Smēķēšanas atkarība
Referāts Veselības mācībā
Autore 8.a klases
skolniece
Zane Eihe
Sk. Dace Jēkabsone
Valmiera 2005
Smēķēšanas atkarības rašanās.
Eksperiments – gribas izmēģināt, kompānijas pēc vai kā savādāk.
Bauda – patīkamas izjūtas uzpīpējot, vēlēšanās vēl.
Sāk lietot biežāk – gan aiz ieraduma, gan aiz patikas.
Ieradums – katru piektdienu uzpīpēt vai arī biežāk.
Atkarība – kad tu bez tā vairs nevari iztikt un tev vajag uzpīpēt regulāri.
Vairāk nekā puse Latvijas vīriešu smēķē, cigaretes kūpina vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu… Vairāk nekā puse smēķētāju vēlas atmest smēķēšanu un tikai 11 % tiešām vēlas turpināt smēķēt.
Smēķēšanas pārtraukšana ir viens no aktuāliem tematiem, īpaši laikā, kad ar likumdošanas spēku tiek mēģināts ierobežot smēķētāju brīvību.
Izplatītākās smēķēšanas slimības
Smēķējot plaušās un organisma nonāk dažādas kaitīgas un indīgas vielas, tās būtiski ietekmē veselību kopumā, un arī elpošanas procesu. Plaušas vairs nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Smēķētājs laika gaitā sāk klepot, elpot kļūst arvien grūtāk un rodas elpas trūkums. Smēķēšanas rezultātā elpceļos pakāpeniski attīstās iekaisums, tie kļūst šaurāki, pildās ar biezām gļotām, tieši tas pats ir novērojams arī astmas gadījumā, tādēļ astmas slimniekiem, kas turklāt arī smēķē, slimības lēkmes ir daudz biežākas un smagākas. Fakti: Smēķētāju dzīve ir par 7,5 gadiem īsāka, vīriešiem, kuri smēķē, ir daudz lielāks risks, ka attīstīsies impotence, tabakas dūmos ir 4000 ķīmisko komponentu, 50 no kuriem ir kancerogēni — var izraisīt vēzi. Plaušu vēža izraisīto nāves gadījumu skaits ES ir gandrīz 3 reizes augstāks nesmēķējošām sievietēm nekā nesmēķējošiem vīriešiem. Pamato, ka sievietes, ir vairāk pakļautas pasīvajai smēķēšanai, jo smēķē viņu vīri, savukārt darbavietās sievietēm nepietiek spēka pieprasīt smēķēšanas ierobežošanu. Smēķēšana ietekmē arī sieviešu reproduktīvo sistēmu. Citēju no www.narko.gov.lv —Īslaicīgas smēķēšanas sekas ir ievērojama sirdsdarbības paātrināšanās, ādas temperatūras pazemināšanās un elpošanas tempa paātrināšanās. Smēķētājiem – iesācējiem var parādīties arī caureja un vemšana. Ilglaicīgas smēķēšanas sekas skar elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmas. 90% no visiem plaušu vēža gadījumiem tiek saistīti ar smēķēšanu. Smēķētājiem ir 22 reizes lielāka iespēja saslimt ar plaušu vēzi nekā nesmēķētājiem. Tiek uzskatīts, ka 30% no visām vēža izraisītām nāvēm, iemesls ir smēķēšana. Smēķēšana paaugstina risku saslimt ar mutes dobuma, rīkles, balsenes, barības vada, dzemdes kakla, urīnpūšļa un nieru ļaundabīgajiem audzējiem. 75% gadījumu to saista ar hroniska bronhīta gadījumiem un 80% – ar plaušu emfizēmu. Tabaka ietekmē arī gremošanas sistēmu- smēķētājiem ir uz pusi lielāks risks saslimt ar kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu nekā nesmēķētājiem. Smēķētājiem ādas ievainojumi dzīst lēnāk, tas ir tādēļ, ka smēķēšana samazina C vitamīna daudzumu organismā, kā arī imūnā sistēma var būt novājinātāka nekā nesmēķētājiem. 