Franšīze „Narvesen” skatījumā

Latvijas Universitāte

Maģistratūras studiju kursa
“ Tiešā tirgvedība”

Referāts – prezentācija

Franšīze „Narvesen” skatījumā

Rīga 2004
Saturs
Lpp.

Franšīzes būtība 3
Franšīzes attīstības tendences un raksturojums 6
Franšīzes izmantošana “Narvesen” darbībā 10
Nākotnes perspektīvas 16
Izmantotā literatūra un avoti 17

Franšīzes būtība

Franšīze ir biznesa organizēšanas veids, kurā kompānija – franšīzes devēja (franshiser) – nodod neatkarīgam cilvēkam vai kompānijai – franšīzes ņēmējam (franchisee) tiesības pārdot franšīzes devēja produktu vai pakalpojumus. Franšīzes ņēmējs uzņemas pārdot šo produktu vai pakalpojumus saskaņā ar iepriekš atrunātiem biznesa noteikumiem, kurus nosaka franšīzes devējs. Apmaiņai pret visu šo noteikumu ievērošanu franšīzes ņēmējs saņem atļauju izmantot savā darbā franšīzes devēja kompānijas nosaukumu, tās ilggadējo reputāciju, produktus, pakalpojumus, mārketinga tehnoloģiju un atbalsta mehānismus. Tātad franšīze ir vienošanās starp franšīzes devēju – labi attīstītu uzņēmumu, kas strādā ar pazīstamu tirdzniecības zīmi un franšīzes ņēmēju – neatkarīgu uzņēmumu (SIA vai I/K), kas sāk strādāt ar franšīzes devēja preču zīmi, ievērojot tā koncepciju un prasības. Franšīzes pakete (biznesa sistēma, ko franšīzes devējs nodevis franšīzes ņēmējam) ļauj uzņēmējam sekmīgi kārtot savas biznesa lietas, gūstot panākumus pat bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām vai izglītības attiecīgajā sfērā. [7]
Pastāv trīs veidu franšīzes:
– Ražotāja atbalstītu mazumtirgotāju franšīzu tīkls – piemēram, auto dīleri.
– Ražotāja atbalstītu vairumtirgotāju franšīzu tīkls – piemēram, atspirdzinošo dzērienu industrijā. Coca-Cola kompānija, piemēram, pilnvaro tā sauktos “bottlers” dažādās valstīs, no iepirktā Coca- Cola sīrupa ražot un izplatīt atspirdzinošo dzērienu.
– Pakalpojumu firmu atbalstītu mazumtirgotāju franšīzu tīkls – piemēram, auto noma- Hertz, Avis, ātrās ēdināšanas firmas – McDonald, Burger King, viesnīcas – Holiday Inn, Ramada Inn. [5, 438]
Galvenā franšīzes atšķirība no citām līgumu sistēmām ir tā, ka frančīzes pamatā parasti ir kāds unikāls produkts vai pakalpojums, biznesa metode, preču zīme, reputācija vai patents. [5, 479]
Franšīzu tīkls apvieno prasmju centralizāciju un darbību decentralizāciju, kas ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs starptautiskā tirgū. [6, 343]
Franšīze ir saistīta ar trīs veidu attiecībām starp tās devēju un ņēmēju:
– Juridiskās attiecības – strap franšīzes devēju un ņēmēju ir noslēgts līgums, kas reglamentē abu pušu pienākumus, saistības un atbildību.
– Biznesa attiecības – darbības, ko ikdienā kopā veic franšīzes devēji un ņēmēji, lai klientam tiktu piedāvāts atbilstoša līmeņa produkts vai pakalpojums.
