2006. gads
Ģeogrāfiskais novietojums
Īrija atrodas Eiropas rietumu daļā. Aizņem 4/5 no Īrijas salas. ZA robežojas ar angļu pārvaldē esošo Olsteru (Ziemeļīriju). Robežu kopgarums 360 km, krasta līnija 1448 km. Īrijas Republika aptver piecas (aizņem 84,421 km2) Īrijas salas, kas atrodas ZR Eiropas piekrastē. Sestā sala ir Ziemeļīrija, kura ir Lielbritānijas (Apvienotās Karalistes) sastāvdaļa.
Īrija ir sadalīta 26 apgabalos. Rietumos robežojas ar Atlantijas okeānu, ziemeļaustrumos ir Ziemeļu kanāls, austrumos atrodas Īru jūra, kura ir savienota caur okeānu ar Svētā Džordža kanālu un Ķeltu jūru. Īrija ir tikai par 10% lielāka par Latviju.
Lielākās pilsētas: Dublina (1 milj.), Danlēri, Korka, Limerika, Golveja, Voterforda.
Vispārīgās ziņas
Galvaspilsēta Dublina
Patība 70 280 km²
Iedzīvotāji 3 523 401
Oficiālās valodas īru, angļu
Ticīgie katoļi(88%) anglikāņi (3%)
Valsts iek. Parlamentārā republika
Naudas vienība eiro (no 2002. g.)
Valsts iekārta
Parlamentāra republika, valsts galva prezidents, valdību vada premjerministrs, likumdevējs – 2 palātu parlaments: senāts (60 loc.) un pārstāvju palāta (166 deputāti).
Reljefs, izrakteņi
Īrijā ir maz enerģētisko dabas resursu, piemēram, ogles un nafta, taču tur ir lieli kūdras purvi. Kūdra sastāv no atmirušiem un satrunējušiem augiem, kas ir sapresēti. To var izmantot kā kurināmo. Ciematiem mēdz būt savas kūdras ieguves vietas. Plašas kūdru purvu platības pieder valstij, kur tās ieguve ir mehanizēta. Šādi iegūto kurināmo izmanto lielajās termoelektrostacijās, kas ražo elektroenerģiju.
Dabas resursi: cinks, svins, varš, sudrabs, dabasgāze, nafta, barīti, ģipsis, kūdra, dolomīti, kaļķakmeņi.
Īrijas reljefs ir kalnains. Lielākie kalni ir Mvīreja un Vikovas kalni. Augstākā virsotne Karantūils 926 m.v.j.l.
Klimats
Īrija atrodas mērenajā klimata zonā un tās klimatu ietekmē Atlantijas okeāns un Golfa straume. Vasaras reti kad ir karstas, bet salst tikai ziemās un arī ne bieži.. Gadā vidēji ir 275 lietainas dienas. Lietus sezona ir no Novembra līdz Martam. Ierasta ziemas diena – mākoņi un šad tad uzspīd saulīte. Kalnos sniegs saglabājas vairākas nedēļas, kaut snieg tikai dažas dienas gadā. Janvārī gaisa temperatūra vidēji +5°C. Ziemā ir dažas nedēļas, kad gaisa temperatūra saglabājas ļoti konstanti un tad ezeri un upes aizsalst pavisam. Vasaras ir saulainas, siltas, mākoņi ir reti, bet tieši tādās saulainās dienās pārsteidz lietus. Jūlijā un augustā var būt ļoti mitrs gaiss, kas izsauc pērkonu, vētras un pat zibeni. Jūlija vidējā temperatūra ir +15°C un nav dzirdēts, ka Īrijā kādreiz būtu vairāk kā +30°C. Vismazāk saulaino dienas stundu ir Īrijas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā (~ 1200h), visvairāk – dienvidaustrumu (1500 – 1600h).
Kad Latvijā vēl ir sniegs, Īrijā jau zied ziedi. Īri joko, ka viņu vasara no ziemas atšķiras tikai ar lietu: vasarā tas ir silts, bet ziemā – auksts.
