1.Kādi ir pašvaldības raksturojošie elementi.
Latvijā ir divu veidu pašvaldības: 1) vietējās pašvaldības — pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības; 2) rajonu pašvaldības. Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības — padomes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Darba valoda pašvaldības domē (padomē) un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda.
2. Kāda ir iespējama pašvaldību klasifikācija Latvijā un Eiropā. Atkarība no pašvaldību uzraudzības pakāpes pasaules valstīs tiek pielietotas trīs veidu pašvaldību sistēmas – centralizēta(var arī nosaukt par pārraudzības sistēmu), decentralizēta un Vācijas vietējo (komunālo) pašvaldību sistēmas. Lielbritānijas administratīvas un līdz ar to arī pašvaldības iestādes uzbūvētas pēc decentralizācijas, bet Francijas turpretī – pēc centralizācijas principiem. Angliju uzskata par klasisko pašvaldību zemi. Kur pašvaldības iestādes ir izveidojušas agrāk un joprojām tām ir plašas tiesības un patstāvība. Anglijas pašvaldību iekārtu raksturo 2 pazīmes: 1)pašvaldības iestādes ir gandrīz vienīgas vietējās institūcijas, kas veic pārvaldes funkcijas attiecīgajā iecirknī; 2)vietējo pašvaldību vēlētām institūcijām pieder gan lēmēju, gan izpildītāju funkcijas. Decentralizētā sistēma, salīdzinot ar centralizēto sistēmu, ir demokrātiskāka. Tā ir ieviesta Austrijā, ASV, Dānijā, Kanādā, Norvēģijā, Zviedrijā un citās valstīs. Francijā, kā arī Itālijā, Nīderlandē, Gruzijā un citur ir ieviesta centralizēta pašvaldību sistēma. Šī pārvaldēs organizācija satur kompromisu starp valdības un pašvaldības principiem.Ar centralizāciju saprot:1)politisko, 2)administratīvo, ekonomisko un morālo centralizāciju. Politiska centralizācija izpaužas vispārvalstisko funkciju (likumdošana, starptautiskās attiecības, aizsardzība, valsts finanses) nodošana centrālām valsts varas institūcijām, kas īpaši pilnīgi realizējas unitārās valstīs. Administratīva centralizācija pastāv tur, kur vietējo varu aizstāj centrāla vara. Šajā gadījumā vietējas amatpersonas neievēl iedzīvotāji, bet ieceļ valdība, un tās atrodas stingra subordinēta pakļautībā. Ekonomisko un morālo centralizāciju uzskata ka politiskas un administratīvas centralizācijas rezultātu. Vācija ir pamats runāt par savdabīgam jauktām pašvaldības formām, tādēļ arī vācu vietējas (komunālas)pašvaldības daudzi uzskata par patstāvīgu modeļi. Šī modeļa ietvaros tiek izdalītas 4 tipu kopienu: 1)dienvidvācu; 2)maģistrātu; 3)birģermeistaru un 4)ziemeļvācijas. Latvijā ir divu veidu pašvaldības: 1) vietējās pašvaldības — pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības; 2) rajonu pašvaldības. Šodienas Latvijas pašvaldību sistēma arī ir attiecināma uz decentralizētas pašvaldību sistēmas veidu. Pašvaldību sistēmas dažādas valstīs darbojas arī dažādos līmeņos. Pastāv 2, 3, un pat 4 līmeņu pašvaldību sistēmas. Vairumā Eiropas valstu ir 2 līmeņu pašvaldības un vēlētas reģionālas pašvaldības, tomēr vairākas Eiropas valstīs ir izvēlējušas 1 līmeņa pašvaldību modeļi. No Baltijas valstīm tikai Latvijā ir 2 līmeņu pašvaldības; LR Satversme ir iekļaujama nodaļa par pašvaldību vietu un lomu valstī, kurā jānosaka, ka Latvija pastāv pilsoņu ievēlēta 2 līmeņu teritoriāla decentralizēta pašvaldību sistēma, kuras pirmo – municipālo līmeņi veido pilsētu un pagastu pašvaldības, bet otro reģionālo līmeņi veido apriņķu pašvaldības.
4. Darba līguma un uzņēmuma līguma noslēgšanas īpatnības pašvaldību darbībā. Savstarpējas attiecības starp pašvaldību institūcijām un uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuras nav pašvaldības īpašums, tiek veidotas uz līgumu pamata.
5.Deputāta lēmumu pieņemšanas ierobežojumi pašvaldību darbībā korupcijas novēršanai. Komitejas loceklim jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja lēmums skar šā komitejas locekļa personiskās, viņa ģimenes, pirmās, otrās vai trešās pakāpes radinieku vai to personu intereses, kuru likumīgais pārstāvis ir attiecīgais deputāts.
6. Raksturojiet aizbildnības nodibināšanas kārtību. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana (1) Bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja: 1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem; 2) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības; 3) bērna vecāki ir atzīti par rīcībnespējīgiem; 4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu; 6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi; 7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;8) radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim. (3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja: 1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību; 2) aizbildnis ir atstādināts no aizbildņa pienākumu pildīšanas. (4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja: 1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā; 2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas; 3) aizbildnis ir miris; 4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo. (5) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras. (6) Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim iekārto bērna aizbildnības lietu.
