fiziskas personas pienakumi

Fiziskās personas pienākumi
Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
4.Personai ir jāzina, kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā un kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus.
Ja izcēlies ugunsgrēks, personai ir šādi pienākumi:

5.1 ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;

5.2. izpildīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus;

5.3. informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kas atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā zonā, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, objekta sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību (tehnoloģiskā procesa, uzglabājamo un izmantojamo vielu un materiālu īpatnībām).
2.2. Juridiskās personas vadītāja un darbinieku pienākumi
Juridiskās personas vadītājam ir šādi pienākumi:

6.1. nodrošināt normatīvajos aktos ietverto ugunsdrošības prasību ievēro¬šanu;

6.2. nodrošināt ugunsdrošības instrukcijas izstrādi saskaņā ar šo noteiku¬mu 10.punktu;

6.3. organizēt darbinieku instruēšanu ugunsdrošības jomā un par to izdarīt atzīmi Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (1.pielikums);

6.4. veikt iespējamā ugunsgrēka riska novērtēšanu un, pamatojoties uz to, izstrādāt un īstenot ugunsdrošības pasākumus objektā;

6.5. nodrošināt apkures un ventilācijas iekārtu, elektroietaišu, citu inže¬niertehnisko iekārtu, tehnoloģisko un ražošanas iekārtu atbilstību ugunsdrošības prasībām, kā arī šajās iekārtās radušos bojājumu novēršanu;

6.6. nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteikto ugunsdrošības pasākumu izpildi;

6.7. nodrošināt objektu ar ugunsdzēsības tehniku, ugunsdzēsības ūdens¬apgādi, automātiskās ugunsaizsardzības iekārtām, ugunsdzēsības dienesta izsauk¬šanas ierīcēm, ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši normatīvajiem aktiem ugunsdrošības jomā, kā arī uzturēt šīs iekārtas un līdzekļus lietošanas kārtībā;

6.8. izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos ar sprādzien¬bīstamu vidi un objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas). Ne retāk kā reizi gadā saskaņā ar šo plānu organizēt praktiskās nodarbības, kā arī nodrošināt rīcības plāna izpildi ugunsgrēka gadījumā.
7. Juridiskās personas vadītājs atsevišķu pienākumu izpildi ugunsdrošības jomā var uzdot atbildīgajam darbiniekam.
8. Par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem, personām, kuras izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personām, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu, nepieciešama apmācība ugunsdrošības jomā:

8.1. atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai 40 stundu mācību programmai, ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai objektos ar sprādzienbīstamu vidi;

8.2. atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātai licencētai mācību programmai (ne mazāk par 160 stundām), ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 200 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objektos.
9. Ugunsdrošības instrukcijas izstrādā saskaņā ar ugunsdrošības noteiku¬miem, ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām un ekspluatācijas instrukcijām, kā arī ņemot vērā ēku un būvju, tehnoloģisko iekārtu un ražošanas iekārtu sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību.
,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,
00000 Ugunsdrošības instrukcijā ietver šādu informāciju:

10.1. kārtība, kādā tiek uzturēta teritorija, ēkas, telpas, evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdensapgādes vietām, kā arī ziņas par objekta ugunsdrošību;

10.2. ugunsdrošības režīms, ugunsdrošības prasības ēku un būvju inženier¬tehnisko iekārtu ekspluatācijā, iespējamie riska faktori, tehnoloģiskā procesa sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība;

10.3. lietojamo un uzglabājamo vielu un materiālu bīstamo īpašību rakstu¬rojums, sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un materiālu izmantošanas, glabāšanas un transportēšanas kārtība;

10.4. tehnoloģisko iekārtu un telpu kontroles un mērīšanas ierīču maksi¬māli pieļaujamie rādījumi un rādījumi, kurus sasniedzot var notikt sprādziens vai izcelties ugunsgrēks;

10.5. vietu un telpu sakopšanas un elektropatērētāju atvienošanas kārtība pēc darba beigām;

10.6. kārtība, kā pēc darba beigām savāc degtspējīgu vielu un materiālu atkritumus, uztur un glabā eļļainu darba apģērbu;

10.7. vietas, kur atļauts smēķēt;

10.8. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;

10.9. darbinieku pienākumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā:

10.9.1. ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība;

10.9.2. tehnoloģisko iekārtu apturēšanas kārtība;

10.9.3. ventilācijas iekārtu, elektroiekārtu un citu inženiertehnisko iekārtu atvienošanas kārtība;

10.9.4. ugunsdzēšanas līdzekļu, ugunsdzēsības sistēmu un iekārtu izman¬tošanas kārtība;