– Neformālās attiecības – gan franšīzes devējs, gan ņēmējs apzinās, ka viena panākumi ir ļoti atkarīgi no otra veiksmes. Tāpēc starp abām pusēm pastāv ciešas, uz nākotni orientētas attiecības – kooperācija, kurā katrs darbojas patstāvīgi – pēc labākajiem nodomiem.
Franšīzu sistēmas ietvaros franšīzes ņēmējiem tiek nodrošinātas apmācības, dotas vadlīnijas un veikta sagatavošana, lai varētu izmantot tirgus noslēpumus, veikt nepieciešamās darbības un veicināšanu, lai attīstītu un saglabātu peļņu nesošu biznesu. Franšīzu devēju ieguvums savukārt ir pārbaudīto darbības metožu un priekšstatu izplatība daudzās dažādās vietās un produktu vai pakalpojumu piedāvājumā.
Franšīze ir izdevīga gan tās devējam, gan ņēmējam, jo pretējā gadījumā sadarbība nepastāv. [3, 418-419]
Franšīzes devējam ir šādas priekšrocības:
– Tiek garentēta ātra produktu un pakalpojumu izplatīšana, bet šajā procesā nav pašam jāsedz visas izmakas un jāveic visas darbības, lai apmierinātu patērētāja vajadzības. Šī sistēma dod iespēju franšīzes devējam straujāk attīstīt savu biznesu, nekā tas būtu gadījumā, ja tiktu izmatots tikai savs kapitāls.
– Tiek nodrošināts ļoti augsti motivēta vadība, jo franšīzes ņēmēji strādā sev, nevis tikai algas dēļ.
– Līgumattiecības garantē, ka franšīzes ņēmējs ievēro franšīzes devēja standartus un darbojas saskaņā ar tiem.
Galvenās priekšrocības franšīzes ņēmējam ir:
– Tiek nopirkta sevi pierādījusi un droša sistēma, ja franšīzes devējs pārdod vispāratzītu zīmolu.
– Iespējams sākt biznesu ar ierobežotu kapitālu un gūt peļņu no franšīzes devēja pieredzes. Šī metode samazina riskus un izmaksas, kas saistītas ar jauna biznesa uzsākšanu.
– Tiek gūts labums no centralizētās iepirkšanas – farnšīzes devēji pērk, piemēram, izejvielas vairumā visiem franšīzes ņēmējiem.
– Ir iespējams saņemt tūlītēju palīdzību un padomu no franšīzes devēja, ja rodas problēmas reklāmā, veicināšanā, finansu, juridiskajos vai citos jautājumos.
Galvenie franšīzu tīklu trūkumi:
– Franšīzu devēji zaudē daļu kontroli
– Pastāv risks, ka franšīzu ņēmēji var precīzi neievērot franšīzes devēja standartus un no tā var ciest zīmola tēls
– Farnšīzu ņēmēji ne vienmēr labi izprot, ka ir smagi jāstrādā, lai sasniegtu plānoto apgrozījumu un peļņu, kā arī, ka ir regulāri jāmaksā noteikts peļņas procents franšīzes devējam. [4, 872]
Franšīzes līguma būtība ir, ka tā turētājs apņemas vadīt uzņēmuma darbu noteiktā formā, piemēram, McDonald ātrās ēdināšanas restorāni. [1, 235]
Franšīzes līgums paredz, ka kompānija ļauj citam uzņēmumam izmantot tās biznesa koncepciju, pārņemt darbības veidu un firmas zīmi ierobežotu laika periodu, kuru iespējams pagarināt. Uzņēmums, kas iegūst attiecīgās priekšrocības, nepērk biznesu, bet gan iegūst īslaicīgu iespēju to izmantot saskaņā ar piegādātāju izstrādātajiem noteikumiem. Tās nav pārdevēja un pircēja, bet drīzāk gan piegādātāja – lietotāja attiecības. Franšīzes pamatā ir vienošanās par iespēju piekļūt īpašumam, nevis to iegādāties. Tā ir jauna kapitālisma forma. [2, 59]

