Jautājumi finanšu grāmatvedībā
1. Grāmatvedības definīcija.
Grāmatvedība ir process, kas nosaka, mēra un dara zināmu finansiālu informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt lēmumus un spriedumus.
Grāmatvedību iedala:
1. finanšu
2. vadības
3. nodokļu.
Normatīvās regulēšanas sistēmas:
1. LR likums “Par grāmatvedību”; “Par uzņēmuma gada pārskatiem”
2. MK noteikumi:
• Nr. 243 – “Noteikumi par grāmatvedības kārtību un organizāciju”
• Nr. 244 – “Kases operāciju uzskaites noteikumi”
3. Akti – VID normatīvie akti u.c.
4. Uzņēmuma dokumenti par grāmatvedības kārtošanas uzdevumiem.
Abi šie likumi stājās spēkā 1993. gadā.
2. Finanšu grāmatvedības galvenie uzdevumi.
1.Ir noteikt uzņēmuma darbības finansiālo rezultātu – peļņa vai zaudējumi (pārskata gada beigās).
2.Parādīt uzņēmuma ekonomisko stāvokli.
3.Jānodrošina vadība ar informāciju, lai varētu pieņemt…
4.Saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšana.
5.Jānodrošina kontrole pār uzņēmuma resursiem:
• Materiāliem
• Darbaspēku
• Finansiālajiem, to izmantošanu un uzņēmuma īpašuma saglabāšanu.
6.Jānodrošina ārējos finanšu pārskata lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli.
3. Vadības grāmatvedības uzdevumi.
1.Iekšējo ziņojumu sagatavošana
2.Izmaksu noteikšana
3.Pašizmaksas un cenas kalkulācija.
Vadības grāmatvedība strādā ar to informāciju, kas ir uzņēmuma komercnoslēpums.
Šī informācija ir pieejama uzņēmuma vadībai, revīzijām, nodokļu administrācijām, tiesai.
4. Kārtīgas grāmatvedības pamatprincipi.
To nosaka likums par grāmatvedību:
1. Grāmatvedībai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai, pilnīgai
2. Grāmatvedības reģistrā nedrīkst veikt ierakstus, kas nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem (čeki, kvītis)
3. Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi veiktiem, pilnīgiem, precīziem, sistemātiski sakārtotiem
4. Visi grāmatvedībā nozīmīgie dokumenti sistemātiski jāsakārto un jāsaglabā likumā noteiktajā laikā.
5. Revīzijas loma.
1.Bilances kopsumma 100000 Ls
2.Neto apgrozījums 200000 Ls
3.Darbinieku skaits 25
Ja tiek pārsniegti divi no šiem kritērijiem, tad uzņēmumam nepieciešams zvērināta revidenta atzinums.
Gada pārskata mērķis – dot finanšu pārskata lietotājiem informāciju, pietiekami precīzu priekšstatu par uzņēmumu.
Gada pārskats var būt:
1. Pozitīvs
2. Pozitīvs ar piezīmi
3. Negatīvs
4. Atteikšanās dot slēdzienu
6. Finanšu pārskatos iekļautās informācijas lietotāju grupas un to mērķi finanšu informācijas izmantošanā.
Finanšu informācijas lietotāju grupa Informācijas izmantošanas mērķis
Uzņēmuma vadība Sekmīgi vadīt uzņēmumu.
Uzņēmuma īpašnieki Peļņas iespēju prognozes, kas tieši ietekmē akciju kursu un dividendes, riska noteikšana.
Statistika Ekonomiskās statistikas informācijas vākšana.
Bankas Kredīta piešķiršanas mērķtiecīgums.
Biržas Uzņēmumu akciju pirkšana – pārdošana.
Finansu inspekcija Informācijas vākšana par uzņēmuma patieso finansu darbības rezultātu, no kura tiek aprēķināti nodokļi.
Citi uzņēmumi Pārdod preces un pakalpojumus uz kredīta savstarpēji noslēgto līgumu izpildes kontrole.
Sabiedrība Uzņēmumu akciju pirkšana – pārdošana, informācijas vākšana, atsaucoties uz darba piedāvājumu.
7. Kādos uzņēmumos grāmatvedības reģistri jākārto divkāršā ieraksta sistēmā?
Tas nosaka, ka I/U, Z/S, Zv/S, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 45000 Ls var nekārtot divkāršo ierakstu sistēmu.
Sabiedriskās, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības arī var kārtot vienkāršā sistēmā, ja saimnieciskās darbības darījumi pārskata gadā nepārsniedz 25000 Ls.