8. Kāda savstarpēja mijiedarbība starp Centrālo vēlēšanu komisiju, pašvaldību vēlēšanu komisiju un pašvaldību. (3) Vēlēšanu komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām.(4) Iecirkņa komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām, kā arī attiecīgās pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļiem. (4) Vēlēšanu komisijām ir obligāti Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi un rīkojumi. republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas: 1) pēc vēlēšanu pabeigšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus, saskaita balsošanas rezultātus attiecīgajā pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu, kuru kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai; 2) sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finansu līdzekļu izlietošanu. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:1) pieņem, reģistrē un publicē deputātu kandidātu sarakstus, republikas pilsētās reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet rajona pilsētās, novados un pagastos izliek domes (padomes) informācijas sniegšanas vietā;2) apstiprina vēlēšanu zīmju saturu, nodrošina vēlēšanu zīmju izgatavošanu un nogādāšanu iecirkņu komisijām;3) nosaka vēlēšanu iecirkni, kurā notiek balsošana pirms vispārējās vēlēšanu dienas;4) kontrolē iecirkņu komisiju darbību un sniedz šīm komisijām palīdzību to nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;5) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu iecirkņos;6) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;7) izskata ar vēlēšanām saistītas sūdzības un iesniegumus;8) ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;10) pēc vēlēšanu pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus, saskaita vēlēšanu rezultātus attiecīgi pilsētā, novadā vai pagastā;11) apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un republikas pilsētās notikušo vēlēšanu rezultātus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet rajona pilsētās, novados un pagastos izliek domes (padomes) informācijas sniegšanas vietā;12) nosūta savu lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kopā ar vēlēšanu komisijas protokoliem Centrālajai vēlēšanu komisijai;13) pilda citus ar domes (padomes) vēlēšanām saistītus pienākumus.(2) Rajonu vēlēšanu komisijas atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:1) rūpējas, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinātu vēlēšanu komisijas ar telpām, transportu un sakaru līdzekļiem, kā arī citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;2) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisiju protokoli un citi vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām, kā arī informācijas apmaiņas kārtību;3) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus rajona vēlēšanu komisijai;4) noklausās pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju ziņojumus par vēlēšanu sagatavošanu;5) dod pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu procesa un gaitas nodrošināšanu atbilstoši likuma prasībām;6) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos;7) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;8) izskata sūdzības un iesniegumus par pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību;9) ir tiesīgas izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;10) pilda citus ar domes (padomes) vēlēšanām saistītus pienākumus.
9. Vietējo vēlēšanu komisiju darbības nozīme pašvaldības.
11. Aizgādnība-tās nodibināšanas kārtība. Aizgādņa iecelšana (1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni: 1) personai, kuru tiesa atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, un tās mantai? 2) personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ; 3) promesošas vai pazudušas personas mantai;4) mantojumam; 5) testamenta izpildīšanai. (2) Bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no Civillikuma 355. vai 661.pantā minētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības. (3) Bāriņtiesa lēmuma norakstu par aizgādņa iecelšanu nosūta tiesai, kura nodibinājusi aizgādnību.(4) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja aizgādnis ir: 1) kavēts uzņemties aizgādnību; 2) atstādināts. (5) Bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja: 1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā; 2) aizgādnis ir atcelts no aizgādņa pienākumu pildīšanas; 3) aizgādnis ir miris.
14. Bāriņtiesas funkcijas pašvaldībā. Par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgās amatpersonas(1) Apliecinājumu izdara un citus šajā nodaļā minētos uzdevumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs. (2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim izdarīt apliecinājumu un pildīt citus šajā nodaļā noteiktos uzdevumus. Bāriņtiesas uzdevumi (1) Bāriņtiesa savā darbības teritorijā veic šādus uzdevumus: 1) apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 6000 latu; 2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; 3) ieraksta testamentu grāmatā attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju testamentus, pieņem glabāšanā to privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);4) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaru atsaukumus; 5) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem; 6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu; 7) pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja tās dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;8) apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemes¬grāmatu likuma 60.pants), ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; 9) sagatavo dokumentu projektus. (2) Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. (3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas attiecīgajā bāriņtiesas reģistrā. Reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
16.Latvijas pašvaldību savienību nozīme pašvaldību darbībā. LPS galvenie uzdevumi, atbilstoši tas statūtiem, ir: 1)pārstāvēt pašvaldību intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijas; 2)izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā, atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem; 3)organizēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām, to apvienībām un savienībām; 4)nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju; 5)organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību; 6)veicināt uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai; 7)veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs; 8)piedalīties likumdošanas iniciatīvas procesā u.c. Viens no LPS galveniem mērķiem ir pašvaldību interešu aizstāvēšana. LPS ir iniciatore sadarbībai ar Baltijas valstu pašvaldību organizācijām. Lielākās starptautiskās pašvaldību organizācijas ir Starptautiskā vietējo pašvaldību organizācija un Eiropas padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa pastāvīgā komitēja.