Franšīzes attīstības tendences un raksturojums

Atskatoties vēsturē, par franšīzi būtu minami šādi fakti:
• pirmās lietišķās vienošanās, kas bija līdzīgas šodienas franšīzei, eksistēja jau viduslaikos
• pirmā īstā franšīze radās XIX gs.otrajā pusē ASV – Singer Sewing Machine Company, kas ražoja šujmašīnas. Singer un to tīkla darbnīcu īpašnieku attiecības bija analogas mūsdienu franšīzei. [7]
Kompānijām Singer un McCormick vajadzēja paplašināt savas tirgus iespējas, lai pārdotu vairāk šujmašīnu un lauksaimniecības tehnikas, bet viņiem nebija pietiekami daudz līdzekļu, lai veidotu savus mazumtirdzniecības veikalu tīklus. Slēdzot līgumus ar nelieliem uzņēmumiem, kas bija izkaisīti visā valsts teritorijā, ražotāji viņiem varēja piegādāt ekskluzīvu produkciju un izsniegt licences tās tirdzniecībai. Vietējie uzņēmumi ieguldīja līdzekļus, lai sāktu mazumtirdzniecību apmaiņā pret ekskluzīvām izplatīšanas tiesībām.[2,56]
• tipiski 1940.-1950. gados zināmi ASV uzņēmumi – McDonalds, Holiday Inn, Budget-rent-a-Car izmantoja franšīzes darbības paplašināšanai un preču zīmes popularizēšanai.
• Eiropā, Lielbritānijā franšīze pirmo reizi radās 1955. gadā, kad kompānija J.Lyons&Co.Ltd. iegādājās amerikāņu ātrās apkalpošanas restorānu Wimpy franšīzi;
• franšīze kā biznesa organizācijas forma ir izplatījusies pa visu pasauli un dažādās attīstības stadijās pašreiz darbojas 140 valstīs.
• Patlaban franšīzes uzņēmējdarbība ir viens no populārākajiem biznesa attīstības veidiem ASV. Tā strauji sāka attīstīties 70.-to gadu vidū. ASV ir vairāk kā 2500 franšīzes tīklu, kur ietilpst 534 000 franšīzes ņēmēju uzņēmumi, veidojot 3.2% no visiem ASV uzņēmumiem un dodot vairāk kā 35% ienākumu mazumtirdzniecības un pakalpojumu sfērā. [7]
• Mūsdienās vislabāk zināmais un redzemais tradicionālās franšīzes piemērs ir automašīnu tirgotāji.[2,56]
Roberts Gappa (Robert Gappa) uzskata, ka franšīze ir viens no trim kompānijas stratēģijas veidiem, lai iegūtu tirgus daļu. Bez tam ir arī kompānijas filiāles un filiāļu un franšīzes uzņēmumu kombinācija.
Franšīze ir stratēģijas veids, kā iemantot un saglabāt ilglaicīgas attiecības ar klientiem. To var izmantot kā mārketinga sistēmu, lai radītu firmas tēlu esošajiem un potenciālajiem klientiem, un kā izplatīšanas metodi, lai piedāvātu klientu vajadzības apmierinošas preces un pakalpojumus. Franšīzes ir kā savstarpēji atkarīgu darījumu attiecību sistēma, kurā zināms skaits dalībnieku kopīgi izmanto:
• preču zīmes atpazīstamību
• veiksmīga biznesa metodes
• sevi pierādījušus mārketinga un izplatīšanas paņēmienus
Tātad franšīze ir stratēģiska cilvēku grupu apvienība, ko vieno specifiskas attiecības un atbildība par kopīgu mērķi iekarot tirgu – iegūt un saglabāt vairāk klientus nekā konkurentiem. Par franšīzi ir izveidojušies vairāki mīti, bet pēc R. Gappas novērojumiem visizplatītākais ir tas, ka franšīzes ņēmējs ”nopērk franšīzi”. Patiesībā uzņēmējs iegulda savus līdzekļus un saņem licenci, lai izmantotu preču zīmi, darbojošos uzņēmumu. Pēc sava ekonomiskā satura franšīze ir savdabīga franšīzes devēja nemateriālo aktīvu noma. Šo iemaksu summas noteiktas franšīzes līgumā un ir abu pušu sarunu priekšmets. Franšīzes pakete (savu preču zīmi, zināšanas, savas iestrādnes, tehnoloģiju un biznesa sistēmu, ko franšīzes devējs nodevis franšīzes ņēmējam) ļauj attiecīgajam uzņēmējam sekmīgi kārtot savas biznesa lietas, gūstot panākumus pat bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām vai izglītības attiecīgajā sfērā.
Lai sekmīgi darbotos, jāsaprot uzņēmuma sfēra un tā juridiskie aspekti franšīzes devēja un ņēmēja attiecībās. Bez tam citas franšīzes un kompānijai piederošās filiāles nav savstarpēji konkurenti, bet gan vienota komanda. Palielināt preču zīmes vērtību ir ikviena franšīzes devēja un ņēmēja uzdevums. Sekmīgu darbību bojā privātnieciski uzskati, kad uzņēmējam ir vēlme pakļaut sistēmu savām vajadzībām, nav izpratnes, par ko tiek maksāta servisa maksa – autorhonorārs (royalty) un uztver citus franšīzes ņēmējus par konkurentiem.
Galu galā uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka, izmantojot jau esošu preču zīmi, bizness būs daudz sekmīgāks nekā attīstot pašam savu uzņēmumu. Prakse rāda, ka, izmantojot franšīzi, panākumi un klientu datu bāze izveidojas daudz ātrāk, ir mazāks risks un lielāka peļņa.
