Pudinavas pamatskolas
8.klases skolnieces
Antras Lipskas
Projekts fizikā
Fotoaparāts
Sk. Silvija Poļnija
2008.
S A T U R S
Ievads 3 lpp
Kameru iedalījums 4 lpp
Pazīstamākā fototehnikas ražotne 4 lpp
Ziepjutrauku ēra 5 lpp
Digitālie fotoaparāti 6 lpp
Būtiskas atšķirības 7 – 8 lpp
Attēlu saglabāšana 9 lpp
Barošanas elementi 10 lpp
Digitālo fotoaparātu priekšrocības 10 lpp
Ērti lietot 10 lpp
Nav jāmaksā par izgatavošanu 10 lpp
Ērti apstrādāt 11 lpp
Ērti glabāt attēlus 11 lpp
Video iespējas 11 lpp
Kameras kopšana 12 lpp
Digitālo fotoaparātu atšķirības 12 lpp
Kompaktkameras jeb iesācēju cameras 13 lpp
Advancētā kompaktkamera jeb pseido-spoguļkameras 14 lpp
Iesācēju spoguļkameras 15 lpp
Pusprofesionālās spoguļkameras 16 lpp
Profesionālās spoguļkameras 17 lpp
Profesinālās studijas kameras 18 lpp
VEF Minox fotoaparāts 19 lpp
Mazliet no Minox vēstures 20 – 21 lpp
Profesionālā aparatūra 22 lpp
Aparatūra amatieriem 23 lpp
Objektīvs 24 lpp
Lēcu sistēma (objektīvs) 25 lpp
Fokusa attālums 25 lpp
Krāsu sensibilizācija 26 lpp
Gaisma un krāsa 26 lpp
SECINĀJUMI 27 lpp
Izmantotā literatūra 28 lpp
Ievads
Fotoaparāts ir ierīce, ar kuru iegūst priekšmeta īstu, ap¬grieztu un samazinātu attēlu uz fotoplates vai fotofilmas. Fotoaparāta galvenās sastāvdaļas ir necaurspīdīga kamera un lēcu sistēma – objektīvs, kas darbojas kā savācēj lēca. Gaismas stari pēc iziešanas caur objektīvu rada uz foto¬filmas pie kameras aizmugurējās sienas īstu, apgrieztu at¬tēlu. Lai iegūtu skaidru attēlu uz filmas, fotografējot priekš¬metus no dažādiem attālumiem, maina attālumu starp objektīvu un filmu. Uz filmas nonākošās gaismas enerģijas daudzumu fotografēšanas laikā regulē ar slēdzi. Tas atver objektīvu, izmantojot diafragmu, noteiktā laika intervālā, kuru sauc par ekspozīcijas laiku. Ekspozīcijas laiks ir atka¬rīgs no filmas jūtības pret gaismu un no gaismas enerģijas. Uz filmas nonāk tik daudz gaismas enerģijas, cik lielu gaismas enerģiju atstaro fotografējamais priekšmets. Enerģijas daudzums ir atkarīgs arī no diafragmas atvēruma diametra, kuru var mainīt. Fotografējot tālus priekšmetus, lieto teleobjektīvu, ko veido savācēj lēcu un izkliedētāj lēcu sistēma.
Ir daudzas pamācības kā uzlabot fotoaparāta stabilitāti, bet sākumā ir jāiemācās elementāras lietas – tas ir kā strādāt ar ķermeni un izmantot fizikas likumus.
Optiskos instrumentus – fotoaparātus, teleskopus, tālskatus, mikroskopus – veido no lēcām, spoguļiem un citiem elementiem.
Fotoaparāts ir ierīce, ar kuru iegūst priekšmeta īstu, apgrieztu un samazinātu attēlu uz fotoplates vai fotofilmas. Tā galvenās sastāvdaļas ir necaurspīdīga kamera un lēcu sistēma – objektīvs, kas darbojas kā savācēj lēca.
Mūsdienu fotoaparāti ir no plastmasas un alumīnija, nodrošinot to ka, nospiežot fotoaparāta slēdzi (ekspozēšana), kamēr iekļūst pareizais gaismas daudzums (autoeokspozīcija) un ka attēls ir ass (autofokuss). Fotoaparātus iedala miniatūrie fotoaparāti (11 mm filmiņa), 35 mm fotoaparāti (35 mm filmiņa), vidēja formāta fotoaparāti, lielformāta fotoaparāti(līdz 225 mm filmiņa)
Kameras iedala mehāniskajās, pusautomātiskajās un automātiskajās, kā arī parastā skatumeklētāja (viewfinder), tālmēra (rangefinder) un spoguļkamerās (SLR). Digitālo kameru sadalījums ir līdzīgs, nav vienīgi tālmēra kameras.
Pie mehāniskajām kamerām var pieskaitīt visas plašu kameras, daļu platfilmu kameru un šaurfilmu kameras, kurās nav elektronikas. Tās ir vecās, visiem pazīstamās padomju laika “Smena”, “Kijev”, “Fed”, “Zenit”, ārzemju ražojumi “Praktica”, “Leica” un citi. Daļa firmu, attīstoties elektronikai, sāka ražot arī pusautomātiskas un automātiskās kameras. Pusautomātiskajām kamerām vislielākā nozīme ir profesionāļu vidū, jo svarīgi, lai reizēm fotoaparātu varētu atslēgt no automātiskā režīma un strādāt manuāli. Šeit lielākās firmas ir “Canon”, “Nikon”, “Leica”, “Minolta” un citas. Visbeidzot, pilnīgi automātiskās kameras – kompaktkameras jeb tautā sauktie ziepjutrauki. Reizēm tie nemaz nav slikti, bet to trūkums ir neizslēdzamais automātiskais režīms. Šos aparātus ražo visas firmas, jo pieprasījums pēc tiem acīmredzot ir liels.
Leica visā pasaulē pazīstama kā augstas klases fototehnikas ražotājs, kura ziedu laiki bija 35 milimetru fotofilmas uzvaras gājiena laikā. Leica inženieri bija daudzu revolucionāru jaunievedumu autori, un lielā mērā tieši Leica ir tas uzņēmums, kuram var pateikties par fotografēšanas prieka pieejamību ikvienam nu jau vairākus desmitus gadu. Tomēr, lai arī pagājušā gadsimta otrajā pusē Leica tehnika bija sinonīms augstākajai klasei, ciparu fotogrāfijas laikmetā šim uzņēmumam klājas daudz grūtāk. Jā, optika un mehāniskie risinājumi ir augstākajā līmenī, taču elektronika un programmatūra dod handikapu konkurientiem ar ievērojami mazāk cēliem nosaukumiem.
