Ievads
Ķērpji ir augi, kuru lapoņus veido divi komponenti – aļģes un sēnes, notiek simbioze. Sēne no aļģes iegūst organiskās vielas, aļģes savukārt no sēnes iegūst ūdeni un minerālvielas, sēnes pasargā tās no saules staru iedarbības. Ķērpja laponim raksturīgi 3 slāņi: sēne veido plānu un izturīgu augšējo slāni un irdenāku apakšējo slāni. Tie ietver vidējā slāņa fotosintezējošās šūnas. Ķērpji ir ļoti daudzveidīgi, neizvēlīgi, aug lēnām (gadā izaug ~ 0,5 cm). Dzīvo uz kailiem akmeņiem, neauglīgām augsnēm, koku mizas. Vairāk izplatīti ziemeļu nekā dienvidu apgabalos un visbiežāk aug mežos un tundrās, kur sevišķi tīrs gaiss. Substrāta ilgstošs nekustīgums ir viens no galvenajiem ķērpju dzīves noteikumiem.
Mērķis: Pierādīt, ka ķērpjiem ir liela nozīme dabā.
Uzdevumi: Noskaidrot ķērpju pielāgojumus, aplūkot ķērpju izmantošanas iespējas, noteikt sistemātiku.
Ķērpji (Lichenes)
Objekts Zīmējums Pielāgojumi
Lapu ķērpji
Lapveida lapoņu apakšpusē atrodas rizīnas, ar kurām piestiprinās substrātam. Rizīnas var būt vienkāršas, zarotas, otveidīgas. Var būt skropstiņas, fibrillas. Mēdz būt pseidocifelas (baltu punktiņu vai nelielu lēcveidīgu poru veidā). Lapoņi veido lielākas vai mazākas rozetes, kuras sastāv no daudzām dažādas krāsas daivām. Lapu ķērpju saskare ar substrātu nav tik cieša kā krevu ķērpjiem. Tiem ir sarežģītāka anatomiskā uzbūve, lielāka fotosintezējošā virsma. Parasti pie substrāta tie piestiprinās ar īpašiem smalkiem pavadieniem – rizīnām.
Krūmu ķērpji
Laponis lentveida vai pavedienveida, aug uz kokiem vai augsnes. Var būt vai nu ar centrālo asi, vai arī bez. Izšķir divu veidu lapņus : primāro un sekundāro. Pēc izskata atgādina vertikālus vai nokarenus vairāk vai mazāk sazarotus krūmiņus, kuri stāv atstatus no substrāta. Pēc uzbūves tā ir vissarežģītākā ķērpju grupa. Krūmu ķērpji var būt ļoti dažādi pēc formas, lieluma un krāsas.
Krevu ķērpji
Bieži laponis ir saplaisājis un sadalīts ar plaisām nelielos laukumiņos t. s. areolās. Virspuse var būt graudaina , miltveidīga u.c. Mīl ēnainas vietas un mitrumu. Mēdz augt uz akmeņiem, kokiem. Bieži ar apotēcijiem. Lapoņi ir cieši saauguši ar substrātu, veidojot dažādas nokrāsas pelēcīgus laukumiņus, uz kuriem redzami šo ķērpju sporu veidošanās orgāni. Krevu kērpji aug uz visdažādākā substrāta – koku mizas, koksnes, akmens, dzelzs, kauliem, augu atliekām, sūnām u.c.
Sistemātika
Valsts : Sēnes
Nodalījums: Ķērpji
Nozīme
+ –
*Palīdz pārveidot klintis par augsni *Jūtīgi pret gaisa piesārņojumu
*Uzlabo augsnes apstākļus *Augot uz kokiem nodrošina
*Piesārņojuma indikatori dzīvesvietu kaitēkļiem
*Pirmie ieaug uz kailām klintīm, uzkrāj tur barības
vielas, rada trūdu un dod iespēju augt citiem augiem.
