Jēkaba baznīca, tās izskats.
Celta 1225. gadā, pabeigta 1300. gadā, kaut gan torņa, divi augšējie stāvi un smailes uzcelti ne agrāk par 15. gs. beigām. Tā ir ķieģeļu celtne, kas raksturīga pārejas posmam no romānikas uz gotiku. Baznīcai ir masīvi ar nišām un arkatūrām ķieģeļu apdarē rotāti torņi. Šai samērā nelielajai baznīcai ir visai izteiksmīgs, slaids tornis, kas labāk par pārējiem saglabājies Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Tornis, būdams vara, zem klajām debesīm ir paguvis apsūbēt. Tas ir 86 metrus augsts.
Pirms 1225. gada celtā Jēkaba baznīca vispirms atradās Rīgas priekšpilsētā ārpus vecās pilsētas mūriem, bet to iekšpusē tā nonāca tikai 1258. gadā. Acīmredzot tieši šajā dievnamā patvērumu un garīgo aprūpi guva ceļinieki, kuri nebija paguvuši iekļūt pilsētā pirms vārtu slēgšanas. Domājams, ka sākotnējā atrašanās vieta arī noteikusi celtnes uzbūves principu: pēc plānojuma Jēkaba baznīca ir tipiska lauku baznīca. Dievnams sastāv no kora, īsas trīsjoma draudzes telpas un torņa, kas novietots virs vidusjoma rietumu travejas un noslēdzas ar gotisku smaili.
Kvadrātveida bezapsīdas koris, kuru sedz krusta velves bez nervīrām, norāda uz cisterciešu arhitektūras ietekmi. Baznīcai ir daudz līdzinieču starp Livonijas laika lauku dievnamiem (Rūjienas baznīca u.c.).
Jumta piramīda piebūvēta 1756. gadā, bet galvenais portāls piebūvēts 1782. gadā. Jēkaba katedrāles četri zvani, tuvojoties Pirmā pasaules kara frontes līnijai, evakuēti uz Krieviju un ir gājuši zudumā.
Te sastopam vecāko pulksteni, kas uzstādīts 1480. gadā
un piedzīvojis vairākus kapitālremontus.
Baznīca tiek pārveidota.
Lielākie pārbūves darbi šajā celtnē, kas sākumā halles tipa baznīca, notikuši 15. gs. Paaugstinot torņa mūra daļu (tam uzcelts otrais un trešais stāvs) un piebūvējot Sv. Krusta kapellu, dievnams tolaik pārveidots par baziliku. Kapellā kopš 1675. gada darbojās viena no pirmajām laicīgajām mācību iestādēm. Tā saucās dibinātāja Zviedrijas karaļa vārdā par Kārļa skolu. Šajā mācību iestādē kā pedagogs strādājis ievērojamais Baltijas novadpētnieks Johans Kristofs Broce.
3.
Baznīca kā latviešu garīgās dzīves centrs.
No pašiem sākumiem līdz reformācijai (1225. – 1522. g.) Jēkaba baznīca ir piederējusi katoļiem. Sākotnēji tā ir bijusi priekšpilsētas baznīca un atradās tā sauktajā jaunajā pilsētā, kas sākās ar Zirgu ielu un Jauno ielu un, ko ap 1300. gadu ar mūriem pievienoja Rīgas pilsētai. Līdz ar to ar laiku pie Jēkaba draudzes
pierakstījās arī pilsētnieki, kas bija ienākuši no laukiem, un vairākas amatnieku ģildes. Katra ģilde baznīcā uzturēja savam aizbildnim veltītu altāri un priesteri. Pavisam ir zināmi 8 altāri.
Sv. Jēkaba baznīca izveidojās kā latviešu garīgās dzīves centrs. Tur bija arī zvejnieku un alus nesēju altāri, pārsvarā latviešu amatnieki apmeklēja tieši šo baznīcu, izņemot tos tautiešus, kuri bija apmetušies vecajā lībiešu ciemā un, kas turējās pie savas vecās Pētera baznīcas. Jēkaba un Pētera baznīca bija Mazās ģildes baznīcas. Jēkaba baznīca bija Rīgas demokrātisko slāņu, vienkāršās tautas baznīca, kuras locekļi vairumā bija latvieši.
Draudzes liktenis reformācijas sākumā.
