Frānsiss Dreiks (Drake)
Angļu jūrasbraucējs, admirālis, viens no
drosmīgākajiem un veiksmīgākajiem „karalienes
Elizabetes pirātiem”
Frānsiss Dreiks dzimis 1540. gadā Kroundeilā, netālu no Teivistokas, Devonšīras grāfistē. Miris 1596. gada 28. janvārī uz kuģa netālu no Portobelo Panamas piekrastē.
Frānsiss Dreiks audzis nabadzīgā lauku mācītāja ģimenē. Dreiku ģimenē bija 12 bērni, un Frānsiss bija vecākais bērns.
1549. gadā, kad sākās zemnieku sacelšanās, Frānsisa tāvs kopā ar ģimeni bija spiests bēgt uz Plimutu. Tēvs sāka strādāt par kuģa mācītāju. Lasīt un rakstīt Frānsisam iemācīja tēvs, taču līdz pat savas dzīves beigām F. Dreikam tas nepadevās īpaši labi. Taču Frānsiss mācēja labi runāt un uzstāties publikas priekšā.
15 gadu vecumā viņš sācis strādāt par jungu uz neliela tirdzniecības kuģa. Strādīgais, uzstājīgais un zinošais pusaudzis iepatikās vecajam kapteinim, kuram nebija savas ģimenes. Viņš novēlēja Frānsisam savu kuģi. Kā tirdzniecības kuģa kapteinis, Dreiks vairākas reizes kuģoja uz Biskaja līci un Gvineju, kur viņš izdevīgi nodarbojās ar vergu tirdzniecību. Viņa kuģis nēģerus nogādāja uz Haiti.
1567. gadā Frānsiss komandēja kuģi Judith neveiksmīgā sava radinieka kapera Dž. Hokinsa ekspedīcijā, kurā gribēja sagrābt spāņu vergu tirgotāju kuģus un aplaupīt spāņu īpašumus Vestindijā. Kad pēc spēcīgas vētras ekspedīcija bija piestājusi Sanhuanā, viņiem uzbruka spāņu eskadra. Tikai viens no sešiem kuģiem izlauzās no aplenkuma un sasniedza dzimteni. To kuģi komandēja Dreiks.
1569. gadā F. Dreiks apprecējās ar Mēriju Ņjūmenu. Ģimenē bērnu nebija. Mērija nomira pēc 12 gadiem. Drīz pēc kāzām Dreiks veica divus izlūkbraucienus pāri ekeānam.
1572. gadā Dreiks ar diviem nelieliem kuģiem atkal burāja Spānijas īpašumu tuvumā, uzbruka Verakrusai Meksikas līča krastā, laupīja Portobelo pilsētā Panamā, sagūstīja, atņēma kravu un nogremdēja vairākus spāņu kuģus.
Jaunai Dreiks drīz ieguva nežēlīgākā un veiksmīgākā pirāta un vergu tirgotāja slavu.
Pēc tam, kad Dreiks bija izcēlies īru sacelšanas apspiešanā, viņš tika stādīts priekšā karalienei Elizabetei. Dreiks iepazīstināja viņas augstību ar savu plānu uzbrukt un izlaupīt Dienvidamerikas krastus. F. Dreikam tika piešķirts kontradmirāļa nosaukums, un viņš saņēma piecus kuģus ar 160 lielu labi apmācītu matrožu ekipāžu. Karaliene uzstādīja vienu noteikumu: neviens nedrīkst uzzināt, ka viņa un daži augstdzimuši džentlmeņi devuši naudu šai ekspedīcijai.
1577. gada 15. novembrī Dreiks ar 5 kuģu eskadru – kuģi Pelican, Elizabeth, Sea Gold („Jūras Zelts”), Swan („Gulbis”) un galeonu Kristofor, slepus izgāja no Plimutas ostas. Pats ģenerālkapteinis atradās uz flagmaņkuģa Pelican. Uz kuģa Pelican bija 18 lielgabali, no tiem septiņi atradās pie katra borta, divi pakaļgalā un divi tilpnē.
Karaliene kā dāvanas nosūtīja Dreikam smaržas, saldumus, izšūtu jūrnieka cepuri un zaļu zīda šalli ar zelta izšuvumu ”Lai Dievs tevi vienmēr sargā un vada!”. Viņš devās uz Kluso okeānu, kur angļu kuģi vēl nebija burājuši, lai sagrābtu un aplaupītu spāņu kuģus un kolonijas Centrālās un Dienvidamerikas rietumu piekrastē.
Nākamā gada janvāra pirmajā pusē kuģi sasniedza Mogadaru, ostas pilsētu Marokā. Paņēmuši ķīlniekus, pirāti iemainīja tos pret dažādām precēm.
