiedrībā un uzņēmumos biežāk izvirzās vīrieši. Sabiedrībā valdošie stereotipi par noteiktu profesiju piemērotību sievietēm vai vīriešiem, ietekmē arī visnotaļ objektīvu darbinieku atlasi, kas balstās uz racionāli pragmatiskiem apsvērumiem, t.i., potenciālie darbinieki tiek izvērtēti pēc viņu izglītības, kvalifikācijas, darba pieredzes. Šajā gadījumā darbinieku atlase nav tieši diskriminējoša, bet tiek netieši diferencēta pēc dzimuma, jo pastāvošais attiecīgās profesionālās izglītības trūkums sieviešu vai vīriešu vidū ierobežo pretējā dzimuma ieiešanu feminizētās nozarēs. Kopumā darba devēju attieksme liecina, ka feminizētās nozares ir ievērojami atvērtākas nekā maskulinizētās un, ja vīrietis vēlētos strādāt kādā no „sievišķīgajām” nozarēm (izglītība, veselība, tirdzniecība), tad tas būtu izdarāms vieglāk nekā sievietei, kas vēlētos darboties „vīrišķīgajās” nozarēs – būvniecībā, transporta vai agrārajā un ražošanas sfērā. Jāpiezīmē, ka tas attiecas ne tikai uz darba devēju skatījumā vīriešiem vairāk piemērotajiem fiziska rakstura darbiem, bet arī augstāk kvalificētajiem, piemēram, vadītāja amatiem.
Dzimumu līdztiesības jēdziens darba tirgus kontekstā galvenokārt tiek uztverts kā vienādas tiesības un iespējas uz darbu un taisnīgu, vienlīdzīgu atalgojumu. Šobrīd iedzīvotāju apziņā šis jēdziens mazāk saistās ar vīriešu un sievietes līdzvērtīgo lomu sabiedrības attīstībā un praktiski nemaz netiek asociēts ar vienādām resursu izmantošanas iespējām.
Dzimumu līdztiesības jēdziena emocionālā uztvere parāda, ka nevis darbs, bet ģimene ir tā vieta, kur sākas un ideālajā veidā var izpausties dzimumu līdztiesība – harmonija, saskaņa un vienotība starp vīrieti un sievieti, atbalsts un vienam otra papildināšana un pašrealizācija. Mīlestība ir ideālā un augstākā dzimumu līdztiesības forma un izpausme. Tomēr, kā redzams no pētījuma dalībnieku pieredzes, praksē ideālā dzimumu līdztiesība, kaut arī tai nav nekādu juridisku vai formālu ierobežojumu, bieži vien netiek sasniegta vai īstenota.
3.2. Raksturīgākās īpašības
Darba devēju priekšstati par sievietēm un vīriešiem raksturīgākajām īpašībām atspoguļo valdošos stereotipus par sievietes un vīrieša dabu.
Darbiniekiem vīriešiem raksturīgās īpašības:
o aukstasinība;
o racionālisms;
o objektivitāte;
o radošums;
o tehniskā, eksaktā domāšana;
o drosme uzsākt nezināmas lietas;
o spēja ātrāk pieņemt lēmumus.
Darbiniecēm sievietēm piemītošās īpašības:
• lielākas koncentrēšanās spējas;
• uzmanība, precizitāte, patstāvība;
• spēcīga atbildības sajūta;
• intuīcija;
• loģiskā domāšana;
• lojālākas, uzticamākas darba devējam;
4. Līdztiesība sociālajā dzīvē
Sociālā dzīve ir plašs jēdziens un sevī ietver daudzas sfēras – izglītību, veselību un ģimenes dzīve. Arī nabadzība un vardarbība ir iekļautas pie šīs sfēras problēmām, lai gan tās ir saistītas arī ar ekonomisko, politisko un citām sfērām.
4.2. Izglītība un zinātne
Meitenēm un zēniem vienāda obligātā pamatskolas izglītība un vienlīdzīgas tiesības uz izglītību visās pakāpēs tika ieviestas 1919. gadā. Skolēnu skaita ziņā pamatizglītībā ir vērojams dzimumu līdzsvars. Pamatskolā bieži vien tiek akceptētas un veicinātas stereotipiskās dzimumu lomas, meitenēm mācot šūt un vārīt, bet zēniem – zāģēt un kalt. Jāpiebilst, ka skolotāju vidū ir vairāk sieviešu nekā vīriešu.
