2. Oficiālās ziņas par valsti:
Oficiālais nosaukums un dibināšanas datums:
Francija, oficiālais nosaukums Francijas Republika
(fr. France, République française)
1848.gada 25.februāris – Francija tika pasludināta par Republiku
Platība: 547 030 km2
Iedzīvotaju skaits: 61 876 136
Galvaspilsēta: Parīze
Valsts valoda: franču valoda
Valsts valūta: eiro (EUR)
Reliģija: katoļi 83% – 88%, protestanti 2%, jezuīti,
1%, musulmaņi 5% –10%, citi 4%
Valsts pārvalde: prezidentālā republika
Mūža ilgums:
vidējais: 81 gads Francijas ģerbonis
vīrieši: 77 gadi
sievietes: 84 gadi
3. Īsa vēsture:
Senatnē Francijas teritoriju apdzīvoja galli (ķeltu ciltis), no kuriem arī radies tās senais nosaukums – Gallija. Ap 1 gs. p.m.ē. vidu Galliju iekaroja Romieši, bet mūsu ēras 13 gs. tika izveidota Rietumfranku karaliste, un valsts ieguva Francijas nosaukumu. 1337. gadā sākās Simtgadu karš ar angļiem, kurā spilgti izcēlās Žanna d’Arka. Pēc uzvaras 100 gadu karā, angļi tika padzīti no franču zemēm un atjaunota Francijas vienotība zem viena karaļa varas. 16 gs., kad Franciā valdīja karalis Ludviķis XIV, tā kļuva par varenāko valsti Eiropā – šeit uzplauka amatniecība, zinātne un māksla. Lielās franču revolūcijas laikā 1792. gadā monarhiju gāza un izveidojās republika. 19 gs. Francijā bija vēsturisku notikumu pārbagāts: Napoleona impērijas uzplaukums un sabrukums, jauna revolūcija, Parīzes Komūna un Trešās Republikas izveidošana. Francijas vēsturē 19 gs. iegājis arī kā svešu zemju iekarošanas laiks, kad Francija, tūlīt aiz Anglijas, kļuva par otru lielāko valsti Āzijas, Āfrikas un Okeānijas koloniju skaita ziņā. Otrā Pasaules kara laikā Francija tika okupēta, un pēc kara beigām tās kolonijas cita pēc citas izcīnīja neatkarību. 1958. gadā pēc ģenerāļa Šarla de Golla ierosinājuma tika pieņemta 5. Republikas Konstitūcija, kas paplašināja valsts prezidenta tiesības. Mūsdienās Francijai ir ievērojama loma Eiropas Savienībā. Francijas austrumu pilsēta Strasbūra ir Eiropas Parlamenta galvaspilsēta.
4. Ģeogrāfiskais stāvoklis:
Francija ir lielākā Rietumeiropas valsts. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Beļģiju un Luksemburgu, austrumos – ar Vāciju, Šveici un Itāliju, dienvidos – ar Spāniju un Andoru. Francijas krastus apskalo Ziemeļjūra, Lamanša jūras šauruma, Atlantijas okeāna un Vidusjūras ūdeņi. Lielākoties tā ir līdzenumu zeme, tikai 7% no teritorijas atrodas augstāk par 1000 m atzīmi. Visaugstākie un jaunākie kalni ir Francijas Alpi, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, pie Itālijas robežas. Vairāk nekā 100 šā vērienīgā kalnu masīva virsotņu augstums pārsniedz 3000 m. Starp tām augstākā virsotne Eiropā – Monblāns (4807 m). Lieluma ziņā otrais kalnu masīvs ir Francijas dienvidos esošie Pireneju kalni, kas atdala Franciju no Spānijas. Ir arī zemāki, mežiem apauguši kalni – Jura, Vogēzi, Ardēni un Centrālais masīvs. Lielākās Francijas upes: Luāra, Rona, Garona un Sēna.