Ziepjutrauku ēra
Kopš sāka ražot kompaktkameras, fotogrāfija ieguvusi negatīvas ievirzes. Ļaudis priecājas, ka paši var uztaisīt bildīti, taču rezultāts bieži vien ir tikai fotogrāfiskais attēls, ne fotogrāfija. Lielākā šo aparātiņu problēma ir stipri zemā optikas kvalitāte. Nereti tiem iebūvēti objektīvi ar plastmasas lēcām, kas ir saprotams, ja ņem vērā to cenu. Nepieminēšu vienreiz lietojamos un focus free aparātiņus, kas, manuprāt, vispār degradē fotogrāfiju. Dārgāki, attiecīgi arī labāki aparātiņi ir Olympus Mju II, Yashica T5, kuriem ir garie eksponēšanas laiki, ekspozīcijas un autofokusa atmiņa, kā arī lieliska optika, īpaši Yashica T5 ar Carl Zeiss firmas Tessar objektīvu.
Otra problēma ir neprecīza ekspozīcijas mērīšana, bieži vien automātiska. Labākajiem ziepjutrauciņiem ekspozīciju ir iespējams saglabāt, pirms tam izmērot gaismu, kas krīt uz fotografējamo objektu, nevis gaišajām debesīm. Diemžēl nevienai no kompaktkamerām nevar atslēgt automātisko režīmu, kas reizēm būtu diezgan noderīgi. Ekspozīcijas mērīšana tām notiek ar fotoelementa palīdzību kameras priekšējā panelī, ko bieži vien iesācēji aizklāj ar pirkstiem, tāpēc ekspozīcija nav precīza.
Ļoti vērtīga lieta ir autofokuss, jo ar roku būtu diezgan sarežģīti iestādīt asumu, ņemot vērā kameras objektīva mazos izmērus. Vienīgi, cik precīzi tas strādā? Kompaktkamerām AF zona ir kadra centrā, un, strādājot bez AF atmiņas, mēdz notikt tā, ka, pagriežot kameru nedaudz sāņus, AF iestāda asumu ne tajā vietā, kur būtu vēlams. Jaunākajām un dārgākajām kompaktkamerām ir iebūvēta AF atmiņa, kas darbojas, līdz pusei piespiežot slēdža pogu. Iestādot asumu vajadzīgajā vietā, turot pogu, var kadrēt pēc vēlēšanās. Paralēli saglabājas arī ekspozīcijas parametri.
Vēl jāpiemin zoom objektīvi, kas pasliktina jau tā zemo kvalitāti, jo tiem parasti ir izteikti zema gaismasspēja (1:3,5 – 1:11) un mazjaudīga zibspuldze, kas tumšās dienās un telpās garākā fokusa attāluma gadījumā nevelk tālāk par metru. Reklāmu saukļi, kas sola novērst sarkanās acis, ir pilnīgs blefs, jo tās būs tik ilgi, kamēr zibspuldze atradīsies tik tuvu objektīvam, kā tas ir kompaktkamerām.
Digitālajiem ziepjutrauciņiem ir tieši tādas pašas ķibeles, turklāt papildus nāk klāt zemā CCD izšķiršanas spēja. Varbūt ar to pilnīgi pietiek, lai fotogrāfijas apskatītu datorā vai interneta vajadzībām, bet drukāšanai tās bieži vien neder. Izņēmumi ir jaunās digitālās kompaktkameras ar divu un trīs megapikseļu izšķiršanas spēju, kas jau konkurē ar profesionālajām.
Digitālie fotoaparāti
Jau 175 gadus fotogrāfijas izgatavošana nozīmē sarežģītu ķīmisko procesu, kas uz speciāla papīra projicē attēlu. Process ir stipri vienkāršojies, attīstoties tehnoloģijai un ienākot digitālajiem jeb ciparu fotoaparātiem. Pirms dažiem gadiem reti kurš varēja lepoties ar šādu kameru, taču tagad cenas samazinās, bet kvalitāte un aparātu iespējas palielinās. Kamera ir tā fotoaparatūras sastāvdaļa, pēc kuras to atpazīst kā fotoaparātu. Tās uzbūves shematiskais princips nav mainījies kopš izgudrošanas brīža – gaismas necaurlaidīgs korpuss, kam pilnīgi jānovērš iespēja blakus gaismai nokļūt uz gaismas jutīgā materiāla. Kamerā iebūvēts slēdzis, vadības elementi, bieži vien arī objektīvs un zibspuldze.
Būtiskas atšķirības
Būtiskā atšķirība starp parasto filmiņu kameru un digitālo kameru ir attēla saglabāšana. Parastajā kamerā gaisma projicējas uz jutīgas filmiņas, kuru pēc tam speciāli apstrādā laboratorijā. Tiek izgatavoti negatīvi, no kuriem var taisīt fotogrāfijas.
Digitālajā kamerā gaisma projicējas uz jutīgas CCD (Charge-Coupled Device) matricas, kura pēc tam šo gaismu pārveido signālā, ko apstrādā fotoaparāta procesors un saglabā attēlu atmiņas kartē. Attēlu vēlāk var apstrādāt datorā vai arī izdrukāt ar printeri. CCD matrica ir viens no būtiskiem fotoaparāta elementiem. No tās ir atkarīgs attēla izmērs jeb izšķirtspēja. Attēlā būs tieši tik daudz punktu jeb pikseļu, cik daudz gaismas uztverošo elementu ir matricā. Lai atvieglotu lietotāju izpratni, cik tad liels būs maksimāli iespējamais attēls, pikseļu daudzumu norāda megapikseļos. 1 Mpix ir viens miljons pikseļu.
Katrs gaismas uztverošais elements saprot vienu krāsu – sarkanu, zilu vai zaļu. Šo krāsu salikumu vēlāk apstrādā procesors un saliek attēlu. Apskatot iznākumu datorā, parasti redzam normālu attēlu. Bet, pietuvinot to, arvien vairāk var saskatīt atsevišķus pikseļus (1. attēls). Jo lielāka ir matricas (un līdz ar to paša fotoaparāta) izšķirtspēja, jo vairāk var pietuvināt reālo attēlu, neredzot katru atsevišķo pikseli. Šī problēma parādās tad, kad gribam izdrukāt attēlu ar foto kvalitāti. Ja pieņem, ka fotoprinterim ir 300 dpi izšķirtspēja, tad CCD matricas izšķirtspējai jābūt tādam kā tabulā.