17. Adopcija-tās tiesiskās sekas. Adopcija (1) Bāriņtiesa lemj par: 1) personas atzīšanu par adoptētāju; 2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos; 3) to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi; 4) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;5) pirms adopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam; 6) adopcijas atbilstību bērna interesēm. (2) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. (3) Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.
18.Pašvaldības amatpersonu deklarācijas, to veidi. Deklarāciju iesniegšanas kārtība (1) Valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā veidā vai rakstveidā šādas valsts amatpersonas deklarācijas: 1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā; 2) kārtējā gada deklarāciju; 3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus; 4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta. (2) Valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. (3) Valsts drošības iestādēs un Informācijas analīzes dienestā strādājošās valsts amatpersonas, izņemot Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Informācijas analīzes dienesta vadītāju, deklarācijas iesniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram. (4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un Informācijas analīzes dienesta vadītājs deklarācijas iesniedz Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai.
19. Sadarbība un pienākumu sadale starp pašvaldības priekšsēdētāju un izpilddirektoru. Domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi. Domes (padomes) priekšsēdētājs: 1) vada domes (padomes) darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās; 2) pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām; 3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domes (padomes) tiesā; 4) domes (padomes) vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus; 5) vada finanšu komitejas darbu; 6) dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem; 7) ierosina jautājumu izskatīšanu domē (padomē) un komitejās; 8) sagatavo izskatīšanai domes (padomes) sēdes valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus; 9) atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome (padome); 10) var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata; 11) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes (padomes) lēmumos. Pēc domes (padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma dome (padome) ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt domes (padomes) deputāts, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu.
Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību domes (padomes) nomaiņas gadījumā. Pašvaldības izpilddirektors: 1) organizē domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi; 2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem; 3) sagatavo priekšlikumus domei (padomei) par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu; 4) ierosina domei (padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes (padomes) nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus; 5) iesniedz domei (padomei) priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu; 6) domes (padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām; 7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu; 8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes (padomes) lēmumos.
20.Kādas personas var piedalīties aktīvajās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās. Aktīvajās vēlēšanu tiesības, kuras vēlētajam dod tiesības ievēlēt. ) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:1) Latvijas pilsonim;2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no ierobežojumiem .
21. Kādas personas var piedalīties pasīvajās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās. Pasīvas vēlēšanu tiesības, kuras piešķir pilsonim tiesības balotēties un tikt ievēlētam. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:1) Latvijas pilsonim;2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi vismaz pēdējos četrus mēnešus;3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē).
22. Raksturojiet vēlētāju apvienības nozīmi pašvaldības politika, ka tā tiek veidota. Vēlētāju apvienības ir atzīstamas par pašvaldību tiesisko attiecību subjektu. Vēlētāju apvienības kuras piedalās pašvaldību vēlēšanās, pārstāv un aizstāv savas tiesības, savu biedru un dalībnieku, kā arī citu personu likumīgas intereses pašvaldību institūcijas.
23. Pašvaldības izpilddirektora uzdevumi. Pašvaldības izpilddirektors: 1) organizē domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi; 2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem; 3) sagatavo priekšlikumus domei (padomei) par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu; 4) ierosina domei (padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes (padomes) nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus; 5) iesniedz domei (padomei) priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu; 6) domes (padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām; 7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu; 8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes (padomes) lēmumos. Uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38. panta prasības.
24. Pašvaldības ievēlētas patstāvīgās komitejas, komisijas to funkcionāla nozīmē. Dome (padome) no domes (padomes) deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas, kuras: 1) sagatavo jautājumus izskatīšanai domes (padomes) sēdē; 2) sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē; 3) pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldības iestāžu darbu; 4) izskata pašvaldības iestāžu budžeta projektus un iesniedz tos finanšu komitejai; 5) apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu izdevumu tāmes; 6) veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.
Katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem. Komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no domes (padomes) deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju. Finanšu komiteju vada domes (padomes) priekšsēdētājs.
25. Vietējās pašvaldības priekšsēdētājs, tā funkcijas. Domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi. Domes (padomes) priekšsēdētājs: 1) vada domes (padomes) darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās; 2) pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām; 3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domes (padomes) tiesā; 4) domes (padomes) vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus; 5) vada finanšu komitejas darbu; 6) dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem; 7) ierosina jautājumu izskatīšanu domē (padomē) un komitejās; 8) sagatavo izskatīšanai domes (padomes) sēdes valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus; 9) atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome (padome); 10) var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata; 11) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes (padomes) lēmumos.
Rajona padomes pirmo sēdi sasauc iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēnesi pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Ar jaunās rajona padomes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās rajona padomes pilnvaras. Iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs līdz jaunā rajona padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada rajona padomes sēdi un paraksta padomes lēmumu par priekšsēdētāja ievēlēšanu.
Padomes priekšsēdētāja kandidatūras no vietējo pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāju vidus var izvirzīt jebkurš padomes loceklis. Padomes priekšsēdētāju ievēlē, aizklāti balsojot, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.
