eseja muuzikaa- Romantisms

Jānis , 9.b

Romantisms

18.gadsimta beigās un 19. gadsimtā un līdz pat 20. gadsimta sākumam Rietumeiropas mūzikā valdošais bija romantisma stils, kad komponisti sāka eksperimentēt ar jaunām harmonijām un mūzikas formām, sasniedzot augstāko emocionalitātes pakāpi. Romantisms parādījās kā sabiedrības protests pret klasicismu, kā arī nepieciešamība pēc savu jūtu izklāsta. Mūzika bija tā joma, kurā saplūda visi mākslas veidi: gan literatūra, gan glezniecība, un atspoguļojās skaistās romantiskās melodijās. Mūzika spēja sintezēt, apvienot.
Par romantisma dzimteni uzskata Vāciju, tomēr arī Francijā aktīvi notika jaunās estētikas ieviešanās. Arī citās valstīs izplatījās romantisms, kas gan katrā valstī atklājās nedaudz savādāk.
Romantiskais varonis ir ideālists, kas parasti neprot sasaistīt savus sapņus ar realitāti; romantismā ir spēcīgi izteiktas ilgas pēc personības radošās brīvības, brīvības visās jomās, ideālu piepildījuma, arī dziļa interese par nacionālo kultūru, folkloru, kā arī alkas pēc neiespējamā, tālām, bieži vien neeksistējošām zemēm, kur valda gara brīvība, vienotība. Romantisms kā galveno izvirzīja varoni, vēlēdamies atklāt cilvēka individualitāti un meklējot garīgos spēkus un atbalstu pašā cilvēkā, nevis kā agrākie virzieni – apkārtējā pasaulē
Sākotnēji romantiķi izraisīja daudz dažāda veida atsauksmju – gan nosodošu, gan arī atbalstošu.. Romantiķi vienmēr tiecās pēc sintēzes, meklēja mākslu vienotību. Mainījās ne tikai mākslinieku attieksme pret mākslu, pasauli, sabiedrību, bet arī pati māksla, dodot vadošo lomu emocionalitātei daudzus gadus valdošā racionālisma vietā.
Visbiežāk instrumentālajā mūzikā tika izmantotas klavieru miniatūras, vokālajā mūzikā- dziesmas. Klaviermūzikā izveidojās tādi miniatūru žanri, kā mazurkas, polonēzes, prelūdijas, etīdes, noktirne, šūpuļdziesma, rapsodija utt.
Zināmākie romantisma stila komponisti ir Francis Šūberts, kurš radījis solo dziesmu, Roberts Šūmanis, Pēteris Čaikovskis, Kārlis Marija Vēbers, Ferencs Lists, Fridrihs Šopēns u.c.
Manuprāt, romantiskā mūzika varētu būt ļoti saistoša (vismaz priekš manis), jo mani saista šī mūzikas virziena galvenā doma, par mūzikas „izteikšanu” ar cilvēka individualitāti un emocionalitāti. Romantisms kā mūzikas virziens ir ļoti plašs un dažāds, jo katra komponista jūtu pasaule un stils ir atšķirīgs, un viņi romantisma komponisti ir kļuva radošā ziņā brīvi.
Romantiskās mūzikas būtība nekur nav zudusi, tas gan varbūt nav romantisms tradicionālā izpratnē.

Izmantotā literatūra:
• Lielā ilustrētā enciklopēdija
• http://www.liis.lv/kultvest/kultura/kult19/teksts.htm
• Pieraksti mūzikā