Es – austrumu valdnieks!

Jau tālā senatnē, lai zemēs ieviestu kārtību bija vajadzīgi valdnieki. Austrumos un tieši Ēģiptē šādi valdnieki bija Faraoni. Lai pārvaldīšana notiktu demokrātiskāk pie varas atradās tikai Faraons un šādu valdīšanu vēsturnieki sauca par Austrumu despotiju. Bet kas tad īsti bija Faraons un kāda bija viņa vara un pienākumi? Ko darītu es, ja kļūtu par Seno austrumu valdnieku?

Faraons bija Senās Ēģiptes valdnieks, kurš uzņēmās arī galvenā priestera un karavadoņa pienākumus. Ēģiptieši ticēja, ka faraons ir dzīva saikne starp cilvēkiem un di

iieviem un ka pēc nāves viņš kļūst par dievu. Pa vienu Senās Ēģiptes dibinātāju uzskata faraonu Džoseru, kas arī ir pirmais no tā laika faraoniem. Faraoniem, manuprāt, pienākumu bija daudz vairāk nekā viņi spēja aptvert. Viņu pārziņā bija liela zeme, daudzi padotie un vairāku miljonu likteņi. Veicot dažādus iekarojumus, visa atbildība bija uz faraona pleciem. Visslavenākā ir 4.faraonu dinastija, jo tieši šajā laikā tika sāktas veidot piramīdas, kas mūsdienās ir galvenais Ēģiptes simbols. Tajos senajos laikos tika izveidota tāda slavena piiiramīda kā Gīza. No cilvēku stāstīta un lasītā saprotu cik šī celtne ir iespaidīga un mēģinu iztēloties cik iespaidīga tā bija pirms gadu tūkstošiem, kad to nebija skārusi laika roka, kas ar katru brīdi šo piramīdu noārda. Manuprāt, piramīdas ir pati skkkaistākā lieta, ko ir spējusi radīt cilvēka roka, to skaistums ir neaptverams un neiedomājams. Tajā ieguldīts tik daudz cilvēka darba, tik daudz izdomas un oriģinalitātes un domāju, ka neko labāku cilvēks nav uzbūvējis un arī neuzbūvēs.

Būt par valdnieku ir neiedomājami atbildīgs process. Šis process var tevi padarīt slavenu paaudžu paaudzēs tā, ka visi runās par tevi ar lielo apbrīnu un skaudību. Bet ne vienmēr tas var būt labi, nemākulīga valdīšana tevi var apkaunot un tu vari tikt izsmiets vēl daudzus gadu tūkstošus. Tātad lai valdītu ir nepieciešama stingrība, augstsirdība un arī daļa nežēlības. Manuprāt, viens no grūtākajiem valdnieku amatiem būtu tieši faraons. Jo tajos laikos visniecīgākā kļūda vai vājums tavā valdīšana, nodevējiem liktu tevi nogalināt un gāzt no valdnieka krrrēsla. Tāpēc, ja man būtu iespēja kļūt par valdnieku, noteikti izvēlētos ļoti labus un uzticamus padomdevējus. Ar valstu iekarojumiem domāju, ka nesteigtos, vairāk vēlētos attīstīt savas valsts iekšējo infrastruktūru, tādējādi neskatoties uz teritorijas plašumiem kļūt par ietekmīgu valdnieku pasaulē. Tieši šāda kļūda, iekarojot pārāk lielas teritorijas, bija saskatāma seno faraonu valdīšanā. Viņu galvenais mērķis bija iegūt pēc iespējas lielākas teritorijas, bet tika aizmirsts pats galvenais – teritorijas attīstība savā sākotnējā valstī.

Pēc manām domām faraoni tiks apbrīnoti ilgi jo ilgi, bet neee jau dēļ savas grandiozās valdīšanas un iekarojumiem, liela apbrīna tiek pievērsta tieši atstātajam kultūras mantojumam – piramīdas, dažādi tempļi utt. Un, manuprāt, būt par valdnieku ir daudz sarežģītāk kā tas varētu šķist.