5. Dabas apstākļi:
Francijā klimats ir mērens, bet jūtamas ir reģionālās atšķirības. Valsts ziemeļu un rietumu piekrastē vēji no Atlantijas okeāna atnes ļoti mitru gaisu. Laikapstākļi tur ir mainīgi, vasaras ir vēsas, ziema – maiga. Daudz kontinentālāks klimats ir Parīzes apkaimē, reģionā, kuru sauc par „Ildefransu”. Šajā teritorijā ir daudz nokrišņu pavasarī un rudenī, bet vasarā dažkārt plosās pērkona negaiss. Francijas austrumos un Centrālā masīva reģionā ir lielākas ziemas un vasaras temperatūru starpība. Valsts dienvidos, bet īpaši dienvidaustrumos (Provansā) dominē siltais Vidusjūras klimats. Gaisa temperatūra vasarā mainās robežās no 17 oC līdz 29 oC, un ziemā ļoti reti nokrīt zem 0 oC. Francijas dienvidos ir jūtama mistrāla ietekme. Mistrāls rada zaudējumus zemkopībai. Francijas teritorijā ir vienmērīgs nokrišņu sadalījums. Dažas zemienes valsts daļas ziemeļos saņem mazāk nekā 300 mm nokrišņu gadā, bet atsevišķos kalnu rajonos nokrišņu daudzums pārsniedz 1300 mm gadā.
6. Iedzīvotāju sociālais stāvoklis, nodarbošanās:
Francijā ir aktīvi demogrāfiskie procesi, jo tiek īstenota veiksmīga valsts demogrāfiskā politika un dzimstības līmenis ir augstāks nekā mirstības. Tāpēc salīzinajumā ar iepriekšējiem gadiem Francijā iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Valstī ir augsts iedzīvotāju labklājības un medicīniskās apkalpes līmenis, kas nodrošina minimālu zīdaiņu mirstību un garu cilvēka mūžu, kas vidēji ilgst apmēram 81 gadu.
Gandrīz puse no Francijas iedzīvotajiem ir ekonomiski aktīvi. 1/3 no visiem strādā rūpniecībā, bet tomēr lielākā daļa iedzīvotāju strādā dažādās apkalpes nozarēs. Nodarbošanos neitekmē arī tas, ka urbanizācijas līmenis ir tikai 75%, jo lielākā daļa laukos dzīvojošu iedzīvotāju ari nodarbojas rūpniecības, amatniecības un apkalpes nozarēs, tādēļ lauksaimnieku skaits is neliels.
Apdzīvojums ir diezgan blīvs (111,2 cilv./km2) un nevienmērīgs. Ļoti daudz Francijas iedzīvotāju ~1/5 dzīvo Parīzes apkaimē. Daudz cilvēku dzīvo arī ap Lionu, Marseļu, Bordo. Vizmazāk iedzīvotāju ir DA un DR rajonos.
7. Ekonomika, lauksaimniecības un rūpniecības nozares:
Francija ir augsti attīstīta valsts, kas ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē pēc rūpnieciskās ražošanas kopapjoma. 2006.gadā Francijas ekonomika pēc oficiālā valūtas kursa IKP ir sestā lielākā ekonomika pasaulē un IKP pieauga par 2% salīdzinot ar 2005. gadu.
Nozīmīgākie derīgie izrakteņi Francijā ir akmeņogles, boksīti, cinks, varš, dzelzsrūda, niķeļa un urāna rūdas, arsēns, antimons, māli.
Apstrādes rūpniecībā dominē mašīnbūve (auto mašīnbūve (firmas Peugeot un Renault), elektrotehnikas un elektronikas ražošana (televizori, veļas mašīnas u.c.), avio būve, kuģubūve (tankkuģi, jūras prāmji) un darbgaldu ražošana). Francija ir viena no lielākajām pasaulē ķīmijas un naftas ķīmijas produkcijas ražotājām (kaustiskā soda, sintētiskais kaučuks, plastmasas, minerālmēsli, farmācijas produkcija u.c.) un melno un krāsaino (alumīnijs, svins, cinks) metālu ražotājām. Valsts ir ievērojama automašīnu un lidmašīnu ražotāja, piemēram, Tulūzā tiek komplektētas pazīstamās firmas Airbus lidmašīnas. Plašu popularitāti pasaules tirgos ieguvuši Francijā ražoti apģērbi, apavi, juvelierizstrādājumi, parfimērija un kosmētika, konjaks un sieri (ražo aptuveni 400 šķirnes). Francija ir vadošā lauksaimniecības produktu ražotāja ES un ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē pēc liellopu, cūku un putnu skaita un piena, olu un gaļas ražošanas. Nozīmīgākā lauksaimniecības nozare ir gaļas liellopu audzēšana. Zemkopībā dominē graudkopība, kur nozīmīgākās kultūras ir kvieši, mieži un kukurūza. Francijā ir attīstīta vīnogu audzēšana (2005.gadā vadošā vieta pasaulē vīnu ražošanā), augļkopība, dārzeņu audzēšana un puķkopība. Nozīmīgas nozares ir arī zvejniecība un austeru audzēšana.