Uzņēmums dod franšīzes, jo tas vēlas ātri un plaši izmantot līdzšinējās darbības veiksmīgo pieredzi bez ievērojamiem parādiem. Panākumi tiek saistīti ar preču zīmi, ko nodod franšīzē. Katra franšīze izmanto vienādas metodes, lai apkalpotu klientu, kam nepatīk pārsteigumi, un tādējādi tiek veicināta klientu lojalitāte preču zīmei.
Izlemjot par labu franšīzes ņemšanai, uzņēmējs, izvērtējot savas individuālās un profesionālās spējas, novērtē franšīzes uzņēmuma tīkla situāciju attiecībā pret konkurentiem, vai ir reālas iespējas konkurēt un pārņemt tirgus pozīcijas. [7]
Parasti, slēdzot līgumu, franšīzes pircējs maksā pamatkompānijai par licenci no 12000 līdz 100000 ASV dolāru. Par papildu samaksu pamatkompānija piegādā šim uzņēmumam aprīkojumu, sniedz apmācību un dod tiesības izmantot firmas simboliku un preču zīmi. Franšīzes pircējam ir jāfinansē viss, kas nepieciešams, lai bizness varētu pastāvēt, tajā skaitā jāmaksā par īpašums un ēku īri, apdrošināšanu, komunālajiem pakalpojumiem un jāizmaksā darbiniekiem algas. Turklāt šis uzņēmums maksā pamatkompānijai procentus no bruto apgrozījuma, vidēji tie ir pieci līdz 12 procenti no ienākumiem.
Daudzi uzskata franšīzi par win-win biznesa piedāvājumu. Kompānija, kas piešķir franšīzi, piekļūst vietējam tirgum, neieguldot naudu dārgā aprīkojumā un nesedzot citas izmaksas, turklāt tai nav jāpārrauga un jāvada pats bizness. Savukārt uzņēmums, kas pērk franšīzi, var izmantot lielās kompānijas darbības formulu, firmas zīmi un mārketinga shēmu, kas kā pierādījies, ir visātrākais ceļš uz panākumiem.
Praktiski franšīzi var piešķirt jebkurai precei vai pakalpojumam. Franšīzi var pārdot māju atjaunošanai un remontam, dārzu un zālienu uzturēšanai, mājkalpotāju pakalpojumiem, dzīvnieku kopšanas precēm, veselības aprūpei, pazīstamu alus šķirņu darītavām, putnu novērošanai, ceļojumu birojiem, salonfrizētavām, bērnu precēm, foto pakalpojumiem, ātro uzkodu restorāniem, automašīnu servisiem, kursiem, pansionātiem, viesnīcu ķēdēm, automašīnu nomām, kosmētiskajiem saloniem, autoskolām, veterinārajām klīnikām, noliktavām, uzņēmumiem, kas piegādā ēdienu mājās, pagaidu darbinieku aģentūrām, apsardzes firmām, aprūpes centriem, sporta nometnēm, sagatavošanas kursiem, interjera dizaina studijām, mēbeļu labošanai, apbēdīšanas birojiem, juridiskajām konsultācijām, grāmatvedības pakalpojumiem un firmām, kas sniedz konsultācijas nodokļu jautājumos.
Tikai dažu desmitu gadu laikā franšīze ir kļuvusi par visnozīmīgāko jauno biznesa organizēšanas veidu. Pavisam ir vairāk nekā 550 000 uzņēmumu, kas izmanto franšīzi, un šajā biznesā ir nodarbināti 7,2 miljoni cilvēku, kas strādā sešdesmit dažādās nozarēs. Ik pēc astoņām minūtēm tiek slēgts jauns franšīzes līgums, un franšīzes industrija attīstās sešas reizes ātrāk nekā ekonomika kopumā. Lielākā daļa franšīzes ķēžu vēl pirms divdesmit pieciem gadiem nemaz neeksistēja.
Franšīze ātri izplatās visā pasaulē, aizstājot tradicionālos neatkarīgiem īpašniekiem piederošos uzņēmumus katrā reģionā. Malaizijā ir 102 biznesa franšīzes uzņēmumi, no kuriem 80 procenti ir slēguši līgumus ar ārvalstu kompānijām. Arī Indonēzijā ir attīstīts franšīzes tirgus tieši tāpat kā Honkongā un Singapūrā. Franšīze ir kļuvusi par plaši pazīstamu biznesa veidu Rietumeiropā, un to sāk izmantot arī Austrumeiropā un Krievijā. McDonald restorāna atvēršana Maskavā pirms vairākiem gadiem bija pagrieziena punkts franšīzes vēsturē. Arī Polijā, Čehijā, Dienvidslāvijā un Bulgārijā tiek izmantota franšīze. Tuvajos Austrumos līderes franšīzes operāciju ziņā ir Ēģipte, Kuveita, Saūda Arābija un Izraēla. Latīņamerikā franšīzi iegādājušies uzņēmumi Brazīlijā, Urugvajā, Čīlē un Argentīnā. [2, 56.-58.]
Franšīze, ir ieviesta arī Latvijā. Lai arī maz pielietota, šī uzņēmējdarbības forma Latvijā nav jauna. Savulaik to izmantoja “Neste” un “Shell” savu DUS veikalu apsaimniekošanai. Ar to strādā “McDonalds”, frizētavu tīkls “Maija” un mazumtirdzniecības tīkls “Elvi”. Tomēr, tā kā esošais franšīzu skaits pašreiz ir ļoti neliels, var uzskatīt, ka franšīzei kā biznesa veidam Latvijā vēl ir lielas potences.[8]

