ekoloģiskās katastrofas

Es esmu jauns un domāju par savu nākotni. Es vēlos iegūt izglītību, ar laiku dibināt ģimeni un veidot savu materiālo stabilitāti, turpinot mūžseno cilvēces attīstību, un gūstot par to arī prieku un apmierinājumu.
Iepazīstoties ar masu mēdijos pausto daudzpusīgo informāciju, manu uzmanību piesaista iespējamais apdraudējums ne tikai maniem personīgajiem plāniem, bet arī visas cilvēces pastāvēšanai.
Cilvēka prātu jau ilgu laiku ir nodarbinājusi doma par ozona slāņa izzušanu. To konstatēja 1985.gadā, kad tika atklāti „ozona caurumi” virs Antarktīdas. Par ko tas liecina? Vai tas ir priekšvēstnesis dramatiskām izmaiņām uz zemeslodes? Vai arī normāla blakus parādība periodiskām globālām izmaiņām uz mūsu zemeslodes, kuru esamība ir zinātniski pierādīta. Kādas sekas tām var sekot? Kā tas iespaidos mani?
Ozona slānis vēl joprojām mainīgi samazinās un atjaunojas. Pasaules politiķu un zinātnieku aprindas par to uztraucas. Tas rūp arī man! Visbiežāk par šo satraucošo tēmu es uzzinu no masu mēdijiem, kuri regulāri reklamē dažādas akcijas, kā saudzēt atmosfēru. Tie ziņo, ka uz zemeslodes poliem samazinās ledus slānis, ka tropu un subtropu flora ar fauna virzās Ziemeļu virzienā, ka cilvēks ir apdraudēts no ekoloģiskajām izmaiņām.
Uz zemeslodes poliem samazinās ledus slānis. Tas ir pasaules temperatūras „akumulators” un reizē arī zemeslodes rotācijas stabilizators. Cilvēks nepārtraukti piesārņo zemeslodi ar atkritumiem, kurus zemeslode vairs nespēj pārstrādāt. Ķīmisko atkritumu iespaidā ir radies siltumnīcas efekts, kas paaugstina zemeslodes temperatūru.
Satraucoša un pat bīstami strauja ir tropu un subtropu faunas un floras nekontrolējamā virzīšanās uz ziemeļiem. Tiek izspiesta ziemeļu flora un fauna, kas liecina par izmaiņām mūsu pierastajā klimatiskajā joslā un izmaiņām globālajos zemeslodes procesos. Iet bojā neskaitāmas augu un dzīvnieku sugas, kā arī radikāli samazinās to dzīvošanai piemērotie klimatiskie apstākļi. Cilvēks ir bezspēcīgs pret šādām dabas izmaiņām.Atliek vien mēģināt pielāgoties, kā lielākajai daļai dzīvo radību.
Cilvēks, kas ir pakļauts ekoloģiskajām izmaiņām pasaulē, būtībā ir ekonomiski un fiziski apdraudēts. Cilvēks nespēj pielāgoties tik strauji mainīgajiem apstākļiem. Parādās sen aizmirstas slimības un mutāciju rezultātā pārtop par jauniem un neārstējamiem apdraudējumiem veselībai un dzīvībai. Dažādām slimībām, piemēram, astmai ir konstatēta pandēmijas globālā līmenī. Katru gadu parādās jauni gripas vīrusa paveidi, kuru būtību ir neiespējami prognozēt un izstrādāt jaunas efektīvas vakcīnas. Cilvēks tiek apdraudēts arī no ekonomiskā viedokļa. Tiek prognozēts, ka līdz šim pārtikas produktu ražošanai atbilstošas zemes platības strauji tiks zaudētas. Tās applūdīs vai pārvērtīsies par tuksnešu zonām.. Cilvēce, lai varētu sevi pabarot, ir spiesta attīstīt modificētās pārtikas ražošanu, par kuras iespaidu uz paša cilvēka psihisko un fizisko veselību ir agresīvi pretēji viedokļi.
Ko es pats šajā lietā varētu darīt? Vai tas ir atkarīgs tikai no manis?
Kaut arī šajā jautājumā negatīvā informācija ir vairāk nekā pozitīvā, es tomēr pārliecinoši ticu tam, ka mēs izdzīvosim. Es ticu tam, ka mēs varēsim priecāties par sauli, kas silda nevis dedzina. Es ticu tam, ka mēs redzēsim sev apkārt laimīgus cilvēkus un paši būsim laimīgi.
Taču jautājums joprojām paliek aktuāls.Bet kā tad ir ar tiem „ozona caurumiem”?

Scroll to Top