Francija ir viena no pirmajām jauno tehnoloģiju izveidē un ieviešanā.
Valsts arī spēj pati sevi nodrošināt ar elektroenerģiju (~75% no visas enerģijas tiek iegūta no kodolenerģijas).
Francijas eksportā dominē mašīnbūves produkcija, tai skaitā transporta ierīces, automobiļi, lauksaimniecības un pārtikas produkti, ķīmiskie izstrādājumi un pusfabrikāti u.c.
Francijā, salīdzinot ar citām lielajām valstīm, ir zems nabadzības līmenis. Ļoti augstā līmenī ir visi sociālie pakalpojumi (veselības aprūpe, izglītība, pensijas). Lielā mērā valdības kontrolē ir liela daļa akciju dzelzceļa infrastruktūrā, elektrības kompānijās, telekomunikācijās, Air France, valdības īpašumā ir arī banku un apdrošināšanas kompāniju akcijas.
Negatīvais rādītājs Francijā ir augstais bezdarba līmenis – 2006. gadā tas bija 8.7%, bet cik mēs redzam, tas netraucē Francijai konkurēt pasaules tirgū.
8. Tūrisms, nozīmīgākie tūrisma objekti:
Tūrisms ir svarīgs valsts ekonomikas ienākumu avots un Francija ir visapmeklētākā valsts tūristu ziņā, katru gadu valsti apmeklē ap 75 miljoni tūristu. Ieņēmumu ziņā no tūrisma Francija ir trešajā vietā pasaulē.
Parīze noteikti ir valsts kultūras centrs, kurā atrodas valsts galvenie muzeji –Luvra, Pompidū mākslas centrs, Grand Palace (lielā stikla izstāžu zāle), Pikaso muzejs, Ogista Rodēna muzejs, Orsē muzejs, Birža, Nacionālais viduslaiku muzejs (Klūnija Termas), Impresionisma muzejs un Oranžērija Tilerī dārzā, Invalīdu nams ar katedrāli un Napoleona kapenēm, Marsa laukums, Panteons, Luksemburgas dārzs, Boloņas mežs ar slaveno rozāriju, Sorbona, Madlēnas baznīca, Bastīlijas laukums, Opera, Parīzes vēstures muzejs, Vīna muzejs. Turklāt Parīzē atrodas tādi arhitektūras šedevri kā Eifeļa tornis, Parīzes Dievmātes katedrāle, Triumfa arka, Elizejas pils, Versaļa pilsēta – piemineklis, Universitāte, Latīņu kvartāls. Tāpat tūristi iecienījuši Monmatru, Elizejas laukus, Boloņas mežu, Botānisko dārzu, zoodārzu un pasaulslavenos kabarē: Mulenrūžu (Moulin Rouge), Crazy Horse un Paradis Latin. Netālu no Parīzes atrodas Disnejlenda, Eiropas lielākais atrakciju parks. Kannās, netālu no Nicas, atrodas Luāras pils ar lielu vēsturisko vērtību. Biāricas (Biarritz) pilsētā, Biskaja līča krastā atrodas „Villa Evgēnija”, jūras muzejs, miniatūro automobiļu muzejs, šokolādes muzejs, bāka un iespaidīgas klintis. Garonne departamentā atrodas daudz romiešu laika pieminekļu – cirks, viadukti un villas. Franču Rivjēra pasaulē pazīstama ar saviem kūrortiem – Grāsa, St.Tropēza, St.Rafaēla, Juan les Pins u.c. Kannas: Festivālu pils un Zvaigžņu aleja, Sarkanās kāpnes, Brīvības aleja un XII gadsimta cietoksnis- muzejs Sjuke uzkalnā, „Zvaigžņu” pludmale un Kannu līcis. Nica: promenāde Des Anglais, slavenā Nicas opera, Nicas katedrāle, Žēlsirdības kapela, Šato kalns ar pili, brīnišķīgu parku un ūdenskritumu. Mūsdienu mākslas muzejs, Difī, Matisa, Marka Šagāla muzejs, Mākslas un vēstures muzejs, Krievu baznīca, Akropoles kongresu nams, Tiesu nams. Antibes: Grimaldi pils (XII gs.), Pikaso muzejs. Francijas Alpi – Rietumeiropas augstākie kalni, pasaules lielākais ziemas sporta veidu centrs. Populārākie kūrorti – Šamonī, и Kurševeļ, Val d’Izeru(Val d’Isere) un Tiņas (Tignes) Torensē ielejā, Les 2 Alpes, Meževe (Megeve), Meribel u.c.
