Mana Latvija, tā ir zeme, kurā es dzīvoju un es ceru, ka mana Latvija nekad nebūs tukša, un cilvēki būs laimīgi. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka cilvēks var būt īsti laimīgs tikai savā dzimtenē, tajā novadā, kurā viņš ir piedzimis, kur dzīvo viņa radi, ģimene un draugi. Es varu būt lepna ar to, ka dzīvoju Latvijā, jo viņā ir tik daudz skaistā un labā, un vēl es varu lepoties ar Latvijas vēsturi.
Pirmais, par ko es varu lepoties tie ir latviešu strēlnieki, kā
Otrais, par ko ess vaarētu lepoties ir Latvijas pirmais valsts prezidents Jānis Čakste. Viņš rūpīgi veica savu darbu būdams šajā atbildīgajā amatā. Viņa nostājā allaž izpaudās princips- palīdzēt savai tautai, to viņš, manuprāt, arī darīja. Kādā enciklopēdijā teikts: ”Čakste iegāja Latvijas vēsturē kā izzcils paarlamentārietis, cēls patriots un vīrs ar skaidru sirdi un tīrām rokām.”. Un arī es bez šaubām tam iekrītu, jo viņš bija Latvijas valsts prezidents.
Trešais, par ko es varu lepoties ir Latvijas valsts simboli- karogs ģerbonis un himna. Par to es varu būt lepna, jo tie simbolizē latviskumu, kurš manai sirdij ir ļoti tuvs. Krogu var uzskatīt par vienu no senākajiem karogiem pasaulē un tam arī ir skaistas krāsas- sarkanbaltsarkans. Ģerbonis attēlo Latvijas koku- ozolu, karogu, Latvijas novadus. Himnā arī dzied par latvju dēliem un meitām, kuru sastāvdaļa arī esmu es.
Protams, es varu vēl daudz nosaukt lietas, par kurām es varētu lepoties un tās arī ir ļoti svarīgas. Es esmu priecīga un varu būt lepna, ka dzīvoju Latvijā. Man patīk gaan Laatvijas skaistā daba , gan latviešu tauta, skanīgā valoda un gadalaiki, kuri Latviju ietērpj katrs savā laikā citā tērpā. Es esmu lepna, ka es to visu redzu, jūtu un dzirdu.