Franšīzes izmantošana “Narvesen” darbībā

“Jums apnicis strādāt citu labā? Jums gribas kļūt par sava uzņēmuma īpašnieku, bet trūkst finanses un pietiekamas zināšanas? “Narvesen” Jums sniedz šādu iespēju!”
Lai veiksmīgi darbotos konkurences tirgū un realizētu uzņēmuma stratēģiskos mērķus, jau vairāk nekā desmit gadus “Narvesen” Norvēģijā izmanto franšīzi kā uzņēmuma darbības veidu mazumtirdzniecībā. Norvēģijā tirdzniecības vietas, kas nav franšīzē sastāda tikai nepilnus 10 % no kopējā veikalu un kiosku skaita, turklāt tie ir vai nu jaunatvērtie veikali, kur franšīze ir tikai laika jautājums vai arī atsevišķi lielo pilsētu TOP veikali, kas ir kā sava veida izmēģinājuma poligons visa veida jaunumiem, un – kā paraugs citām “Narvesen” tirdzniecības vietām.
Pirmie franšīzes ņēmēji savu darbību sāka 2002. gada sākumā lielākajos Narvesen veikalos Rīgā. Taču šobrīd Narvesen ir arī franšīzes kioski, kas ir netradicionālāk.
“Narvesen” slēdz līgumu ar uzņēmumu par tiesībām izmantot tirdzniecības zīmi, reputāciju, iekārtas un pieredzi. No franšīzes ņēmēja tiek gaidīta enerģija un pieredze klientu apkalpošanā un personāla vadībā, t.i., spēju veidot komandu, motivēt un novērtēt darbiniekus, jo ikdienas pienākumos ietilpst:
• izveidot savu darbinieku komandu;
• strādāt veikalā vai kioskā;
• pasūtīt un pieņemt preces
• pildīt atskaites
• kontrolēt veikala saimnieciskā darbību.
Aizvien lielāka “Narvesen” tirdzniecības vietu daļa ir labiekārtota ar jaunām mēbelēm, apgaismojumu, apkures un dzesēšanas iekārtām, tās ir pievilcīgas arī no ārpuses. “Narvesen” radījis sekmīgu preču zīmi, sniedzot pakalpojumus, un tiem tirgū ir labs noiets, tirdzniecības vietas pirms nodošanas franšīzē jau ir ar savām pietiekami labām iestrādnēm un augstu rentabilitātes līmeni. “Narvesen” kā franšīzes devējs patstāvīgi pēta tirgu, attīsta biznesu un paaugstina personāla kvalifikāciju, tērē daudz līdzekļu biznesa tehnoloģijām un reklāmas kampaņām, strādā pie labas reputācijas un atpazīstamas preču zīmes radīšanas, kas sekmē biznesa panākumus gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam.
Franšīzes ņēmējam nav jāiegulda preču iepirkšanā, jo visas preces pieder “Narvesen Baltija” vai “Preses Apvienībai”, tās ir tikai jāpārdod un jāapkalpo pircēji atbilstoši uzņēmuma prasībām un koncepcijai.
Lai kļūtu par “Narvesen” franšīzes ņēmēju, nav vecuma ierobežojuma (šobrīd jaunākajam franšīzes līguma īpašniekam ir 21 gads). Galvenais, kas no kandidāta tiek prasīts, ir enerģija, komunikabilitāte, vēlme uzņemties atbildību un apgūt jaunas zināšanas, līdera spējas, prasme vadīt kolektīvu un māka pārdot. Vēlama arī orientēšanās finanšu sfērā, noder zināšanas grāmatvedībā, ekonomikā, vadībā . Ja kāda no šīm minētajām zināšanām nav, to visu var apgūt organizētajos mācību kursos.
Pēc tam, kad ir izskatīts pieteikums, notikušas pārrunas, kuru rezultātā noskaidrots, ka kandidāts atbilst visām iepriekš uzskaitītajām prasībām, tiek parakstīts vienošanās protokols, kurā uzņēmums garantē, ka pēc līguma noslēgšanas franšīzes ņēmējam tiks nodota konkrēta tirdzniecības vieta. Līgums tiek slēgts ar juridisku personu – uzņēmumu, tāpēc pēc vienošanās protokola parakstīšanas kandidātam – privātpersonai jādibina savs uzņēmums. Pēc tam jaunajam uzņēmējam nav jāuztraucas ne par vietu, ne naudas līdzekļiem, ne preču sortimentu. Franšīzes ņēmēja darbs var sākties.
“Narvesen” sadala ieņēmumus noteiktās proporcijās, kas tiek noteiktas franšīzes līgumā. Katram veikalam, atkarībā no apgrozījuma, veikala lieluma, tiek veikts aprēķins, pēc kura arī nosaka, cik liela daļa paliek “Narvesen”, cik paliek franšīzes līguma ņēmējam. Turklāt no šīs daļas viņam ir jāsedz visas izmaksas, kas ir noteiktas līgumā – tai skaitā arī atlīdzība, kuru saņem viņš pats un darbinieku algas.
Plusi
• vairs nav jāstrādā citu labā, cilvēks pats kļūst par darba devēju
• nav jāinvestē biznesa attīstībai;
• saņem labiekārtotu – Eiropas standartiem atbilstošu – veikalu
