Eseja

Miķeļdienas gadatirgus Rīgas sirdī

Argumentētā eseja

Ir septembra pēdējā sestdiena. Mūs mīlīgi vēl silda rudens saulīte. Tikko ir beigusies matemātikas nodarbība. Galva vēl pilna ar skaitļiem un cipariem, formulām, funkcijām un dažādām ģeometriskām formām. Izeju uz ielas un uzelpoju rudenīgo Rīgas gaisu un apņemos – šodien par matemātiku vairs nedomāšu!

Man ir nedaudz laika, lai pastaigātos pa Vecrīgu. Ļaujos ļaužu straumei, kas mani pa Vecrīgas nesimetriskajām ieliņām aizved uz šīs dienas Rīgas lielāko notikumu – Miķeļdienas gadatirgu! Staigājot pa tirgotāju izveidotajām tirgus ejām un raugoties uz

z
z precēm un to cenām ,es atklāju, ka atkal negribot es esmu spiesta pievērsties matemātikai. Salīdzināt un izsvērt – par cik, cik reižu viena vai otra prece ir lētāka vai dārgāka. Kādu savas daļas naudu es izdotu, ja nopirktu vienu vai otru lietu. Tā staigājot, es pat savā ceļā sāku ieraudzīt dažādas ģeometriskas formas un figūras: nopriecājos par skaisti piramīdas formā sakrautiem sārtvaidžiem āboliem, par medus burciņām, kas atgādina saulainus dzintarveida cilndrus, citus gaišākus, citus tumšākus. Jo tālāk es eju, jo va
a
airāk es ieraugu, ko matemātisku. Tirgus vienā malā slejas taisnstūrskaldņa veidota skatuve, kurā savus tautas dejas soļus ģeometriskās figūrās izdejo jauniešu deju kolektīvs, tā priecējot un izklaidējot tirgus apmeklētājus. Katrs šajā Miķeļdienas gadatirgū var atrast sev sirdij tīkamo nodarbi, pat mi
i
ierīgi iemalkot kafiju un no malas noraudzīties uz tirgus burzmu. Bet es, staigājot pa tirgus placi, nonāku pie domas, ka matemātika ir visas mūsu dzīves pamatā un tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Pirmkārt, jau cenas, par kurām es un arī pārējie cilvēki nevar nedomāt. Otrkārt, tie ir aprēķini , bez kuriem neiztikt. Un ,treškārt, tā ir kvalitāte, ko mēs vēlamies jebkurai precei, lietai vai darbībai.

Tirgū cenas ir brīvi noteiktas, bet tās atspoguļo vispārējo stāvokli valstī. Cenu kāpums pierāda to, ka inflācija straujos tempos pieaug. Staigājot pa tirgu, es aizdomājos par to, ka pāris gadus atpakaļ āboli maksāja vien pāri desmit santīmu, bet tagad tiem cena kāpusi līdz 60 santīmiem un vairāk. Arī pārējiem augļiem un dārzeņiem cenas ir augstas! Cilvēki staigā, apskata, sa
a
alīdzina cenas un izvēlas preci. Cena jebkurā gadījumā nosaka izvēli.

Iepērkoties , mēs skaitām, salīdzinām , rēķinām un veicam visdažādākās matemātiskās darbības, lai taupīgi un izdevīgi iegūtu preci, nepārsniedzot savas finansiālās iespējas. Visu laiku nākas sekot savam ,,naudas maciņa” saturam, lai vienmēr tajā būtu un nāktu arī klāt monētiņas. Jebkurš cilvēks ikdienā ir spiest veikt visdažādākos aprēķinus, lielākā vai mazākā mērā, lai izdzīvotu šajā pasaulē. Vai tā būtu ikdienišķa iepirkšanās tirgū vai veikalā, vai tas būtu kāds lielāks pirkums – vienmēr mēs esam spiesti rē
ē
ēķināt. Mūsu visu dzīvi tagad ir pārņēmis kredītu ņemšanas vilnis – tas vilina no televizoru ekrāniem, laikrakstu krāsainajiem sludinājumiem.. un cilvēki ņem, nerēķinot, nedomājot par to kas būs pēc tam. Bet pienāk brīdis un vienalga ir jārēķina! Veiksmīgākajiem veicas, bet tiem , kas neprata rēķināt – nekā! Tātad cilvēku izdzīvošanas māka ir māka rēķināt.

Protams, staigājot pa Miķeļdienas gadatirgu, es un arī citi pircēji novērtē jau vispirms preces kvalitāti un tikai pēc tam skatās cenas un veic aprēķinus. Jo ekoloģiski tīrāka ir pārtika, jo, saprotams, arī cena ir augstāka. Un šeit tirgū tiešām var redzēt daudzas preces ar bioloģiski tīras pārtikas zīmi, Tātad arī cena ir atbilstoša. Pircējam atliek vien izvēlēties – kvalitatīvu preci par augstāku cenu vai ne tik kvalitatīvu par zemāku cenu, kas vilina lielveikalos. Šeit tirgū prece tiešām ir svaiga un veselīga.

Tā lēnā solī staigājot pa tirgu, es attopos, ka laiks doties mājās. Visu šo laiku prātodama par cenām , kvalitāti un aprēķiniem esmu atkal saistīta ar matemātiku, pati sev negribot. Bet bez matemātikas jau nav iedomājama mūsu dzīve un ikdiena. Tā sākas no rīta un beidzas vakarā, kad atkal domājam par nākamās dienas rēķiniem. Visu laiku mūsu galvā zib skaitļi un cipari, prātojam un rēķinām kā labāk, kā izdevīgāk. Kā nomaksāt rēķinus ,iepirkties, atdot kredītus u.t.t. Un tā ik dienu, nedēļu, mēnesi, gadu – mēs netiekam ārā no šī matemātiski apburtā apļa. Atšķirība tikai tāda, ka katram cilvēkam dzīves cirkulis ir novilcis sava izmēra riņķa līniju – apli, kura rādiusu ir katrs izmērījis un noteicis sev pats.

Tādas nu iznāca manas matemātiski –filozofiskās pārdomas pēc pastaigas pa Miķeļdienas gadatirgu.

Leave a Comment