Francijā atrodas ļoti daudz kultūras vērtības, praktiski ikviena pilsēta, pat dažreiz nelieli ciemati ir kā īsti vēstures un kultūras muzeji. Papildus daudzajiem kultūras un seno civilizāciju pieminekļiem, valstī ir brīnišķīgi dabas apstākļi – sniegotās Alpu kalnu nogāzes, brīnišķīgas Atlantijas okeāna un Vidusjūras pludmales, viduslaiku pilis, plaši vīnogulāju dārzi, spirta dedzinātavām, kā arī vietām, kas saistītas ar slaveniem cilvēkiem.
9. Interesanti fakti par Franciju:
Kino pasaule.
Filmu industrija sākās Francijā 1895. gadā, kad brāļi Limjēri 33 cilvēku publikai parādīja pirmo filmu. Mūsdienās Francijā tiek uzņemtas starptautiski atzītas filmas Puatjē, kristālam līdzīgajā celtnē Kinemax, kurā ir 10 dažādas kinozāles, atrodas ari lielākais kino ekrāns Eiropā.
Vīna izgatavošana.
Francijā ražo apmēram vienu ceturtdaļu no visā pasaulē izgatavotā vīna. Vīnogulāji ir ierasta Francijas lauku ainavas sastāvdaļa. Vīnu iegūst no tumšajām vai gaišajām vīnogām (tās ir sarkanas un gaiši dzeltenzaļas). Kādreiz sulu izspieda, ar kājām mīcot novāktās vīnogas; mūsdienās izmanto modernākas metodes. Vīna izgatavošanas procesā ir vairākas stadijas, ieskaitot fermentāciju, kad uz vīnogu mizas esošais dabīgais ieraugs sajaucas ar vīnogu sulu.
Smaržas
Francijā radītas dažas no pasaules labākajām smaržām. Lielākā daļa smaržu tiek izgatavotas Grasā Francijas dienvidos, kur atrodas lavandas, rožu un jasmīnu lauki. No šiem augiem iegūst smaržu gatavošanai nepieciešamās eļļas, kuras sajaucot iegūst aromātu daudzveidību. Vienas smaržas radīšanai var izmantot pat 300 dažādas eļļas. Slavenākās franču smaržas ir Chanel No 5.
Francijas ēdieni.
Francija ir labi pazīstama ar saviem lieliskajiem ēdieniem un dzērieniem. Klimata un reljefa dažādība valstī ļauj audzēt daudz dažādu pārtikā izmantojamu kultūru. Franči savā virtuvē ļoti daudz izmanto garšaugus un garšvielas, dažkārt vienā ēdienā izmantojot pat vairākus paveidus. Sīpola veidus vien var saskaitīt vairāk par pieciem: puravi, sarkanie, šalotes, baltie (sudraba), parastie dzeltenie. Atšķirībā no mūsu virtuves franči neizmanto putras (izņemot irdenus rīsus) pie otriem ēdieniem. Viņus droši vien pārsteigtu tas kartupeļu daudzums, ko mēs izmantojam vārītā vai ceptā veidā. Jo viņi pie gaļas un zivju ēdieniem vairāk pasniedz dažādus dārzeņus. Atšķirībā no salātiem, kurus mēs esam pieraduši smalki sagriezt, franči lapas „plēš” lielos gabalos, savukārt dārzeņus griež daiviņās un glīti izliek uz šķīvja.
Katram reģionam ir savi specifiski ēdieni, piemēram, Francijas centrālajā daļā – boeuf bourguignon (cepta gaļa sarkanvīna mērcē), bet Marseļas apkārtnē pie Vidusjūras -bouillabaisse (zivju zupa ar ķiplokiem). Vēl Francija ir slavena ar dažādiem maizes un konditorejas izstrādājumiem, piemēram, croissants (radziņi), un daudzām siera šķirnēm.