Dabas zona
Īrija atrodas mērenajā klimata joslā. Izplatīti ir platlapju un jauktie meži. Visizplatītākās ir meža, pelēkās un brūnās augsnes. Pusi no Īrijas teritorijas aizņem pļavas un lauki, kas zaļo visu gadu. Siltās okeāna straumes ietekmē veidojas bagātīgi nokrišņi un biezas miglas. Maijā klimata ietekmē Īrijā izveidojies apbrīnojams mērenās un subtropu joslas augu “sajaukums” – līdzās kļavām aug lauru koki, starp eglēm – palmas, skābarži un citronkoki. Tipiski dzīvnieki ir aļņi, stirnas, brūnie lāči, vāveres u.c. Mājdzīvnieki – govis, aitas, cūkas.
Iekšējie ūdeņi
Lohelena ezers (Elena ezers, Lohelens,) angliski – Lough Allen, īriski – Loch Aillionn) – ezers Īrijas ziemeļu daļā, pie Ziemeļīrijas robežas. Cauri ezeram tek Šenona. Ap ezeru salīdzinoši pirmatnēja daba, abi krasti kalnaini, skaistas ainavas. Ūdens līmeni regulē slūžas.Vēl viduslaikos ezers bija ievērojami mazāks – nolaižot ezera līmeni zemāk, atklājās zem ūdens esoši ozolu celmi
Garākā upe – Šenona (259 km)
Lielākais ezers – Lohkoriba ezers
No austrumiem Īriju apskalo Īrijas jūra, bet no rietumiem – Atlantijas okeāns. Salas vidusdaļas līdzenumos no visām pusēm ietver vidēji augsti kalni. Piekrastē raksturīgas klintis, fjordi. Kalnus šķērso upju ielejas. Lielākā upe ir Šenona (259 km ). Daudz ir arī ezeru. . Lohderga ezers (Derga ezers, angliski – Lough Derg, īriski – Loch Deirgeirt) – otrs lielākais ezers Īrijā. Cauri tek Šenonas upe. Lohderga ezera atrašanās vieta Īrijā. Ūdens apmaiņas periods – 0,2 gadi. Ziemā nemēdz aizsalt, taču vasarās ūdens parasti neiesilst virs 17,5°C. Lielākās salas – Illaunmore (0,61 km²), Cameron (0,3 km²), Holy (0,2 km²) un Caher (0,07 km²). 10 sugu zivis. Atrodas lauksaimniecības reģionā. Ezeru iznamto ūdenssportam, laivu izbraucieniem, makšķerēšanai.
Īrijā purvi kādreiz aizņēmuši lielas platības. Tomēr pēdējos gadu desmitos to platība ir ievērojami samazinājusies, jo aktīvi turpinās kūdras ieguve un tās izmantošana apkurei un sadzīves vajadzībām. Tādēļ Īrijā zinātnieki domā par purvu atjaunošanu. Purvs ir zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs patstāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska augu valsts, kūdras uzkrāšanās.
Saimniecība, rūpniecība, lauksaimniecība
Industriāli agrāra valsts. 2000.gadā IKP sasniedza 95 miljardus ASV dolāru. IKP uz vienu iedzīvotāju ir 21600 dolāri, no tiem lauksaimniecība dod 4%, industrija 38%, pakalpojumi 58%. Ekonomikas veicināšanai tika realizēti pasākumi vispārējās izglītības līmeņa celšanai, darbaspēka apmācībai, ražošanas un pakalpojumu vispārējo izmaksu un nodokļu likmju samazināšanai. Valdība veicina ārvalstu investīciju iesaistīšanu saimniecības attīstībā. Īrijā ir radīta pasaules līmeņa biznesa apkalpošanas infrastruktūra, sākot no banku un finansu starpniecības sektora, beidzot ar efektīvu transporta un telekomunikāciju infrastruktūru (Šenonas brīvā ekonomiskā zona, Dublinas starptautiskais finansu pakalpojumu centrs). Valstī tika radītas 7000 augsti kvalificētu un labi apmaksātu darba vietu. Īrijā izvietotas 1/4 no visām ASV Eiropā ražojošām kompānijām. IKP pieaugums bija 9% gadā. Strauji attīstījās augsto tehnoloģiju nozares: elektronika, telekomunikācijas, farmaceitiskā rūpniecība. Rūpniecības attīstību sekmē arī dabas resursu bagātība. Dabas resursi: cinks, svins, varš, sudrabs, dabasgāze, nafta, barīti, ģipsis, kūdra, dolomīti, kaļķakmeņi.
