Filipo Brunelleski

Citēts no: Stīvensons N. Arhitektūra. – R.: Zvaigzne ABC, 1999. Florences katedrāle (Santa Maria del Fiore) tika iesākta 1296. gadā kā gotiska celtne ar Toskānas romānikai raksturīgo inkrustēta marmora apšuvumu. Itālijas pilsētu sāncensības gars deva ierosmi tik varena kupola celtniecībai, kurš būtu pats augstākais visā Toskānā. Līdz 1418. gadam ēkas garenjoma izbūve jau bija noteikusi balstu oktagonālo izvietojumu un augstā tambura formu, taču paša kupola konstruktīvais risinājums vēl nebija atrasts. Tad Filipo Brunelleski nāca klajā ar praktisku un mērķtiecīgu priekšlikumu, kurā gotiskās velvju būvniecības tradīcijas apvienojās ar Senās Romas inženiertehnisko pieredzi. Katedrāle iezīmēja pāreju no gotikas uz laikmetu, kurā valdīja novatorisks zinātnisku un estētisku meklējumu gars. F. Brunelleski sasniegumi lika pamatus itāļu renesansei, kuras laikā Apenīnu pussala kļuva par jaunas kultūras centru. BRUNELLESKI Filipo Brunelleski (1377-1446) bija viens no izcilākajiem renesanses arhitektiem. Pētīdams seno romiešu celtnes, viņš iepazina antīkās arhitektūras proporciju sistēmu un konstruktīvos principus. Šī pieredze viņam palīdzēja īstenot tehniskas novitātes, vienlaikus pilnveidojot kompozīcijas un proporciju harmoniju. SMAILAIS KUPOLS F. Brunelleski savā strukturāli un tehniski sarežģītajā projektā apvienoja konstruktīvi patstāvīga kupola priekšrocības un astoņdaļu velves izveidi. Kupola konstrukciju atvieglo kesonu posms, bet skujiņas sējumā celtais ķieģeļu mūris un koncentriskās akmens bloku joslas ievadīja novatorisku darba metodi, kas ļāva lielā augstumā iztikt bez pagaidu karkasa. LATERNA F. Brunelleski projektētais kupola tornītis (laterna) tika pabeigts pēc arhitekta nāves. Tas noslēdz kupola centrālo “aci” un, pastiprinot vertikālo slodzi, samazina sānspiedienu pie kupola pamatnes. AUGSTAIS KUPOLS Ņemot vērā ievērojamo augstumu, kuru palielināja arī apjomīgais tamburs, kupolam bija nepieciešama smaila forma, kas ļautu novadīt slodzi lejup uz atbalsta konstrukcijām. Tambura pamatnes astoņstūris tika nostiprināts ar dzelzs skavām. KUPOLA UZBŪVE Kupola iekšējo čaulu nostiprina ribas un horizontāli gredzeni. Ārējā čaula konstrukciju pasargā no klimatisko apstākļu iedarbības. RIBAS 8 redzamās kupola ribas ir 4 m biezas. No kupola centra atzarojas vēl 16 neredzamas ribas. AKMENS BLOKI Kupola pamatnē iestiprināti akmens bloki, kas savieno ārējo kupolu ar iekšējo. Būvdarbu laikā tie kalpoja sastatņu platformu atbalstam. KAMPANILE Džoto projektēto četrstāvu kampanili (1334-1359) pabeidza Andrea Pizāno un Frančesko Talenti. 14m platais tornis sniedzas 84 m augstumā, un tam nav papildu kontrforsu. APSĪDAS Gotiskās baznīcas telpu, kurai ir krustveida plānojums, jūtami paplašina semioktagonālās (pusastoņstūra) apsīdas, kas tika piebūvētas 1421. gadā, tādējādi izveidojot kapelu vainagu. MARMORA INKRUSTĀCIJAS Kontrastējošās marmora plāksnīšu joslas kopā ar izvirzītajām dzegām celtnes veidolā akcentē horizontālo virzienu un rada kompozīciju, kurā nav ne vēsts no Ziemeļeiropas gotikas uzsvērtā vertikālisma.