Ekonomikas problēmas!

1.Ekonomikas problēmas

Kādas tad ir mūsu galvenās identificētās problēmas, kas pamatot šo pirmo apgalvojumu, ka faktiski tās nav unikālas, kas nebūtu pieredzētas nekad Eiropas Savienībā. Un tās būtu:

• Darbaspēka deficīts un tā kvalitātes neatbilstība, kas neļauj mums attīstīt tās nozares, kuras būtu visefektīvākās.

• Lēna virzība uz zināšanu ekonomiku. Kopprodukts lielākoties tiek ražots ar lielu resursu intensitāti, tajā skaitā darbaspēka intensitāti.

• Informācijas sabiedrības temps lēnākais Eiropā. Te ir vairākas atvasinātas problēmas – acīmredzami mēs nepietiekoši izmantojam pieejamo cilvēkresursu kapitālu.

• Sabiedriskās infrastruktūras nolietojums, apgrūtināta pi

i
ieejamība un pakalpojumu zemā kvalitāte. Par to esam runājuši visvairāk ar mūsu tuvāko partneri – Reģionālo ministriju. Šis acīmredzot ir iemesls, kāpēc cilvēki brauc no laukiem uz pilsētām, no mazām pilsētām uz lielām, no lielām pilsētām uz Rīgu, vai arī no laukiem uzreiz uz Īriju. Te būtiski saprast to, ka infrastruktūras trūkumu mēs varam novērtēt, savukārt cilvēkresursu nepietiekamību novērtēt ir daudz grūtāk. Tāpēc pirmais, ko mēs redzam katrā analīzē – mums nav ceļš, telefons, elektrība.

• Pieaugošās teritoriālās attīstības rādītāju atšķirības visvairāk rada in
n
nfrastruktūras problēmas, bet noteikti viens no faktoriem ir arī iekšējā Latvijas migrācija.

• Vāja administratīvā kapacitāte.

2.Nodarbinātība

No reģioniem viszemākais bezdarba līmenis bija Rīgas reģionā – 4,8%, bet visaugstākais Latgalē – 16,8%. Kurzemē bezdarba līmenis septembrī bija 7,7%, Vidzemē – 8,4%, Zemgalē – 8,6%.

NVA dati liecina, ka septembrī salīdzinājumā ar augustu be

e
ezdarba līmenis samazinājies 25 valsts rajonos un pilsētās. Pagājušā mēnesī bezdarba līmenis nav audzis nevienā pilsētā vai rajonā.

Septembrī Rīgas rajonā bez darba bija 5,2%, Ogrē – 5,3%, Saldū – 5,5%, Jelgavā – 5,8%, Limbažos un Tukumā 5,9%, Cēsīs un Jelgavas rajonā – 6,4%, Jūrmalā – 6,5%, Ventspilī – 6,7%, Talsos – 6,8%, Valmierā – 6,9%, Ventspils rajonā – 7,7%, Liepājā – 8%, Daugavpilī – 8,1%, Bauskā – 8,3%, Alūksnē – 8,7%, Gulbenē – 9%, Liepājas rajonā – 9,2%, Valkā – 9,4%, Aizkrauklē – 9,7%, Dobelē – 9,9%.

Kuldīgā bezdarba septembrī bija 10,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, Rēzeknē un Jēkabpilī – 10,8%, Madonā – 11,6%, Preiļos – 18,9%, Daugavpils rajonā – 19,5%, Krāslavā – 21,9%, Balvos – 23,4% bet Rēzeknes rajonā – 25,8%.

Pagājušā mēneša beigās 6496 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos un nebija pieejami darba tirgum, līdz ar to reālais reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,1%.

Pēc NVA datiem pēdējo piecu mēnešu laikā bezdarbnieku skaits mazinājies aptuveni par 10 000, un patlaban bez darba ir 81 300 cilvēku.

3.Inflācija

Latvijā pagājušajā gadā patēriņa cenas pieaugušas par 6,8%. Precēm tās pieauga par 6,4%, bet pa

a
akalpojumiem — par 7,9%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2005. gadā inflācija bija 7%.

Pagājušajā gadā vidējais cenu līmenis paaugstinājās par 6,5%. Precēm — par 6,5%, bet pakalpojumiem — par 6,6%. Savukārt 2005. gadā šis rādītājs bija 6,7%.

Gada laikā sadārdzinājās dažādas preces un pakalpojumi. Siltumenerģija — par 18,1%, gāze — par 15%, cietais kurināmais — par 15%, atkritumu savākšana — par 16,4%, ūdens piegāde — par 11,7%, kanalizācijas pakalpojumi — par 16,8%, elektroenerģija — par 6,7%.

Tāpat ievērojami dārgāka kļuva īres maksa, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli.

2006. gadā sadārdzinājās gandrīz visas pārtikas preces. Īpaši sadārdzinājās dārzeņi — par 29,8%, maize — par 13,4%, konditorejas izstrādājumi — par 11
1
1,3%, labības produkti — par 10,8%, eļļa un tauki — par 9,7%, piena produkti — par 7,5%, olas — par 7,2%, augļi — par 11,5%, svaiga gaļa — par 6,9%, bezalkoholiskie dzērieni — par 7,7%. Dārgāki kļuva alkoholiskie dzērieni — par 8%, īpaši stiprie dzērieni, kā arī tabakas izstrādājumi — par 7,8%.

Savukārt lētāki kļuva telekomunikāciju pakalpojumi — par 4,2%. Nozīmīgākais cenu kritums bija mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumiem.

Par 2,6% lētāka kļuva degviela. Tāpat lētāka kļuva arī TV, audio un video tehnika.

2006. gadā cenas nav mainījušās autotransporta iegādei, dzelzceļa transporta un viesnīcu pakalpojumiem, tekstilizstrādājumiem mājai, traukiem un citiem mājturības piederumiem.

Administratīvi regulējamās cenas 2006. gadā pieaugušas par 11,4%.

4.Secinājumi

Trīs galvenie virzieni, kā mēs redzam Eiropas struktūrfondu ieviešana Latvijā, cilvēkresursu attīstība un efektīva izmantošana, konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku, un sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūras uzlabojumi. Šobrīd tam ir divi iemesli.

• pirmais, priekšā stāv darbs pie operacionālajām programmām.

• otrais, jāspēj šo programmu pielāgot, veidojot to kopā ar sabiedrību.

Valsts izstrādā savu ekonomisko politiku, lai atrisinātu pamatproblēmas: panāktu stabilu, līdzsvarotu ekonomikas attīstību u maksimāli racionāli izmantotu ierobežotos resursus. Lai to realizētu, tiek izvirzīti šādi mērķi:

• Ekonomiskā izaugsme jeb attīstība-jo lielāku daudzumu labākas kvalitātes preču un pakalpojumu sabiedrība spēj saražot, jo augstāks ir tās dzīves līmenis.

• Pilnīga nodarbinātība-katram, kas spēj un grib strādāt, būtu jānodrošina darbs.

• Ekonomiskā efektivitāte-racionāla resursu izmantošana jeb resursus izmantošana ar minimālām izmaksām. Sabiedrība vēlās iegūt maksimālu atdevi no saviem ierobežotajiem resursiem.

• Stabils cenu līmenis- jācenšas izvairīties no jūtamām cenu svārstībām. Kas rada ekonomisko nestabilitāti.

Leave a Comment