• nav jārūpējas par līgumu slēgšanu ar preču piegādātājiem – tos slēdz franšīzes devējs
• iegūst pieredzi mazumtirdzniecībā
• ir iespēja pašam organizēt savu darbu
Mīnusi
• Zināma brīvības ierobežošana, jo jāievēro “Narvesen” koncepcija un standarti
• Risks, kas saistīts tikai ar cilvēka paša spējām un mērķtiecību.
Franšīzes attīstību ir ietekmējuši virkne apkārtējās vides faktoru, piem., 1980. gados pasaulē valdošā “uzņēmēja gara” aizsākumi. Šis sava uzņēmuma darbības veids ir pietiekami viegls un nav riskants. Daudzās Eiropas valstīs bezdarba samazināšanas nolūkos bija atvieglota kredītu ņemšana franšīzes iegādei. Valdību ieinteresētība šajā procesā un Eiropas Savienības (ES) oficiālais atzinums, ka franšīze ir labs veids, kā uzlabot mazo uzņēmējdarbību, ir nostiprinājusi franšīzes pozīcijas visā Eiropā panākusi, ka 1988. gadā franšīzes vairs neierobežo konkurences likumdošana. Lielbritānijas kredītorganizācijas ļoti labvēlīgi izturas pret franšīzi, jo bankrota gadījumu ir retums. Domājams, ka arī Latvijas valdība pēc Eiropas pieredzes un ieteikumiem atbalstīs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.
1997. gada 9. septembrī Ministru kabinets konceptuāli pieņēma Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu. Neskatoties uz to, kopējais mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta apjoms Latvijā ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar citām ES valstīm, kurās ir ieviestas un darbojas dažādas atbalsta programmas konsultāciju, apmācību, kredītu garantiju, mikrokredītu, tehnoloģiju attīstības u.c. jomās. Lai stimulētu Latvijas uzņēmēju spēju konkurēt un sadarboties ar ES uzņēmējiem, Latvija 1999. gadā sāka līdzdalību ES trešajā daudzgadīgajā mazo un vidējo uzņēmumu programmā. Latvija uz citu valstu fona, īpaši ES fona, izceļas ar īpaši zemu privāto iniciatīvu. Vēl 2003. gadā veiktie mazās un vidējās uzņēmējdarbības pētījumi apstiprināja: valstī uz 1000 iedzīvotājiem ir 17 firmu. Tas ir mazak nekā Igaunijā un trīs līdz četras reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā.
Latvieši neesot tipiski uzņēmēji, šo iemeslu lēnai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai minot amatpersonas. Jāsaka, ka arī “Narvesen” norvēģu īpašnieki nereti brīnās par salīdzinoši lēno farnšīzes līgumu slēgšanu Latvijā. Tomēr, kā rāda pieredze, šis process ir nopietni uzsākts, franšīzes ņemēji Latvijā uzrāda labus rezultātus un viņu veikali bieži tiek apkalpoti pat pēc augstākiem standartiem nekā Norvēģijā.
Vai franšīze ir uzņēmuma nākotne?
Finanšu departamenta direktore:
Ar franšīzes sistēmu strādājam jau trīs gadus. Pēc pieredzes varu teikt, ka mums – vadībai ir stipri vieglāk strādāt ar franšīzes ņēmējiem, jo mēs viņus uztveram vairāk kā ar sadarbības partnerus, salīdzinot ar laiku, kad viņi oficiāli bija mūsu darbinieki. Franšīzes ņēmēju materiālā ieinteresētība ir lielāka, līdz ar to arī viņu atbildība pret darbu ir pavisam savādāka. Tas jūtami ietekmē uzņēmuma rezultātus. Tā kā, manuprāt, franšīzei ir nākotne, un mēs noteikti turpināsim piesaistīt arvien jaunus franšīzes ņēmējus
Reģionālā vadītāja asistente:
Ar franšīzes ņēmējiem ir vieglāk, jo viņu atbildība pret darbu ir daudz lielāka. Īpaši to izjūtu, kad eju pārbaudēs pa savu reģionu – franšīzes ņēmēju kioskos vienmēr ir ievēroti visi rīkojumi, reklāmas plakāti izvietoti pareizi utt. Līdz ar to aug arī viņu apgrozījums, jo preces vienmēr ir pasūtītas, planogrammas ievērotas, iekārtas un skatlogi ir savesti kārtībā. Tas stipri atvieglo manu darbu, jo katram pārdevējam es nevaru izstāvēt klāt un izkontrolēt pilnīgi visu. Šobrīd intensīvi strādājam pie nākošajiem franšīzes projektiem.
Franšīzes ņēmēja:
A) Jā, noteikti. Franšīzes ņēmēji ir ieinteresēti strādāt vairāk un labāk, līdz ar to uzņēmumam nav visus tik strikti jākontrolē, arī ienākumi lielāki. Varbūt citi tā neuzskata, bet man, piemēram, nav žēl ieguldīt savus līdzekļus, idejas un darbu savos kioskos, jo zinu, ka tie ir mana darba vieta. Ja visi darbinieki tā izturētos pret firmas mantu, tad noteikti būtu vieglāk gan firmai, gan reģiona vadītājiem. Lai kaut ko saņemtu pretī, biznesā ir arī jāliek iekšā.