8. Kas ir atbildīgs par grāmatvedību uzņēmumā?
1. I/U – īpašnieks
2. Pārējos uzņēmumos – vadītājs.
9. Kas var kārtot grāmatvedību uzņēmumos?
1. Uzņēmumi izveido grāmatvedību kā patstāvīgu dienestu
2. Izmanto grāmatvedību firmu pakalpojumus.
10. Kas grāmatvedībā nav uzskatāms par komercnoslēpumu?
Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati , kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos.
Visa pārējā uzņēmumā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām valsts institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.
11. Kas ir rekvizīts? Kādi ir attaisnojuma dokumenta obligātie rekvizīti?
Rekvizīts ir dokumenta obligātā satura sastāvdaļa.
Obligātie rekvizīti:
1. Uzņēmuma nosaukums
2. Reģistrācijas numurs
3. Datums
4. Saimnieciskā darījuma apraksts (nosaukums, daudzums, summa)
5. Dalībnieki.
12.Ārējā un iekšējā dokumenta jēdzieni.
Par ārējās izcelsmes dokumentu uzskatāms tāds dokuments, kas sastādīts ārējos uzņēmumos, nevis savā uzņēmumā.
Iekšējie dokumenti – tie, kas cirkulē uzņēmuma iekšienē (piem. Limitu karte).
13. Kādi ir kļūdu labošanas paņēmieni grāmatvedības dokumentos un reģistros?
Korekcijas paņēmieni
1. Labots: 04.02.03. Paraksts
145,30
154,30
2. Var eksemplāru anulēt ar aktu un uzrakstīt jaunu.
14. Kā veicama kases operāciju uzskaite?
Kases operāciju uzskaite jāveic tā, lai katrs darījums tiktu reģistrēts ik dienu.
Par katru dienu ir jānorāda kases atlikums dienas sākumā, jāsaskaita dienas ieņēmumi un izdevumi un jāaprēķina atlikums dienas beigās.
Tas tiek veikts ar kases aparāta palīdzību.
Pagaidām vēl dažiem no uzņēmumiem obligāti nav vajadzīgs kases aparāts.
Nepieciešami:
1. Kases grāmata.
2. Ieņēmumu orderis.
Atvieglojumi maziem uzņēmumiem, kuros vidējie dienas ienākumi nav lielāki par 100 Ls var dienas atlikumu rēķināt pa nedēļām.
15. Attaisnojuma dokumentu glabāšanas laiks.
Attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem glabāšanas laiks ir 75 gadi, pārējiem attaisnojuma dokumentiem – 5 gadi.
16. Inventarizācija: būtība, nozīme un organizācija.
Inventarizācijas būtība – uzņēmuma īpašumā un lietošanā esošo līdzekļu apsekošana, reģistrācija inventarizācijas sarakstos un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem.
Inventarizāciju veic, nosakot īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot prasību un parādu summas ar debitoriem un kreditoriem.
Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventāra sarakstos. Īpašuma vai lietojuma objektu, prasību un parādu novērtēšanu jāveic likumdošanas aktos noteiktajā kārtība.
Inventarizācijas organizācija – obligāti jāveic 1x gadā, iznomājot, izpērkot īpašumu, mainoties vadītājiem, atklājoties laupīšanas, nelikumības, īpašuma bojāšanas gadījumos, reorganizējot vai likvidējot uzņēmumu, stihisku nelaimju gadījumos.
17. Kāda ir uzņēmuma līdzekļu un saistību inventarizācijas kārtība?
Inventarizāciju veic, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot ar debitoriem un kreditoriem prasību un parādu summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventāra sarakstos, īpašuma vai lietojuma objektu, prasību un parādu novērtēšana jāveic likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
18. Kādi uzskaites objekti ir pakļauti inventarizācijai?
Inventarizācijai ir pakļauti: Zemes gabali, pamatlīdzekļi, ilgtermiņa ieguldījumi, produkcija, naudas līdzekļi, prasību un parādu saraksti.
19.Kādas ir gada pārskata sastāvdaļas?
Gada pārskats = Finanšu pārskats + Vadības ziņojums.
Finanšu pārskats = Bilance + Peļņas/Zaudējuma aprēķins + Naudas plūsmas pārskats + Pašu kapitāla izmaksas pārskats + Pielikums.
1. Finanšu pārskats
2. Vadības ziņojums
Bilances
Peļņas un zaudējuma aprēķins
Naudas plūsmas pārskats
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Pielikumi
20. Kādi uzņēmumi var nesastādīt gada pārskatu?
Gada pārskatus var nesastādīt iestādes un organizācijas, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem un kuru saimnieciskā gada ilgumu, sākumu un beigas nosaka attiecīgi likumi.