Latvijā arvien vairāk aktualizējas problēma – bērni, kuri neapmeklē skolu. Ir veikti vairāki pētījumi par ielas bērniem, kas liecina, ka zēnu īpatsvars šo bērnu vidū ir augstāks par meiteņu īpatsvaru.
Augstākās izglītības iestādēs studējošo vidū ir vērojams sieviešu pārsvars, lai gan pēdējo gadu laikā proporcionāli pieaudzis studējošo vīriešu skaits. Savukārt, analizējot datus pa augstākās izglītības programmām, redzama izteikta dzimumu segregācija: sievietes studē programmās, pēc kuru absolvēšanas darbs ir salīdzinoši zemu apmaksāts – izglītība, kultūra, veselības aprūpe un ārstniecība. Līdzīgas tendences ir vērojamas vidējā speciālajā un profesionālajā izglītībā.
Būtiski samazinājies zinātnē, īpaši augstākajā līmenī, nodarbināto sieviešu skaits. Profesoru vidū (kuru algas Latvijas augstākās izglītības un zinātnes apstākļiem ir salīdzinoši augstas) ir vairāk vīriešu nekā sieviešu.
4.3. Vardarbība un seksuālā izmantošana
Tā kā ir zinātniski ir pierādīts, ka sievietes ir fiziski vājākas nekā vīrieši, no tā izriet secinājums, ka sievietes daudz vairāk cieš no gan no seksuālās vardarbības ģimenē un ārpus tās, gan no fiziskās vardarbības. Arī sieviešu tirdzniecība, kas ir vardarbības forma, kļūst par arvien aktuālāku problēmu Latvijā. Lai gan ir maz informācijas par šīs problēmas reālo apjomu, tomēr ir zināms, ka vīriešus tā skar mazāk.
4.4. Nabadzība
Aprēķinot nabadzības risku dažādām iedzīvotāju sociāldemogrāfiskajām grupām, ir secināts, ka Latvijā nabadzība var skart abus dzimumus. Palielinoties ģimenes locekļu skaitam, paaugstinās nabadzības risks sievietēm. Sievietes, kurām ir bērni, ir nabadzīgākas par sievietēm, kurām nav bērnu. No tā var secināt, ka, uzņemoties bērnu aprūpes pienākumus, tiek ierobežotas sieviešu ekonomiskās iespējas. Nepilnās ģimenes, kurās ir nepilngadīgi bērni un sieviete ir ģimenes galva, ir pakļautas vislielākajam nabadzības riskam, jo sievietei beiži jāsaskaras ar diskrimināciju darba tirgū un bērna tēva bezatbildību.
Sievietēm nabadzība ir reāls drauds visa mūža garumā. Tā kā sievietes vidēji saņem zemāku algu nekā vīrieši, arī viņu vidējās pensijas ir zemākas. Stāvokli pasliktina tas, ka vairums šo sieviešu ir vientuļas (atraitnes, šķirtenes), un viņu pensijas ir nepietiekamas īres nomaksai, pārtikai un citu vajadzību apmierināšanai.
Arī vīrieši cieš no nabadzības, taču nabadzības riska specifika vīriešiem ir atšķirīga. Visaugstākajam nabadzības riskam ir pakļautas sievietes ar bērniem, savukārt, vīriešiem nabadzības risks ir augstāks, ja viņi ir vientuļi. Tas ir saistīts ar vīriešu un sieviešu atšķirīgām izdzīvošanas stratēģijām.
4.5. Veselība
Būtisks veselības raksturojums ir jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, kur Latvijā izpaužas izteikta dzimumu atšķirība: vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums ir 11 gadus mazāks nekā sieviešu, kas, salīdzinot ar attīstītajām valstīm, ir liela starpība. Šī ir sabiedrībai bīstama tendence.
Satraucošs ir salīdzinoši augstais vīriešu mirstības līmenis, ko izraisījuši ārējie nāves cēloņi. Vīriešu mirstība no ārējiem nāves cēloņiem ir aptuveni trīs reizes augstāka nekā tā ir sieviešu vidū. Tieši vīriešu augstais nāves gadījumu īpatsvars no traumām un satiksmes negadījumos (īpaši darbaspējīgā vecumā) ir nopietna problēma. Turklāt alkoholisms un narkomānija, kura ir biežāk raksturīga vīriešiem, arī ir tiešs vai netiešs nāves cēlonis. Smēķēšana ir izplatītāka vīriešu vidū.
