Eseja.

Eseja.
1905. gada revolūcijas ieguvumi un zaudējumi.

1905. gada revolūcija latviešiem atnesa daudzus ieguvumus. Ieviesa ticību un atviegloja biedrošanās un publicēšanās noteikumus.
Atcēla “ drukas aizliegumu “ Latgalē. Attīstījās latviešu skatuves māksla. Rīgā uzcēla 2 teātrus – Latviešu un Jauno teātri. Pēc revolūcijas sākās strauja augšupeja saimnieciskajā dzīvē, sevišķi pilsētās. Līdz ar rūpniecības attīstību, pieauga arī tajā nodarbināto skaits. Rīgā 1913. gadā bija 517 000 iedzīvotāju, jo bija daudz ieceļotāju no laukiem un Krievijas. Pirms pirmā pasaules kara ar tirdzniecības jomu nodarbojās 8% Latvijas iedzīvotāju. Latvieši daudz gaidīja no Krievijas jaunā parlamenta – Valsts Domes un aktīvi piedalījās vēlēšanās. Uz Domi liktās cerības neattaisnojās: tā bija mazsvarīga politiskajā dzīvē un vairākums deputātu neatbalstīja latviešu sabiedrības mērķus. Pašvaldības iekārtas izveidošanai bija ļoti vāji pasākumi. Mazinājās pārkrievošanas mēģinājumi, skolās atļāva mācīt latviešu valodu. Taču 1913. gadā šos atvieglojumus atkal atcēla.
Tolaik visnežēlīgākais bija soda ekspedīcijas vadītājs, leibgvardes ulānu pulka komandieris ģenerālmajors A. Orlovs. Soda ekspedīcija bija speciāla karaspēka vienība, kuras uzdevums bija atjaunot veco kārtību un sodīt revolucionārus. Soda ekspedīcijām bija lielas pilnvaras, un bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nošāva un pakāra simtiem cilvēku. Tika nodedzinātas vairāk nekā 300 zemnieku mājas. Tās darbojās visu 1906. gadu, kad vairs nenotika aktīva revolucionāra darbība. Daļa revolucionāru izvairījās no represijām, bēgot uz mežiem, bet viņi nespēja neko grozīt. Viņi tika nosaukti par “ meža brāļiem “. Līdz 1908. gadam, kad Valsts Dome likvidēja soda ekspedīcijas un atcēla kara stāvokli, bez tiesas sprieduma bija nošauti 2041 revolucionārs, kara tiesa bija pasludinājusi 427 nāves spriedumus, katorgā uz Sibīriju bija izsūtīti 2652, bet 7000 – 8000 sodīti ar cietuma sodiem. Ap 5000 revolucionāru laimējas izbēgt uz ārzemēm, galvenokārt, uz ASV. No otras puses revolūcijā nonāvēja 82 baltvāciešus.
Balstoties uz šiem faktiem, var izsecināt to, ka Latvija gan politiskajā, gan ekonomiskajā ziņā ir mainījusies uz labo pusi. Taču zaudējumi ir atstājuši asiņainas pēdas Latvijas vēsturē. Var jau būt, ka šī revolūcija deva iedvesmu tālākai valsts attīstībai. Šie notikumi bija diezgan šausminoši Latvijas tautai. Tolaik bija laikam ļoti slikta dzīve. Latviešiem nebija diez ko liela izvēle. Visu laiku gribēja latviešus pārkrievot un pārvācot. Es varu priecāties, ka dzīvoju tādā valstī kā Latvija, kura ir neatkarīga no citām valstīm. Es negribētu piedzīvot šo revolūciju, kad tika nogalināti simtiem cilvēku. Tas ir drausmīgi nogalināt cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi sacēlušies pret caru Nikolaju II.