Fotogrāfijas izmērs Attēla izmērs pikseļos
9×13 cm 1,6 Mpix
10×15 cm 2 Mpix
13×20 cm 3,5 Mpix
15×22 cm 5 Mpix
20×30 cm 8 Mpix
CCD matricas izmēri salīdzinājumā ar parasto filmiņu
Lai ko teiktu fotoindustrijas pārstāvji, ciparu tehnoloģijas lēnām aizvieto tradicionālas fotofilmiņas. Protams, tas uzliek lielu atbildību CCD matricu ražotājiem, jo tagad tieši no viņiem lielākā mērā būs atkarīga attēla kvalitāte. Ņemot vērā to, ka matrica ir daudz mazāka, tai jādarbojas pilnīgi perfekti.
Kā darbojas CCD matrica? Tā sastāv no miljoniem gaismas diožu, kas pārvērš gaismu elektriskajā signālā. Tomēr viena gaismas diode spēj konvertēt tikai vienu no pamatkrāsām (zaļo, sarkano vai zilo). Nolasot katras diodes informāciju, fotoaparāta procesors to speciāli apstrādā un izveido attēlu. Šajā procesā mēs nevaram iejaukties. Bet tā kā tas ir jau elektroniskais signāls, procesors spēj šo signālu pastiprināt un attēls var izskatīties gaišāks. Tomēr šī procesa rezultātā attēlā var rasties trokšņi, kas ir gaismas staru un tā elektriskā signāla nepareiza pastiprināšana.
Nesen sāka ražot kameras ar 3 CCD matricām. Kamerā ir speciāla prizma, kura sadala gaismu šajās trīs krāsās un katru no sastāvdaļām nodod savai matricai. Tātad fotoaparātā ir trīs CCD matricas, katra no tām strādā ar savu gaismu (zaļo, sarkano vai zilo). Tas nozīmē, ka fotoaparāta procesors saņem daudz precīzāku informāciju un attēls satur krāsas, kas vairāk atbilst īstenībai. Arī, filmējot tumsā, attēlam ir mazāk trokšņu, jeb krāsu kropļojumu, kas parādās sakarā ar signāla pastiprināšanu.
Attēlu saglabāšana
Arī attēlu uzglabāšanas veids atšķiras. Parastais fotoaparāts glabā attēlu filmiņā, digitālajā fotoaparātā – speciālā atmiņā. Pastāv daudz dažādu atmiņas veidu. Tie atšķiras ar ražotāju un cenu. Parasti fotoaparāts var darboties tikai ar vienu atmiņas veidu. Plašāk izmanto CompactFlash (CP), MicroDrive (MD), SmartMedia Card, Memory Stick.
Atmiņas kartēm ir dažādi izmēri. Parasti komplektā nāk 16 Mb vai 32 Mb karte, kas der aptuveni 16-30 attēlu glabāšanai. Veikalā vienmēr var nopirkt papildu atmiņu. Populārākajiem CompactFlash un MemoryStick jau tagad ir kartes līdz 1 Gb, un arī tas, iespējams, nav robeža.
Lai aprēķinātu, cik daudz attēlu varēsiet saglabāt atmiņas kartē, to izmērs ir jāsadala ar viena attēla izmēru. To nosaka saglabāšanas formāts un kompresija. Vairums mūsdienu fotoaparātu ļauj saglabāt attēlus vai nu TIFF, vai JPEG formātā. TIFF attēls tiek saglabāts bez kompresijas. Tas, protams, aizņem daudz vietas atmiņas kartē, tomēr kvalitāte būs augstākajā līmenī.
JPEG formāts pieļauj dažādu līmeņu kompresiju. Tomēr pat ar mazāko kompresiju attēli ir mazāki nekā TIFF formātā. Jo lielāka ir kompresija, jo mazāks ir attēla izmērs un sliktāka kvalitāte. Tas visvairāk attiecas uz detaļām, kuras no sākuma (ar nelielu kompresiju) zaudē formas vai arī tās saplūst ar citiem objektiem lielākā kompresijā. Jāņem vērā, ka jo vairāk attēlā ir pustoņu, jo vairāk tie var tikt saspiesti.
Barošanas elementi
Digitālie fotoaparāti ir elektroniska ierīce. Tās darbināšanai ir vajadzīga elektroenerģija. Parastajā fotoaparātā enerģija ir vajadzīga fotofilmiņu attīšanai, mehānikas darbināšanai un dažādu mērījumu veikšanai, bet digitālos fotoaparātos tā ir vajadzīga arī attēlu apstrādei, darbam ar atmiņas karti un attēla parādīšanai ekrānā. Tas nozīmē, ka barošanas elementiem ir jābūt spēcīgākiem. Izmantot parastas baterijas nav lietderīgi, jo tās maksā dārgi un izlādējas pēc stundas vai divām. To saprot arī digitālo fotokameru ražotāji, tāpēc parasti piedāvā akumulatoru komplektu. Normāli no viena akumulatoru komplekta fotoaparāts spēj darboties ap divām stundām. Protams, jo biežāk izmantosit zibspuldzi vai arī ilgi skatīsities ekrānā, jo šis laiks var būt mazāks. Risinājums var būt papildu akumulatoru iegāde.
Digitālo fotoaparātu priekšrocības
Pašlaik digitālas fotokameras ir dārgākas, bet arvien vairāk cilvēku izvēlas tieši tās. Tam ir vairāki iemesli.
Ērti lietot
Digitālas kameras parasti ir pavisam nelielas, tās ir ērti paņemt līdzi un lietot. Uz fotoaparāta ekrāna attēlu var redzēt gan pirms kadra uzņemšanas, gan pēc. Un varat būt droši – īstais attēls izskatīsies tieši tā, kā to tik tikko redzējāt ekrānā. Uztaisot dažus kadrus, vēlāk var izvēlēties labāko, bet pārējos izdzēst. Tas atbrīvos atmiņu jauniem attēliem. Ja jūs apmierina automātiskie uzstādījumi, tad fotoaparāts pats piedāvās pēc iespējas labāko. Prasīgākie lietotāji varēs uzlikt arī pašu uzstādījumus un tūlīt redzēt, kā mainās attēls.
Nav jāmaksā par izgatavošanu
Jo attēls jau ir gatavs. Protams, tikai faila veidā, bet to tik un tā var jau apskatīt vai aizsūtīt draugiem pa e-pastu. Nav jāiet uz fotolaboratoriju, jāgaida un jāuztraucas, vai kas lietojams ir sanācis. Nav jādomā arī par to, cik izmaksās fotogrāfijas, vai ir vērts iemūžināt interesantu objektu. Ja kadrs nesanāks vai arī ieraudzīsiet ko labāku, neveiksmīgos kadrus varēs izdzēst. Atkrīt arī tēriņi par filmiņām.
Ērti apstrādāt
Pārkopējot attēlus datorā, tos var apstrādāt ar daudzām programmām, kas tieši tam ir radītas. Parasto fotogrāfiju pirms apstrādāšanas datorā vajadzēja skenēt, bet tagad attēls jau ir jūsu datorā. Atkrīt sarežģītais skenēšanas process, kura rezultātā attēls bieži vien zaudē kvalitāti. Pēc bildes apstrādes datorā to, tāpat kā oriģinālu, var izdrukāt.