B) Domāju, ka varētu būt nākotne. Skatoties, kur atrodas kiosks, kādā vietā. Tas ir ļoti no svara. Es paņēmu šo kiosku franšīzē, jo viņš ir labā vietā. Agrāk strādāju uz Brīvības ielas. Nezinu gan, kā tur būtu gājis.
C) Cilvēkam ir dots daudz vairāk iespēju darboties pašam. Un motivācija kā tāda ir pavisam savādāka. Ir vairāk pienākumu ar darbiniekiem un algām. Nāk klāt mani darbinieki, par kuriem mēs paši atbildam, par kuriem mēs rūpējamies. Bet pārējais darbs tirdzniecībā ir tieši tāds pats, kā tiem, kas nav franšīzes ņēmēji.
D) Strādājot ar franšīzēm var iegūt labākus rezultātus. Tagad jau esošie franšīzes ņēmēji var dalīties pieredzē ar jaunajiem, līdz ar to darbs ir produktīvāks. Es pati vēl “esmu ceļā” uz franšīzes ņemšanu, domāju, ka rudenī jau varētu visu uzsākt. Domājot par franšīzes ņemšanu, izsvēru, ka tas tomēr ir savs uzņēmums un tajā pašā laikā tas ir iekšā visā lielajā Narvesen. Vairāk iespēju strādāt ar padotajiem darbiniekiem. Var produktīvāk panākt to, nekā tā vispārēji. Tas nav tā, ka tu strādā Narvesen un viss.
E) Visi apbrīno manu uzņēmību. Vislielāko lomu šeit spēlē vieta, kur mēs atrodamies (strādā Tukumā), jo, ja šeit nebūtu tāda cilvēku plūsma, tad gan laikam franšīze šeit nebūtu izdevīga. Protams, mēs visi te esam pazīstami, pārrunājam savā starpā darba lietas. Mums šeit vēl vienai meitenei piedāvāja ņemt franšīzi, bet viņa nobijās, kaut gan domāju, ka arī viņai ietu labi. Ceru tikai, ka es viņu nenobiedēju, bet sākums tiešām ir grūts, kamēr VID tiek sakārti visi dokumenti. Tas uzņēmējdarbībā ir pats galvenais – jātiek galā ar Valsts Ieņēmumu Dienestu. Ja tur nav problēmas, tad pārējais jau ir sīkums.
F) Rodas lielāks prieks un azarts strādāt, jo būtībā, tu esi pats sev darba devējs. Man šķiet, ka mums tirdzniecība ir sākusi iet labāk, līdz ar to mums ir pieaudzis apgrozījums un pašām sanāk lielāka alga. Mēs cenšamies strādāt pircējiem, nevis tikai sev vai lai atstrādātu stundas.
G) Man ļoti nepatīk, ja šķiro veikalus un kioskus. Lai gan mēs esam mazi, ar savu uzcītību dažkārt varam sasniegt daudz vairāk nekā pārējie!
H) – Kā tu uztver to, ka strādā Narvesen kioskā, bet tanī pašā laikā jūsu uzņēmums skaitās zem SIA nosaukuma?
– Es neizjūtu to, ka es būtu mainījusi darbavietu, jo būtībā jau viss ir palicis tā pat. Ja te būtu mainīts logo un kioska vizuālais izskats, tad noteikti izjustu pārmaiņas, bet šinī gadījumā nē. Jūtos drošībā, jo ikdienas darbā nekas radikāli nav mainījies. Vienīgi ir jāpārdod vairāk, lai arī pati nopelnītu vairāk.
I) – Ja tu ietu uz darba interviju ar domu, ka ej uz Narvesen, bet uzzinātu ka patiesībā strādās SIA, vai tas mainītu tavu lēmumu?
– Nu tad es, protams, padomātu. Pakonsultētos ar radiniekiem, draugiem, bet noteikti piekristu. Franšīze jau nav nekas nosodāms, tikai mēs sabiedrībā par to tik maz zinām. Galvenais jau ir citiem redzamā puse un reālā darbavieta, kurā tu diendienā strādā. Labāk taču ir strādāt gaišās un jaukās telpās visiem zināmajā “Narvesen” kioskā, kas ir zem cita nosaukuma (to jau neviens nezina) ar pārliecību, ka tu esi drošībā un par tevi tiek maksāti nodokļi, nekā šaubīgā, nevienam nezināmā firmiņā, kuras kiosks ir nošļucis un pircēji iet ar līkumu šaubīgās reputācijas dēļ!
J) Protams, ir tā, ka gribas savas akcijas, ieviest specifiskas preces, jo katrs kioska pārdevējs jau vislabāk redz kas viņa rajonā ir vispieprasītākais. Tāpēc cenšos vienmēr sapulcēs to ierosināt, bet ne vienmēr tas ir iespējams, jo vadībai ir jādomā par visu tīklu kopumā. Tas kas ir vajadzīgs mūsu publikai, noteikti nav tas, ko pirktu Daugavpilī.
K) Man tomēr labāk patīk būt liela uzņēmuma paspārnē, jo tas ir zināms brends, atpazīstamība. Tas ir mazāks risks – nav vajadzīgs sākuma kapitāls, lai nopirktu aprīkojumu, preci, nav jādomā par reklāmu, kontaktiem… [8]

