Dzīves līmeņa salīdzinājums Baltijas valstīs

IEVADS

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2005.gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji visbiežāk par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi lielākos panākumus, atzinuši Igauniju 50%, 29% – Lietuvu, bet tikai 8% – Latviju. Izlasot šo informāciju rodas jautājums vai tiešām tā ir un kas gaidāms tuvākajā nākotnē.

Tautas attīstību un dzīves līmeni nosaka katra indivīda materiālā labklājība, izglītība, veselība, fiziskā un garīgā attīstība. Attīstības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, sabiedrības pārticības, ekonomiskās attīstības lī

ī
īmeņa un cilvēkresursu kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.

Pārbaudot un salīdzinot datus starp Baltijas valstīm mēs varētu pierādīt, ka aptaujātie nemaldās vai otrādi. Šī darba mērķis salīdzināt maksimāli pieejamo informāciju par Baltijas valstu tautsaimniecības attīstību. Izpētīt rādītāju izmaiņas, novērot valstu attīstību kopumā un izdarīt dažāda veida secinājumus par Baltijā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem. Tāpat jācenšas pamatot un izskaidrot šie procesi.

1. Baltijas valstu makroekonomikas vispārējs apskats

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2005.gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji visbiežāk (50%) par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības at

t
tgūšanas ir sasniegusi lielākos panākumus, atzinuši Igauniju, 29% – Lietuvu, bet tikai 8% – Latviju. Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem Latviju kā veiksmīgāko valsti minējuši aptuveni divas reizes biežāk (16%) nekā caurmērā. 2005.gada februārī veiktās aptaujas dati apkopoti nākamajā grafikā (1.1.att.)

1.1.att. atbildes uz jautājumu % no ap

p
ptaujāto kopējā skaita

Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni puse (50%) aptaujāto par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas sasniegusi vislielākos panākumus, atzinuši Igauniju, 29% to norādījuši par Lietuvu. Savukārt Latviju kā Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas sasniegusi vislielākos panākumus, minējuši tikai 8% iedzīvotāju .

Grafikā (pielikums nr. 1.) apkopoti 2005.gada februārī veiktās aptaujas dati par dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildēm uz jautājumu ‘Kura no trīs Baltijas valstīm, Jūsuprāt, pēc neatkarības atgūšanas kopumā ir sasniegusi vislielākos panākumus?’.

Raksturojot datus, sākotnēji jāatzīmē, ka visās analizētajās sociāldemogrāfiskajās grupās Igaunija un Lietuva par veiksmīgām atzītas biežāk nekā Latvija. Latviju par valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā atzinuši respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz Ls

s
s121. Igauniju kā Baltija valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā minējuši aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, LR pilsoņi, valsts sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls46 līdz Ls85 vai pārsniedz Ls121, un aptaujas dalībnieki Vidzemē. Aptaujas rezultāti liecina, ka Lietuvu par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir guvusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā uzskatījuši iedzīvotāji, kuri vecāki par 45 gadiem, citu ta
a
autību pārstāvji, respondenti bez LR pilsonības, aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls86 līdz Ls120, kā arī Rīgā un Latgalē dzīvojošie.

Tabulā (att. nr. 2) ir redzas inflācijas pieaugums. Inflācija ir makroekonomikas rādītājs, kurš parāda vispārējo cenu līmeņa kāpumu, un attiecīgi arī pirktspējas samazināšanos laika gaitā. Inflācija ir viena no lielākām problēmām, kuru ir grūti kontrolēt. Lietuvā ir zemākais inflācijas pieaugums un Igaunijā pēc 1997. gada ir nav bijusi augstāka par 5.6 %. Latvijai 2002. gadā bija zemākais rādītājs 2.0 %, bet pēdējos gados (2004-2005 gados) ir augstākais starp Baltijas valstīm.

Inflācija %

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Igaunija 9.3 8.8 3.1 3.9 5.6 3.6 1.4 3.0 4.1

Latvija 8.1 4.3 2.1 2.6 2.5 2.0 2.9 6.2 6.9

Lietuva 10.3 5.4 1.5 1.1 1.6 0.3 -1.1 1.2 2.7

1.2. att. Inflācija %

1.1 Lietuvas ekonomikas apskats

Lietuvas Republika ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir viena no trim Baltijas valstīm Baltijas jūras krastos. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos.

Lietuva (kā pirmā no PSRS republikām) pasludināja savu neatkarību 1990. gada 11. martā. Padomju Savienība centās apspiest Lietuvas neatkarības centienus līdz 1991. gada augustam, kad sabruka pati savienība. Krievu armija pilnībā atstāja Lietuvu 1993. gada 31. augustā.

1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par ANO dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par NATO, bet 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

83,5% no Lietuvas iedzīvotājiem ir lietuvieši. Lielākās minoritātes ir krievi (6%), poļi (6%) un baltkrievi (1,5%). Iedzīvotāju skaits 3 592 561.