Ja rajona padomes priekšsēdētājs nepilda likumā, rajona padomes nolikumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, rajona padome var atbrīvot viņu no rajona padomes priekšsēdētāja pienākumiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots, ja par to nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots arī tad, ja rajona padome trīs sēdes pēc kārtas neapstiprina priekšsēdētāja iesniegto gadskārtējo pašvaldības budžeta projektu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram ir tiesības atstādināt rajona padomes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas šā likuma 93.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
27. Kā tiek vadīta bāriņtiesas sēde priekšsēdētāja prombūtnes laika, kad pirms termiņa var atlaist bāriņtiesas locekļi. Domes (padomes) darbu vada tās priekšsēdētājs. Domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes (padomes) priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, ko uzdevis domes (padomes) priekšsēdētājs vai kas noteikti attiecīgās pašvaldības nolikumā. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs ir atlaists vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas, domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks pilda domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai. Domes (padomes) lēmumu izpildi nodrošina domes (padomes) ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības iestādes un to darbinieki, kā arī kapitālsabiedrības. Domes (padomes) organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības administrācijas darbinieki. Domes (padomes) nomaiņas gadījumā pašvaldības administrācijas darbinieku darba attiecības netiek pārtrauktas. Bāriņtiesas darba vadība Bāriņtiesas darbu vada bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdē¬tāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Lietu izskatīšana (1) Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. (2) Bāriņtiesas sēdi vada bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Bāriņtiesas sēdē piedalās sēdes vadītājs un vismaz divi bāriņtiesas locekļi.
28. Pašvaldības darbības ekonomiskais pamatojums. Pašvaldību ekonomiskais pamats ir manta, tai skaitā finanšu resursi, kas veidojas no: 1) juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā; 2) valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām; 3) kredītiem; 4) vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā; 5) pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem; 6) ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības; 7) juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu mērķu sasniegšanai; 8) citiem ieņēmumiem.
29. Kādas personas var kandidēt par bāriņtiesas locekļi, kādā veidā ievēl šīs institūcijas priekšsēdētāju. Ievēlēšanas termiņš un pretendentu konkurss (1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus ievēlē attiecīgā pašvaldības dome (padome) uz pieciem gadiem. (2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība var izsludināt atklātu pretendentu konkursu. Prasības pretendentiem (1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personas: 1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi; 2) kuras sasniegušas 25 gadu vecumu; 3) kurām ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;4) kuras prot valsts valodu. 2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu:1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis; 2) kura sasniegusi 25 gadu vecumu; 3) kurai ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša otrā līmeņa profesionālā augstākā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;4) kura prot valsts valodu. (3) Ja persona par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli tiek ievēlēta pirmo reizi, tā gada laikā pēc ievēlēšanas apgūst attiecīgo mācību programmu. Ja mācību programmas apgūšanas izdevumus attiecīgajai amatpersonai pilnībā vai daļēji ir segusi dome (padome), tad amatpersona, kura tiek atbrīvota no amata atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajai daļai vai atcelta no amata atbilstoši šā likuma 14.pantam agrāk nekā četru gadu laikā pēc mācību programmas apgūšanas, atmaksā domei (padomei) tās segtos mācību programmas apgūšanas izdevumus proporcionāli nostrādātajam laikam. (4) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.
30. Pašvaldību savstarpējie norēķini, to raksturojums. Lai risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresētas visas vai vairākas pašvaldības, tām ir tiesības sadarboties, kā arī dibināt pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai iestāties šādās organizācijās. Pašvaldību sadarbības līgumi slēdzami pašvaldības budžeta ietvaros, ja ir pieņemts attiecīgs domes (padomes) lēmums vai arī to noslēgšanas kārtība paredzēta pašvaldības nolikumā. Pašvaldības var veidot sabiedriskās organizācijas, kuru dibināšanas, reģistrācijas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šis likums un likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.
31. Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis. Viņa ievēlēšanas kārtība. Izpildinstitūcija 1)Biedrības izpildinstitūcija ir Biedrības priekšsēdis; 2)Biedrības priekšsēdis: a) vada Biedrības darbu; b)vada Biedrības sapulces, kongresa, domes un valdes darbu; c)pārstāv Biedrību; d)risina citus Biedrības kompetences jautājumus, kas nav valdes, domes, kongresa vai sapulces kompetencē. Par Biedrības priekšsēdi var tikt ievēlēts Latvijas Republikas pilsonis, kas ievēlēts par pašvaldības deputātu pašreizējā vai iepriekšējā sasaukumā. Biedrības priekšsēža amats ir algots un drīkst būt viņa vienīgais algotais amats. Biedrības priekšsēža alga ir vienāda ar Rīgas Domes priekšsēdētājam noteikto algu un tā tiek saņemta divas reizes mēnesī, algu ieskaitot norādītajā bankas kontā. Ja biedru kongress atsauc priekšsēdi, tad pārvēlēšana notiek pirms pilnvaru termiņa beigām. Priekšsēdim ir 5 vietnieki, pa vienam no katras pašvaldību grupas, kurus kongresa laikā ievēl attiecīgo pašvaldību grupu pārstāvji.