Visā Francijā pastāv nerakstīts likums, ka desertā noteikti jāpasniedz siers. Uzskata, ka Francijā ir jānobauda 365 siera šķirnes, katrai dienai savu. Patiesībā to izdarīt nemaz nebūtu tik grūti, jo sieru daudzveidība ir vēl lielāka. Par sieru izcelšanos stāsta leģendas. Rokforas siers esot radies, pateicoties sievietes skaistumam. Kāds gans agrā pavasarī aizgrābts sekojis skaistai meičai, atstājis savu apkaltušo maizi mērcējoties aitas pienā. Tā radies zilām svītrām cauraustais siers.
Francijā ir kāda tradīcija: glītos ēdienus iznest zālē, lai parādītu publikai, kura, stāvot kājās, aplaudē. Tāpēc franču ēdieni ir ne tikai garšas bagāti, bet arī neizsakāmi skaisti un krāšņi.
Eifeļa tornis
Metāla tornis, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā, līdz pat 1930. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. 300 metrus augstais tornis, kas nosaukts par godu tā arhitektam Gistavam Eifelim ir iecienīts tūristu apmeklējumu objekts, kur gadā viesojas vidēji 5,5 miljoni tūristu. Torņa augstums kopā ar antenu ir 324 metri (1063 pēdas). Torņa augstums sākumā bija 300 m, tagad 320 m. Skatu platformas atrodas 58 m, 115 m un 278 m augstumā.
Vai Jūs zināt, ka…
• Francija aktīvi darbojas, attīstot Eiropas kosmisko rūpniecību. Francija ir ne vien visīstākā šampanieša un gardēžu zeme, bet arī viena no piecām pasaules attīstītākajām industriālajām lielvalstīm. te ir attīstīta dzelzceļa, aviācijas un kosmosa tehnika, modernās tehnoloģiskās iekārtas, farmaceitiskā un ķīmiskā produkcija, tekstilizstrādājumi, sadzīves tehnika (Moulinex, Tefal) un daudz, daudz kas cits.
• Daudzi franči kļuvuši par Nobela prēmijas laureātiem. Pēdējos gados šo prestižo balvu ir saņēmuši: Moriss Alē ekonomikā (1988.gadā), Pjērs Žil de Žens fizikā (1991.gadā), Žoržs Šarpaks fizikā (1992.gadā) un Klods Koēns – Tanudži fizikā (1997.gadā).
• Kad jūs potējaties pret gripu, difteriju, encefalītu un citām kaitēm, ļoti iespējams, ka vakcīna izgatavota Francijā. Tur atrodas Pastēra institūts, kurā 1200 zinātnieku veic visaugstākā līmeņa bioloģiskos un medicīniskos pētījumus.
• Pasaulslavenais jūras dzīļu pētnieks, okeanogrāfs Žaks Īvs Kusto bija francūzis. Viņa darbība rezultātā daudzi cilvēki ir sapratuši, cik nepieciešama ir apkārtējās vides aizsardzība.
• Francijā – Kannās katru gadu notiek slavenai kinofestivāls. Tajā ir demonstrētas arī Latvijas kinorežisores Lailas Pakalniņas filmas “Kurpe” un “Pitons” .
• Seno Ēģiptiešu hieroglifus atšifrēja francūzis Žans Fransuā Šampolions.
• Brīvības statuju, kas tika atklāta 1886. gadā, Amerikai dāvāja Francija – kā abu valstu un to tautu draudzības simbolu. Veidojot statujas galvu, iedvesmas avots tēlniekam Federikam Ogistam Bartoldi bijusi viņa māte.
• Franču tīņu iecienītākais komiksu varonis ir Asteriks – mazs un spēcīgs korsikānis, kas cīnās ar romiešiem par savas tautas brīvību.
• Francija ir kino dzimtene, jo tieši te, Lionā, 1894. gadā brāļi Limjēri sarīkoja pirmo kinoseansu. Šodien visā pasaulē var nosaukt franču kinoaktierus Alēnu Delonu, Katerīnu Denēvui, Pjēru Rišāru, Žerāru Depardjē un citus.
• Francija 21.gs. iegāja kā pasaules čempione futbolā. Franču futbola superzvaigznes ir Zinedins Zidans, Marsels Deselī, Jūrijs Džorkaifs un citi.