Cits veselības problēmu aspekts ir garīgās veselības problēmas. Pārmaiņu process Latvijā, kā arī globalizācijas process vispār, izraisa nemitīgas pārmaiņas sabiedrības vērtībās un vidē. Nenoteiktība, vērtību un lomu (t. sk. dzimumu lomu) maiņa izraisa nopietnas personības krīzes un pašvērtējuma problēmas, kas būtiski ietekmē indivīdu iesaistīšanos sociālajos un ekonomiskajos procesos. Pētījumi liecina arī par to, ka sociālā spriedze ir atšķirīgi ietekmējusi sievietes un vīriešus un ka abiem dzimumiem ir atšķirīgas izdzīvošanas stratēģijas. Tā, piemēram, pēdējos gados veiktie pētījumi liecina par strauju, t.s., sociālās apātijas simptomu pieaugumu, it īpaši vīriešu vidū, kur parādās kritiski augsti pašnāvības rādītāji.
Vīrieši mazāk nekā sievietes rūpējas par veselību, tai skaitā savu (un savas partneres) reproduktīvo veselību. Vairums sieviešu regulāri apmeklē ārstu, bet vīrieši ārstu (īpaši profilakses nolūkos) apmeklē ļoti reti, lai gan seksuāli transmisīvās slimības un, it īpaši, HIV/AIDS rādītāji ir augstāki vīriešu vidū.
Nemainot indivīdu attieksmi pret savu veselību, iedzīvotāju veselības rādītāji turpinās pasliktināties. Vīriešu vidējā mūža ilguma rādītāji turpinās samazināties un ievērojami atpalikt no pasaules attīstīto valstu vīriešu vidējā mūža ilguma. Vīriešu mirstības augstie rādītāji tieši darbaspējīgā vecumā ir īpaši bīstami tautas demogrāfiskajam stāvoklim. Turklāt, slikta reproduktīvā veselība negatīvi ietekmē tautas demogrāfiskās tendences. Arī bērnu veselība cieš no vecāku – tai skaitā tēva – sliktā veselības stāvokļa. Garīgās veselības problēmas nopietni ietekmē gan indivīda, gan ģimenes labklājību un ekonomiskās un sociālās iespējas, kas savukārt ierobežo valsts ekonomisko un sociālo potenciālu kopumā.
4.6. Ģimenes dzīve
Latvijā, galvenokārt, sievietes ir atbildīgas par visiem darbiem mājsaimniecībā, lai gan lielākā daļa sieviešu strādā arī ārpus mājas. Strādājošās sievietes velta aptuveni divtik daudz laika mājas darbiem kā strādājošie vīrieši un mājsaimniecībās, kurās ir bērni, šīs atšķirības ir vēl krasākas. Šim nepieciešamajam, bet neapmaksātajam ieguldījumam tautsaimniecībā ir nozīmīgas sekas līdztiesīgo iespēju nodrošināšanai ārpus mājas, it īpaši ņemot vērā alternatīvu bērnu aprūpes modeļu un iestāžu trūkumu un pārsvarā vājo tēvu lomu ģimenē.
Neīstenojot ģimenēm alternatīvus bērna aprūpes modeļus (piem., privātie tai skaitā, darba devēju un valsts bērnudārzi), ģimenēm netiek sniegts pietiekams atbalsts bērna aprūpei. Līdz ar to neatkarīgi no sieviešu iegūtās izglītības, mazināsies viņu iespējas iekļauties darba tirgū.
Stereotipu mainīšana un līdztiesīga darbu sadale ģimenē veicinātu tēvu iekļaušanos un līdzdalību ģimenes dzīvē, kas savukārt var mazināt vīrieša atsvešināšanos no ģimenes un var veicināt laulību šķiršanu skaita samazināšanos un, radot lielākas laika rezerves, palielinātu sieviešu iespējas ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā dzīves sfērā.