2001 2002 2003 2004 2005 2006 p

Reālais IKP, gada pieaugums 6,4 6,8 9,7 6,7 5,9 6,0

Vidējā inflācija 2,0 -1,0 -1,3 2,9 2,9 2,7

Bezdarba līmenis 17,4 13,8 12,4 11,4 9,0 8,0

Budžeta bilance* -2,0 -1,2 -1,7 -2,5 -2,5 -2,5

Tekošais konts* -4,8 -5,3 -6,6 -7,2 -8,0 -8,0

Vidējās bruto algas pieaugums 1,2 3,2 5,8 7,9 10,0 10,0

* – Procentos no IKP; p – prognoze

1.3. att. Lietuvas makroekonomiskie rādītāji

Lietuvas ekonomikas izaugsme negaidīti paātrinājās 2005. gada otrajā ceturksnī – saskaņā ar provizoriskiem Lietuvas Statistikas pārvaldes datiem reālais IKP ir palielinājies, kamēr pirmā ceturkšņa pieaugums veidoja tikai 5,7 procentus. Šāds paātrinājums izraisīja strauju tautsaimniecības pieaugumu par 7 procentiem gada pirmajā pusē. Labā ziņa ir tāda, ka tautsaimniecības izaugsme ir sabalansēta: visi galvenie tautsaimniecības sektori attīstījās pietiekoši strauji, kamēr lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības, celtniecības, viesnīcu un restorānu, transporta, noliktavu un sakaru sektora pieauguma rādītāji bija augstāki par kopējiem ekonomikas rādītājiem.

Ir acīm redzams, ka pagājušā gada cenu pieauguma tendence turpinās arī šajā gadā. To pierāda 2005. gada statistika: gada vidējā inflācija pieauga līdz 2,7 procentiem. Galvenie faktori, kas nodrošina cenu pieaugumu, ir tie paši, kas pagājušajā gadā, proti, pārtika, kuras cenas aug aizvien straujākos tempos, kā arī preces un pakalpojumi transporta sektorā. Straujāka cenu celšanās izraisīja diskusiju par to, vai inflācija kļūs vai nekļūs par šķērsli eiro ieviešanai Lietuvā. Līdz šim Lietuva bija izpildījusi ekonomiskās konverģences prasības, kas ir noteiktas Māstrihtas līgumā, taču šogad ir parādījušies reāli draudi pārsniegt cenu stabilitātes slieksni, kas paredzēts līgumā. Lai no tā izvairītos, gada inflācijas rādītājam 2005. gadā vajadzētu pārsniegt to triju ES valstu vidējo rādītāju, kurās ir viszemākais inflācijas līmenis, ne vairāk kā par 1,5procentu punktiem. Pagājušajā gadā viszemākais cenu pieaugums bija vērojams Somijā ar vidējo gada inflācijas rādītāju 0 procentu apmērā, Dānijā (1 procents) un Zviedrijā (1,2 procenti). Tādējādi, ja lēmums ieviest eiro tiktu pieņemts šodien, attiecīgais slieksnis atrastos 2.2 procentu līmenī .

Tomēr absolūtā izteiksmē izaugsme joprojām ir ļoti robusta (pēdējos piecos gadus vidējais IKP pieaugums bija 6.7%), (3.att) un datos redzamo palēnināšanos lielā mērā var izskaidrot ar augsto iepriekšējo gadu bāzi. 2003. gadā Lietuvas iekšzemes kopprodukts, pieaugot par 9.7%, acīmredzot uzstādīja savu rekordu, ko pārspēt būs grūti. Pretstatā Igaunijai, Lietuvas ekonomika nav tik atkarīga no ārējās tirdzniecības: eksports veido 53% no Lietuvas IKP apjoma). Lietuvas ekonomikas galvenais dzinējspēks ir kapitālieguldījumu un iekšējā patēriņa pieaugums. Lietuvas ekonomika balstās uz četriem pīlāriem – ražošanu, tirdzniecību, transportu un komercpakalpojumiem. Pērn ražošanas segmentā tika fiksēta izaugsme 11.4% apmērā, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība uzrādīja 10.4% pieaugumu, bet transporta pakalpojumu sfērā pieaugums bija 7.8%.Lietuvas ārējās tirdzniecības struktūra ir mazāk koncentrēta nekā tas ir, piemēram, Igaunijā: trīs lielākās eksporta noieta valstis – Vācija, Latvija un Krievija – 2004. gadā patērēja tikai 29.4% no Lietuvas eksporta. Savukārt uz Eiropas Savienību kopumā 2004. gadā aizgāja 66% no eksporta.