1578. gada februārī eskadra šķērsoja ekvatoru. Pēc mēneša kuģi sasniedz Laplatas grīvu un turpināja burāt gar tuksnešainajiem Patagonijas krastiem uz dienvidiem. Pa ceļam Dreika eskadra izlaupīja spāņu ostas Laplatas grīvā. 1578. gada 3. jūlijā kuģi noenkurojās Sanhualinas ostā. Sanhualinas līcī Dreiks sadedzināja divus savus bojātos kuģus un sodīja savu palīgu kapteini T. Dautiju, kas atteicās uzbrukt spāņiem. Savu flagmaņkuģi Dreiks pārdēvēja par The Golden Hind („Zelta briedis”). Visi trīs kuģi izgāja caur Magelāna šaurumu 20 dienās. Taču drīz eskadrai uzbruka neganta vētra. Kuģis Sea Gold nogrima. Kuģi Elizabeth iedzina atpakaļ Magelāna šaurumā un tas, izpeldot cauri šaurumam, atgriezās Anglijā. The Golden Hind aizdzina tālu uz dienvidiem. Apmetot lielu loku, The Golden Hind apbrauca ap Hornas ragu. Tādējādi Dreiks noskaidroja, ka Ugunszeme ir salu arhipelāgs, nevis mītiskā Dienvidu kontinenta daļa, kā uzskatīja agrāk. Dreika kā jaunatklājēja vārdā tika nosaukts Pasaules okeāna šaurums starp Ugunszemi un Antarktīdu, kas savieno Atlantijas un Kluso okeānu.
Nesaticis norunātā vietā pazudušos kuģus, Dreiks 5. decembrī viens pats uzbruka spāņu ostai Valparaiso (tagad Čīlē) un sagrāba tur kuģi, kurā bija vīns un zelts par summu 37 tūkstoši dukātu. Pēc tam pirāti izkāpa krastā un izlaupīja pilsētu, iegūstot zelta smiltis 25 tūkstošs peso vērtībā. Bez tam uz sagrābtā kuģa viņi atrada slepenas spāņu kartes, un tagad Dreiks varēja turpināt ceļu nevis „uz aklo”, bet sekojot karšu norādēm.
Nākamais viņa guvums bija trīs barkas ar sudrabu Čīles ostā Arikā. Limas ostas Kaljao reidā bija noenkurojušies aptuveni 30 spāņu kuģi, arī vairāki karakuģi. Izmantojot spāņu modrības trūkumu, Dreiks savu The Golden Hind ievadīja ostā un nostāvēja visu nakti. No jūrnieku sarunām uz blakus esošiem kuģiem angļi uzzināja par nesen uz Panamu izgājušiem kuģiem un to kravām. 1579. gada 14. februārī agri no rīta Dreiks pacēla enkuru un sāka kuģu vajāšanu. Drīz vien viņš panāca un abordāžas kaujā sagrāba spāņu kuģi Cacafuego ar vērtīgu zelta, sudraba un dārgakmeņu kravu par summu 363 tūkstošs peso. Pēc tam pirāts nolēma atgriezties Anglijā.
Baidoties satikt spāņu floti pie Dienvidamerikas krastiem, Drieks nolēma meklēt Ziemeļrietumu jūrasceļu Ziemeļamerikas piekrastē. Sasniedzis Vankūveras salu (48o Z pl. ), The Golden Hind mainīja virzienu. Kuģis apstājās Kalifornijas piekrastē pie Sanfrancisko līča, kur tika izremontēts. Dreiks krastā ieraka stabu ar vara plāksnīti, kurā bija iegravēts Elizabetes I Tjūdoras vārds, datums, kad šajā teritorijā ieradušies angļi un pievienojuši to Anglijas īpašumiem ar nosaukumu Jaunā Albiona.
Pēc remonta kuģis uzņēma kursu uz dienvidrietumiem, pagāja gar Moluku salām, apbrauca Āfriku un 1580. gada 26. septembrī izmeta enkuru Plimutā.
Pirātiskā ekspedīcija atmaksājās ar uzviju. Zeltu vien Drieks atveda uz Angliju vairāk nekā 2 tonnas, gūstot 4700% peļņu. Dreiks pēc Magelāna ekspedīcijas otrais apbrauca apkārt zemeslodei. Viņa ekspedīcija ilga divus gadus un desmit mēnešus – no 1577. līdz 1580. gadam. 1578. gadā viņš atkārtoti atklāja Pasaules okeāna platāko šaurumu starp Dienvidameriku un Antarktīdu. Angļu un holandiešu kuģiem bija atklāti jūrasceļi, kurus līdz tam pazina tikai spāņi un portugāļi.