Vīriešu izstumtība no aktīvas līdzdalības ģimenes dzīvē un ierobežotā atbalsta pieejamība personisko un sabiedrības krīžu situācijās rada vīriešos depresiju, kas, nesaņemot palīdzību, pakāpeniski var padziļināties. Lai mazinātu depresijas simptomus, vīrieši bieži izvēlas tādus mazadaptīvus risinājumus kā alkoholu, narkotikas, pašnāvību u.c.. Tas ne tikai mazina viņu individuālo labklājības līmeni, bet atstāj nopietnu ietekmi uz bērniem un citiem ģimenes locekļiem, kā arī ierobežo potenciālo ieguldījumu valsts tautsaimniecībā kopumā.
5. Līdztiesība politiskajā sfērā
Politiskajā sfērā dzimumu diskriminācija izpaužas gan ekonomiskajos aspektos, gan arī sabiedrības stereotipiskajā attieksmē pret sievietēm – politiķēm. Sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir neliela (Ministru kabinetā ir ap 25% sieviešu, parlamentā – nepilni 20%). Tomēr Latvijā notiek sieviešu integrācija politikā. Puse pašvaldību darbinieku secina, ka sievietes arvien vairāk piedalās administratīvajā darbā, uzņēmumu valdēs. Mainās arī deputātu proporcijas pēc dzimuma. Sievietēm lēmumu pieņemšanā jāiesaistās pēc iespējas agrāk. “Lai gan pasaulē dzimumu līdztiesības jomā Latvija ir 11.vietā, taču tai pašā laikā sievietes ir iesaistītas tikai vidēja līmeņa lēmumu pieņemšanā. Augstos amatos dominē vīrieši, viņu starpā pastāv solidaritāte, savukārt, starp sievietēm šī solidaritātes pietrūkst. Nedrīkst uzsvērt sieviešu tiesības, nepievēršot uzmanību vīriešiem, taču, pārskatot savus cilvēktiesību jautājumus, mēs – sievietes, varam ierobežot vīriešus.” (I. Ūdre)
Kā redzams sekojošajā diagrammā, vairāk nekā puse sabiedrības tomēr uzskata, ka vīrieši ir labāki politiķi. Protams, sievietes tam pārsvarā nepiekrīt, lai gan gandrīz 40% sieviešu tomēr uzskata, ka vīriešiem politika ir piemērotāka nekā sievietēm. Šī vispārējā sabiedrības nostāja, kā arī pašu sieviešu skeptiskā attieksme pret sievietēm politikā negatīvi ietekmē sieviešu integrāciju šajā sfērā.
Tomēr nevar nepieminēt arī Latvijas sasniegumu dzimumu līdztiesības jomā tieši politikā – sievieti-prezidenti. Pat ASV, kas tiek uzskatīta par ļoti demokrātisku valsti, prezidenta amatā vēl nav tikusi ievēlēta sieviete. Vaira Vīķe-Freiberga ir pierādījusi, ka Latvijā arī sieviete var ieņemt augstus amatus.
6. Valdošie stereotipi, kas ietekmē dzimumu līdztiesību
Eksistējošo kultūras aizspriedumu un sociālo stereotipu izskaušana ir sevišķi svarīgi dzimumu līdztiesības panākšanai. Uzsverot stereotipa uzskatus par sievietēm, it īpaši mēdijos un caur internetu izplatītajā informācijā, izklaides industrijā, reklāmā, un izglītības materiālos nenodrošina patieso sieviešu un vīriešu lomu sadalījumu un to ieguldījumu mainīgajā pasaulē. Neierobežojot to izteiksmes brīvību, mēdijiem un kultūras institūcijām kā uzskatu veidotājiem un līdzekļiem, būtu jāveido sabiedrības doma par mainīgajiem dzimumu stereotipiem un godīgi jāatspoguļo dzimumu savstarpējās lomas. Sieviešu un vīriešu atšķirīgās sociālās lomas un uzvedības modeļi – balstīti uz pieņēmumiem, nevis dzimumu bioloģiskām atšķirībām. Kopumā dzimumu līdztiesības principus vieglāk pieņem un īsteno sievietes un vīrieši ar augstāko izglītību, bet dzimumu stereotipi spēcīgāk darbojas un ir noturīgāki iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni vidū.
Saskaņā ar vienu no nozīmīgākajiem pētījumiem „Latvijas fakti” respondenti, kas piedalījās šajā pētījumā, uzskatīja, ka :
Vīrietis ir ģimenes galva. Šādam apgalvojumam piekrita 86,3% respondentu
Kafejnīcās, bāros un restorānos rēķini jāmaksā vīrietim (74,1%);
Vīrietis ir ģimenes galva (73,4%);
Profesijas dalās vīriešu un sieviešu profesijās (67,7%);
Rūpes par mājsaimniecību jāuzņemas sievietei (67%);
Vīrieti nereti darbā pieņem tikai tāpēc, ka viņš ir vīrietis (64,6%).