*Aizsargā augsni no eroziju
*Ziemeļbriežu u.c. dzīvnieku pārtika
*Ārstniecības augs
*Izmanto antibiotiku preparātu pagatavošanā
*Izmanto pārtikā (piem. Mannas ķērpis)
*Parfimērijas rūpniecībā
*Palīdz noteikt gaisa piesārņojuma pakāpi
*Attīra gaisu
Aizsargājamie augi
Latvijā kopumā ar abiem MK noteikumiem šobrīd tiek aizsargātas 3 ģintis un
53 sugas.
o Arthonia byssacea Almq. Sīkpunktainā artonija
o Arthonia cinereopruinosa Schaer. Pelnupelēkā artonija
o Arthonia cinnabarina Wallr. Cinobrsarkanā artonija
o Arthonia leucopellaea Almq. Kaķpēdiņu artonija
o Arthonia spadicea Leight. Kastaņbrūnā artonija
o Arthonia vinosa Leight. Vīnkrāsas artonija
o Bacidia rosella De Not. Bālā bacīdija
o Bactrospora spp. Baktrosporu ģints (visas sugas)
o Biatora sphaeroides Korb. Lodveida biatora
o Bryoria bicolor Brodo & D. Hawksw. Divkrāsainā briorija
o Calicium adspersum Pers. Apsarmotā kalīcija
o Cetrelia olivetorum Culb. & Culb. Olīvzaļā cetrēlija
o Chaenotheca chlorella Müll. Arg. Zaļganā henoteka
o Chaenotheca phaeocephala Th. Fr. Brūngalvainā henoteka
o Cladonia foliacea Willd. Lapveida kladonija
o Cladonia incrassata Flörke Paresninātā kladonija
o Cliostomum corrugatum Fr. Dzeltenīgā kliostoma
o Collema spp. Kollemu ģints (visas sugas)
o Cyphelium sessile Trevis. Sēdošā cifēlija
o Cystocoleus ebeneus Thwaites Melnā cistokoleja
o Dermatocarpon luridum J. R. Laundon Brūnganais dermatokarpons
o Evernia divaricata. Izplestā evernija
o Evernila mesomorpha Nyl. Vidējā evernija
o Flavoparmelia caperata Hale Krokainā flavoparmēlija
o Gyalecta ulmi Zahlbr. Gobu gialekta
o Hypogymnia vittata Parrique Lentveida hipogimnija
o Leptogium cyanescens Körb. Zilganā leptoģija
o Leptogium saturninum Nyl. Piesātinātā leptoģija
o Lobaria pulmonaria Hoffm. Parastais plaušķērpis
o Lobaria scrobiculata DC. Dobumainais plaušķērpis
o Melanelia elegantula Essl. Smalkā melanēlija
o Melanelia fuligonosa Essl. In Egan Brūnmelnā melanēlija
o Menegazzia terebrata A. Massal. Caurumainā menegacija
o Mycoblastus sanguinarius Norman Asinssārtais mikoblasts
o Nephroma laevigatum Ach. Gludā nefroma
o Nephroma parile Ach. Vienādā nefroma
o Opegrapha vermicellifera J. R. Laundon Izlocītā opegrafa
o Opegrapha viridis Behlen et Desberger Zaļā opegrafa
o Parmelia omphalodes Ach. Nabveida parmēlija
o Parmeliella triptophylla Müll. Arg. Koraļļveida parmeliella
o Parmelina tiliacea Hale Liepu parmelina
o Peltigera enoza Hoffm. Dzīslainā peltigera
o Pertusaria flavida J. R. Laundon Dzeltenīgā pertusārija
o Pertusaria hemisphaerica Erichsen Puslodes pertusārija
o Pertusaria pertusa Tuck. Caurumainā pertusārija
o Pleurosticta acetabulum Elix et Lumbsch in Lumbsch Kausveida pleurostikta
o Pycnothelia papillaria Dufour Knupjveida piknotēlija
o Ramalina thrausta Ach. Trauslā ramalīna
o Sclerophora spp. Skleroforu ģints (visas sugas)
Izmantotā literatūra
A. Ilziņa, A. Krūmiņa, I. Liepa u.c. ‘’Bioloģijas rokasgrāmata’’ Zvaigzne ABC, 1995.g.
D. Burnie, J. Elphick u.c. ‘’Dabas enciklopēdija’’ Zvaigzne ABC, 1999. g.
M. Kusiņa ‘’Bioloģija. Shēmas un tabulas’’ Zvaigzne ABC, 2006. g.
S. Madera ‘’Bioloģija 2. daļa’’ Zvaigzne ABC, 1998. g.
V. Isains, V. Jurcevs ‘’Botānika’’ Zvaigzne, 1969. g.
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/
http://www.liis.lv/gpt/kerpjkl.htm