Ērti glabāt attēlus
Filmiņu kaudzes un fotogrāfiju albumi paliek pagātnei. Tie aizņēma daudz vietas, jo visu vajadzēja glabāt akurāti. Ar fotogrāfijām, kas ir datorā, ir stipri vienkāršāk. Tās neaizņem vietu, var ērti apskatīt, pārsūtīt draugiem.
Video iespējas
Dažreiz gribas uzņemt ne tikai statisku attēlu, bet arī nelielu video fragmentu, ar skaņu, ar kādu piezīmi par šo vietu. Un, ja jau digitālie fotoaparāti spēj gaismu pārveidot elektriskajā signālā, tad kāpēc lai tie nespētu uzņemt arī nelielu filmu? Protams, ka spēj! Vairumā aparātu ir iebūvēts mikrofons un skaļrunis. Arī procesors spēj ātri uzņemt attēlus, pārveidot tos video formātā un pēc tam saglabāt atmiņas kartē, protams, kā video failu. To vēlāk uz datora var apskatīt ar kādu video atskaņošanas programmu.
Jāpiebilst gan, ka šādu fragmentu nevar uzskatīt par kvalitatīvu, jo fotoaparāta resursi tomēr vairāk ir paredzēti statisku attēlu apstrādei, bet video var uzskatīt par daudzu fotoattēlu sekvenci. Ar fotokameru uzņemts video parasti ir ar nelielu izšķirtspēju (320×240 pikseļi), arī skaņa ir mono. Šādu fragmentiņi ļoti labi der dažādu apsveikumu nosūtīšanai draugiem, un šo iespēju var uzskatīt par patīkamu papildinājumu pašam fotoaparātam, bet ne vairāk.
Kameras kopšana
Fotoaparatūra ir jākopj. Īpaši jāizsargājas no triecieniem un kritieniem, kā arī no mitruma un putekļu iekļūšanas aparātā un straujām temperatūras maiņām. Ziemā, ienesot fotoaparātu istabā, jāļauj tam sasilt, neizņemot laukā no somiņas. Fotoaparātu nedrīkst eļļot. Pēc fotografēšanas lietū ar mīkstu lupatiņu jānoslauka korpuss, metāla daļas, izņemot objektīva lēcas. Tās ir jātīra īpaši. Vispirms no objektīva ar gumijas bumbieri vai saspiestu gaisu, kas pieejams fotopiederumu veikalos, izpūš putekļus vai tos noslauka ar mīkstu otiņu. Taukainus plankumus noņem ar speciālām salvetēm vai zamšādas lupatiņu, to samitrinot speciālā objektīva lēcu tīrīšanai paredzētā šķīdumā. Lēcas nedrīkst berzt, jo tā var saskrāpēt jutīgo virsmu dzidrinājumu. Tās tīra, viegli piespiežot salveti lēcai un virzot to apļveidīgi (pirms tam noteikti jānopūš putekļi). Ja kamera tiek pareizi lietota un kopta, tai ir ilgs mūžs.
Digitālo fotoaparātu atšķirības
Parasti fotoaparātiem ir trīs klases – kompaktkameras jeb iesācēju, advancētā kompaktkamera jeb pseido – spoguļkameras, iesācēju spoguļkameras, pusprofesionālās spoguļkameras, profesionālās spoguļkameras, profesinālās studijas kameras
Tie atšķiras gan ar funkcijām, gan ar kvalitāti, gan, protams, ar cenu.
Kompaktkameras jeb iesācēju cameras
Kompaktkameras ir mazas un vielgas fotokameras. Tās vidējā cena ir 100-200Ls. Domātas ikdienas notikumu fiksēšanai, tusiņiem, ballītēm, tūrisma pārgājieniem, utt. Pie mīnusiem var pieskaitīt to, ka nav zoom iespējas vai arī zoom iespēja ir ļoti maziņa (3x). Viss efektīvākais ir optiskais zooms, kas balstās uz optiku un palielināšanas procesā nezūd kvalitāte. Tumšos apstākļos šāda kamera automātiski ieslēgs zibspuldzi. Daudzām šādām kamerām ir mazas iespējas uzstādījumu ziņā. Fotogrāfam, kurš domā aizrauties ar fotogrāfiju šāda kamera nederēs. Lielākais pluss ir ka kamera viegla, maziņa, jebkuram cilvēkam saprotama. Nav jāiedziļinās fotografēšanas parametros un iestādījumos, lai bildētu. Šo kameru ieteicams pirkt tādam cilvēkam, kurš to izmantos pārsvarā tikai lai piefiksētu sadzīves notikumus, atmiņas.
Advancētā kompaktkamera jeb pseido-spoguļkameras
Advancētās kompaktkameras atšķirās no kompaktakerām ar to, ka to iespējas ir paplašinātas. Ir paplašināta iebūvētā lēca līdz ar to dažiem modeļiem optiskais zooms var būt ļoti iespaidīgs (12x). Tām piemīt jau pusautomātiskie un manuālie režīmi, kas ļaus Jums izprast fotografēšanas pamatus, radīt nebijušus efektus un izmantot savu kameru jau pilvērtīgāk. Šādu kameru priekšrocības ir vieglums, kompaktums, manuālo režīmu iespēja, universālais zooms. Pie mīnusiem var pieskaitīt ka tā nav spoguļkamera, daudzas iespējas tomēr ir aprobežotas (salīdzinājumā ar spoguļkameru), nevar mainīt optiku, lēns autofokus, tumšos apstākļos neprecīzs autofokus, LCD skatu meklētājs (spoguļkamerai skatu meklētājā Jūs redzat pa tiešo attēlu kāds nonāks uz matricas pateicoties spogulim, bet pseido-spoguļkamerās skatu meklētājā ir iebūvēts maziņš LCD ekrāns, tādējādi asumu noregulēt manuāli ir praktiski neiespējami). Gribu mazliet piebilst par universālo zoomu. Šāda kamera aizstāj pēc savas funkcionalitātes spoguļkameru ar 2-3 lēcām, jo tai ir liels zooms un ar tādu kameru var bildēt macro bildes. Spoguļkamerai, lai sasniegtu šo funkcionalitāti jānopērk vismaz 2-3 papildus lēcas (videjā vienas lēcas cena ~100-150Ls), lai iekļautos šajā diapazonā. Šādu kameru iesaku pirkt tiem, kuriem vajag ikdienas kameru, bet mazliet aizraujās ar fotogrāfiju. Tā Jūs varēsiet gan iemūzīnāt notikumus, gan izbaudīt fotografēšanas priekus un iedziļināties fotogrāfijā pateicoties manuālajiem un pusautomātiskajiem režīmiem. Aptuvenās cena 200-400Ls.