Tomēr pārliecinoši tika noraidīts apgalvojums, ka vīrietis neraud un viņam nevar uzticēt mazu bērnu audzināšanu. Kā arī interesants fakts ir tas, ka lielākā daļa respondentu nepiekrita izteiktajam apgalvojumam, ka vientuļa sieviete pēc 30 gadiem ir vecmeita.
Vairākas būtiskas atšķirības novērojamas sieviešu un vīriešu auditorijās.
Vīrieši ievērojami biežāk nekā sievietes piekrita apgalvojumiem , ka
• Vīrietis ir ģimenes galva
• Rūpes par mājsaimniecību jāuzņemas sievietei,
• Vīrieši neraud,
• Vientuļa sieviete pēc 30 gadiem ir vecmeita.
Sievietes biežāk pārstāvēja viedokli, ka
• Vīrieti nereti darbā pieņem tikai tāpēc, ka viņš ir vīrietis.
Stereotipi ir ļoti daudz un dažādi. Visizplatītākie stereotipi:
o sieviete spēj labāk aprūpēt bērnu un aprūpēt ģimeni;
o vīrietis ir vairāk piemērots uzņēmējdarbībai;
o Sieviete ir vairāk emocionāla, bet vīrietis racionāls.
Stereotipu izraisītās sekas ir nevienlīdzīga dzimumu sociālā un ekonomiskā situācija sabiedrībā.
Piemēram, darba atalgojuma atšķirības uzņēmumā strādājošajiem vīriešiem un sievietēm ir saistītas ar darba devēja priekšstatiem (stereotipiem) par dzimumu lomām. Gandrīz puse no aptaujātajiem darba devējiem uzskata, ka vispār vīrieši mēdz saņemt lielāku atalgojumu par to pašu darbu, bet sievietes piekrīt strādāt par zemāku atalgojumu, kaut gan lielākā daļa no tiem noliedz jebkādas nevienlīdzības algu noteikšanā pastāvēšanas iespējas pašu uzņēmumos
Kā redzams šajā diagrammā apmēram 39,5% vīrieši nepiekrīt, ka viņi raud, bet aptuveni 75, 9% sieviešu uzskata, gluži pretēji, respektīvi, ka tā nav un apgalvo, ka vīrieši tomēr raud.
Arī skolā arī tiek kultivēts kults par to, ka meitenēm ir jāmāca tikai mājturība, bet zēniem darbmācība un netiek apspriestas iespējas par savādāku izvēli, tādējādi jau no mazotnes rodas stereotipi par sieviešu un vīriešu darbiem un pienākumiem.
Dzimumu līdztiesība nepastāv dēļ valdošajiem stereotipiem sabiedrībā. Sievietēm nav tik lielas tiesības kā vīriešiem un varētu teikt, ka vīriešu loma sabiedrībā tiek vērtēta augstāk nekā sievietes loma.
7. Secinājumi
1.Ar nevienlīdzīgo situāciju bērns iepazīstas jau no mazotnes, vērodams un mācoties ģimenē starp vecākiem pastāvošo kārtību, darbu sadali.
2. Vīriešu spēja veikt fiziski smagākus darbus, no kuriem sievietei jāizvairās, tiek uzskatīta par galveno abu dzimumu nevienlīdzīgās situācijas darba tirgū skaidrojumu, kuru nav iespējams mainīt.
3. Piederība dzimumam ir darba atalgojumu ietekmējošs faktors un šī faktora ietekme ir atšķirīga dažādās nodarbinātības sfērās. 2005.gadā Latvijā vīriešu un sieviešu vidējās oficiālās mēnešalgas starpība bija 18 procenti
4. Dzimumu algu starpību nosaka nevienmērīgais sadalījums starp profesiju grupām, privātais vai sabiedriskais sektors. ( vīriešiem algas vidējie lielākas, strādā privātajā sektorā)
5. Latvijā vīrieši agrāk iesaistās darba tirgū, savukārt sievietes aktīvāk izmanto izglītības iegūšanas iespējas.
6. Maza bērna mātes agrāka iesaistīšanās darba tirgū ne tikai saglabā viņas darbaspējas un palīdz viņas karjeras attīstībai, bet arī veicina vienlīdzīgāku ģimenes darbu sadali
7. Sievietes ar maziem bērniem nekavē biežāk darbu kā citi darbinieki.
8. Vīrieši peļņas darbā nedēļā pavada vidēji par septiņām stundām vairāk nekā sievietes, kuras savukārt nedēļā gandrīz 12 stundas vairāk nekā vīrieši velta neapmaksātam darbam – mājsaimniecības darbiem un ģimenes aprūpei.
