Eseja par kulturu.

Agrāk skolās rakstījām domrakstus, un tie sastāvēja no ievada, iztirzājuma ar vairākiem apakšpunktiem un nobeiguma, vai arī no ievada, daudz daudz ūdens liešanas un noveles cienīga nobeiguma, atskanot zvanam no stundas. Taču, šķiet, ap 2000. gadu domrakstus arvien biežāk sāka aizstāt ar rietumniecisko ienācēju – eseju, precīzāk, ar tās lietišķo pasugu – strukturēto eseju. Kā jau liecina pats nosaukums, no parasta domraksta tā atšķiras ar visai stingri noteiktu formu. No vienas puses tas atvieglo satura izklāstu un uztveri, no otras – jau saknē apcērpj br

r
rīvu un neierobežotu domas lidojumu. Jāatzīst, ka, lai gan emocionālu vēstījumu šādā formā sarakstīt varētu būt sarežģīti, argumentēta viedokļa izklāstam tā ir vispiemērotākā. Tātad, no kā sastāv argumentēta jeb strukturēta eseja?Satura rādītājs 1. Sabiedrība un tās izziņa 4. – 28. lpp. 1.1. Sabiedrības izpratņu daudzveidība 4. lpp. 1.2. Sabiedrības pastāvēšanas nosacījumi 17. lpp. 1.3. Sabiedrības izziņas īpatnības 21. lpp 2.Sociālās izmaiņas un attīstība 29. – 48. lpp. 2.1. Sociālās izmaiņas, attīstība, progress un regress 29. lpp. 2.2. Sabiedrības attīstības teorijas 35. lpp. 2.3. Globalizācija 45. lpp. 3. Sabiedrību modeļi 49. – 71. lpp. 3.1. Utopijas 49. lpp. 3.2. Vēsturisko un lokālo sabiedrību modeļi 53. lpp. 3.3. Futuroloģija un sa
a
abiedrības nākotnes modelēšana 67. lpp. 4. Latvijas attīstības perspektīvas 72. – 92. lpp. 4.1. Sociālisma sistēmas sabrukums 72. lpp. 4.2. Latvija pārejas periodā un attīstības alternatīvas 78. lpp. 4.3. Latvijas attīstības novērtējums un iekļaušanās ES 85. lpp

Pētniecisks darbs, Socioloģija, 0.00 (0), 400

Senajā Romā un Senajā Grieķijā atvadas no aizsaulē aizgājušiem cilvēkiem bija ļo
o
oti līdzīgas.Gan Romā,gan Grieķijā mirušos vai nu guldīja zemē,vai sadedzināja ugunskurā.Tāpat mirušajam līdzi uz aizsauli deva priekšmetus,rotaslietas,ieročus. Senajā Romā atvadas ilga 3-7 dienas.Bēres varēja būt klusas,vienkāršas,kā arī greznas, dārgas, bagātas. Par nāvi un bēru dienu paziņoja publiski.Cilvēkus,kuriem nebija naudas,nabagos bērēja bez jebkādas ceremonijas pirmajā naktī pēc nāves iestāšanās.Līdz III gs.p.m.ē. līķis bija jāiznes no mājām vēl pirms saules lēkta.Ja ģimenei nebija līdzekļu,lai nopirktu kapa vietu,līķi vienkārši iemeta kopējā bedrē un sadedzināja ugunskurā kopā ar citiem.