Valsts ražo 19,542 miljardus kWh elektroenerģijas, no tās TES 94.4%, HES 4.2%, alternatīvie enerģijas avoti 1.4%. TES par kurināmo izmanto kūdru un ievesto mazutu. Valsts ir lielākā R Eiropā polimetālu rūdu ieguvē un bagātināšanā. Nozīmīgas rūpniecības nozares ir pārtikas rūpn., alus darināšana, tekstilrūpn., apģērbu šūšana, ķīmiskā, farmaceitiskā, mašīnbūve (kuģu būve, transportiekārtu ražošana, traktoru un automobiļu montāža, elektronikas un elektrotehnisko izstrādājumu ražošana), stikla un kristāla, ādu un apavu rūpniecība. Cementa ražošana. Pārtikas rūpniecība dod 1/4 rūpn. produkcijas (gaļa, piena un zivju konservi, siers, sviests, piena pulveris, alus, viskijs). Aramzeme aizņem 13% teritorijas, ganības 68%, meži un krūmāji 5%. Galvenā lakusaimniecības nozare lopkopība (piena lopkopība, aitkopība, cūkkopība). Zemnieki nodarbojas ar turnepšu, miežu, kviešu, cukurbiešu, kartupeļu, dārzeņu un ogu audzēšanu. 57% no īru zemnieku ienākumiem nodrošina ES subsīdijas. Zvejniecība. Dzelzceļi 3314 km, autoceļi 92 500 km, no tiem ar cieto segumu 87 043 km, iekšējie kuģojamie ūdensceļi 700 km, gāzes vadi 7592 km. Svarīga nozīme ir Rojalkanālam un Grandkanālam, kuri kopā ar Šenonu veido vienotu kuģošanas sistēmu. Tirdz. flotes tilpība 116 tk br. reģ tonnu. Ostas: Dublina, Korka, Ārklova, Droeda, Golveja, Limerika, Voterforda. Eksportē mašīnas un iekārtas, datorus, ķimikālijas, medikamentus, liellopu, cūku, aitu gaļu, piena produktus (sviestu, sieru, krējumu, piena pulveri). Lauksaimniecības preces dod 10% no eksporta ienākumiem. Importē informācijas apstrādes iekārtas, mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, ķimikālijas, naftu un naftas produktus, tekstilu, apģērbus. Galv. tirdz. partneri: ES valstis, ASV, Japāna, Singapūra. Svarīgu vietu Īrijas tautsaimniecībā aizņem pārtikas rūpniecība. Līdzās piena un gaļas produktiem, slavenajam alum un īru viskijam attīstīta arī zvejniecība un ar to saistītās zivju pārstrādes nozares. Īrijā vienmēr bijusi slavena ar tradicionālajiem stikla, mežģīņu, audekla izstrādājumiem.
Iedzīvotāji un pilsētas
Vislielākā etniskā grupa īri (ķelti), nedaudz angļi. Līdz 18.gs. galvenā bija ķeltu valoda. Mūsdienās ķeltu valodā runā iedzīvotāju mazākums.
Iedzīvotāju vecuma struktūra:
0 – 14 gadi – 21.57%
15 – 64 gadi – 67.08%
65 un vairāk gadi – 11.35%
Iedzīvotāju dabiskā kustība uz 1000 iedzīvotājiem:
Dzimstība – 14.57
Mirstība – 8.07
Dab. pieaugums – 6.5
Zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem – 5.53 (2001.g.).