Milzīgs apsvērums Jēkaba baznīcas vēsturē bija reformācijas kustība. Saskaņā ar M. Lutera mācību, sprediķim vajadzēja notikt tautas valodā. Sākās lielā šķelšanās un draudžu dibināšana pēc tautībām. Reformācijas laikā amatu brālības zaudēja savu garīgo raksturu, pārvērtās par profesionālām organizācijām un tika apvienotas vienā latviešu draudzē, kurai ierādīja Rīgas mazāko baznīcu – sv. Jēkaba baznīcu. Līdz ar to tika likvidētas latviešu amatu brālību kapelas un altāri citās Rīgas baznīcās.
Jēkaba baznīca – pirmais latviešu luterāņu draudzes dievnams Rīgā.
Jēkaba baznīca bija otrā , kurā jau 1522. gadā savus sprediķus teica Andrejs Knopkens. Silvestrs Tegetmeijers šeit noturēja pirmo evaņģēliski luterisko dievkalpojumu vācu valodā, sludinot jauno mācību. No 1523. – 1582. gadam Jēkaba baznīca bija pirmais latviešu luterāņu draudzes dievnams Rīgā. Tās pirmais mācītāja bija Nikolajs Ramms. Rāte izdeva likumu, ar kuru katoļu ticība tika aizliegta. Šajā laikā sprediķi tika teikti latviešu valodā, kas bija ļoti izkropļota, jo mācītāji bija vācieši. Nomainījās apmēram 14 mācītāji.
4.
Dievnama atgūšana un nodošana jezuītu ordenim.
1582. gada 7. aprīlī Rīgu pakļāvušais Polijas karalis Stefans Batorijs Jēkaba baznīcu līdz ar citiem īpašumiem nodeva katoliskajai baznīcai un drīz pēc tam Jēzus sadraudzībai – jezuītu ordenim. Šajā laikā nodibināta viena no Rīgas vecākajām skolām – Jēkaba skola, kuras nosaukums ņemts no Jēkaba baznīcas. Šeit jezuīti izdeva grāmatas latviešu valodā. 1. grāmata latviešu valodā, kas ir saglabājusies, ir „Katoļu katehisms”, izdota Viļņā.
Dievnams nonāk luterāņu varā.
1621. gadā Jēkaba baznīca tiek atņemta jezuītiem un nodota luterāņiem. Zviedrijas valdība ne tikai padzina jezuītus, bet arī centās pilnībā izkaut katoļticīgos. Kas nepārgāja luterticībā, tam bija jāpamet pilsēta. Tādejādi kopš 1621. gada Jēkaba baznīca kļuva par Kroņa baznīcu. Zviedru laikā tā, galvenokārt, bija zviedru draudzes baznīca. Kopš 1699. gada līdzās pastāvēja arī vācu draudze, pie kuras piederēja lielākoties muižnieki un luteriskās konfesijas valsts ierēdņi. 1814. gadā zviedru draudze beidza pastāvēt, 1825. gadā nodibinājās igauņu draudze, kuru 1918. gadā pārvietoja uz agrāko pareizticīgo sv. Pētera baznīcu.
Jēkaba baznīca krievu laikos.
1710. gadā Rīgu ieņēma krievi, līdz ar to Jēkaba baznīca pārgāja Krievijas kroņa patronātā ar nosaukumu Kroņa baznīca. Iecietīgā cara valdība atļāva regulāri Jēkaba baznīcā noturēt dievkalpojumus vācu valodā.
Dievnams kā noliktava.
1812. gadā Napoleona kara gājienā Jēkaba baznīcu pārņēma kara iestādes un izmantoja kā noliktavu, kur glabājās miltu maisi un citi pārtikas krājumi. Jēkaba draudze no jūnija līdz novembrim dievkalpojumus noturēja Pētera baznīcā.
Baznīca tiek atdota saimniekiem.
Kopš 1923. gada 7. augusta Jēkaba baznīca atkal pieder katoļu konfesijai. Sākumā tā bija vienīgi bīskapa katedrāles baznīca, taču 1947. gada 18. aprīlī
Arhibīskaps metropolīts Antonijs Springovičš izdeva rakstu par draudzes nodibināšanu pie Jēkaba baznīcas. Šī draudze domāta kā nacionāla draudze, bez noteiktas teritorijas, sastāvoša no Vidzemes latviešu tautības katoļiem, dzīvojošiem rīgā un tās apkārtnē, kā arī angļu un franču katoļiem.
Izmantotā literatūra.
Lielā enciklopēdija „Zvaigzne”ABC 1998. gads
Internets – www.baznīcas.lv