Diemžēl Lietuvas strādājošajiem vēl aizvien ir jāsamierinās ar to, ka algu palielināšanās atpaliek no ekonomikas pieauguma tempiem (nominālā IKP palielinājums šī gada pirmajā ceturksnī bija gandrīz 12 procenti). Tāpēc pieņemams, ka Lietuvai ir ievērojams algu palielinājuma potenciāls un ka darbaspēka izmaksas nākamajos gados pieaugs.

1.2 Igaunijas ekonomikas apskats

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, kas robežojas ar Baltijas jūru rietumos un Somu līci ziemeļos. Igaunijai ir sauszemes robežas ar Latviju un Krieviju.

Brīvību Igaunija atguva 1991. gada 20. augustā, Dziesmotās revolūcijas laikā, Padomju Savienībai sabrūkot. 20. augusts Igaunijā ir valsts brīvdiena. Kopš pēdējie Krievijas kareivji pameta Igauniju 1994. gada 31. augustā, tā ir stiprinājusi ekonomiskās un politiskās saites ar Rietumeiropu un pārējo pasauli. 2004. gada 29. martā Igaunija kļuva par NATO locekli. Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā tika sāktas 1998. gadā, Igaunija tajā iestājās 2004. gada 1. maijā.

Iedzīvotāju skaits: 1 347 000. Etniskais sastāvs: 67,9% igauņi, 25,6% krievi, 2,1% ukraiņi, 1,2% baltkrievi, 0,9% somi, 2,3% pārējie.

2001 2002 2003 2004 2005 p 2006 p

Reālais IKP, gada pieaugums 6,4 7,2 5,1 6,2 5,6 6,2

Vidējā inflācija 5,8 3,6 1,3 3,0 3,2 2,7

Bezdarba līmenis 12,6 10,3 10,0 9,7 9,1 9,1

Budžeta bilance* -5,6 -10,2 -13,2 -12,7 -12,5 -10,4

Tekošais konts* 0,4 1,2 2,6 1,8 1,2 1,0

Vidējās bruto algas pieaugums 12,3 11,5 9,4 8,2 7,5 7,0

* – Procentos no IKP; p – prognoze

1.4. att. Igaunijas makroekonomiskie rādītāji

Lai arī Igaunijas ekonomiskās attīstības tempi pēdējos gados ir nedaudz

zemāki kā citās Baltijas valstīs, pēc objektīviem mērogiem tie joprojām ir augsti. 2004. gadā Igaunijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 6.2% – straujāk kā 2003. gadā (4.att.), kad IKP pieaugums bija 5.1%. Nelielais atslābums 2003. gadā uz iepriekšējo trīs gadu visai augstā vidējā IKP pieauguma fona ir saistāms ar iekšējiem un ārējiem faktoriem. Būdama maza un atvērta ekonomika, Igaunija lielā mērā ir atkarīga no eksporta (veido 80% no Igaunijas IKP apjoma). Tādēļ 2002. – 2003. gadā novērotā pieprasījuma samazināšanās galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs (Skandināvija) nelabvēlīgi ietekmēja Igaunijas IKP pieaugumu. Tomēr 2004. gadā eksporta apjomi atkal strauji palielinājās, kas veicināja arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu.

Uz iepriekš aprakstīto ārējā pieprasījuma problēmu fona Igaunijas privātais

patēriņš saglabājas robusts, lielā mērā pateicoties zemajām procentu likmēm kronās un eiro, ko nosaka ieilgusī depresija Eirozonā. Vairums Igaunijas ekonomikas sektoru uzrādīja apskaužamu izaugsmi, tostarp arī pieci lielākie no tiem – ražošana (18.3% no IKP), komercpakalpojumi (16.5%), transports (14.6%), tirdzniecība (12.3%) un būvniecība (6.8%).

IKP pieaugums par 7.5 % šī gada pirmajā ceturksnī ierindo Igauniju starp

visstraujāk augošajām valstīm ES. Igaunijas ekonomikas izaugsme, kuru sekmēja ievērojamais apstrādes rūpniecības un iekšzemes tirdzniecības pieaugums, pārsniedza ES rādītāju par 5,3 procentu punktiem.

Pārdošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kuru sekmēja elastīgais iekšzemes pieprasījums un eksports, 2005. gada pirmajā ceturksnī veidoja gandrīz 10 procentus. Ievērojams lēciens tika novērots arī viesnīcu un restorānu, finanšu starpniecībā un citos pakalpojumu sektoros, kur pievienotā vērtība paaugstinājusies attiecīgi par 17, 16,5 un 10,8 procentiem. Igaunijas celtniecības tirgus ir pieaudzis par 8,9 procentiem, ko stimulē pastāvīgs mājokļu pieaugums un ražošanas un apkalpojošās sfēras ēku celtniecība. Nekustamā īpašuma aktivitātes ir pieaugušas, pirkuma un pārdevuma darījumu skaits un līgumu bruto summas pieaugums ir bijis straujāks nekā vidēji pagājušajā gadā.