Nākotnes perspektīvas

Franšīze atspoguļo tīkla ekonomikas jaunā uzņēmuma iezīmes. Komerciālā darbība attālinās no plaši izplatītajām īpašumtiesībām un tiecas uz iekārtu, kurā pilnībā atkarīgi īrnieki kopīgi varēs izmantot lielo piegādātāju tīklus.
Franšīze, kas strauji kļūst par vienu no izplatītākajiem uzņēmējdarbības veidiem gan ASV, gan arī citās valstīs, būtiski atšķiras no tradicionālā autonomā uzņēmuma, ko vada persona, kurai tas pieder, un kas pastāv kopš vēlīniem viduslaikiem, kad sāka darboties ģildes likumiem pakļauti amatnieku veikali. Jaunie komercuzņēmumi ir hibrīdi, kas radušies pārejas posmā no īpašumtiesību laikmeta uz piekļuves laikmetu.
Tiek prognozēts, ka ASV un citviet liels skaits mazo individuālo uzņēmumu, kurus vada to īpašnieki, nespēs tikt galā ar grūtībām un varētu izzust nākamo divdesmit gadu laikā, un tos galvenokārt aizstās franšīzes uzņēmumi. Netaustāmiem īpašumiem būs lielāka nozīme nekā taustāmiem un individuāls investors pirks tiesības izmantot koncepciju, nevis pašu biznesu. Arvien būtiskāka kļūs iespēja piekļūt spēcīgāko piegādātāju tīkliem. [2, 61]
Nākotnē tiek prognozēta franšīzu tīklu dažādības un elastības palielināšanās, strauja to attīstība un izplatība kā vietējos, tā starptautiskajos tirgos. Paredzams, ka pieaugs to peļņa un rentabilitāte. [3,442]

Izmantotā literatūra un avoti

1. Dž. Blaits, Mārketings, Zvaigzne ABC, Rīga, 2004
2. Dž. Rifkins, Jaunās ekonomikas laikmets, Jumava, Rīga, 2004
3. L.E.Pelton, D.Strutton, J.R.Lumpkin, Marketing Channels, A Relation Management Approach, Irwin, London, 1997
4. P.Kotler, G. Armstrong, J.Saunders, V.Wong, Principles of Marketing, The European edition, Prentice Hall, London
5. P.Kotler, G. Armstrong, Principles of Marketing, 9th edition, Prentice Hall, London, 1999
6. P.R.Cateora, International Marketing, 7th edition Irwin, Boston
7. “Narvesen” ieksējie materiāli
8. www.franchising.com
9. www.narvesen.lv

Scroll to Top