Iesācēju spoguļkameras
Iesācēju spoguļkamera uzreiz paver spoguļkameras preikšrocību – mainīgie objektīvi. Šādu kameru cenas ir no 400-700Ls. Pārsvarā sākuma komplektā (KIT) nāk līdzi lētākais un vienkāršākais objektīvs, bet ar laiku Jūs varat piepirkt klāt objektīvus Jūsu vajadzībām un vēlmēm (Lēcu cenas vidēji ir no 100-1000Ls) Tai piemīt gan pilnīgi automātiskie, gan pusautomātiskie, gan manuālie režīmi. To iespējas ir paplašinātākas kā pseido-spoguļkamerai. Viss lielāko izbrīnu rada foto attēlu kvalitāte. Tā ir nesalīdzināma ar kompaktkameru attēlu kvalitāti. Šādu kameru attēlu kvalitāti vēl iespaido lēca. Jo vēlāk nopirksiet dārgāku lēcu, jo kvalitatīvāki būs labāka. Lielākie plusi ir maināma lēca, īsts skatu meklētājs, attēla kvalitāte pateicoties lielākai matricai par kompaktkameras matricu. Pie mīnusiem jāpieskaita aparāta izmērs un svars (tas vairs neielīdīs kabatā vai rokas somiņa, bet vajadzēs iepirkt papildus foto somu), nepieciešamība pēc papildus lēcām (komplektā nākošai lēcai pārsvarā ir mazs zooms un slikta bilžu kvalitāte), neērtums (bieži šīs kameras ir maziņas un lielai plaukstai nēertas) . Šāda aprāta un dažu lēcu svars var jau sasniegt 2kg. Šo kameru iesaku pirkt tiem, kuriem fotografēšana ir hobijs vai aizraušanās. Šī kamera pavērs spoguļkameras iespējas.
Pusprofesionālās spoguļkameras
Šīm kamerām daļēji jau pazūd pilnīgi automātiskie režīmi, paliek pusautomātiskie (A,S,Av,Tv) un manuālie (M) režīmi. Šo kameru aptuvenā cena 800-1500Ls. Tās kļūst lielākas (līdz ar to ērtākas) un smagākas. Iespējas kļūst plašākas (kadru skaits sekundē, slēdža min ātrums, utt). Šo kameru iesaku iegādāties fotogrāfam amatierim jeb cilvēkam, kuram fotogrāfija ir hobijs, bet dažas reizes tam ir jāpiehalturē vai jāizpalīdz kādam kolēģim fotogrāfam. Kameru priekšrocības ir ātrāks autofokus, īsts skatu meklētājs, vairāki kadri sekundē, plašākas iespējas, ērtāk strādāt ar šo kameru. Pie mīnusiem pieskaitāms mazs slēdža resurss salīdzinot ar profesionālām spoguļkamerām, nav grips (bet var piepirkt), nav full-frame matricas (izņemot Canon 5D), nav izturīgi pret mitrumu. Lieliska kamera priekš fotogrāfa amatiera kurš ik pēc laika piestrādā par fotogrāfu un nopelna kapeiciņu ar foto.
Profesionālās spoguļkameras
Profesionālas kameras ir domātas fotogrāfiem, kas strādā profesionāli. To cenas svārstās no 2000-5000Ls. Plusi ātrs, ērts, precīzs, liels slēdža resurss, izturīgs, daudz drošāki pret mitrumu, lietu un pat sniegu, izturīgs korpuss, sliktos gaismas apstākļos precīzs autofokus, liels un gaiš skatu meklētājs. Vienīgais mīnus ir to cena. Pašlaik šīs klases profesionālākās kameras ir Nikon D3 un Canon EOS-1Ds Mark III. Iesācējam šādu kameru būs ļoti grūti apgūt un vairākuma gadījumos netiks izmantotas šīs kameras iespējas. Šīs kameras ieteicams izmantot ar tā paša brenda labākajām lēcām, pretējā gadījumā netiks izmantots pilnībā kameras iespējas un kvalitāte, ko var dot šīs kameras.
Profesinālās studijas kameras
Šīs kameras izmanto vairākumu gadījumu studijas darbam un reklāmas bildēšanai. Šo kameru cenas svārstās no10.000 līdz 40.000Ls. Lielākā šo kameru priekšrocība ir lielā matrica, kas dod ļoti kvalitatīvu lielu attēlu, kas nepieciešams lielām izdrukām un plakātiem. Kameras lielākie mīnusi ir daļējs neērtums, milzīgie faili, grūti nobildēt reportāžu, augstā cena, problēmas ar servisu Latvijā. Šo kameru iegādājas tikai pieredzējuši un tirgū stabili iefiltrējušies fotogrāfi. Latvijā šādas kameras ir ~8 fotogrāfiem. Populārākie ražotāji ir www.hasselblad.com un www.mamiya.com.
VEF Minox fotoaparāts
Vismazākā fotokamera pasaulē ir Latvijā izgudrotais un VEF ražotais (1937-1944) fotoaparāts VEF Minox. Tā izmēri 15x27x80 mm, masa 125 grami, negatīva izmērs 8×11 mm. Toreiz tas bija pilnīgi jauna veida fotoaparāts, kuru vēlāk dažādu valstu spiegi ar sekmēm izmantoja savā darbā. Rīgā dzimušais un tajā laikā Igaunijā dzīvojošais fotoaparāta izgudrotājs Valters Caps (Walter Zapp) ar savu ideju par mazgabarīta fotoaparātu bija apbraukājis Vāciju, Franciju, Angliju un citas valstis, bet tikai VEF šo rotaļlietu riskēja izgatavot.
Pēc kara VEF Minox ražošanu dažādu iemeslu dēļ neizdevās atjaunot un Valters Caps Vācijā nodibināja firmu Minox GmbH, kura turpināja, pakāpeniski uzlabojot, šo fotoaparātu ražot. Pirms kara VEF saražoja 17 000 aparātu, bet vācu firma ir izgatavojusi ap vienu miljonu Minox fotoaparātus. Šobrīd oriģinālais VEF Minox ir liels retums un, kā jau retumam, tā cena ir augsta.