10.9.5. cilvēku evakuācijas kārtība;

10.9.6. materiālo vērtību evakuācijas kārtība.
11. Ugunsdrošības instrukciju apstiprina juridiskās personas vadītājs.
12. Ugunsdrošības instrukcijā izdara grozījumus, ja:

12.1. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izejma¬teriālu sortimentā;

12.2. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;

12.3. grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata izstrādāta ugunsdrošības instrukcija.
13. Ugunsdrošības instruktāža objektā nepieciešama visiem darbiniekiem un personām, kas veic pagaidu darbus, atrodas ražošanas praksē vai apmācībā, kā arī dzīvo viesnīcās, viesu namos un pansionātos.
14. Ugunsdrošības instruktāžu veic ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja:

14.1. izdarīti grozījumi ugunsdrošības noteikumos un ugunsdrošības instrukcijās;

14.2. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izej¬materiālu sortimentā;

14.3. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;

14.4. darbinieki pārkāpuši ugunsdrošības noteikumus vai ugunsdrošības instrukcijas.
15. Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumam norāda kārtību, kādā:

15.1. izsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

15.2. evakuē cilvēkus no bīstamās zonas, pasargā un evakuē materiālās vērtības;

15.3. sagaida ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, norādot īsāko ceļu līdz ugunsgrēka vietai un ūdensņemšanas vietai;

15.4. pārtrauc elektroenerģijas padevi (izņemot elektroenerģijas padevi ugunsdzēsības ietaisēm);

15.5. izslēdz tehnoloģiskās iekārtas, elektroietaises un inženierkomuni¬kācijas;

15.6. iedarbina ugunsdzēsības sistēmas un iekārtas;

15.7. pasargā ugunsdzēsībā iesaistītos cilvēkus no ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības;

15.8. darbojas objekta ugunsdrošības dienests un tiek izmantoti uguns¬dzēsības līdzekļi un tehnika;

15.9. rīkojas objekta personāls atkarībā no apstākļiem (piemēram, dien¬nakts laika, meteoroloģiskajiem apstākļiem, gadalaika).
16. Ugunsgrēka gadījumā juridiskās personas vadītājs pirms Valsts uguns¬dzēsības un glābšanas dienesta ierašanās organizē:

16.1. cilvēku evakuāciju un citus ugunsdzēsības pasākumus;

16.2. tehnoloģisko iekārtu, elektroietaišu un inženierkomunikāciju atvie¬nošanu vai pārslēgšanu uz darba režīmu, kas neveicina ugunsgrēka attīstību un neierobežo tā dzēšanu;

16.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības vai avārijas dienestu izsauk¬šanu (ja nepieciešams).
17. Pēc ugunsgrēka likvidācijas juridiskās personas vadītājs izvērtē un no¬vērš cēloņus un apstākļus, kas izraisīja ugunsgrēku un sekmēja tā izplatīšanos.
18. Darbinieku pienākums ir apgūt ugunsdrošības instrukcijas, attiecīgu mācību programmu ugunsdrošības jomā saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, kā arī ievērot ugunsdrošības instrukcijas un rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā.
3. Ugunsdrošības prasības objekta teritorijā
19. Objekta teritoriju nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām drošības zīmēm atbilstoši Latvijas standartam LVS 446 “Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums” (turpmāk – standarts LVS 446).
20. Objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
21. Zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
22. Ceļus un piebrauktuves pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdens¬ņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu.
23. Par ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta ugunsdzēsības automobiļu kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu darba veicējs nekavējoties informē attiecīgo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību.
24. Objektā, kurā ir ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas, pie iebrauk¬tuves teritorijā vai caurlaides telpā izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.
25. Objekta teritorijā izlijušos īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies¬mojošus vai uzliesmojošus šķidrumus nekavējoties savāc un vietas, kur tie izlijuši, apkaisa ar absorbentu vai smiltīm. Absorbentu vai smiltis pēc tam savāc un glabā speciāli iekārtotā vietā.
26. Aizliegts:

26.1. smēķēt ražošanas, noliktavu un transporta objektu teritorijā, izņemot atbilstoši iekārtotas un apzīmētas vietas;

26.2. ugunsdrošības atstarpēs starp ēkām vai būvēm novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus vai celt pagaidu ēkas vai būves;

26.3. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana ēkām vai būvēm;

26.4. izliet īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzlies¬mojošus šķidrumus kanalizācijas sistēmās;

26.5. glabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām;