Par spīti ievērojamajam iekšzemes pieprasījuma pieaugumam tā ietekme uz inflācijas paātrinājumu nav ļoti būtiska. Cenu pieaugumu vairāk ietekmēja nesenie lēmumi attiecībā uz ekonomikas politiku, kā arī degvielas cenu kāpums pasaules tirgū. Gada inflācijas pieaugums bija 3.1 procents. To atbalstīja arī darba tirgus elastīgums, kas nodrošināja produktivitātes pieaugumam sekojošs algu pieaugums. Visdrīzāk, šogad inflācijas rādītājs svārstīsies ap 3 procentiem. Šobrīd galvenais ir inflācijas noturēšana pietiekoši zemā līmenī, lai izpildītu eiro ieviešanas prasības, kas ir viens no

Igaunijas galvenajiem uzdevumiem, jo Igaunija vēlas pievienoties eiro zonai 2007.

gada sākumā, kas ir agrākais iespējamais datums.

Darba tirgus attīstība šī gada sākumā turpinājās pozitīvās tendencēs, samazinoties gan bezdarbnieku skaitam, gan bezdarba līmenim. Reģistrēto bezdarbnieku skaita samazināšanās bija pietiekoši iespaidīga: tas kritās par 4,1 tūkstoti salīdzinājumā ar 2004. gadu. Bezdarba līmenis 2005. gada pirmajā ceturksnī bija 9,5 procenti jeb par 0,6 procentu punktiem zemāks nekā tajā pašā periodā 2004. gada. Ņemot vērā strukturālās izmaiņas, kas notiek Igaunijas ekonomikā, lielākā uzlabošanās nodarbinātības jomā bija vērojama pakalpojumu sektorā. Lauksaimniecībā nodarbināto skaits, gluži pretēji, samazinājās.

Ekonomisko aktivitāšu pieaugums un kvalificēta darbaspēka trūkums izraisa ātrāku ienākumu celšanos šajā gadā. Bruto algu gada pieaugums bija vairāk nekā 10 procenti, un reālās algas pieauga par vairāk nekā 5 procentiem. Nesenā ienākumu nodokļa reforma varētu nedaudz bremzēt algu pieaugumu un palielināt uzņēmumu konkurētspēju tuvākajā nākotnē.

Igaunijas attīstību kavē septiņi faktori: iedzīvotāju skaita samazināšanās, augstais noziedzības līmenis, darbaspēka zemā produktivitāte, nepietiekama zināšanu izmantošana ekonomikā, sociālā plaisa un nabadzība sabiedrībā, pārmērīgi lielais valsts aparāts un cilvēku sliktā veselība.

1.3 Latvijas ekonomikas apskats

Latvija (oficiālais nosaukums – Latvijas Republika) ir neatkarīga un suverēna republika Eiropas ziemeļaustrumos, viena no trijām Baltijas valstīm Baltijas jūras austrumu krastā. Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos, Krieviju austrumos, Baltkrieviju dienvidaustrumos un Lietuvu dienvidos.

Valsts atguva neatkarību 1991. gada 21. augustā. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

Etniskais sastāvs: latvieši – 58,9%, krievi – 28,6%, baltkrievi – 3,8%, ukraiņi – 2,6%, poļi – 2,4%, lietuvieši – 1,4%.

2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā – par Eiropas Savienības dalībvalsti.

2001 2002 2003 2004 2005 p 2006 p

Reālais IKP, gada pieaugums 8,0 6,4 7,5 8,5 7,4 6,8

Vidējā inflācija 2,5 1,9 2,9 6,2 6,0 4,6

Bezdarba līmenis 13,1 12,0 10,6 10,4 10,0 9,5

Budžeta bilance* -2,1 -2,5 -1,6 -1,1 -1,4 -1,4

Tekošais konts* -9,7 -7,8 -9,2 -12,3 -10,7 -9,8

Vidējās bruto algas pieaugums 6,5 8,5 11,4 9,6 9,5 8,6

* – Procentos no IKP; p – prognoze

1.5.att. Latvijas makroekonomiskie rādītāji

2005. gadā Latvijas tautsaimniecības vēl aizvien atrodas pirmajā vietā ES attīstības tempu ziņā. Tomēr IKP gada pieauguma temps šī gadā nedaudz samazinājās līdz 7,4 procentiem gadā (5.att.). Turklāt samazinājums bija lielāks par gaidīto galvenokārt sakarā ar zemajiem rezultātiem apstrādes rūpniecībā. Pārējie lielākie tautsaimniecības sektori, gluži otrādi, turpina strauji attīstīties.