33. Vietējas pašvaldības finanses un saimnieciskas darbības kontrole. Dome (padome) nodrošina finanšu revīziju veikšanu, lai: 1) kontrolētu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm; 2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību; 3) kontrolētu, vai pašvaldības finanšu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm. Bez funkcionējošiem pašvaldību revīzijas komisijām, revīzijas veikšana pašvaldību iestādes un uzņēmumos tika uzdota arī Valsts kontrolei. Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām un fiziskajam personām, kuru rīcībā ir valsts vai pašvaldību manta vai kuras finansē no valsts vai pašvaldību budžeta, jāuzrauga Valsts kontrolei grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz tai vajadzīgie paskaidrojumi. Vietējas pašvaldības dome (padome) nodrošina finansu revīziju veikšanu, lai: 1)kontrolētu pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātājam budžetam un tāmēm; 2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālas darbības likumību un lietderību; 3)kontrolētu, vai pašvaldību finansu līdzekļi, kustama un nekustama manta tiek apsaimniekota atbilstoši vietējas pašvaldības domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm. Vietējas pašvaldības dome (padome) nodrošina gada publiska pārskata un ziņojuma par to sagatavošanu un ziņojuma publicēšanu.
35. Bāriņtiesas priekšsēdētāja atsaukšanas kārtība no amata pienākuma pildīšanas. Ievēlēšanas termiņš un pretendentu konkurss (1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus ievēlē attiecīgā pašvaldības dome (padome) uz pieciem gadiem. (2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība var izsludināt atklātu pretendentu konkursu. Prasības pretendentiem (1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personas: 1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi; 2) kuras sasniegušas 25 gadu vecumu; 3) kurām ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;4) kuras prot valsts valodu. 2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu:1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis; 2) kura sasniegusi 25 gadu vecumu; 3) kurai ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša otrā līmeņa profesionālā augstākā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;4) kura prot valsts valodu. (3) Ja persona par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli tiek ievēlēta pirmo reizi, tā gada laikā pēc ievēlēšanas apgūst attiecīgo mācību programmu. Ja mācību programmas apgūšanas izdevumus attiecīgajai amatpersonai pilnībā vai daļēji ir segusi dome (padome), tad amatpersona, kura tiek atbrīvota no amata atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajai daļai vai atcelta no amata atbilstoši šā likuma 14.pantam agrāk nekā četru gadu laikā pēc mācību programmas apgūšanas, atmaksā domei (padomei) tās segtos mācību programmas apgūšanas izdevumus proporcionāli nostrādātajam laikam. (4) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets. Atbrīvošana no amata (1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata pēc viņa vēlēšanās.(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata sakarā ar šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanos, ja viņš netiek ievēlēts atkārtoti. (3) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata, ja viņš ir ievēlēts pašvaldības domē (padomē). Atstādināšana no amata (1) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības dome (padome) viņu var atstādināt no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. (2) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā, procesa virzītājs viņam var aizliegt pildīt amata pienākumus. (3) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, kaitē trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. (4) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona neapgūst šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto mācību programmu vai ir saņēmusi neapmierinošu vērtējumu par šīs programmas apgūšanu. Attiecīgo amatpersonu atstādina uz laiku, līdz tā apgūst minēto mācību programmu, bet atstādināšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.(5) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanas laiku bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai arī attiecīgās pašvaldības dome (padome) no bāriņtiesas locekļu vidus norīko citu personu par bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. (6) Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu. Atcelšana no amata Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atceļ no amata, ja: 1) viņš nepilda savus pienākumus vai, pildot tos, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi; 2) ir konstatēts kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem apstākļiem;3) ja sešu mēnešu laikā pēc atstādināšanas saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu attiecīgā amatpersona nav apguvusi šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto mācību programmu.
36. Kāda ir Latvijas Pašvaldību savienības nozīme, kas ir tās dalībnieki. Vispārējie noteikumi“Latvijas Pašvaldību savienība” ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno visu veidu – vietējās un reģionālās Latvijas Republikas pašvaldības, kas ietver piecas pašvaldību grupas. Dažāda nosaukuma pašvaldību pārstāvniecībai ir šādas pašvaldību grupas – pagastu, pilsētu, novadu, rajonu, republikas pilsētu. Visi sabiedriskās organizācijas “Latvijas Pašvaldību savienība” dalībnieki līdz ar biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā kļūst par biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” biedriem. Biedrības darbības pamatmērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju vietējo un reģionālo interešu pilnīgāku pārstāvību, veicinot iedzīvotāju līdzdalību publiskajā pārvaldē un nostiprinot pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju.
Biedrībā var iestāties jebkura pašvaldība, iesniedzot pašvaldības domes (padomes) lēmumu par iestāšanos Biedrībā. Lēmumu par biedra uzņemšanu biedrībā pieņem Biedrības valde (turpmāk tekstā – valde), reģistrējot pašvaldības domes (padomes) lēmumu par iestāšanos Biedrībā. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pašvaldības domes (padomes) lēmuma saņemšanas brīža.