9. Uzņēmumos, kur darba devējs palīdz darbiniekiem saskaņot darbu un personīgo dzīvi, kā arī tur, kur darba vietu var raksturot kā „ģimenei draudzīgu”, abu dzimumu strādājošo apmierinātība ar darbu nozīmīgi pieaug.
8. Ieteikumi
• Dzimumu līdztiesības principa īstenošanai darba tirgū nepieciešami un atbalstāmi ir vertikālo segregāciju mazinoši pasākumi (atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai, aktīvāka sieviešu iekļaušana Saeimas un dažādu līmeņu pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstos, utml. ).
• Efektīvākais veids kā mazināt dzimumu algu starpību, ir paaugstināt algas publiskajā sektorā, īpaši kvalificētajiem, piemēram, medicīnā un izglītībā strādājošajiem.
• Plašāk popularizēt pozitīvos dzimumu līdztiesības, līdztiesīgas ģimenes darbu sadales un veiksmīgus darba un ģimenes dzīves saskaņošanas piemērus.
• Paaugstināt iedzīvotāju informētību par tēvu iespējām izmantot ģimenes atbalsta pasākumus (paternitātes atvaļinājums un pabalsts, bērna kopšanas pabalsts un atvaļinājums).
• Iesakām informēt sabiedrību par to, kā rīkoties personas aizskaršanas situācijās. Sniegt arī informāciju par šāda veida sūdzību pozitīviem atrisinājumiem
• Veicināt vecāku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma konkurētspēju ar valsts atbalstītu apmācības vai pārkvalifikācijas kursu palīdzību, kā arī veicināt iespējamo sociālo mobilitāti, sniedzot informāciju par šīs grupas iespējām darba tirgū
• Atbalstīt sieviešu ar maziem bērniem iekļaušanos darba tirgū, jau bērna kopšanas atvaļinājuma laikā piedāvājot iespēju apmeklēt atbilstošus profesijas apguves vai kvalifikācijas celšanas kursus viņām pieejamā formā un laikā.
• Darba devēji iesaka algu atšķirības mazināšanā iesaistīties pašām darba ņēmējām sievietēm, mainot “tipiski sievišķīgos” uzvedības modeļus:
o prasīt adekvātu samaksu par savu darbu,
o aktīvāk piedāvāt sevi darba tirgū, intensīvāk veikt darba meklēšanas aktivitātes,
o attiecībās ar darba devēju vairāk uzsvērt savas prasmes un augsto kvalifikāciju, bet mazāk savas bažas par nepadarītajiem mājas darbiem un iespējamajām bērnu slimībām
9. Izmantotā literatūra
1. Eglīte, P. (red.) (1999). Ģimenes situācija Latvijā: apcerējumi par Latvijas iedzīvotājiem Nr.3. Rīga:
2. Eglīte, P. (2004). Demogrāfi skās politikas vieta Latvijas sociālajā politikā. In: Eglīte, P. (ed) Draudi
Latvijas iedzīvotāju ataudzei un nepieciešamā rīcība to mazināšanai: apcerējumi par Latvijas
iedzīvotājiem Nr.11, Rīga: LZA Ekonomikas institūts
3.Eriksons, E.H. (1998). Identitāte: Jaunība un Krīze. (S.Rirdances tulk.) Rīga, Jumava
4. Kļaviņa, S., Klapkalne, U., Pētersone, B. (2005). Politikas ietekmes vērtēšana politikas veidošanas sistēmā. Valsts Kanceleja: Jelgavas tipogrāfja
5. Mieze, V. (2003). Rokasgrāmata dzimumu līdztiesības principa ieviešanai uzņēmuma personālvadībā.
6. www.csb.lv
7. www.petijumi.mk.gov.lv
8. www.politika.lv
9. www.lm.lv
10. www.darbatirgus.gov.lv