2005. gadā, IKP pieauguma tempi samazinājās līdz aptuveni 7,4 procentiem un nākošgad samazināsies līdz 7 procentiem (salīdzinājumā ar 8,5 procentiem 2004. gadā). Tomēr nelielo tempu samazinājumu būtu pārsteidzīgi dēvēt par sliktu zīmi. Pēc prognozēm, tuvākajos gados tautsaimniecības attīstība Baltijā pārsniegs 5 procentus gadā, kas norāda uz dinamisku valstu ekonomisko attīstību, pat ja pieauguma temps nebūs 10 procentu kā Lietuvā 2003. gadā vai 8,5 – kā Latvijā 2004. gadā.

Bez šaubām, dinamiskajai ekonomikas attīstībai ir pozitīva ietekme uz Latvijas iedzīvotāju labklājību. Īpaši jāatzīmē uzlabojumi darba tirgū. Pirmā ceturkšņa beigās (2005.gada) darba meklētāju skaits samazinājās līdz 9,9 procentiem no ekonomiski

aktīvajiem iedzīvotājiem (salīdzinājumā ar 11,5 procentiem tajā pašā laika periodā 2004. gada). Uzņēmējdarbības aktivitāšu un darbaspēka pieprasījuma pieaugums izraisa ievērojamu algu celšanos. 2005. gada otrajā ceturksnī bruto algas palielinājās par 16,2 procentiem, kā rezultātā reālie ienākumi pieauga par 9,9 procentiem, kas ir augstākais pieaugums, kuru reģistrējusi Latvijas statistika.

Inflācija vēl aizvien ir viena no karstākajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. Patiesi, 2005. gadā tā nav nokritusi zem 6 procentu atzīmes. 2005.dada jūlijā patēriņa cenu indekss bija 6,1 procenti salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2004. gadā. Pieaugums pārtikas, transporta, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu sektoros atstāja vislielāko ietekmi uz cenu pieaugumu. Jūnijā tika apstiprināti gāzes monopolista pieprasītie tarifi. Tarifu celšana tika pamatota ar naftas un naftas produktu cenu pieaugumu pasaules tirgū un augošajām gāzes cenām, kuras noteicis Krievijas gāzes piegādātājs “Gazprom”.

Gada laikā eksports uz ES pieauga par 32,6 procentiem un imports – par 20,8 procentiem, turklāt Latvijas tirdzniecība ar citām jaunajām ES dalībvalstīm ir attīstījusies aktīvāk. Ir jāatzīmē, ka pēc Latvijas iestāšanās ES tirdzniecības apgrozījums ar NVS valstīm strauji pieauga – eksports un imports pieauga attiecīgi par 92,5 un 72,2 procentiem, ko iespējams izskaidrot ar austrumu kaimiņvalstu spēcīgo ekonomikas izaugsmi un Latvijas priekšrocībām tranzītvalsts lomā. Ņemot vērā Latvijas rūpniecības atveseļošanos, tautsaimniecības izaugsmi NVS un jaunajās ES dalībvalstīs, gaidāma turpmāka dinamiska ārējās tirdzniecības attīstība.

Jau vairākus gadus zemās dzimstības un relatīvi augstas mirstības, kā arī migrācijas procesu ietekmē, demogrāfiskā situācija Latvijā ir nelabvēlīga. Kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits valstī samazinās – līdz 2005. gada sākumam – par 362 tūkstošiem jeb par 13,6 %. Īpaši strauji samazinājies bērnu un jauniešu skaits. Kopš 1990. gada bērnu un jauniešu (šai apskatā tās ir personas 0 – 19 gadu vecumā) skaits samazinājies par 231 tūkstoti jeb par 30 %, tajā skaitā bērnu skaits 0 – 9 gadu vecumā samazinājies 2 reizes (par 201 tūkstoti jeb par 51 %), bet 10 – 19 gadu vecumā – par 30 tūkstošiem jeb par 8 %.

Latvija 175 valstu vidū pēc tautas attīstības indeksa ieņem 48. vietu. Savukārt Lietuva 39. vietu un Igaunija ieņem augstāko 38. vietu. Tautas attīstības indekss ietver trīs lielumus – ilgu un veselīgu mūžu, izglītību un pienācīgu dzīves līmeni’.

2005. gada vidū vairumam jauno ES dalībvalstu bija lielākas problēmas ar Māstrihtas kritēriju pildīšanu nekā 2004. gada vidū. Galvenā problēma ir inflācijas kritērija izpilde. Īpaši lielas problēmas tas rada Baltijas valstīm, kur inflācija ir pieaugusi saistība ar augošajām izmaksām naftas cenu, netiešo nodokļu un administratīvi regulējamo cenu kāpuma ietekmē, kā arī saistībā ar spiedienu , ko rada straujais IKP , algu un kredītu apjoma pieaugums, kamēr šo valstu valūtu kursi ir cieši piesaistīti eiro.