26.6. iebraukt transportlīdzekļiem (izņemot speciāli aprīkotus transport¬līdzekļus) sprādzienbīstamā vidē;

26.7. novietot degvielas pārvadāšanas automobili tuvāk par 12 metriem no publiskajām ēkām un dzīvojamām mājām.
27. Zem tiltiem aizliegts ierīkot plostu, laivu, liellaivu, kuģu un citu peld¬līdzekļu stāvvietas.
28. Zem viaduktiem aizliegts izvietot degtspējīgus materiālus vai degt¬spējīgas būves un novietot kravas automobiļus ar ugunsbīstamu kravu.
4. Ugunsdrošības prasības mežā
29. Valsts meža dienests nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izslu¬dina visā Latvijas Republikas teritorijā. Rajonu un pilsētu pašvaldības, saskaņojot ar Valsts meža dienestu, attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.
30. Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos rajonu un pilsētu pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas mežā.
31. Vietās, kur autoceļa vai dzelzceļa zemes nodalījuma josla robežojas ar mežu, šīs zemes nodalījuma joslas īpašnieks (valdītājs) ierīko ne mazāk kā 1,5 m platu, līdz augsnes minerālslānim attīrītu vai apvērstu augsnes joslu, kas kavē uguns izplatīšanos (turpmāk – mineralizēta josla). Zemes īpašnieks (valdītājs) mineralizētās joslas atjauno katru gadu.
32. Ja meža īpašnieks (valdītājs) apsaimnieko meža platības, kas lielākas par 10000 hektāriem, viņš izstrādā meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu. Minēto plānu apstiprina Valsts meža dienests.
33. Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar valsts mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.
34. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:

34.1. kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

34.2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Uguni nodzēš un ugunskura vietu atstāj, kad gruzdēšana pilnīgi beigusies;

34.3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

34.4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;

34.5. medībās un šaušanas nodarbības mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

34.6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;

34.7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

34.8. bez saskaņošanas ar valsts mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.
35. Mežā aizliegts:

35.1. bojāt meža ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī drošības zīmes;

35.2. dedzināt atkritumus;

35.3. dedzināt ciršanas atlikumus vai kurināt ugunskuru tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem;

35.4. dedzināt vai kurināt ugunskuru, ja augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem, izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā.
5. Ēku un telpu uzturēšana
5.1. Vispārīgās prasības
36. Ēkām, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem (izņe¬mot dzīvojamās mājas), izstrādā cilvēku evakuācijas plānus atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.
37. Publisko pasākumu telpās cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo skaitu, ievērojot, ka minimālā platība vienam cilvēkam ir 1,35 m2.
38. Ja evakuācijas ceļi neatbilst būvnormatīvu prasībām, ierobežo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus uzturas ēkā vai telpā.
39. Grīdas segumu evakuācijas ceļos piestiprina, lai netraucētu cilvēku evakuāciju.
40. Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez atslēgas un apzīmētas ar attiecīgām drošības zīmēm.
41. Evakuācijas ceļus apzīmē atbilstoši standarta LVS 446 un citu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
42. Evakuācijas ceļos aizliegts:

42.1. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neie¬vērojot būvnormatīvu prasības;

42.2. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotās ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī;

42.3. nepiedūmojamās kāpņu telpās iestiklot atklātās zonas;

42.4. novietot priekšmetus, mēbeles un iekārtas, ja tās samazina būvnor¬matīvos noteikto evakuācijas ceļu platumu;

42.5. cilvēku evakuācijai paredzētās ārējās durvis aprīkot ar aizdariem un aizbīdņiem, ko nav iespējams atvērt no iekšpuses;

42.6. ierīkot noliktavas un pieliekamos, kā arī glabāt dažādus materiālus kāpņu telpās;

