Fernans Magelāns
(1480 – 1521)
Fernans Magelāns bija izcila persona aizjūras atklājumu „zelta laikmetā”, īsts titāns starp saviem laikabiedriem. Viņu mēdz stādīt augstāk par Kolumbu vai Vasko da Gammu, kuru atklājumus viņš savā veidā pārspēja, jo atklāja kā var apbraukt apkārt zemeslodei tika pa jūru un okeānu ceļiem.
Dzimis ap 1480. gadu nabadzīga muižnieka ģimenē, tika uzaudzināts kā pāžs Portugāles karaļa galmā. Kopš jaunības piedalījās karos, aizstāvot sava valdnieka intereses uz sauszemes un jūrā. Ar vicekaraļa Almeidas floti viņš 1505. gadā nokļuva Indijā. Pēc sešiem gadiem piedalījās Malakas ieņemšanā, tika aizsūtīts meklēt Garšvielu (Moluku) salas. Dažas saliņas tālu austrumos, iespējams, pat atrada. Pēc septiņiem dienesta gadiem Magelāns tikai īsu laiku uzturējās dzimtenē un no jauna metās kaujā, šoreiz pret mauriem Marokā. Dienējot karaļa galmā Lisabonā, kolonisti viņu netaisnīgi apmeloja par aplamībām laupījuma dalīšanā, un viņš pilnīgi zaudēja karaļa Manuela I labvēlību.
Saniknots par karaļa „netaisnību”, Magelāns aizbrauca uz Spāniju, publiski atteicās no savas nācijas. Pateicoties varenā bīskapa Fonsekas, Indijas padomes priekšsēdētāja Seviljā, gādībai, viņš panāca iespēju piekļūt pie jaunā karaļa Karlosa I. Spānijas valdībai viņš piesolīja, ka mēģinās atklāt jaunu Rietumu jūrasceļu uz Garšvielu salām. Pēc viņa uzskata, ko atbalstīja arī slavenais portugāļu astrologs un kosmogrāfs Ruī Faleiru, tām vajadzēja atrasties tajā pasaules daļā, kas ar Tordesilijas līgumu bija piešķirta spāņiem. Portugāļi savā varā bija pārņēmuši ceļu uz Indiju apkārt Āfrikai, bet Magelāns bija pārliecināts, ka uz Āziju var nokļūt, apbraucot Amerikas kontinentu no dienvidiem.
1518. gada martā karalis parakstīja līgumu, kurā piešķīra braucienam uz Garšvielu salām piecus kuģus, apgādāja tos ar krājumiem diviem gadiem. Iecēla Magelānu un Faleiru par karaļa flotes kapteiņiem. Ceļojums sākās no Sanlukaras de Barramedas ostas 1519. gada 20. septembrī piecās vecās un nolietotās karavelās – Trinidad, san Antonio, Concepcion, Victoria un Santiago. Šīs ziņas pierakstīja hronists Antonio Pigafeta.
Pirmie pieturas punkti Magelāna maršrutā bija Tenerife Kanāriju salās, Zaļais rags un Riodežaneiro līcis. Pēc Kolumba nāves bija zināms, ka Amerikas piekraste ir nepārtraukta vismaz līdz Laplatas joslai, un Magelāns tāpēc virzījās uz dienvidiem.
Ekspedīcija Sanhuana līcī pavadīja veselus piecus mēnešus (no 1520. gada marta līdz augustam), tāpēc, ka spāņu virsnieku dumpis nopietni apdraudēja braucienu. Izcēlās kauja, kuras beigās kūdītāji netika žēloti.
Oktobra beigās spāņu flotile atrada meklētā šauruma galu, un 1. novembrī Magelāns drosmīgi devās cīņā ar tā zemūdens klintīm, sēkļiem, kanālu labirintiem, spēcīgām straumēm ar pretvēju. Saskaņā ar minēto datumu viņš to nosauca par Visu Svēto kanālu, bet jūrnieku nākamās paaudzes tam piešķīta tagadējo nosaukumu – Magelāna šaurums. Caurbraukšanas ātrums 550 km garajā šaurumā atkarīgs no daudziem apstākļiem. 16. gadsimtā tas svārstījās no 16 līdz 51 dienai. Magelāns šo ceļu spēja veikt 38 dienās, un 28 novembrī viņš jau atradās Dienvidjūrā, kas ieguva jaunu nosaukumu El mar Pacifico – Klusā jūra (okeāns) – sakarā ar neparasti rāmo laiku bez vētrām. Tobrīd viņam bija atlikuši tikai trīs kuģi, tāpēc, ka Santiago bija agrāk avarējis un San Antonio bija bez atļaujas atgriezies Spānijā.
Magelāns zināja Garšvielu salu ģeogrāfisko platumu, taču nezināja garumu. Viņš uzskatīja, ka tās atrodas tuvāk nekā īstenībā, jo uzskatīja, ka zemeslodes apkārtmērs ir daudz mazāks. Magelāns pabrauca garām Austrālijai un vairumam Melanēzijas salu. Tikai1521. gada marta sākumā pēc 98 atklātā jūrā pavadītām dienām, kad komanda pārtika tikai no žurkām, ādām un zāģu skaidām, ceļotāji piestāja „Zagļu” (mūsdienu Marianas) salā. Drīz viņi turpināja jūrasbraucienu un pēc desmit dienām beidzot noenkurojās pie Limasavas salas Filipīnās, kuras ceļotājs nosauca par Sv. Lācara salām. Ar to arī Magelāns pirmoreiz praktiski pierādīja zemeslodes lodveidīgumu. Kopš tā laika zemeslodes apkārtmēru, kas līdz šim bija aprēķināts tikai astronomiski, varēja pārbaudīt praksē un tā nākotnē izvairīties no kļūdām, kādas bija Kolumbam un arī pašam Magelānam.
Magelāns mājās vairs neatgriezās. Filipīnu un kā Sebu salas „karaļu” konfliktā viņš gāja bojā 1521. gada 27. martā, mēģinot izkāpt krastā Maktanas saliņā. Viņu esot nonāvējusi saindēta bulta.
No sākotnējās komandas bija atlikuši 115 vīri. Stipri bojāto Cocepcion vajadzēja sadedzināt. Trinidad un Victoria kapteiņa Elkano vadībā devās uz Moluku salām. Tur spāņi nodibināja draudzīgas attiecības ar vietējiem valdniekiem un ieguva daudz vērtīgu garšvielu, piemēram, kanēli, kas tajos laikos tika uzskatīts zelta vērtībā.
1522. gada 8. septembrī pēc trim gadiem šī karavela nokļuva Seviļā ar astoņdesmit vīriem uz klāja. Tomēr atvestās garšvielas bagātīgi atlīdzināja visus ekspedīcijas izdevumus, kā arī kuģu zaudējumu. Kapteinis Elkano saņēma muižnieka ģerboni ar nosaukumu Primus circumdedisti me ( Tu pirmais mani apbrauci).
Iegūts no: Slaveno jūrasbraucēju enciklopēdijas, Slavenību enciklopēdija 1000 gadi (Zvaigzne ABC, 2003).