Galvenās bažas ir saistītas ar Latvijas iespējām ieviest eiro 2008. gadā saskaņā ar plānoto, tāpēc ir apšaubāms, vai Latvija spēs ierobežot inflāciju tik īsā laika periodā un nodrošināt atbilstību attiecīgajam Māstrihtas kritērijam.

2. Patēriņa cenas

2.1. att patēriņa cenu gada vidējais pieaugums %

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2005.gadā bija pārtikas preču un degvielas cenu kāpumam. Salīdzinot ar 2004. gada decembri, ievērojami dārgākas kļuvušas daudzas pārtikas preces, īpaši maize (+17,6%), gaļa un gaļas produkti (+8,4%), zivis un zivju produkti (+16,7%), siers (+21,3%), piena produkti (+14,8%).

Neskatoties uz pēdējos mēnešos novēroto cenu kritumu, degviela pērn sadārdzinājusies par 19,4%. Degvielas cenu kāpums lielā mērā ir ietekmējis sauszemes transporta pakalpojumu cenas, kas pieaugušas vidēji par 14,5%. Būtiski dārgāka kļuvusi gāze (+22,3%), cietais kurināmais (+22,8%), siltumenerģija (+9,2%), atkritumu savākšana (+14,0%), kā arī citi ar mājokļa uzturēšanu saistīti izdevumi. Ievērojami dārgāki kļuvuši ēdināšanas, viesnīcu, medicīnas, atsevišķi izglītības, finanšu un personīgās aprūpes pakalpojumi.

Lielākā pazeminošā ietekme uz cenu līmeni pērn bija telekomunikāciju pakalpojumiem (-6,4%). Lētāki kļuva gan fiksēto, gan mobilo telekomunikāciju pakalpojumi, kā arī interneta lietošana. Cenas pazeminājās arī datortehnikai, mobilajiem telefoniem, sporta un atpūtas piederumiem, TV, audio un video aparatūrai.

Pērn būtiskas cenu pārmaiņas nav novērotas apģērbam un apaviem, sadzīves tehnikai, autotransporta iegādei, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, dzelzceļa transporta, apdrošināšanas un pasta pakalpojumiem.

Galvenie cenu pārmaiņu noteicošie faktori 2005.gadā atsevišķās patēriņa grupās:

Pārtika: 2004.g. iesācies straujais cenu kāpums lielākai daļai pārtikas produktu, vidēji no 8% līdz 20%. Būtisks cenu kāpums nebija vērojams vienīgi cukuram, saldumiem, garšvielām, sulām un minerālūdeņiem.

Transports: noteicošais bija degvielas cenu kāpums, galvenokārt ārēju faktoru ietekmē. Gada laikā nozīmīgi sadārdzinājās arī autotransporta pakalpojumi.

Mājoklis: cenu kāpumu šajā grupā galvenokārt noteica administratīvi regulējamo cenu pieaugums siltumenerģijai, gāzei, īres maksai, ūdens piegādei, atkritumu savākšanai. Būtisks cenu kāpums bija arī cietajam kurināmajam un sašķidrinātajai balonu gāzei.

Viesnīcas un restorāni: nozīmīgi sadārdzinājušies ēdināšanas pakalpojumi gan kafejnīcās un restorānos, gan iestāžu ēdnīcās. Cenas ievērojami pieaugušas viesnīcu pakalpojumiem.

Alkohols: tabaka: lielākā ietekme bija cenu kāpumam cigaretēm, ko daļēji varēja veicināt akcīzes nodokļa palielināšana 2005.gada janvārī, kā arī aizliegums pārdot tabakas izstrādājumus tirgū. Cenas būtiski pieauga alum, bet maz mainījās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīniem.

Sakari: atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, ievērojami ir aktivizējies telekomunikāciju tirgus. Gada laikā cenu samazināšanās bija vērojama gan fiksēto, gan mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem, kā arī lētāka kļuvusi interneta lietošana.

3. Darba alga

3.1. att. Bruto algas pieaugums %

Bruto alga, tas ir, atalgojums kopā ar nodokļiem.

Latvijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bija zemākās algas Baltijas valstīs, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pērn ceturtajā ceturksnī strādājošo vidējā bruto darba alga Latvijā bija 336 eiro mēnesī, Lietuvā – 380 eiro mēnesī, bet Igaunijā – vislielākā – 492 eiro mēnesī. Salīdzinot ar 2004.gada trešo ceturksni, bruto darba alga Latvijā 2004.gada ceturtajā ceturksnī palielinājusies par 8,9 procentiem, Lietuvā – par 3,9 procentiem, bet Igaunijā pieaugusi par 9,1 procentiem. Savukārt gada laikā – pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2003.gada ceturto ceturksni – darba algas Latvijā augušas par 11,9 procentiem, Lietuvā – par 8,5 procentiem, bet Igaunijā – par 8,1 procentiem. Igaunijā ir arī augstākā minimālā darba alga Baltijas valstīs – šogad janvārī tā bija 172 eiro. Lietuvā minimālā darba alga janvārī bija 145 eiro, Latvijā – 114 eiro.