21. Kas ir pārskata periods?
Jaunizveidotam uzņēmumam tas nav ilgāks par 18 mēnešiem.
Esošam uzņēmumam pārskata periods nedrīkst būt ilgāks par 12 mēnešiem.
Uzņēmumi, kas izbeidz savu darbību – mazāk par 12 mēnešiem.
22. Grāmatvedības bilances būtība un uzbūve, bilances struktūra.
Grāmatvedības bilance – sistematizēts līdzekļu un līdzekļu finansēšanas avotu pārskats naudas izteiksmē noteiktā datumā.
Grāmatvedības bilance = Ieņēmumi – Izdevumi = Peļņa/Zaudējumi.
Grāmatvedības bilance ir divdaļīga sistematizētu rādītāju tabula, kur vienā daļā – aktīvā ir parādīti uzņēmuma līdzekļi, bet otrā daļā – pasīvā šo līdzekļu izveidošanas avoti. Bilance dalās sīkākās daļās, kuras ir pieņemts saukt par bilances posteņiem.
Aktīvs = uzņēmuma līdzekļi (Kur kapitāls ieguldīts?)
1. Ilgtermiņa ieguldījumi – lietošanas ilgums lielāks par 1 gadu
2. Īstermiņa ieguldījumi – lietošanas ilgums mazāks par 1 gadu
Pasīvi = līdzekļu avoti (No kurienes mūsu kapitāls radies?)
1. Pašu, kas izpaužas kā īpašnieku daļa uzņēmumā
2. Aizņemtais, kas izpaužas kā aizņēmums vai parāds 3. personai.
Vissīkākais elements – postenis -> Grupas ->Iedaļas ->Apvienojas aktīvā vai pasīvā.
23. Saimniecisko operāciju ietekme uz bilances posteņu izmaiņām. Bilances izmaiņu tipi.
Katra saimnieciskā operācija ietekmē bilanci un var iedalīt 4 grupās:
1. Operācijas, kas izraisa izmaiņas tikai aktīvā, par summu samazinās viens postenis, un par šo pašu summu palielinās cits postenis. Bilances kopsumma nemainās. A +/-
2. Izraisa izmaiņas tikai pasīvā, samazinot vienu posteni, palielinot otru. Bilances kopsumma nemainās. P +/-
3. Operācijas, kas par noteiktu summu palielina vienu aktīva un vienu pasīva posteni. A + P +
4. Operācijas, kas samazina vienu aktīva un vienu pasīva posteni. A – P –
24. Kas ir grāmatvedības konti? Kāds ir ierakstu saturs aktīvā, pasīvā, ieņēmumu un izdevumu kontos?
Grāmatvedības konti ir saimniecisko līdzekļu, to avotu un saimniecisko procesu grupēšanas un tekošās uzskaites paņēmiens. To loma: apgrozījuma uztveršana.
Aktīvajos kontos tiek uzskaitīta uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu kustība. Aktīvajos kontos (1; 2 gr.) palielinājumu raksta debetā, samazinājumu kredītā.
Pasīvajos kontos tiek uzskaitīta uzņēmuma līdzekļu avotu kustība. Pasīvajos kontos (3; 4; 5 gr.) palielinājumu raksta kredītā, samazinājumu debetā.
Izdevumu kontiem (7; 8.2; 8.4 gr.) palielinājumu raksta debetā, samazinājumu kredītā.
Ieņēmumu kontiem (6; 8.1; 8.3 gr.) samazinājumu raksta debetā, palielinājumu kredītā.
25. Līdzekļu veidi uzņēmumā un to rašanās avoti.
Bilances aktīvā tiek parādīti uzņēmuma līdzekļi, kas pieder uzņēmumam – Ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi.
Bilances pasīvā tiek parādīti līdzekļu avoti ar ko tiek nodrošināts uzņēmuma līdzekļu segums – pašu kapitāls un aizņemtais kapitāls.
26. Kas ir ilgtermiņu ieguldījumu sākotnējā vērtība, nolietojums, atlikuma vērtība?
Ilgtermiņa ieguldījumi kalpo ilgāk par vienu gadu, tie nav paredzēti pārdošanai.
Mazvērtīgais inventārs arī pieder pie ilgtermiņa ieguldījumiem. Tie ir ātri nolietojami priekšmeti, arī tie dažkārt kalpo ilgāk par vienu gadu.
