Latviešu mitoloģijas būtnes.

SATURS

IEVADS……………………………………………………………………………………………………..2
1. Kas ir mitoloģijas būtnes…………………………………………4

2. Saule,ka mitoloģiskā būtne………………………………………5

2.1.Saules zīmes…………………………………….6

3.Mēness,ka mitoloģiskā būtne…………………………………………..7

3.1 Mēness zīmes…………………………………… 8

NOBEIGUMS……………………………………………………………………………………………..9

LITERATŪRAS SARAKSTS……………………………………………………………………….10
PIELIKUMS……………………………………………………………………………………………..11

Kas ir mitoloģijas būtnes.

Mūsu senči izveidoja godbijīgu attieksmi pret dabu un visu apkārtejo pasauli,tajā saskatos dievišķā klātbūtni.Bet atšķirība no kristīgās pārliecības.ka pasaulē valda viens Dievs,mūsu senči balti uzskatīja:pasaules kārtību nosaka daudzas dievības,piemēram,Dievs,Saule,Mēness,Pērkons,Laima,Dēkla,Kārta,Māra,Zemes māte un citi,pret kurām izturējas ar lielu godību,tās cienīja un tām upurēja.

Saules zīme

Mēness zīme

Saule,ka mitoloģiskā būtne.

Saule ir zemkopju tautām svarīga dievība,ta ir kā māte-silditāja un žēlotāja.Saulei rietot,senči uz brīdi pārtrauca darbu.Šis brīidis ir „svētas vakariņš”.Saulei veltīti saulgriežu svētki.
Saule latviešu mitoloģijā ir personificēts debesu spīdeklis, centrālais tēls debesu mītu sistēmā.
Tautasdziesmās Saule tēlota nerimstošā kustībā. Viņa pārvietojas ratos, kamanās ar diviem vai trim kumeļiem, pa jūru vai ezeru brien kājām vai brauc laivā.
Saule tēlota kā bagātas debesu sētas saimniece, kuras ikdienas dzīve īpaši neatšķiras no lauku sētas saimnieces ikdienas.
Tautasdziesmās pie Saules apģērba minētas baltas, zelta vai sudrabotas sagšas, kas var būt izrakstītas zeltītiem dzīpariem. Vēl Saule ir tērpusies zīda kleitā. Visbiežāk pieminēti Saules svārki, lindraki vai brunči. Pie Saules apģērba pieder arī priekšauts. Kā Saules vai Saules meitas rotas minēts vainags (zelta, zelta lapiņām, zīlītēm u.c.), sakta un gredzeni.
Nostāstos un tautasdziesmās saule ir minēta kā mēneša līgava.

Saules zīmes.

Debesis mēs redzam divejādas – dienas debesis un nakts debesis. Dažādu tautu senajās ticībās debesu spīdekļiem ir piedēvēta dažāda jēga. Latviešu tautas folklorā no debesu spīdekļiem centrālais ir Saule. Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Citu zīmju vidū Saule ierindojas uz viena no augstākajiem pakāpieniem. Saule ir visa redzētāja un zinātāja. Latvijas teritorijā Saules simboli koncentrisku apļu veidā kaula un raga priekšmetu rotājumos ir sastopami jau vēlajā neolītā. Rombs jeb četrstūrainā Saules zīme ir sastopama uz mezolīta keramikas.

Mēness ir Saules vīrs un vēl Saulei ir diezgan plašs radu pulks. Folklorā sastopam Saules tēvu, Saules māti, Saules meitas, Saules brāļus, Saules bērnus, Saules dēlus, Saules vedeklas utt. Starp citām zīmēm, Saules zīmei ir ierādīta goda vieta arī tāpēc, ka Saule tika uzskatīta par visu bērnu māmiņu.