37. Raksturojiet tiesisko saikni starp vietējo un rajona pašvaldību. Visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji, novadu domju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido rajona padomi. Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā, ja par to lēmumu ir pieņēmusi republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome. Republikas pilsētas domes priekšsēdētājam rajona padomē, kad tā lemj par funkciju veikšanu, ir tādas pašas tiesības kā rajona pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju priekšsēdētājiem. Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā vai izslēgt no tās, ja republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome lēmumu par to ir pieņēmusi ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms budžeta gada sākuma. Minētais lēmums triju dienu laikā paziņojams reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram. Attiecīgo vietējo pašvaldību rajona padomē pārstāv domes (padomes) priekšsēdētājs vai — viņa prombūtnes laikā — domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks. Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu, novadu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību. Rajona pašvaldības funkciju izpildi un rajona padomes darbību atbilstoši rajona padomes lēmumiem, kā arī gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu nodrošina padomes iecelts izpilddirektors, kas padomes nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu.
38. Kā tiek veidota LPS dome un valde. LPS sastāv no domes, kurā ievēl ne vairāk kā 92 pašvaldību pārstāvjus no visām pašvaldību grupām, valdes, kuru ievēl dome 15 locekļu sastāvā, pastāvīgām komitējam un darba grupām, revīzijas komisijas un administrācijas. Tās augstāka lēmēj institūcija ir kongress.
39.Pašvaldību izlīdzināšanas fonda nozīme. Vienīgais reālais finansu izlīdzināšanas instruments ir pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kura pamat ideja ir laba-pārdalīt ieņēmumus no bagātajam par labu nabadzīgajām pašvaldībām ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu publisko pakalpojumu kvalitāti. Latvijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma paredz pašvaldību finansu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finansu resursu veidošanā un nodrošinātu pašvaldību finansiālās darbības aizsardzību. Pašvaldību finansu izlīdzināšanu veic ar izlīdzināšanas fonda starpniecību, kura ieņēmumus veido: 1)izlīdzināšanas aprēķinu rezultāta noteiktas pašvaldību iemaksas un 2)valsts budžeta dotācija. Izlīdzināšanas fonda izdevumus veido izlīdzināšanas aprēķina ceļā noteiktas dotācijas pašvaldībām. Izlīdzināšanas aprēķinu veic Finansu ministrija un izlīdzināšanas aprēķins, atbilstoši likumam, veicams šādās secībā: 1)katras pašvaldības vērtēto ieņēmumu aprēķināšana; 2)katras pašvaldības finansu nepieciešamības aprēķināšana; 3)izlīdzināšanas fondā ieskaitāmo iemaksu noteikšana; 4)no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju noteikšana5)nepieciešamās valsts budžeta dotācijas aprēķināšana. Lai veiktu pašvaldību finansu izlīdzināšanu, novērtē katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus. Katras pašvaldības finansu nepieciešamību saskaņā ar pašvaldību kopējas finansu nepieciešamības aprēķinu novērtē pēc kritērijiem, kuri raksturo ar pašvaldību funkciju izpildi saistošos izdevumus.
40. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda veidošanas kritēriji un izmaksāšanas kārtība. (1) Dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir zemāki par finansu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas: 1) rajonu pašvaldībām ir vienāds ar attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamību; 2) republikas pilsētu pašvaldībām ir vienāds ar 95 procentiem no attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamības;3) rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām ir vienāds ar 90 procentiem no attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamības. (2) Dotācijas šā panta pirmajā daļā minētajām pašvaldībām nosaka tādas, lai attiecīgās pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi būtu vienādi ar šīs pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu.(3) Pašvaldībām, kuras saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, tās tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no kopējiem izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem. (1) Iemaksas izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas vai pašvaldība, ja ar Finansu ministriju ir noslēgts līgums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību attiecīgās pašvaldības teritorijā. Ja nepieciešamas iemaksas arī no nekustamā īpašuma nodokļa, kārtību, kādā šīs iemaksas veicamas, nosaka Ministru kabinets. (2) Iemaksas izlīdzināšanas fondā ir katrai pašvaldībai noteikts procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem un, ja nepieciešams, arī no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem. Šis atskaitījums katrai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt aprēķināto iemaksu lielumu.
41. Pašvaldību deputāta funkcijas. Deputāta pienākumi domē (padomē) Deputātam domē (padomē) ir pienākums: 1) piedalīties domes (padomes) sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts; 2)ievērot attiecīgās domes (padomes) nolikuma un sēžu reglamenta prasības; 3) izpildīt domes (padomes), tās priekšsēdētāja un to institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus, kuru sastāvā deputāts ievēlēts. Ja deputāts nevar ierasties uz domes (padomes) sēdi vai attiecīgas institūcijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo domes (padomes) priekšsēdētājam vai tās institūcijas vadītājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts. Deputāta tiesības Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības: 1) būt klāt, kad valsts pārvaldes iestādēs izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses; 2) domes (padomes) vai tās institūciju uzdevumā pārbaudīt pašvaldības uzņēmumu un iestāžu darbu; 3) pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses; 4) iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts; 5) iesniegt priekšlikumus un pieprasījumus uzņēmumu un iestāžu amatpersonām; 6) pieprasīt attiecīgajām amatpersonām, lai tās novērš likumpārkāpumus un sauc vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības; 7) rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem; 8) realizēt pārējās šajā un citos likumos paredzētās deputāta tiesības. Deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, — uzrādot deputāta apliecību. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētos paskaidrojumus iesniedz 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas. Par šā panta 5. un 6.punktā minēto pieprasījumu izskatīšanas rezultātiem deputātu informē saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas. Deputāta pienākumi savā vēlēšanu apgabalā. Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums: 1) piedalīties attiecīgās domes (padomes) lēmumu izpildes kontrolēšanā; 2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā; 3) ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.