Dzimstības koeficients 1.9 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 74 gadi, sievietēm – 80 gadi. 0.1% iedzīvotāju ir inficēti ar HIV/AIDS slimību. Rakstīt un lasīt prot 98% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 101 sieviete. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir 1.82 miljoni, no tiem lauksaimniecībā nodarbināti 8%, industrijā 28%, pakalpojumos 64%. Bezdarba līmenis – 4.1% (2000.g.). Apdzīvojuma blīvums – 56 cilv./km2. Pilsētās dzīvo 58% iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaits uz 1 ārstu 630
Televizoru skaits uz 1000 iedzīvotājiem 290
Nacionālais mūzikas instruments Īrijā – arfa. To var redzēt uz kuģiem, zīmogiem, naudas vienībām u.c.
Lielāko daļu salas aizņem Īrijas valsts, kuras iedzīvotāji ir īri (98 %). Viņi ir seno ķeltu pēcnācēji, kas runā gēlu valodā. Šī senā valoda tiek lietota reti. Oficiālā valsts valoda ir angļu. Īrijas nacionālā krāsa ir zaļā un simbols – četrlapu āboliņa lapa. Liela daļa iedzīvotāju nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Galvenais pārtikas produkts ir kartupeļi. Jau 19.gadsimtā lielai daļai īru piederēja mazi zemes gabaliņi, kuros audzēja galvenokārt pārtikas kartupeļus.
Īrijā liela daļa sabiedriskās dzīves koncentrējas bāros vai krogos,
kur cilvēki satiekas, lai iedzertu, parunātos un apmainītos ar jaunumiem.
Par Īrijas vēstures notikumiem vēstīts dziesmās,
tāpēc noskaņu krogā bieži atdzīvina tautas mūzika.
Iecienīts dzēriens ir īru porteris – stiprs, tumšs alus ar biezām,
gaišām putām. Eiropas lielākā alus darītava atrodas Dublinā, to pirms 200 gadiem atvēra Ginesa ģimene.
Īrijas leknās pļavas nodrošina lieliskas ganības sacīkšu zirgiem.
Teicamie īru tīrasiņu zirgi ir slaveni visā pasaulē un bieži uzvar
lielās starptautiskās sacīkstēs. Šos zirgus audzē fermās,
un viņi ir vērtīgs ienākumu avots Īrijas ekonomikā.
Tāpat populāra ir zirgu pirkšana un pārdošana –
zirgu izstādes laukos notiek visai bieži.
Reliģija
Īri ir ļoti ticīgi cilvēki , tāpēc katoļu baznīcai ir liela nozīme ikdienas dzīvē. Regulāri notiek reliģiskas procesijas, valstī ir daudz svētnīcu, liela daļa no tām veltītas Jaunavai Marijai (Jēzus mātei). Baznīca pārvalda abortu legalizāciju un dzimstības kontroli. Vēl nesen laulības šķiršana Īrijā bija aizliegta.
Tūrisms piedāvā
Rijas Ziemeļrietumi ir viens no mazāk izpētītajiem apvidiem valstī, tomēr tajā ir ļoti skaistas un izteiksmīgas ainavas, patīkamas, plašas, smilšainas pludmales, augsti kalni, mežaines un mežaparki. Tā kā sabiedriskā transporta te tikpat kā nav, vislabāk šo valsts daļu apskatīt, braucot ar mašīnu.
Īrijā var apskatīt ļoti daudz, skaistas pilis un cietokšņus. Iecienīti tūrisma objekti – Sv.Patrika katedrāle, Ginesa alus darītava, Viklova (Īrijas dārzs), Konemaras nacionālais parks – lielākais seno gallu kultūras novads, pasaulē vecākās viskija ražotnes “Old Bushmils” Portrušā, Phoenika parks Dublinā – lielākais iekšējais parks Eiropā 7km2. Parkā notiek dažādas atrakcijas, šeit atrodas pat dažas rezidences, policijas iecirknis, zooloģiskais dārzs, spēļu laukumi, nerunājot par kafejnīcām un veikaliem.