Mazliet no Minox vēstures:
Rīgā dzimušajam Valteram Capam radās ideja par miniatūru fotoaparātu, bet neviens rietumu ražotājs nebija ieinteresēts un uzskatīja to par neiespējamu mērķi. Tādēļ V. Caps devās pie VEF, un viņi ar lielāko prieku pieņēma viņa ideju, un 1936. gadā sāka fotoaparāta izstrādi. Un tā radās slavenais spiegu fotoaparāts VEF Minox. (Attēls)
Kad 1944. gadā PSRS armija gatavojās otrreiz ieņemt Rīgu, vācieši izveda visus Minox rasējumus un ražošanas iekārtas, pārveda uz Veclāras pilsētu Vācijā un nodibināja firmu Minox GmbH , kas joprojām eksistē un ražo miniatūrus fotoaparātus. Starp citu, Veclāras pilsēta ir diezgan slavena foto pasaulē, jo no turienes nākusi leģendārā Leica. (Attēls)
Tātad, par šo modeli. Šis ir pasaulē mazākais fotoaparāts kurš izmanto 35mm filmiņu! Priekšējais vāciņš pielokās klāt korpusam, iebīdot objektīvu korpusā, padarot to ļoti niecīgu, aptuveni cigarešu paciņas lielumā. Izgatavots no augstas kvalitātes plastmasas un jūtas stabili rokās, nevis kā mūsdienu kompaktie digitālie plastmasas “kluči”.(Attēls)
Ar aizvērtu priekšējo vāciņu. Nebūšu pieticīgs – šis fotoaparāts ir ļoti, ļoti, ļoti, tuvu manam ideālajam fotoaparātam. Mazs, kluss, necils pēc skata, kvalitatīvs objektīvs, nav nekādu nevajadzīgu “fīču”, kuras novērš uzmanību no pašas fotografēšanas.
Un ar – kluss – es domāju patiešām kluss – kā mobilā kamera (ja nav ieslēgti stulbie skaņas efekti). Kluss tāpēc, ka izmanto centrālo slēdzi, kas ne tikai dod klusumu, bet arī ilgāku mūžu un mazākas vibrācijas. (Attēls)
Viens no iemesliem kāpēc šis ir tik izcils fotoaparāts: Color-Minotar objektīvs. Ļoti kvalitatīvs, vairums mūsdienu digitālo ziepju trauku objektīvi nestāv līdzi šim objektīvam. 35mm, jeb platleņķis, diafragma no f/2.8 līdz f/16 un minimālais fokusa attālums 0.9 metri. Tas izliektais lodziņš zem lēcas ir iebūvētais eksponometrs.
Bet šis ir arī lielākais fotoaparāta mīnuss, jo fokusēšana notiek “uz aci”, skatu meklētājā nav redzams vai iestādīts pareizs fokuss. Ja diafragma ir aizvērta līdz f/8 vai vairāk, tad tas pārāk lielas problēmas nesagādā. Toties, ja ir vājš apgaismojums un vajag f/2.8, tad bez mērlentes vai celtnieka acumēra pareizu fokusu ir grūti iestatīt. 30% pieredze un 70% veiksme. (Attēls)
Ļoti vienkāršs filmas/slēdža uztinējs, kas novērš dubultās ekspozīcijas kļūdu. Zibspuldzes ligzda ir visos vecajos fotoaparātos, pat kompaktajos.
Pavisam vienkāršs skatlodziņš, kurš attēlo redzamības lauku kāds ir 35mm objektīvam. Skatlodziņā iekšā, labajā pusē ir skala un bultiņa, kas parāda kāds būs ekspozīcijas laiks. Izskatās tas šādi –
Kad bultiņa atrodas augšējajā strīpainajā daļā, tad fotogrāfija būs pāreksponēta, kad apakšējajā daļā tad būs mazeksponēta. Skaitļi, protams, attēlo slēdža ātrumu. (Attēls)
Salīdzinājumā ar sērkociņu.
Kreisajā pusē ir taimera lampiņa, labajā pusē ir baterijas vāciņš.
Šim fotoaparātam nav pilnīgi manuāla režīma, ekspozīcijas laiku nosaka pats fotoaparāts, ņemot vērā, kāds ir atvērums un kādas jūtības filma ievietota. Digitālajos fotoaparātos tāds režīms parasti saucas AV, jeb diafragmas prioritāte.
Šeit mazliet nohaltūrēju (aizmirsu), nenofotografēju aparāta apakšu, kur ir ritenītis, ar kuru iestāda filmas jūtību – no ISO25 līdz ISO1600. Apakšā ir arī sviriņa (jālieto tikai mīļvārdiņi, jo viss ir tik sasodīti mazs), ar ko atver vāciņu. (Attēls)
Oranžā podziņa ir fotografēšanas podziņa. Melnā podziņa parāda bateriju statusu – piespiežot un turot to, parāda, cik daudz palicis baterijās, izmantojot eksponometra bultiņu.
Mazais slēdzis kreisajā pusē samazina slēdža laiku uz pusi. Ar tālāko slēdzi (miglainais) ieslēdz taimeri.
Otrs fotoaparāta mīnuss – nepieciešamas baterijas, protams, patēriņš ir niecīgs, pēc 10 filmiņām enerģijas ir vairāk par pusi, bet gribētos no enerģijas neatkarīgu aparātu. (Attēls)
Kopā ar krievu laiku zibspuldzi, izskatās smieklīgi, fotoaparāts tikpat liels cik zibspuldze.
Fotoaparātu aparatūras
Profesionālā aparatūra
Profesionāļi strādā ar visnopietnāko aparatūru. Ar ko tad tā atšķiras no citām? Pirmkārt, jau ar cenu – tā ir krietni augstāka. Tas ir izskaidrojams ļoti vienkārši – profesionālo kameru korpuss, slēdzis, kā arī optika fiziski ir īpaši izturīgi un kvalitatīvi. Korpuss un detaļas parasti ir veidotas no metāla, tāpēc profesionālās kameras ir krietni smagākas nekā amatieru. Slēdzis ir gatavots no īpaša titāna sakausējuma, kas ir ļoti viegls, taču izturīgs.
Otrkārt, kameras ir ērti lietojamas, nodrošinātas ar visām funkcijām: sākot no absolūtas automātikas, beidzot ar pilnībā manuālu parametru uzstādīšanu – tā, lai ar vienas rokas pirkstiem varētu aizsniegt un mainīt jebkuru kameras parametru, to neatņemot no acs. Profesionāļu darbā tas ir ļoti būtiski. Vēl ļoti svarīgi, lai profesionālās kameras būtu ātrdarbīgas, tāpēc tām visām iespējams papildus pielikt bateriju paketi, kas apvienota ar vertikālo slēdža pogu un ātrdarbīgu motoru. Šādā komplektā iespējams fotografēt ar ātrumu līdz sešiem kadriem sekundē. Dažu firmu ražojumiem iespējams noņemt skatumeklētāja prizmu, kas ir būtiski, ja jāfotografē no ļoti zema punkta (zemes) vai izstieptās rokās, kadra robežas kontrolējot uz atklāta matstikla.