Nemateriālos ieguldījumus iegūst:
1. Nopērkot
2. Paši saražojot
3. Saņemot ziedojumos, dāvanās
Nemateriālos ieguldījumus var novērtēt:
1. Objekta iegādes pašizmaksa
2. Objekta atlikuma vērtība = sākotnējā vērtība – aprēķinātā objekta nolietojums.
Sākotnējo vērtību nosaka:
1. Pērkot (Likums par uzņēmuma gada pārskatu – 26. pants) = Pirkšanas cena + Neatlīdzināmie nodokļi (Muitas, dabas resursu, akcīzes nodokļi) + Saistītās izmaksas (Materiālu patēriņš, transporta izmaksas) – Tirdzniecības atlaides – PVN + %.
2. Pašu ražojums = Izejmateriālu izmaksas + Personiskās izmaksas + Citi izdevumi.
3. Dāvinājumi – Vērtību nosaka pēc tirgus cenām
Vērtība var mainīties:
1. Ja pārvērtē
2. Ja veic kapitālo remontu
Ieguldījumu nolietojums un to uzskaite.
Pamatlīdzekļu nolietojumu finanšu grāmatvedībā rēķina pēc:
1. Lineārās metodes
2. Aritmētiski degresīvās metodes
3. Ģeometriski degresīvās metodes.
Uzņēmuma ienākuma nodokli rēķina tikai pēc ģeometriski degresīvās metodes.
Ilgtermiņu ieguldījumu atlikuma vērtība = Sākotnējā vērtība – Nolietojums.
27. Kā krājumu atlikuma izmaiņas uz pārskata gada beigām salīdzinājumā ar atlikuma vērtību uz gada sākumu ietekmē pārskata gada finansiālos rezultātus?
Tas ir atkarīgs no tā, kādu metodi izvēlas, lai novērtētu krājumu atlikuma izmaiņas.
Krājumu novērtēšana pēc FIFO metodes balstās uz pieļāvumu, ka preces un materiālie resursi tiek izlietoti vai nosūtīti noteiktā laika posmā to iegādes secībā, tas ir, krājumi, kas pirmie nodoti pārdošanai vai ražošanai, jānovērtē pēc to krājumu pašizmaksas, kuri bijuši pirmie iegādes laika ziņā, ņemot vērā sākotnējos atlikumus. Novērtējuma metodes izraudzīšana var ietekmēt firmas darbības finansiālos rezultātus. Tā, piemēram, FIFO metodes piemērošanas rezultātā var samazināties preču pašizmaksa un paaugstināties atlikuma vērtība bilancē. Tas sevišķi izjūtams inflācijas apstākļos.
28. Raksturojiet atšķirību starp periodisko un nepārtraukto inventarizācijas metodi.
Nepārtrauktajā inventarizācijas metodē gada laikā visus saņemtos krājumus parāda krājumu kontos un krājumu izlietojumu grāmato izdevumu kontos.
Periodiskajā inventarizācijas metodē pārskata perioda laikā grāmatvedības krājumu kontos nereģistrē ne saņemtos krājumus, ne to izlietojumu. Pārskata beigās, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem, nosaka krājumu atlikumu vērtību, kā arī aprēķina un attiecīgi iegrāmato krājuma vērtības atlikuma izmaiņas. Starp atlikumiem gada sākumā un gada beigās noteikti būs kāda starpība.
29. Kas ir uzņēmuma pašu kapitāls un kā tas var tikt sadalīts un atspoguļots grāmatvedībā?
Pašu kapitāls ir uzņēmuma līdzekļi no kuriem ir atņemtas ilgtermiņa un īstermiņa saistības.
Pašu kapitāls = Līdzekļi – Saistības
Uzņēmuma pašu kapitālu var sadalīt sīkākās daļās atkarībā no īpašuma formas. I/U visu pašu kapitālu skaita vienā postenī – pamatkapitāls. Statūtsabiedrībās pašu kapitālā bez pamatkapitāla vēl ir vairāku veidu rezerves un nesadalītā peļņa.
Grāmatvedībā to atspoguļo inventārsarakstos. Turklāt tajos līdzekļi un saistības vienmēr ir parādīti daudz sīkāk.
30. Kādi ir pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas darījumi SIA un AS?
SIA pamatkapitāla palielināšana:
1. Pamatkapitāla palielināšana izdarot tajā ieguldījumus
2. Nesadalītās peļņas novirzīšana pamatkapitāla palielināšanai
3. Dibinot uzņēmumu var veikt mantisko ieguldījumu
4. Palielinot esošo daļu nominālvērtību
SIA pamatkapitāla samazināšana:
1. Dzēšot daļas
2. Samazinot daļas nominālvērtību
AS pamatkapitāla palielināšana:
1. Emitējot (pārdodot) jaunas akcijas
2. Veicot mantisko ieguldījumu (atsevišķos gadījumos)
AS pamatkapitāla samazināšana:
1. Iegūstot savas akcijas
2. Dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri
3. Samazinot akciju nominālvērtību