42.7. aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem evakuācijai pare¬dzētās durvis un lūkas uz balkoniem vai lodžijām, kā arī pārejas uz blakus sekcijām un izejas uz ārējām evakuācijas kāpnēm.
43. Ierīces, kas paredzētas ciešai durvju aizvēršanai kāpņu telpās, gaite¬ņos, vējtveros, vestibilos un hallēs, uztur lietošanas kārtībā.
44. Sapulču un konferenču telpās, kultūras un izklaides iestāžu skatītāju zālēs un citās publisko pasākumu telpās, kurās ir vairāk par 200 sēdvietām, krēslus un sēdekļus sastiprina rindās un stabili piestiprina pie grīdas. Ja telpā ir no 50 līdz 200 sēdvietām, krēslus sastiprina rindās.
45. Būvniecību, grozījumus ēku, būvju vai telpu plānojumā un to pār¬profilēšanu veic, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības.
46. 10 vai vairāk stāvu publiskajās ēkās, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 200 cilvēkiem, juridiskās personas vadītājs nodrošina dežurējošo apkalpojošo personālu ar elpošanas ceļu aizsarglīdzekļiem ugunsgrēka gadīju¬mam.
47. Bēniņus, pagrabu un tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu (izņemot viendzīvokļa mājas).
48. Ugunsdrošos šķēršļos neblīvās vietas aizdara ar ugunsizturīgiem blīvē¬jošiem, dūmus necaurlaidīgiem materiāliem.
49. Būvkonstrukciju, degtspējīgu apdares un siltumizolācijas materiālu ugunsdrošo aizsarglīdzekļu bojājumus nekavējoties novērš.
50. Ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto materiālu degtspēju pārbauda pēc aizsarglīdzekļu ražotāja vai apstrādes darbu izpildītāja noteiktā garantijas termiņa beigām. Ja termiņš nav noteikts, pārbaudi veic ne retāk kā reizi trijos gados. Ja konstatēts ugunsdrošo aizsargīpašību zudums, apstrādi ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem veic atkārtoti.
51. Ražošanas uzņēmumos un noliktavās nepieciešamas uzglabājamo un izmantojamo bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu drošības datu lapas vai cita līdzvērtīga informācija par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai apzinātu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam un nodrošinātu atbilstošu rīcību ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā.
52. Izmantojot materiālus, vielas vai ķīmiskos produktus, ievēro to lieto¬šanas instrukcijas. Izmantojot un glabājot ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un materiālus, kuru sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības raksturojums nav zināms, veic tādus pašus ugunsdrošības pasākumus kā sprādzienbīstamiem un ugunsbīstamiem materiāliem, vielām vai produktiem.
53. Īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus fasē neplīstošā un cieši aizveramā tarā, kas ir izturīga ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos.
54. Telpās, kurās ir sprādzienbīstama vide, automātiskos gaisa analiza¬torus, kas brīdina par sprādzienbīstamu koncentrāciju, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.
55. Aizliegts:

55.1. ugunsgrēka gadījumā izmantot liftus cilvēku evakuācijai;

55.2. pārsniegt būvprojektā vai ugunsdrošības instrukcijā noteikto uguns¬slodzes lielumu;

55.3. telpu uzkopšanai izmantot īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies¬mojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kuri nav speciāli paredzēti šim nolūkam;

55.4. atstāt bez uzraudzības iekurtas krāsnis un kamīnus, kā arī elek¬triskajam tīklam pievienotas sadzīves elektriskās ierīces, ja ekspluatācijas instrukcijā tas aizliegts;

55.5. atkausēt aizsalušus cauruļvadus, izmantojot atklātu uguni;

55.6. ekspluatēt ēkas, būves, telpas, kas pēc būvdarbu pabeigšanas vai pār¬profilēšanas noteiktajā kārtībā nav nodotas ekspluatācijā un kurās nav veikti būvprojektā paredzētie ugunsdrošības pasākumi saskaņā ar būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām;

55.7. glabāt gāzes balonus, kā arī īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uz¬liesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām;

55.8. izmantot bēniņus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem;

55.9. pēc darba beigām darba vietās atstāt degtspējīgus ražošanas atkritumus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un izmantotos slaukāmos materiālus;

55.10. smēķēt publiskās un ražošanas telpās, izņemot speciāli iekārtotas vietas, kas apzīmētas saskaņā ar standarta LVS 446 prasībām.
56. Publisko ēku telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto:

56.1. stāva evakuācijas plānu, kurā iezīmēta atbilstošā telpa, evakuācijas ceļi un izejas, kā arī ugunsdzēsības līdzekļu un ugunsgrēka izziņošanas ierīču atrašanās vieta;