Slēdzis spēj nodrošināt eksponēšanas laiku robežās no 30 sekundēm līdz 1/8000 sekundes daļai. Turklāt raksturīgi, ka tam ir ļoti neliela pieļaujamā kļūdas iespēja. Faktiski tas strādā ar ideālu precizitāti. Profesionālā optika atšķiras ar īpaši augstiem kvalitātes rādītājiem. Tai noteikti ir liela, pastāvīga gaismasspēja, visbiežāk 1:2,8, bet vienam Canon firmas 50 mm objektīvam gaismasspēja ir 1:1. Taču kvalitāte jau nav gaismasspējā – profesionāls objektīvs izceļas ar ārkārtīgi augstu lēcu izšķiršanas spēju, īpaši ātrdarbīgu un klusu autofokusa motoru, kas spēj iefokusēt asumā ļoti ātri pārvietojošos objektus, kamerai strādājot ar maksimālo ātrumu. Arī profesionālie zoom objektīvi ir daudz kvalitatīvāki par amatieriem paredzētajiem. Un, protams, visi objektīvi ir metāla korpusā, kas nodrošina to fizisko izturību.
Aparatūra amatieriem
Amatieru aparatūras klāsts ir visplašākais: sākot no kompaktkamerām un beidzot ar pusprofesionālajām spoguļkamerām. Kameru cenas ir salīdzinoši zemas, lai tās būtu pieejamas pēc iespējas plašākam ļaužu lokam. Taču līdz ar cenu pazeminās aparatūras kvalitāte un iespējas. Tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr nepieciešama profesionāla kamera. Mūsdienu amatieru kameras pēc vidējiem rādītājiem ir ļoti labas, lai varētu nofotografēt jebkuru objektu gandrīz jebkuros gaismas apstākļos.
Kameru korpusi parasti ir izgatavoti no plastmasas, tie ir ļoti viegli, un tas ir saprotams, jo amatieri taču nestaipīs līdz aparātu, kas kopā ar objektīvu sver vairākus kilogramus – lai to dara profesionāļi. Kamerā iebūvētas visas fotografēšanai nepieciešamās vadības funkcijas, dažādas automātiskās programmas, bieži vien arī zibspuldze.
Programmas, atkarībā no fotografējamā objekta izvēles, nodrošina dažādus automātiskas ekspozīcijas variantus. Fotogrāfam atliek tikai pagriezt vadības pogu uz izvēlētā objekta simbola iedaļu, un programma pati izveidos visoptimālāko ekspozīciju. Tomēr automātikas bieži vien ir par daudz – tā atvieglo fotografēšanu, taču ierobežo fotogrāfa fantāziju lidojumu. Bildīte sanāk laba, bet bieži vien fotogrāfs pat nenojauš, kāds ir bijis eksponēšanas laiks un objektīva diafragma.
Objektīvs ir gaismu savācoša optiskā sistēma, kura ataino objektu. Objektīva sastāvdaļas var būt gan lēcas, gan spoguļi. Objektīvs tiek piemontēts fotoaparāta korpusam. Tāpat kā pats objekts, arī radītais attēls ir trīsdimensionāls. Lai arī pietiktu ar parastu izliektu lēcu, nepieciešamas vairākas, kuras novērš attēla kropļojumus. Atainoti tiek visi objekti, kas tiek objektīva redzeslaukā. Principā atšķirību nav starp objektīvu, kuru izmanto fotoaparātam, objektīvu, kuru izmanto mikroskopam un objektīvu, kuru izmanto teleskopam. Atšķirības ir tikai stikla (Izmanto arī citus materiālus. Stikls ir visizplatītākais) elementos, to izvietojumā un citos parametros, kas veido objektīva raksturlielumus. Atkarībā no pašas ierīces konstrukcijas, kas tiek izmantota attēla iegūšanai, objektīvs var būt pastāvīgi fiksēts pie aparāta vai arī maināms ar citiem objektīviem.
Objektīvu lēcas parasti ir iebūvētas plastmasas ietvarā, bet mēdz būt arī objektīvi ar plastmasas lēcām (parasti lētajiem ziepjutraukiem) un nereti arī ar plastmasas bajoneti. Lai nevilina zemā cena, jo arī kvalitāte tiem ir ļoti zema! Normāli, maināmie amatieru kameru objektīvi var būt arī plastmasas ietvarā, bet noteikti ar stikla lēcām. Lai amatieru dzīvi vēl vairāk atvieglotu, parasti tie ir zoom objektīvi ar autofokusu. Kvalitāte tiem ir vidēja, tāpēc pārāk liela formāta fotogrāfiju labāk netaisīt. Arī gaismasspēja ir viduvēja, zoom objektīviem tā mainās – platajā galā tā ir lielāka (1:3,5), garajā – mazāka (1:4,5). Zibspuldzes parasti iebūvētas kamerā, taču tās, pirmkārt, ir mazjaudīgas, otrkārt, pārāk tuvu objektīvam. Tas rada neizbēgamu sarkano acu efektu. Arī funkcija, kas nodrošina izvairīšanos no šī efekta, ir diezgan nosacīta, jo efekts darbojas tikai līdz 1-1,5 metram. Lielākā attālumā efekts samazinās, bet pilnībā nepazūd.
Lēcu sistēma (objektīvs)
Visbūtiskākā objektīva sastāvdaļa ir lēcas. Viena gaismu sakopojoša lēca veido izplūdušu attēlu, tādēļ objektīvu izgatavošanā izmanto vairākas lēcas, kas veido lēcu sistēmu. Šādās sistēmās izmanto gan gaismu sakopojošās, gan izkliedējošās lēcas, iepriekš ar datoru palīdzību precīzi aprēķinot gaismas staru laušanas leņķus. Lēcas ir noteiktā attālumā viena no otras, bet mēdz būt arī salīmētas kopā. Vienkāršākajos objektīvos to skaits nav liels – no trīs līdz sešām. Komplicētos objektīvos lēcu skaits var sasniegt 12 un vēl vairāk (1. zīm.).
Lēcas ne tikai laiž cauri gaismu, bet, tāpat kā jebkurš stikla priekšmets, no virsmas gaismu arī atstaro. Fotografēšanā nepieciešama ir tikai lēcām cauri plūstošā gaisma. Pretējā gadījumā gaisma, vairākkārt atstarojoties no daudzajām lēcu virsmām, radītu attēla aizplīvurojumu. Lai izvairītos no gaismas atstarošanās, lēcu virsmas, kas saskaras ar gaisu, dzidrina – pārklāj ar mikroskopiski plānu caurspīdīgu kārtiņu, kas piedod šīm virsmām krāsainu nokrāsu. Rezultātā dzidrināšana paaugstina attēla kontrastu, samazina eksponēšanas laiku un samazina oreolu veidošanos, kas rodas fotografējot ļoti spilgti apgaismotus vai atstarojošus objektus (sniegu, ūdeni, stiklu).