Kaut gan Dreika pirātiskie uzbrukumi spāņu īpašumiem Amerikā sarežģīja Anglijas un Spānijas attiecības, karaliene Elizabete apmeklēja Dreika kuģi un turpat uz kuģa klāja iesvētīja viņu par bruņinieku. Dreiks viņai deva kapera* operācijas lielo bagātību – vairāk nekā 200,000 mārciņu.
1585. gadā Frānsiss Dreiks otrreiz apprecējās ar meiteni no diezgan bagātas un augstdzimušas dzimtas Elizabeti Sidenhemu. Jaunā ģimene sāka dzīvot Dreika nesen nopirktajā muižā Buckland Abbey. Tomēr arī šajās laulībās bērnu nebija.
1585. gadā Dreiks ar 21 kuģi, uz kuriem bija 2300 zaldātu u matrožu, ieradās Vestindijā, kur uzbruka spāņu kolonistu nometnēm. No turienes viņš uz Angliju atveda dīvainus augus – tabaku un kartupeļus.
Pateicoties Dreika enerģiskajai rīcībai, uz gadu tika atlikta spāņu „Neuzvaramās armādas” iziešana jūrā. Tas ļāva Anglijai labāk sagatavoties kara darbībām. Tas notika tā: 1587. gada 19. aprīlī veiksmīgais pirāts pēkšņā uzbrukumā spāņu ostā Kadisā iznīcināja vairāk nekā 30 no 60 kuģiem, kas gatavojās karam ar Angliju. Daļu no pārējiem kuģiem sers Dreiks sagrāba un aizveda sev līdz. Dreiks uzbrukuma laikā komandēja tikai 13 nelielus kuģus. Savu jūrnieka mākslu Dreiks pierādīja 1589. gada kaujā ar spāņu „Neuzvaramo armādu”, kuras sakāves laikā viņš komandēja vieglo kuģu vienības.
Diemžēl tas bija viņa slavas zenīta laiks! Ekspedīcija uz Lisabonu 1589. gadā beidzās ar neveiksmi, un Dreiks zaudēja karalienes labvēlību un žēlastību. Ieņemt pilsētu viņš nespēja, bet no ekspedīcijas 16 tūkstošiem cilvēkiem dzīvi palika tikai 6 tūkstoši. Bez tam, valsts kase cieta zaudējumus. Likās, ka veiksme bija pametusi Dreiku un nākamā ekspedīcija uz Amerikas krastiem prasīja viņa dzīvi.
1591. gadā Dreiks beidzot īstenoja savu sen iecerēto projektu Plimutas ūdensapgādes uzlabošanai.
1592. gadā karalienes attieksme pret Dreiku sāka uzlaboties. Viņš nosūtīja karalienei Elizabetei sīku savu darbības plānu. Karaliene apstiprināja Dreika ieceri, taču iekļāva Džonu Hokinsu kā Dreika partneri. Viņa vairs neuzticējās „savam pirātam”. Dreiks gribēja ieņemt Panamu, taču karaliene pavēlēja tikai iznīcināt spāņu kuģus un iegūt laupījumu. Kuģiem bija plānots atgriezties Plimutā 1596. gada maijā. Karaliene Elizabete atvēlēja ekspedīcijai sešus jūras kara kuģus un 2500 kājniekus oficiera Tomasa Bāskervila vadībā, kā arī 30 tūkstošus sterliņu mārciņas. Londonas Sitijas veikalnieki iedeva 60 tūkstošus sterliņu mārciņas un aprīkoja 21 kuģi.
1595. gada 29. augustā Dreiks atkal devās uz Vestindiju. Flotile bija sadalīta divās eskadrās, kuras komandēja Dreiks un Hokins. Pateicoties viņu pastāvīgajiem strīdiem, eskadra bieži nokļuva grūtās situācijās. Šajā ekspedīcijā neveiksmes sekoja neveiksmēm: krastā izcelšanās vietās spāņi bija brīdināti par pirātu tuvošanos un bija sagatavojušies kaujai, dārgumu nebija, bet angļi visu laiku zaudēja cilvēkus ne tikai kaujās, bet arī no slimībām. Admirālis arī saslima ar tropu drudzi. Sajūtot nāves tuvumu, Dreiks piecēlās no gultas, ar grūtībām apģērbās, palūdza kalpam apvilkt bruņas, lai nomirtu kā īsts karavīrs! 1596. gada 28. janvāra rītausmā Frānsiss Dreiks nomira netālu no Portolulo pilsētas (Panama). Jaunais komandieris Tomas Bāskervils pavēlēja sera Frānsisa Dreika mirstīgās atliekas ievietot svina zārkā un atdot jūrai kopā ar pagodinājuma zalvi.
Tā kā seram Frānsisam Dreikam nebija bērnu, kas mantotu titulu, to pārmantoja viņa māsas dēls, kura vārds arī bija Frānsiss.
*Kapers – pirārts, kas strādā valsts uzdevumā.