25-30% no visām sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām tiek saistītas ar tabakas lietošanu. Smēķētājiem 2-4 reizes biežāk attīstās koronārā sirds slimība nekā nesmēķētājiem. Smēķēšana dubulto miokarda infarkta un piecas reizes palielina insulta risku. Smēķēšana veicina ādas novecošanos, smēķētājiem ir dzeltenīgi pirkstu gali un zobi un nesvaiga elpa. Tabakas smēķēšanas var būt par vienu no cēloņiem šādām slimībām: sirds išemiskā slimība, miokarda deģenerēšanas, aortas aneirisma, arteriāla skleroze, smadzeņu asinsvadu tromboze, vēzis (plaušu, balsenes, mutes dobuma, barības vada, kunga, aizkunģa dziedziēres, urīnpūšļa, nieru), leikemīja, sevišķi akūta mieloīdu leikemīja, aknu vēzis, hroniska obstruktīva plaušu slimība, pēkšņa nāve, atkarība un citam. Smēķēšana īpaši negatīvi ietekme cilvēkus, kas cieš no bronhiālas astmas, spermatozoīdu mazkustības, HIV/AIDS, spontānu abortu, pāragras novecošanas…
Ārstēšanas stratēģija
Smēķēšana ir ieradums, ko vada atkarība. Atkarība ir cēlonis, kas daudziem smēķētājiem rada nepieciešamību pēc palīdzības un atbalsta. Atkarības ārstēšanas stratēģija ir pieprasīta, iekļaujot paaugstinātu motivāciju, padomus un konsultācijas, medikamentu izrakstīšanu. Rīcības ?????sekas un farmakoloģijas terapija vada drošu un efektīvu cigarešu atkarības ārstēšanu.
Farmako terapija piedāvā dažādus pretsmēķēšanas produktu variantus – nikotīna aizstāšanas terapijas (košļājamās gumijas, konfektes, plāksterus, aerosolus un inhalatorus) un medikamentus.
Sociālo normu mainīšanā un smēķēšanas atmešanas veicināšanā liela nozīme ir vides kampaņām, konkursiem, telefona konsultācijām un atbalsta spēlēm.
Plašā informācijas izplatība par cigarešu atstāto negatīvo efektu uz veselību var mainīt sabiedrības attieksmi pret smēķēšanu. Smēķēšanas aizliegums publiskās vietās un darba vietās ir daļa no stratēģijas, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi noteikt smēķēšanu kā nevēlamu uzvedību. Pieņemot cīņu pret smēķēšanu kā daļu no sabiedrības veselības politikas tai vajadzētu iedarboties ar īpaši lielu efektu uz ikvienu personu ar minimālu piepūli.
Sarežģītība tiek variēta no vienkāršiem ieteikumiem, ko piedāvā ārsti vai citi veselības darbinieki līdz daudzpusīgai terapijai, ko piedāvā terapeiti vai speciālas klīnikas, kas paredzētas smēķēšanas atmešanai. Pieaugot terapijas sarežģītībai, pieaug arī izmaksas un terapija sāk šķist nederīga, īpaši attīstītās valstīs. Veiksmes, panākumu ziņā nav starpības starp individuālo un grupas terapiju. Teorētiski, grupas terapija ir daudz efektīvāka, bet ieguvumi var būt ierobežoti sakarā ar grūtībām uzņemt grupā un paturēt tur par dalībnieku.
Trīs terapiju tipi, kas šķiet visefektīvākie:
1) Iemaņu apmācība (izvairīties no situācijām, kad apkārtējie cilvēki smēķē, lai nerastos stimuls uzsmēķēt pašam); nepieciešams sabiedriskais atbalsts gan terapijas laikā, gan pēc tās.