43. Domes, padomes lēmumu pieņemšanas kārtība pašvaldības. Dome (padome) lēmumus pieņem sēdēs. Domes (padomes) sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi. Domes (padomes) lēmumi, kā arī domes (padomes) sēžu protokoli ir publiski pieejami. Domes (padomes) sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz: 1) domes (padomes) priekšsēdētājs; 2) domes (padomes) komitejas; 3) domes (padomes) deputāti; 4) ārkārtas sēdes ierosinātājs. Lēmumu projekti iesniedzami domes (padomes) priekšsēdētājam. Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi domes (padomes) pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem. Domes (padomes) priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms. Domes (padomes) lēmumi priekšsēdētājam jāparaksta piecu dienu laikā no to pieņemšanas dienas. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts. Tiesības neparakstīt domes (padomes) lēmumus un šā jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi ir tikai domes (padomes) priekšsēdētājam. Šīs tiesības domes (padomes) priekšsēdētājs nevar izmantot attiecībā uz domes (padomes) lēmumu, ar kuru tiek atcelts domes (padomes) priekšsēdētāja rīkojums vai arī ar kuru domes (padomes) priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata šā likuma 65.pantā noteiktajā kārtībā. Rajona padomes sēdēs, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, lēmumu pieņemšanas kārtība ir šāda: 1) ja neviens no padomes locekļiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;2) gadījumos, kad iebilst kaut viens no padomes locekļiem, lēmums tiek pieņemts balsojot, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 50 procentiem no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita (iedzīvotāju skaits tiek noteikts atbilstoši Valsts statistikas komitejas datiem).
44. Dotāciju mērķdotāciju raksturojums pašvaldības. Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem ieskaita, kā arī no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju apjomu noteic normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. (2) Lai nostiprinātu reģionu ekonomisko bāzi un nodrošinātu valsts funkciju izpildi, no valsts budžeta var piešķirt dotācijas un mērķdotācijas noteiktu uzdevumu izpildei. Dotācijas un mērķdotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteiktu uzdevumu izpildei, nav pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa.
45. Kāda funkcionāla nozīme rajonu padomēm. Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu, novadu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību. Rajona pašvaldības funkciju izpildi un rajona padomes darbību atbilstoši rajona padomes lēmumiem, kā arī gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu nodrošina padomes iecelts izpilddirektors, kas padomes nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu.
48.Vietējas vēlēšanu komisijas darbības ekonomiskais pamatojums. (1) Vēlēšanu komisijas kā pastāvīgas pašvaldību institūcijas darbojas visu attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laiku. Komisijas pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad jaunievēlētā dome (padome) ir izveidojusi jaunu vēlēšanu komisiju.(2) Vēlēšanu komisijas sastāvs tiek grozīts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Vēlēšanu komisiju saimniecisko izdevumu tāmē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iekļaujami līdzekļi, kas nepieciešami vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju locekļu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai balsošanas procesa un balsu skaitīšanas laikā. Ēdināšanas izdevumus vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju locekļiem kompensē Ministru kabineta noteiktajā apmērā.
49.Komitēju un komisiju darbs pašvaldības. Dome (padome) no domes (padomes) deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas, kuras: 1) sagatavo jautājumus izskatīšanai domes (padomes) sēdē; 2) sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē; 3) pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldības iestāžu darbu; 4) izskata pašvaldības iestāžu budžeta projektus un iesniedz tos finanšu komitejai; 5) apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu izdevumu tāmes; 6) veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam. Pašvaldība izveido finanšu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju. Domes (padomes) darbs notiek sēdēs un pastāvīgajās komitejās. Finanšu komiteja: 1) dod atzinumu par budžeta projektu; 2) dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa; 3) dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes (padomes) lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā; 4) dod priekšlikumus par pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu; 5) dod priekšlikumus un atzinumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu; 7) veic citus pienākumus. Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem. Komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no domes (padomes) deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju.
50. Jaunievēlētas domes (padomes) pirmās sēdēs sasaukšanas kārtība un dienas kārtības jautājumu. Jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi sasauc pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes (padomes) pilnvaras. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta domes (padomes) lēmumu par domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanu. Domes (padomes) priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes (padomes)deputātiem, aizklāti balsojot. Ikvienam domes (padomes) deputātam ir tiesības izvirzīt kandidatūru domes (padomes) priekšsēdētāja amatam.
