Ekspedīcijām ekstremālos apstākļos ir jābūt labam ekipējumam un prasmei to lietot:
Jebkurai ekspedīcijai – upēs, kalnos vai tuksnesī ir jābūt skaidram plānam – ja lietas sāk iet greizi, kā mēs no šejienes tiksim ārā paši ar saviem spēkiem? Paļaušanās uz glābšanas dienestu ir ne tikai vieglprātīgi un neprofesionāli, bet arī neētiski. Par ko drosminieki reti kad padomā, ir ka glābēji bieži riskē savu dzīvību un veselību lai sniegtu palīdzību.
1) Nav sakaru ar ārpasauli, tādēļ uz glābējiem ir “jācer”. Uz ko ekspedīcija būtu cerējusi, ja glābējs nebūtu braucis garām?
2) Telts un guļammaisi šķiet nav īsti piemēroti. Viss teltī ir slapjš. Arī guļammaiss no ārpuses un visas drēbes, kas nav mugurā ir slapjas. Tas liecina par to, ka guļammaisi nav bijuši silti gana, tādēļ ir nācies bloķēt telts ventilāciju, kas savukārt rada kondensātu gaisu (mitrumu no iekšas). Telts sildīšana ar atklātu liesmu (svecīte) šādos apstākļos rada ne tikai nopietnu ugunsgrēka risku, bet arī draud ar saindēšanos ar tvana gāzi (CO).
3) Foreļu cepšana Grizzly lāču teritorijā (!!!) ir nopietns drošības noteikumu pārkāpums. Reālas sadursmes gadījumā visdrīzāk, ka izsalkušais un veiklais lācis divreiz ātrāk tiek līdzi cilvēkiem. Es pilnībā saprotu vēlēšanos pēc kaut kāda aizsardzības līdzekļa (ar lāčiem ir jārēķinās katrā pārgājienā). Šim mērķim piemērotāki ir pretlāču piparu aerosoli – daudz vieglāki līdzi nešanai, ātrāk lietojami (ar nelielu trenniņu) un var būt katram pie jostas. Galvenais drošības noteikums ir nevis aerosols vai šaujamais, bet nevainojama telts vietas higēna, izvairīšanās no pat vismazākām smaržām, un skaļa uzvedība (skan dīviaini bet jā, jo skaļāk bļaustieties kalnu mežā, jo labāk).
4) Neņemt līdzi mantas, bez kurām var iztikt, jo tas rada lielāku nastu.
5) Obligāti līdzi jāņem aptieciņa, jo, ko gan tu darītu, ja kaut ko savainotu?
6) Parasti, kad dodas kalnos, līdzi ņem vieglo pārtiku – makaronus, tūristu brokastis, zupiņas.. Pārtiek arī no kalnā atrastajām dabas veltēm.
7) Parasti vēl ņem līdzi virves, nazi, sērkociņus u.tml.
Ko darīt, ja paliec kalnos viens bez aprīkojuma?
1) Nekrīti panikā, jo tas situāciju vēl vairāk pasliktinās.
2) Ja nav telts un guļammaiss, tad vislabāk izvēlēties gulēt tur, kur ir mīksta zāle vai sūna zem priežu vai egļu kokiem. Protams, dzīvnieku neapdzīvotās teritorijās .Tās var atpazīt pēc iespiedumiem zālē, dzīvnieku pēdām. Alās labāk neiet, jo nekad nevar zināt, vai tur nedzīvo kāds dzīvnieks.
3) Ja nav ko ēst, tad droši dodies meklēt pārtiku kalnos – dabas veltes (ogas, augļi, rieksti), var mēģināt nomedīt arī kādu mazu dzīvnieku (zaķus, putnus, zivis). Ūdeni no upēm var dzert tikai tad, ja tas ir tīrs un nav piesārņots.
4) Ja esi savainojies, tad savainoto vietu neaiztiec. To aptin ar apģērba gabalu. Ja izlauz kāju, vai roku, tad nekādā gadījumā to nekustini. Ja tuvumā ir kāds koka miets, tad piesien salauzto kāju vai roku pie tā. Tas nodrošinās to, lai tu neizdarītu kustības.
5) Izvairies no jebkādas saskarsmes ar savvaļas plēsošajiem dzīvniekiem!!!
6) Iekurini ugunskuru ( ja nav sērkociņu, tad uguni iegūst berzējot divus akmeņus). Tas vajadzīgs, lai būtu dūmi, kurus ieraudzītu glābēji, kuri tevi meklē.