Saules zīmes apzīmējumi visi ir apaļi priekšmeti (lode, ola, zelta zīle u.c.), kuru ritēšana apzīmē Saules kustību debesu velvē. Visvienkāršākajā veidā Saules zīme ir aplis. Visiem atvasinātajiem un sarežģītākajiem Saules simboliem grafiski ir uzsvērta vidusdaļa. Saules raksts ir ģeometrisks un stingri simetrisks. Saules zīme parasti ir uzsvērta vai rotājuma vidū un kuplināta arcitiem sīkiem rakstiem. Saules raksta atvasinājumu ir ļoti daudz, parasti tas ir kuplināts daudzstūris – izplatītākās ir astoņlapu rozetes, bet pietiekami bieži ir sastopamas arī četrstūrainās Saules zīmes.

Latviešu tautas mākslā Saules motīvs ir sastopams uz visdažādākajiem priekšmetiem. Šis raksts sastopams visā Latvijas teritorijā, katrā novadā ievērojot savas īpatnējās tradīcijas. 18.-20. gs. tautas mākslas darinājumu rotājumos saulīte ir visiemīļotākā ģeometriskā raksta sastāvdaļa, kas neskaitāmos variantos vienlīdz plaši ir sastopama visā Latvijas teritorijā. Bieži Saules zīme vienā rakstā atkārtojas vairākas reizes, apzīmējot maģiskos auglības un siltuma rituālus. Saules zīme bieži tiek lietota sieviešu rotās un apģērbos, visvairāk Saules zīmju ir atrodamas uz tiem darbarīkiem, kas meitām vajadzīgi pūra darināšanai. Saules raksti ir paši svarīgākie sieviešu goda tērpu rotājumos, tāpat tie ir neiztrūkstoši kāzās līgavainim dāvināmo cimdu un zeķu rakstos.

Mēness,ka mitoloģiskā būtne.

Mēness palīdzejis ļaudī nakts gaitās un darbos.Arī mūsdienās lauku ļaudis daudzus darbus-stādīšanu,sēju,ar lopkopību saistītās norises-saskaņo ar mēness gaitu.
Mēness ir viena no galvenajiem tēliem debesu mītu ciklā. Bez vīriešu kārtas nosaukuma tautasdziesmās sastopami arī sieviešu kārtas Mēness nosaukumi: Mēnestiņa, Mēnesnīca, Menesīte.
Mēnesim ir zvaigžņu mētelis vai sega un arī zobens, ko viņš dažkārt iedod savam ormanim.
Tāpat kā citiem debesu iemītniekiem, arī Mēnesim piedēvēts savs nams. Mēneša zirgi ir Rīta un Vakara zvaigzne. Liela daļa tautasdziesma norāda uz zvaigžņu piederību Mēnesim. Vakarā viņš tās skaita, neatrazdams starp tām Ausekli.
Tautasdziesmās Mēness tēlots kā Saules vai Saules meitu precinieks.
Debesu mītu ciklā Mēness atņem Auseklim cerētu, saderētu līgaviņu, par ko Saule vai Pērkons Mēnesi soda.
Saules un Mēness nesaskaņas nav vērojamas tikai debesu kāzu ciklā. Strīdi ir par pasaules apgaismošanas sadalīšanu. Saule pārmet Mēnesim, ka tas nespīd dienas laikā, ka uzlec tikai vēlu naktī, ka pa nakti nosaldējis Saules rožu dārzu u.c.
Mēness tautasdziesmās attēlots kā reāla dabas reālija – debesu spīdeklis, kas pieņem savā aizgādībā likteņa pabērnus, kam nav sveču vai skalu, ko tumsā dedzināt. Mēness dod savu gaismu meitai, kas naktī darina pūru, vērpj linus, kurai bargi radi, kas neļauj dedzināt sveces vai skalus. Mēness saistība ar karu un karošana norādīta tautasdziesmās, taču pārsteidzīgi būtu Mēnesim piedēvēt kara dieva funkcijas. Mēness darbojas kā karavīrs un arī kā karavīru palīgs, aizgādnis. Biežs Mēneša epitets ir karavīrs.
Etioloģiskajās teikās skaidrota Mēness plankumu izcelšanās. Mēness plankumi esot uzrauta meita ar nēšiem, vecītis vai puika, ko Mēness uzrāvis augšā par mēdīšanos.