Domes (padomes) priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto domes (padomes) deputātu balsīm. Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu. Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas domes (padomes) priekšsēdētāja vēlēšanas. Domes (padomes) kārtējās sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot darba kārtību. Domes (padomes) deputātiem par kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību tiek paziņots pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā. Paziņojums par domes (padomes) kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes izliekams redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējams vietējā laikrakstā.
53. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda ieņēmumi un to sadales kārtība. (1) Iemaksas izlīdzināšanas fondā tiek aprēķinātas pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finansu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu. Pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmā augšējā robeža ir līmenis, kas par 10 procentiem pārsniedz attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamību. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā veido atskaitījumi 45 procentu apmērā no vērtēto ieņēmumu pārsnieguma pār attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu. (3) Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 35 procentus no pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem. (4) Pašvaldībām, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, tās tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no prognozētās, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas (ja nepieciešams, arī no nekustamā īpašuma nodokļa).
54. Domes (padomes) ārkārtas sēdēs sasaukšanas kārtība. Domes (padomes) ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa: 1) vismaz viena trešdaļa deputātu; 3) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs; 4) Ministru kabinets. Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno domes (padomes) lēmuma projekts. Sasaucot domes (padomes) ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību. Domes (padomes) ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja ārkārtas sēdi sasaukt pieprasa Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu norādītā sēdes darba kārtība netiek grozīta. Ja pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs pēc Ministru kabineta vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījuma nav sasaucis ārkārtas sēdi, Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var atkārtoti pieprasīt sasaukt ārkārtas sēdi, nosakot šīs sēdes darba kārtību, norises vietu un laiku. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi. Uz iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu un ārkārtas sēdes sasaukšanas procedūru attiecināmi arī šā likuma 28.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi. Sēdes vadītājam ir pienākums informēt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku. Ārkārtas sēde noturama šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā sēdē pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.
55. Skaidrojiet pašvaldību izdevumu raksturojušos kritērijus, veicot pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķināšanu. katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai budžeta izdevumu klasifikācijai; (2) Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt 2 procentus no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības dome (padome). Ja līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina izdevumus no līdzekļiem — dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām — ar noteikumu, ka: 1) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada attiecīgā finansējuma; 2) pilnvarojums, kas piešķirts saskaņā ar šo nosacījumu, izbeidzas, tiklīdz stājas spēkā ikgadējais valsts budžeta likums.Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms. Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji ir sekojoši: 1)pašvaldību grupa(republikas pilsētu pašvaldība, rajonu, rajonu pilsētu, pagastu pašvaldības); 2)iedzīvotāju skaits; 3)bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem; 4)bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem; 5)darbaspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits; 6)bērnu skaits bērnunamos; 7)iemītnieku skaits veco ļaužu pansionātos un centros.
56. Pasūtījumu un iepirkumu organizācijas kārtība. Iepirkuma procedūras vispārīgās normas (1) Lai izraudzītos piegādātājus iepirkuma procedūrās, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs: 1) izslēdz pretendentus un kandidātus, kuri neatbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajiem objektīvajiem atlases kritērijiem un nosacījumiem, kā arī šā likuma 60.panta ceturtajā daļā minētos pretendentus un kandidātus; 2) slēgtās un sarunu procedūrās, par kurām publicēts dalības uzaicinājums, pamatojoties uz objektīviem atlases kritērijiem, ierobežo izraugāmo kandidātu skaitu, ja tas ir nepieciešams. (2) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu publicēts kā dalības uzaicinājums, lai izraudzītos kandidātus specifisku līgumu slēgšanai, par kuriem jāpublicē dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iekļauj piegādātājus kvalifikācijas sistēmā, piemērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, kas attiecas uz slēgtām un sarunu procedūrām. (3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pārbauda, vai izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst piedāvājumiem noteiktajām prasībām, un izvēlas piedāvājumu, pamatojoties uz šajā likumā noteiktajiem kritērijiem. Valsts/pašvaldību iepirkums ir definēts kā preču pirkšana, pakalpojumu saņemšana vai būvdarbu veikšana pasūtītāja vajadzībām, ko nodrošina pakalpojuma sniedzējs vai piegādātājs, kas var būt juridiska un fiziska persona.
57. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nozīme pašvaldību darbībā.
58.Pašvaldības lēmumu pieņemšanas raksturojums. Dome (padome) lēmumus pieņem sēdēs. Domes (padomes) sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi. Domes (padomes) lēmumi, kā arī domes (padomes) sēžu protokoli ir publiski pieejami. Domes (padomes) sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz: 1) domes (padomes) priekšsēdētājs; 2) domes (padomes) komitejas; 3) domes (padomes) deputāti; 4) ārkārtas sēdes ierosinātājs. Lēmumu projekti iesniedzami domes (padomes) priekšsēdētājam. Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi domes (padomes) pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem. Domes (padomes) priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms. Domes (padomes) sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no domes (padomes) deputātiem. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem domes (padomes) deputātiem un ja likumā nav paredzēts citādi. Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts. Šādā gadījumā lēmuma projektu var iesniegt domei (padomei) atkārtotai izskatīšanai, ievērojot šā likuma 33.panta noteikumus.