2) Negribīgā smēķētāja terapija – likt smēķēt, kur pacients ir smēķējis intensīvi, bieži ar diskomforta nolūku, līdz sliktai dūšai un/ vai vemšanai.
3) Saskarsmes terapija „zem četrām acīm”. Kontakts (ar ārstu, terapeitu, grupu vai nesmēķētāju) paaugstina atturēšanās ilgumu, un ilgs kontakts (vairāk par 10 minūtēm) atturēšanās ilgumu var dubultot.
Nikotīna aizvietošanas terapijas veidi:
Plāksteri – visas plāksteru formas ir ar noteiktu devu amplitūdu, kas ļauj smēķētājiem ar lielāku atkarību izmantot spēcīgākos plāksterus. Devas amplitūda nozīmē to, ka pircējs var pakāpeniski samazināt nikotīna uzņemšanu dažu nedēļu laikā vai arī ilgāk, lai ļautu organismam pierast pie nikotīna līmeņa samazināšanās un galu galā atbrīvotos no tā pavisam.
Košļājamās gumijas – ar nikotīna pārveidotāju apgādātā poliakrila gumija ir pirmā pircējiem pieejamā nikotīna aizvietošanas gumija („nikotīna gumija”). Tā nav košļājama kā sākotnēji izgatavotās gumijas, bet ar pārtraukumiem tā ir jāpatur mutē robežā līdz 30 minūtēm, atkarībā no nepieciešamības. Pēc noteikta grafika no 10 gabaliem katru dienu smēķētājs uzņem aptuveni 10 vai 20 mg nikotīna. Pēc dažām nedēļām vai mēnešiem, ikdienas devas lielums ir pakāpeniski samazinājies, ar nolūku palīdzēt organismam pierast pie samazinātās nikotīna devas un izvairīties no atsākšanas smēķēt.
Tabletes – tās ir alternatīva košļājamajai gumijai tiem cilvēkiem, kam nepieciešama nevienmērīga un kontrolējama nikotīna deva, bet kas negrib pieņemt košļājamās gumijas. Nikotīna uzsūkšanās no tabletēm ir augstāka nekā no košļājamajām gumijām.
Cigarešu efekts
Ja lieto kā paredzēts, cigaretes spēj nogalināt.
Modernās cigaretes satur daudz vairāk komponentu papildus tabakai. Nikotīns, viela, kas izraisa stipru atkarību un kas ir atrodama tabakas augos, ir apstrādāts ar dažādu līdzekļu piedevām, sākot no saldinātāja, beidzot ar amonjaku. Pielietotās piedevas ir atzītas cilvēku lietošanai, bet cigareti aizdedzinot, šīs vielas sadegot modificē savu ķīmisko sastāvu un padara tās toksiskas un/vai farmakoloģiski aktīvas. Aizdedzināta cigarete izdala 3000 (vai 4000 saskaņā ar dažiem pētījumiem) ķīmiskus savienojumus. Vielas, kas atrodamas cigarešu dūmos ir:
amonjaks (veicina nikotīna uzsūkšanos);
acetons (toksisks šķīdinātājs);
acetaldehīds (kombinācijā ar nikotīnu, tas palielina atkarības iespējamību);
kadmijs (labi zināms cilvēku kancerogēns);
oglekļa monoksīds jeb tvana gāze (īpaši toksisks);
kakao (viena no aromātvielām, kas pievienota, lai maskētu tabakas garšu un šādā veidā smēķētājs ievelk dūmus dziļāk plaušās);
formaldehīds, dzīvsudrabs, uretāns, ūdeņraža cianīds, benzols, fenols, skudrskābe, ūdeņraža oksīds. Šeit var atrast daudz radioaktīvu elementu (polonijs, svins, radioaktīvi izotopi). Daži no šiem komponentiem (kā, piemēram, amonjaks), paaugstina dūmu pH līmeni un attīsta augstu „brīvo nikotīnu” līmeni, kas ļoti ātri absorbējas ķermenī. Aromātvielas un saldinātāji, pievienoti, lai nomaskētu stipro cigarešu dūmu aromātu, padara cigaretes daudz pievilcīgākas bērniem un iesācējiem. Tās slēpj cigarešu smaku arī no pasīviem smēķētājiem. Piedevas, kas tiek lietotas, lai pastiprinātu toksisko un kancerogēno komponentu efektu, dabiski rodas tabakā tās sadegšanas laikā.