4. Bezdarba līmenis

4.1. att. Bezdarba līmenis %

Igaunijā pērn bezdarbs samazinājies par 0,3 procentiem – līdz 9,7 procentiem no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, ziņoja Igaunijas Statistikas birojs. “Bezdarbs, kas sasniedza augstāko līmeni 2000.gadā, nākamajos gados samazinājās.

Pagājušajā gadā bezdarbs saruka līdz 9,7 procentiem, kas ir zemākais līmenis kopš

1998.gada. Vidējais bezdarbnieku skaits 2004.gadā samazinājās līdz 63,6 tūkstošiem pretstatā 66,2 tūkstošiem 2003.gadā. Taču, lai gan kopējais bezdarbnieku skaits ir samazinājies, to cilvēku skaits, kuri jau ilgstoši ir bez darba, ir palielinājies. Pagājušajā gadā 52 procenti no visiem bezdarbniekiem bija tādi, kuri darbu meklē gadu un ilgāk. 2003.gadā šādu cilvēku bija 46 procentiem, savukārt, Lietuvai un Latvijai ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem ES.

Vidējais sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis 25 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir samazinājies no 9 procentiem septembrī līdz 8,9 oktobrī, liecina ES statistikas biroja

EUROSTAT dati.

Vidējais bezdarba līmenis 12 Eirozonas valstīs oktobrī bija 8,9 procenti, tāds pats kā septembrī. Pagājušā gada oktobrī ES valstīs bezdarbs bija 9,1 procenti, bet Eirozonas valstīs – 8,9 procenti.

Latvijas bezdarba rādītājs, 9,7 procenti, bija sestais augstākais ES. Lielākais bezdarba līmeņa samazinājums , salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, bija reģistrēts Lietuvā – no 12,2 procentiem līdz 10,1 procentiem un Igaunija no 10,1 procentiem līdz 8,5 procentiem.

2004. gada septembrī zemākie bezdarba rādītāji bija Luksemburgā (4,3 procenti), Īrijā (4,4 procenti) un Austrijā (4,5 procenti). Vislielākais bezdarbs bija Polijā (18,7 procenti).

5. Demogrāfiskais stāvoklis un izglītība

No cilvēka veselības ir atkarīgs viņa dzīves ilgums, spēja veiksmīgi darboties. Ja viņš slimo tad sanāk papildus izdevumi ārstēšanai. Veselība ir atkarīga no dzīves veida, pārtikas kuru lieto, no darba apstākļiem un veselības aprūpes kvalitātes kuru sniedz veselības aprūpes iestādes.

Pērn, mirstībai pārsniedzot dzimstību, iedzīvotāju skaits samazinājies par 11 490 cilvēkiem, bet, uz citām valstīm izbraukušo iedzīvotāju skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu, iedzīvotāju kopējais skaits saruka par 1082 cilvēkiem.

Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Jelgavas un Tukuma rajonos, kā arī Liepājā (10 – 11 dzimušie), viszemākā dzimstība bija Balvu rajonā un Daugavpilī – 7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. 2004. gadā tika izdarīti 13,7 tūkstoši mākslīgo abortu jeb 67, rēķinot uz 100 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem (2003. gadā – attiecīgi 14,5 tūkstoši un 69).

No ES valstīm iedzīvotāju skaits visvairāk pērn ir palielinājies Kiprā – par 21,5%, Spānijā – par 15,5% un Īrijā – par 15,3%. Lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir reģistrēts Latvijā – par 5,3%. Bez Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies vēl tikai Lietuvā – par 4,8%, Igaunijā – par 4%, Ungārijā – par 2,5% un Polijā – par 0,7%. Lielākais iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums (starpība starp dzimušo un mirušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem) ir bijis Īrijā – 8,2%, Nīderlandē – 3,7%, Kiprā – 3,6% un Francijā – 3,5%.

Latvijā saglabājies negatīvākais dabiskais pieaugums Baltijas valstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada pirmajos divos mēnešos Latvijā dabiskais pieaugums ir mīnus 2550. Salīdzinājumam: Lietuvā šis rādītājs attiecīgajā periodā bijis mīnus 2349, Igaunijā – mīnus 1267.

Arī pērn pirmajos divos mēnešos Latvijā bija lielākais negatīvais dabiskais pieaugums Baltijas valstīs. Visvairāk iedzīvotāju no Baltijas valstīm ir Lietuvā – 3,463 miljoni. Latvijā šā gada sākumā bija 2,332 miljoni iedzīvotāju, Igaunijā – 1,356 miljoni iedzīvotāju.

Salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bijis Latvijā – iedzīvotāju skaits gada laikā sarucis par 14 300 cilvēkiem. Lietuvā iedzīvotāju skaits samazinājies par 13 000, Igaunijā – par 5200 cilvēkiem.

Katra valsts iegulda savā nākotnē, valsts nākotne ir zinātne un izglītība. Tabulā ir attēlots cik valsts tērē izglītībai no kopējā IKP.

Var teikt, ka kopumā atvēlētie nauda izglītībai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir vienāda.

Studentu skaita ziņā (7.att.) Latvija ieņem 2 vietu. Šeit ir parādīti ne tikai augstskolu studenti, bet arī tie, kas mācās arodvidusskolās un pārējās iestādes kur apgūst kādu specialitāti. Lietuvā studējošo ir divreiz vairāk nekā Igaunijā. Bet tas ir atkarīgs arī no iedzīvotāju skaita valstī.

5.1. att. Studentu skaits (tūkstošos)

Iedzīvotāju skaits (1 000)

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Igaunija 1406.0 1393.1 1379.2 1372.1 1367.0 1361.2 1356.0

Latvija 2444.9 2420.8 2399.2 2381.7 2364.3 2345.8 2331.5

Lietuva 3588.0 3562.3 3536.4 3512.1 3487.0 3475.6 3462.6

5.2. att. Iedzīvotāju skaits

Ja izdalīt visus studentus ar iedzīvotāju skaitu tad koeficents sanāk sekojošs: Igaunijā 0.047, Lietuvā 0.048 un Latvijā attiecīgi 0.05 attiecībā pret iedzīvotāju skaitu studentu vairāk ir Igaunijā, tad Lietuvā un pēc tam tikai Latvijā.

Secinājumi un priekšlikumi

1. Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvija pēc neatkarības iegūšanas attīstījās slīktā nekā Lietuva un Igaunija.

2. Latvijā pēdējos trīs gados ir augstākais inflācijas līmenis starp Baltijas valstīm.

3. Kvalificēta darbaspēka trūkums izraisa ātrāku ienākumu celšanos visās trijās valstīs.

4. Latvijā ir samazinājies darba meklētāju skaits.

5. Latvijā 2005. gadā bija reģistrēts augstākais algas palielinājums.

6. Sākot ar 2003. gadu Latvijā patēriņa cenu pieaugums ir 2 straujāks niekā Igaunijā un Lietuvā.

7. Lielākā pazeminošā ietekme uz cenu līmeni ir telekomunikāciju sfērā, sakarā ar jauno operatoru ienākšanu tirgū.

8. Igaunijā ir lielākā alga starp Baltijas valstīm.

9. 2005. gadā Latvijā ir straujākais algas pieaugums.

10. Bezdarbs starp Baltijas valstīm ir gandrīz vienā līmenī.

11. Lielākais bezdarba līmeņa samazinājums pret iepriekšējo gadu ir Lietuvā.

12. Lielākais iedzīvotāju samazinājuma līmenis ir Latvijā.

13. Atbildes uz jautājumu: ‘Kura no trīs Baltijas valstīm, Jūsuprāt, pēc neatkarības atgūšanas kopumā ir sasniegusi vislielākos panākumus? ir pamatotas.

Priekšlikumi

1. Lai uzlabotu ekonomisko situāciju Latvijā vajadzīga infrastruktūras un ražošanas uzlabošana. Uzlabojot infrastruktūru varēs cerēt uz lielākām investīcijām. jo ātrāk attīstīsies ražošana jo ātrāk Latvija varēs konkurēt ar pārējām Baltijas valstīm.

2. Inflāciju varētu apturēt ja Latvija vairāk preču ražotu valstī un piedāvātu tās gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Pieaugot eksportam valsts attīstīsies daudz straujāk.

3. Piedāvājot jaunas daba vietas un konkurēt spējīgu darba samaksu varētu uzlabot demogrāfisko situāciju valstī. Pilsoņi neizbrauktu no valsts un veidotu ģimenes te pat Latvijā nevis ārzemēs. Maksātu lielākus nodokļus Latvijas budžetā.

Izmantotā literatūra

1. „Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību” Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rīga 2005.gada

2. Pārskats par tautas attīstību 2001/2002

3. “Ziņojums par Latvijas tautsaimnieību” LR Ekonomikas ministrija, Rīga 2004.gada Dec.

4. “ Estonian Statistics 2002” Statistical Office of Estonia Monthly No 2

5. “ Latvijas makroekonomika skaitļos” LR Centrālās statistikas pārvalde, Rīga 2004

6. http://www.nordlb.lv

7. http://europa.eu.int/comm/eurostat

8. http://www.skds.lv/doc/Baltijasvalstis

9. http://www.nato.lv/tauta.htm

10. http://www.parex.lv