“Kerijas loks” uz Aivera p-salas ir iemīļota tūristu taka Īrijas dienvidrietumos. Maršruts ir 170 km garš. Ir arī speciālas, noteiktas gājēju un velosipēdistu takas. Maršruti izveidoti arī pa Svētā Finiāna līci un Valentijas salu, kur atradās oficiālais braukšanas riņķis, bet tā pēdas ir izdzisušas.
Eranu salas – nav skārusi lielpilsētas vide, viena no pēdējām ķeltu civilizācijas mājvietām. Tā ir trīs salu grupa, kas atrodas Īrijas rietumu daļā, Galvejas līcī. Lielākā no salām ir Inišmora, vidējā – Inišmana un mazākā Inišēra. Išmorā atrodami daži Dzelzs laikmeta forti. Prāmju satiksme nekursē no Galvejas pilsētas, bet no Rosavīlas un gaisa satiksme no Inverinas, bet lai nokļūtu Galvejā jāizmanto autobusu satiksme.
Mohēras klintis – augstākās jūras klintis Eiropā (8 km garumā, 250 m platumā), atrodas uz dienvidrietumiem no Burenas (300 km2 liela teritorija Klēras apgabalā, kur viss nosēts ar dažādiem kaļķakmens veidojumi). Klinšu virsotnē ir vecs tornis ar pulksteni – O Braiena tornis.
Trinitijas koledža Dublinā – vecākā universitāte Īrijā, dibināja Elizabete 1. 1592. gadā. Atrodas Dublinas centrā, Grīnas koledžā (kvartāls Dublinā), pretī atrodas bijusī Īrijas Parlamenta ēka, tagad Īrijas banka. Visa universitātes pilsētiņa aizņem 190, 000 km2 lielu platību ar dažādām gan jaunām, gan vecām ēkām, diviem spēļu laukumiem, apkārt ir liela sēta. Universitātes bibliotēkā glabājas „Ķeltu grāmata”.
Lohderga ezers (Derga ezers, angliski – Lough Derg, īriski – Loch Deirgeirt) – otrs lielākais ezers Īrijā. Cauri tek Šenonas upe.
Lohderga ezera atrašanās vieta Īrijā. Ūdens apmaiņas periods – 0,2 gadi. Ziemā nemēdz aizsalt, taču vasarās ūdens parasti neiesilst virs 17,5°C. Lielākās salas – Illaunmore (0,61 km²), Cameron (0,3 km²), Holy (0,2 km²) un Caher (0,07 km²). 10 sugu zivis. Atrodas lauksaimniecības reģionā. Ezeru iznamto ūdenssportam, laivu izbraucieniem, makšķerēšanai.
Īrijā purvi kādreiz aizņēmuši lielas platības. Tomēr pēdējos gadu desmitos to platība ir ievērojami samazinājusies, jo aktīvi turpinās kūdras ieguve un tās izmantošana apkurei un sadzīves vajadzībām. Tādēļ Īrijā zinātnieki domā par purvu atjaunošanu. Purvs ir zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs patstāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska augu valsts, kūdras uzkrāšanās.
Izmantotā literatūra
E–Enciklopēdija ‘’Pirmā skolas enciklopēdija un pasaules atlants’’ Zvaigzne ABC 2006
‘’Top 10 Dublina’’ Zvaigzne ABC 2003
‘’Pasaules ģeogrāfija’’ Zvaigzne ABC 1999
Laikraksts ‘’Diena’’ (2000.g. 13. maijs), 9 lpp
http://www.travellatvia.lv/printart.php?id=10273
http://lv.wikipedia.org
http://latvijas.daba.lv/biotopi/purvi.shtml
http://www.icelo.lv/icelo2005/?ze=articles&sid=1856&cry=%CErija
http://jonins.mii.lu.lv/ZEME/valstis.htm
http://www.travellatvia.lv/1/9/10273/lv/?country=
O.A. Письменная ‘’ OКНА В АНГЛОЯЗЫЧНЫЙ МИР ‘’ 2004