Tātad var secināt, ka nekaitīgas ir tikai neaizdedzinātas cigaretes.
Septiņi mīti par smēķēšanas atmešanu
1. Atmest smēķēšanu ir elementāri. Kad gribēšu — atmetīšu.
Diemžēl fakti liecina par pretējo. Pēc Lielbritānijā veiktā pētījuma datiem, 72% smēķētāju vēlas atmest smēķēšanu, 58% no tiem mēģina to darīt, bet tikai 3-6% tas izdodas.
2. Ja reizēm uzpīpēju pa cigaretei, tas vēl nenozīmē, ka esmu smēķētājs.
Ar smēķēšanu ir tieši tāpat kā ar grūtniecību — vai nu ir, vai nav. Viena, divas vai puse cigaretes — nav svarīgs skaits. Ja nevar iztikt bez ierastās cigarešu devas, tas nozīmē, ka cilvēks ir nikotīna atkarīgs.
3. Smēķēšana jāatmet pakāpeniski. Strauji atsakoties no cigaretēm, var nopietni saslimt.
Ir daži pētījumi, kas liecina, ka cilvēkiem, kas smēķējuši vairāk nekā 20 gadus, pārtraucot to darīt, pasliktinās veselība. Biežāk tas novērots cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem. Atsakoties no cigaretēm, var parādīties klepus, kas ir normāla ķermeņa un plaušu attīrīšanās reakcija.
4. Labāk pakāpeniski samazināt cigarešu skaitu, nevis uzreiz pilnībā atteikties no cigaretēm.
Atkarība no cigaretēm ir gan fiziska, gan psiholoģiska. Ja strauja smēķēšanas atmešana rada diskomfortu, labāk izmantot nikotīna aizstājterapiju (NRT) un nelielu devu nikotīna ievadīt organismā citā veidā. Latvijā ir pieejami gan plāksteri, gan košļājamās gumijas, kas satur nikotīnu un var palīdzēt smēķēšanas pārtraukšanā.
5. Sākšu lietot nikotīnu saturošas košļājamo gumiju un vairs nevēlēšos smēķēt.
Tikai lietojot košļājamās gumijas, kas satur nikotīnu, atbrīvoties no nikotīna atkarības nav iespējams. Tās ir kā palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanā, palīdz samazināt ar smēķēšanas pārtraukšanu saistīto diskomfortu un tādējādi padara procesu mazāk mokošu. Taču nikotīnaizstājterapijas bezrecepšu medikamenti neatbrīvo no psiholoģiskās vēlmes smēķēt.
6. Pilnībā atmest smēķēšanu nav iespējams, to var tikai uz laiku pārtraukt.
Viss ir atkarīgs no tā, cik liela ir motivācija nesmēķēt. Ir novērots, ka cilvēki, kas vairākus gadus atteikušies no smēķēšanas, stresa situācijās tomēr atsāk to darīt. Tomēr ir arī pozitīvi piemēri, kad cilvēki pārtrauc smēķēt un arī vairs nekad neatsāk.
7. Atmetot smēķēšanu, cilvēki iegūst lieko ķermeņa masu.
Ir novērots, ka tiešām cilvēki, kas pārtraukuši smēķēšanu, pieņemas svarā. Taču tam nav tiešas saistības ar smēķēšanu. Drīzāk daudzi smēķēšanas ieradumu aizstāj ar ēšanu un sāk vairāk ēst, kas arī rada lieko ķermeņa masu