56.2. informāciju par ugunsdrošības pasākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.
5.2. Atpūtas, kultūras un sporta iestādes
57. Atklātu uguni izmanto tikai ar juridiskās personas vadītāja rakstisku atļauju. Juridiskās personas vadītājs nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.
58. Skatuves, šņorbēniņu un bēniņu koka konstrukcijas, kā arī degt¬spējīgas dekorācijas un skatuves noformējumu apstrādā ar pretuguns aizsarg¬vielu, ko apliecina, sastādot aktu.
59. Pēc izrādes vai mēģinājuma ugunsdrošības priekškaru nekavējoties nolaiž.
60. Ugunsdrošības priekškaram ar elastīgu blīvējumu blīvi jāpieguļ skatu¬ves grīdai. Tā pacelšanas un nolaišanas mehānismu noregulē tā, lai priekškara nolaišanas vidējais ātrums nebūtu mazāks par 0,2 metriem sekundē.
61. Dūmatveru vadības mezglus uztur lietošanas kārtībā.
62. Skatuves daļu norobežojošo konstrukciju ailēs ierīko ugunsdrošas durvis ar pašaizveres ierīcēm.
63. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām nodro¬šina vismaz vienu metru platu eju pa skatuves perimetru.
64. Skatuves robežās vienlaikus novieto ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformēšanas līdzekļus.
65. Ja pasākums, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem (turp¬māk – masu pasākums), notiek telpās, vietu skaits tajās nedrīkst pārsniegt projektā paredzēto vietu skaitu.
66. Sofišu korpusus ugunsdroši izolē no turētājtrosēm. Pie sofitēm no gaismas puses uzstāda metāla aizsargtīklu.
67. Evakuācijas nodrošināšanai juridiskās personas vadītājs apgādā dežu¬rējošo personālu ar kabatas baterijām.
68. Aizliegts:

68.1. glabāt dekorācijas, butaforijas un inventāru tam neparedzētās vietās;

68.2. starmešu un sofišu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus;

68.3. skatītāju zāles un balkonu ejās izrādes vai koncerta laikā novietot papildkrēslus.
69. Cirkā papildus ievēro šādas prasības:

69.1. ceļojoša cirka telts tipa degtspējīgo segumu apstrādā ar uguns¬aizsargvielu;

69.2. dzīvnieku barību sagatavo speciālās telpās vai vietās;

69.3. sienu un salmus glabā šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekār¬totās vietās;

69.4. ja blakus telpu līmenis ir dažāds, ejās ierīko nolaidenus (slīpus) pandusus. Skatītāju zālē visus sēdekļus savstarpēji savieno rindās un piestiprina pie grīdas.
70. Kinoaparatūras telpā:

70.1. kinofilmu demonstrēšanas vietās filmas demonstrē no atbilstoši iekār¬totas kinoaparatūras telpas;

70.2. kinoaparatūras telpā uzstāda skatītāju zāles dežūrapgaismojuma vadības ierīci;

70.3. pie visiem projicēšanas un novērošanas lodziņiem no projektoru puses ierīko stikla aizvarus un mehāniski nolaižamas degtnespējīgas žalūzijas (aizbīdņus).
5.3. Ārstniecības iestādes
71. Pacientu skaits telpā nedrīkst pārsniegt normatīvos noteikto pacientu skaitu.
72. Aizliegts novietot gultas evakuācijas ceļos.
73. Termiskās sterilizācijas aparātu, ūdenssildītāju un medicīnas instru¬mentu sterilizatoru uzstāda atbilstoši iekārtotā telpā (vietā) uz degtnespējīga materiāla pamatnes.
74. Ja rentgena filmu izgatavošanā izmanto degtspējīgus materiālus, to arhīvus iekārto ēkas augšējā stāvā vai speciālā telpā, kas atdalīta ar ugunsdrošām sienām un pārsegumiem. Filmas glabā degtnespējīga materiāla skapjos.
75. Dežurējošajām ārstniecības personām ir informācija par palātās esošo pacientu skaitu un viņu izvietojumu.
5.4. Izglītības iestādes
76. Izglītības iestādes telpās, izņemot laboratoriju, aizliegts glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kā arī lietot atklātu uguni.
77. Dežurējošajam personālam ir informācija par izglītības iestādē pa nakti paliekošo cilvēku skaitu un viņu izvietojumu.
78. Strādāt laboratorijā ar ķīmiskām vielām, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēja vai laboranta klātbūtnē un vadībā.
79. Laboratorijas darbus, kuros izmanto degtspējīgas gāzes vai īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un kuru laikā var notikt pašaizdegšanās vai degtspējīgu vai sprādzienbīstamu vielu izdalī¬šanās, veic ventilējamos skapjos.
80. Izglītības iestāžu laboratorijās un noliktavās ķīmiskās vielas glabā tikai aizslēdzamos skapjos. Šo skapju atslēgas atrodas pie pasniedzējiem (laboran¬tiem). Īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus glabā speciālos metāla skapjos.
81. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības aizvāc degtspējīgus atkritu¬mus un eļļainus slaukāmos materiālus. Galdnieku darbnīcās uzglabā ne vairāk par vienai dienai nepieciešamo materiālu daudzumu.
82. Pasniedzējs pēc nodarbībām apskata telpas un atvieno elektroierīces.