Fokusa attālums
Katrai lēcai ir noteikts fokusa attālums – mazākais attālums starp objektīva optisko centru un fotomateriālu, kad iespējams iegūt asu attēlu. Kombinējot dažādas gan gaismu sakopojošās (pozitīvās), gan gaismu izkliedējošās (negatīvās) lēcas, iespējams panākt dažādus lēcu sistēmas fokusa attālumus. Šo attālumu mēra milimetros, un no tā lieluma atkarīga objektīva gaismas spēja, projicētā attēla mērogs un asuma dziļums (2. zīm.). Fotogrāfijā ar negatīva izmēru 24×36 mm (preses un amatieru fotogrāfijā populārākais izmantojamais formāts) izmanto objektīvus ar fokusa attālumu no 6 līdz 1200 mm. Objektīvus ar vēl lielāku fokusa attālumu jau sauc par teleskopiem.
Krāsu sensibilizācija
Bromsudrabs ir jutīgs pret baltās gaismas zilo un ultravioleto spektra daļu. Lai to padarītu jutīgu arī pret citām spektra krāsām, emulsijas nepieciešams sensibilizēt – mākslīgi padarīt jutīgas pret visu gaismas spektra daļu. Nesensibilizētu filmu iespējams droši apstrādāt sarkanā vai pat tumši dzeltenā gaismā, bet sensibilizētām filmām vajadzīga sarkana gaisma vai pilnīga tumsa. Izšķir vairākas sensibilizācijas pakāpes – Ortohrom, Izoorto, ko var apstrādāt sarkanā gaismā, un Izohrom, Panhrom un Izopanhrom, ko var apstrādāt tikai pilnīgā tumsā. Mūsdienās pārsvarā izmanto tikai Panhrom filmas.
Gaisma un krāsa
Gaismai ir krāsa. Balta gaisma kā tāda neeksistē – tā sastāv no daudzām krāsām, kas tikai kopā veido baltu gaismu. Par to var pārliecināties, analizējot baltu gaismu, kas lūzt caur prizmu – tā sastāv no sarežģīta krāsu spektra no violetas līdz sarkanai krāsai – varavīksnes. Tā kā katrai gaismas spektra krāsai ir atšķirīgs viļņa garums, tā katrā spektra daļā lūzt savādāk – violetā daļā lūzt visvairāk, sarkanā vismazāk. Izšķir trīs pamatkrāsas un trīs papildkrāsas.
Pie pamatkrāsām pieskaita sarkano, zaļo un zilo (RGB), t.i. tās krāsas, kur trešo ar vienkāršu optisku sajaukšanu nav iespējams iegūt no jebkurām divām atlikušajām pamatkrāsām. Optiski sajaucot šīs trīs pamatkrāsas vienādās attiecībās, veidojas balta krāsa. Šo procesu sauc par adiatīvo jeb saskaitošo krāsu sajaukšanos un to izmanto datoru monitoros, televizoros, arī fotogrāfijā kopējot fotogrāfijas ar automatizētajām kopēšanas mašīnām. Ja sajauc jebkuras divas krāsas, veidojas viena no papildkrāsām.
Papildkrāsas ir pretējas pamatkrāsām – gaišzila, purpura un dzeltena (CMY). Šīs krāsas iegūst atskaitot no baltās krāsas spektra kādu no pamatkrāsām izmantojot gaismas filtrus. Sajaucoties tās veido melnu krāsu. Šo procesu sauc par subtraktīvo jeb atskaitošo.
Gaismas krāsu mēra pēc Kelvina skalas (K). Ja gaisma aukstāka (zilāka), K vērtība ir lielāka un otrādi – ja gaismas krāsa ir siltāka (dzeltenāka), K vērtība zemāka. Piemēram, debesīm ir zila krāsa un to krāsu temperatūra svārstās no 7000 – 20000 K, saules gaismai pusdienlaikā krāsu temperatūra ir 5500 K, dažādu kvēlspuldžu krāsu temperatūra ir robežās no 2500 – 3400 K, bet svecei krāsu temperatūra ir mazāka par 2000 K.
SECINĀJUMI
Veicot šo projektu es esmu daudz uzzinājusi par fotoaparātiem! Jau no agras bērnības man ir paticies fotogrāfēties un fotografēt citus. Šis projects man ir ieteicis daudzus paņēmienus kāds ir visslabākais, un piemērotākais fotoaparāts. Tagad es zināšu kādas atšķirības ir starp ziepjtrauku fotoaparāta, un ciparu fotoaparāta. Veicot šo projektu esmu uzzinājusi ka ir arī ne tikai digitālie fotoaparāti, bet arī gan spoguļkameras. Es izsecinu, ka ir ļoti liela vērtība apgaismojumam, spilgtumam un arī pašam fotoaparātam. Jo ja ir mazāk Mpix, jo ir sliktāka fotogrāfijas kvalitāte. Es nezināju, ka agrākajos laikos zibspuldzes bija ļoti lielas un smagas. Viņas tika pievienotas klāt gan fotoaparātam, gan elektrībai. Mūsdienās “paparaci” izmanto ļoti labas un kvalitātiskas fotkameras. Šīm fotokamerām ir ļoti lielu un labi objektīvi un ir gandrīz profesionālās spoguļkameras un profesionālās.
Veicot šo projektu esmu sapratusi ka man patīk ļoti fotoaparāti un nākotnē ceru uz labu spoguļkameru un fotogrāfa nākotni.
• http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=dfb5b4c1-9b81-470c-a620-cb8bd78131f6
• http://www.ltn.lv/~integ52/fizika/instrum.htm
• http://lv.wikipedia.org/wiki/Objekt%C4%ABvs
• http://64.233.183.132/search?q=cache:3WQLsMBxABMJ:www.homework.lv/hw/files_answers/3090-845494.doc+fotoapar%C4%81ta+sast%C4%81vda%C4%BCas&hl=lv&ct=clnk&cd=21&gl=lv
• http://www.220.lv/article187LV.html
• http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=1&subtema=35&w_id=787810
• http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=919
• http://lv.wikipedia.org/wiki/Objekt%C4%ABvs
• http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=5&subtema=9&w_id=555373
• http://www.boot.lv/index.php?pg=202&news_id=5418
• http://www.erfoto.lv/index.php?view=article&catid=8%3Afototehnika&id=5%3Aobjektivs&option=com_content
• http://www.erfoto.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1:melnbaltas-fotografijas-pamats&catid=5:melnbalta-fotografija
• http://www.erfoto.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=7:apgaismojums&catid=13:likumi