Ģenētiski modificētā pārtika, tās ietekme uz vidi un cilvēka veselību.

Ģenētiski modificētā pārtika, tās ietekme uz vidi un cilvēka veselību.

Ģenētiskā modifikācija ir mērķtiecīga vēlamo īpašību piešķiršana organismam ar gēnu starpniecību. Ģenētisko modifikāciju augiem un dzīvniekiem veic, lai uzlabotu pārtikas kvalitāti, izveidotu izturīgākas lauksaimniecības kultūras pret herbicīdiem, kaitēkļiem, palielinātu ražību u.c. Ģenētiski modificēta pārtika ir pārtika, kas satur, sastāv vai iegūta no ģenētiski modificētiem organismiem. Tomēr tā, iespējams, ir cilvēkam un veselībai nevēlama, pat kaitīga, jo tā var saturēt dažādus bīstamus toksīnus, izraisīt alerģijas, izraisīt dažādas neparedzamas blakusparādības, nonākot vidē izraisīt mu

u
utāciju u.c.

Lietojot ģenētiski modificētu pārtiku , pagaidām nav pētījumu kā tā ietekmēs cilvēku pēc daudziem gadiem un vai šādas produkcijas lietošanai nebūs negatīvas paliekošas sekas uz pēcnācējiem. Pētījumi apgalvo, ka lietojot uzturā ģenētiski modificētu pārtiku, tā nevar ietekmēt pēcnācējus un arī cilvēka veselību tie neietekmē, tomēr šos pētījumus veic galvenokārt paši ģenētiski modificētās pārtikas ražotāji. Bet tomēr citos avotos tiek apgalvots, ka tā gluži nav (Vācijas zinātnieki ar Bt kukurūzu barotu govju asinīs un pienā atklājuši kukurūzas DNS fragmentus. Vistām kukurūzas DN
N
NS fragmenti bija atrodami gandrīz visos orgānos). Tomēr visbiežāk tiek uzsvērts risks ikdienā lietojot ģenētiski modificēto pārtiku, ka bīstama varētu būt ģenētiskās modifikācijas neprognozējamo blakus produktu ietekme uz cilvēka hormonālo regulāciju un imūnsistēmu, lai arī pagaidām tam nav pietiekami spēcīgi pi
i
ierādījumi.

Lai gan līdz šim nav pierādīts, ka, lietojot uzturā ģenētiski modificētu pārtiku, tā kaitē cilvēku veselībai, tomēr ir novērots, ka kopš tās masveida parādīšanās pārtikas produktu klāstos ir pieaugušas saslimšanas ar dažādām alerģijām (apmēram 1–2% pieaugušo un līdz 8% bērnu ir smaga alerģija). Pat neliels alergēna daudzums var izraisīt saslimšanu vai pat nāvi, bet lietojot gēnu inženieriju, alergēni var nokļūt produktos, kur tie nav dabiski sastopami, bet patērētājs ļoti reti būs pilnīgi informēts par visiem produktā izmantotajiem gēniem (piemēram, cilvēks ar alerģiju pret zivs produktiem var saslimt, apēdot modificētu tomātu vai zemeni). Turklāt ģenētiskās pārveidošanas rezultātā mūsu pārtikā var rasties daudzas jaunas toksiskās vielas, kas izsauc neizskaidrojamas slimības vai pat letālu iznākumu. 1989. gadā no piedevas veselīgajai pārtikai (triptofāna) nomira 37 cilvēki un apmēram 15
5
500 cilvēku kļuva invalīdi. Šī piedeva vairs netiek lietota, bet nav nekādas garantijas, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies.

Būtiska problēma ar ko jārēķinās veicot ģenētisko modifikāciju ir blakusparādības un neparedzētas mutācijas, kas var rasties DNS fragmentu pārstādīšanas laikā vai modificētajiem organismiem nonākot ekoloģijas sistēmās. Lai arī ģenētiski modificētā pārtika tiek atbilstoši marķēta un tās nonākšana tirgū tiek uzraudzīta, tomēr pastāv iespēja rasties neprognozējamām bioķīmiskām reakcijām, modifikācijā tiek lietoti arī pret antibiotikām izturīgi gēni, kas var izveidot pret tām rezistantus gēnus, ģenētiski modificētiem organismiem nonākot ba
a
arības ķēdē tie var neprognozējami apdraudēt pašreizējās ekoloģijas sistēmas un krustojoties ar sev līdzīgām sugām dabā var rasties arī neprognozējami apstākļi.

Lai arī ģenētiski modificēta pārtika tiek audzēta un ražota, lai palielinātu lauksaimniecības intensitāti un uzlabotu produkcijas kvalitāti, tas nebūt nenozīmē, ka tik dziļa iejaukšanās dabiskos procesos ir vēlama. Organismā ievietotie svešie cita organisma gēni varētu ietekmēt vielmaiņu un izsaukt alerģisku vai toksisku vielu palielinātu uzkrāšanos, kas, savukārt, varētu nevēlami ietekmēt cilvēka veselību. Bet ilgstošākā periodā sekas uz dabisko vidi ir vēl neprognozējamākas. Tā kā būtiski atšķirīgu vai pat pilnīgi nesavienojamu gēnu konstrukcijas nekad nav bijušas mūsu pārtikas ķēdes sastāvdaļa, un neviens īsti nezina, kādu ietekmi tās var atstāt, tad šādas tehnoloģijas, iespējams, labāk izmantot būtu citiem mērķiem. Tādēļ var uzskatīt, ka izvirzītā tēze ir apstiprinājusies.



Atsauces uz:

1. www.liis.lv

2. www.videsvestis.lv

3. www.zm.gov.lv

4. www.pateretaja-celvedis.lv

5. www.saulesjosta.lv

6. Laikraksts „Rītdiena” Nr.46 (13.09.2005.)

Leave a Comment