Mēness zīmes.

Mēness ir viens no solārās simbolikas centrālajiem elementiem gandrīz visās senajās civilizācijās. Latvijā mēness zīme ir pazīstama kopš vēlā neolīta. Mēness zīme visbiežāk lietota kopā ar Saules un zvaigznes zīmēm. Mēness darbs ir rūpēties par zvaigznēm kā tēvam par bērniem. Tik mīļš kā Saulīte, māmiņa Mēness nav, taču tāpat turēts lielā cieņā.

Mūsu senči ir izmantojuši Mēness kalendāru savu ikdienas darbu plānošanā. Mēness simbolam ir visciešākā saite ar zemkopības kultu. Zemnieks zināja, ka Mēness ietekmē un veicina augšanu, tāpēc pielūdza Mēnesi. Mēness ir uzskatīts arī par karavīru sargātāju un ar Mēness zīmēm vairāk ir rotāti vīriešu, it īpaši, karavīru apģērbi un rotaslietas.

Visvienkāršākā Mēness zīme ir pusloks, kurš tehnisku iemeslu dēļ bieži tiek parādīts kā vienādmalu 90o leņķis – skujiņas daļa. Mēness zīme var būt ar nolocītiem galiem vai ielauztu vidu. Bieži ir sastopami arī kuplāki Mēness zīmes atvasinājumi, no kuriem populārākā ir zīme, kas veidota no divām 90o leņķī savienotām zīmēm. Pa pāriem savienotas zīmes parasti norāda uz
simbolisko saistību ar auglības kultu.

Tiesa gan, rakstos meitas, Mēness zīmes ir maz lietojušas, jo rokdarbos pārsvarā valda Saule kā gaismas devēja. Senās rakstu veidošanas tradīcijas liecina, ka simboli, kas saistīti ar debess sfēru, bijuši goda tērpu rotājumi un rakstu hierarhijā ir ieņēmuši augstāku pakāpi. Par vienu no Mēness zīmes sarežģītākiem atvasinājumiem uzskata arī Ūsiņa – pavasara auglības dieva simbolu.

Latviešu ornamentu vidū sastopams arī t.s. Mēness krusts – ap apli vai četrstūri simetriski izvietotas četras Mēness zīmes. Šajā zīmē varētu būt attēlotas četras Mēness fāzes. Mēness krustam piemīt sargātāja spēks.

Nobeigums.

Nobeigumā gribu pastastīt par savām izjutām rakstot referātu!Man ļoti patika rakstīt par latviešu mitoloģiskām būtnēm.raktot referātu un lasot dažādus materjālus uzzināju daudz ko jaunu un interesantu.Mūsu laikos saule un mēness tie ir ienkārši debess ķermeņi,agrāk tās bija dievības kuras cilvēki baidijās un ļoti cienija,šie fakti man likās ļoti interesanti.
Tā kā es rakstiju tieši par Sauli un Mēnesi nācās sastapties gan ar mūsdienu saules un mēness nozīmi gan veclaiku.To lasot un konspektējos priekš sevis atklāju ļoti daudz interesantu faktu,piemērams tādu ka Saule un Mēness skaitijās ka sieva un vīrs!
Man ļoti patika rakstīt par Sauli un Mēnesi.

Literatūrs saraksts.

Rakstot referātu izmantoju šādus avotus:Literatūrs mācību grāmatu 9.klasei.
Interneta adresi-www.liis.lv
Enciklopēdiju-Latviešu mitologija un folklora.
Interneta adresi-www.ailab.lv

Pielikums.

Saule,attēlota kā debes ķermenis.

Rotējot saules diagrammu un no¬vietojot ziemas saulgriežus apakšā, iegūtais attēls izskatīsies pēc «iņ -jan» simbola

Saules zīmes attelotas uz koka
Saules etnogrāfiskā zīme.