VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS

LATVIJAS REPUBLIKA
VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS
INSPEKCIJA

2002. GADA DARBA PĀRSKATS

2003. GADS
IZDOTS KOPŠ 1994.GADA

Saturs
SATURS 2
INSPEKCIJAS VADĪTĀJA ZIŅOJUMS 3
JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA 9
INSPEKCIJAS DARBA PRIORITĀTES 10
GALVENIE UZDEVUMI 10
INSPEKCIJAS DARBĪBU RAKSTUROJOŠIE GALVENIE DOKUMENTI 11
INSPEKCIJAS VADĪBAS DARBS 12
PĀRSKATA GADĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀKĀS IZMAIŅAS 14
INSPEKCIJAS 2002.GADA DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS 15
PASĀKUMI, KAS VEIKTI PAKALPOJUMU KVALITĀTES UZLABOŠANAI 18
PASĀKUMI, KAS VEIKTI IEKŠĒJĀ AUDITA IETEIKUMU REALIZĀCIJAI 18
INSPEKCIJAS ATTIECĪBAS AR SABIEDRĪBU 18
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA 19
FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS 21
VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS (LATOS) 21
VALSTS PAMATBUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS (LATOS) 21
VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS SAŅEMTO ZIEDOJUMU UN DĀVINĀJUMU IZLIETOJUMS 22
PĀRSKATS PAR 2002.GADA KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTES, GLĀBŠANAS UN RESTAURĀCIJAS PROGRAMMAS IZPILDI 22
KULTŪRKAPITĀLA FONDA MĒRĶPROGRAMMAS ”LATVIJAS KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTES, GLĀBŠANAS UN RESTAURĀCIJAS PROGRAMMA 2002. GADAM” IZPILDE 24
PAPILDUS PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTEI UN GLĀBŠANAI 25
KULTŪRAS MINISTRIJAS PASŪTĪTIE PĒTĪJUMI KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS UN SAGLABĀŠANAS JOMĀ 25
PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA 26
PROGNOZES UN PLĀNI 26

INSPEKCIJAS VADĪTĀJA ZIŅOJUMS

SAGLABĀT KULTŪRAS MANTOJUMU NOZĪMĒ RESPEKTĒT CILVĒKA RADĪTĀS VĒRTĪBAS PAGĀTNĒ, MŪSDIENĀS UN NĀKOTNĒ. EFEKTĪVA KULTŪRAS MANTOJUMA PĀRVALDĪŠANA SABIEDRĪBAI IR ĻOTI SVARĪGA, JO MANTOJUMS IR VĒRTĪBAS UN RESURSI, KAS NEATJAUNOJAS UN RADA VIETAS ĪPAŠO RAKSTURU. TIKAI PATIESS UN AUTENTISKS KULTŪRAS MANTOJUMS IR PATS VĒRTĪGĀKAIS, KURA SAGLABĀŠANĀ SABIEDRĪBAI JĀIEGULDA DAUDZKĀRT LIELĀKI LĪDZEKĻI, NEKĀ TO PRASA MŪSU IKDIENAS VAJADZĪBAS. KULTŪRVĒSTURISKĀS VIDES AIZSARDZĪBA IR VISU SABIEDRĪBAS LOCEKĻU KOPĪGĀ ATBILDĪBA. IR JĀSPĒJ BŪT GODĪGIEM PRET VIDI, KURĀ DZĪVOJAM – ILGLAICĪGĀ UN PLAŠĀKĀ SKATĪJUMĀ, ŠĶIETAMU MIRKĻA EKONOMISKU LABUMU NOMAINOT AR VIDES KVALITĀTES PRASĪBĀM VISAS SABIEDRĪBAS INTERESĒS. MODERNAS, DEMOKRĀTISKAS SABIEDRĪBAS VEIDOŠANĀ IR ĻOTI BŪTISKI BALSTĪTIES UZ TRADICIONĀLĀS PILSĒTVIDES RADĪTO IDENTITĀTI. TIEŠI TĀPĒC IR ĀRKĀRTĪGI SVARĪGI PILDĪT TĀS SAISTĪBAS, KĀDAS MUMS UZLIKTAS LĪDZ AR RĪGAS IEKĻAUŠANU PASAULES MANTOJUMA SARAKSTĀ. IR JĀNODROŠINA DEMOKRĀTISKS RĪGAS VĒSTURISKĀ CENTRA PĀRMAIŅU PROCESS, SABIEDRĪBAS IESAISTĪŠANĀS UN LĪDZDALĪBA LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ, ATKLĀTA UN PIEEJAMA INFORMĀCIJA. JĀSAGLABĀ UN JĀUZLABO HUMĀNA PILSĒTVIDE, RESPEKTĒJOT SABIEDRĪBAS INTERESES. JĀPANĀK, LAI ATTĪSTĪBA NOTIKTU, RADOT KVALITĀTI UN LABU PILSĒTVIDES DIZAINU, ŅEMOT VĒRĀ VĒSTURISKĀS TRADĪCIJAS. JĀVEIDO LABVĒLĪGI APSTĀKĻI KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA SAGLABĀŠANAI UN LABAI MŪSDIENU ARHITEKTŪRAI. PANĀKUMI RĪGĀ ROSINĀS ATTIEKSMES MAIŅU VISĀ LATVIJĀ. ATTĪSTĪBĀ SVARĪGĀLA PAR NAUDU IR LABA IDEJA. JA NAUDA PARADĀS PIRMS IDEJĀM, TĀ BIEŽI IR IEMESLS KULTŪRAS MANTOJUMA IZNĪCINĀŠANAI. SAVUKĀRT, KULTŪRAS PIEMINEKĻU PRAKTISKĀ SAGLABĀŠANA NAV IESPĒJAMA BEZ NAUDAS. JUMTU NEVAR „AIZLĀPĪT” AR SKAISTIEM VĀRDIEM. PIETIEKAMI APZINĀTA UN KOPTA KULTŪRAS MANTOJUMA NODOŠANA NĀKAMAJĀM PAAUDZĒM IR ATKARĪGA NO POLITIĶU, PROFESIONĀĻU UN
VISAS SABIEDRĪBAS ĒTIKAS UN INTELIĢENCES LĪMEŅA.

ATVĒRTU KULTŪRAS MANTOJUMA POLITIKU SABIEDRĪBAI.
SABIEDRĪBA IR TĀ, KAS SARGĀ UN LIETO KULTŪRAS MANTOJUMU.

AIZSARGĀJAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU SKAITS LATVIJĀ
UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā – Rīgas vēsturiskais centrs.
Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas: Lībiešu krasts, Turaidas muzejrezervāts, Vārnu māju Kalēja sēta un Abavas ieleja.

Valsts noz. Viet. noz.
Arheoloģijas pieminekļi 2495 1481 1014
Arhitektūras pieminekļi 3364 1248 2116
Mākslas pieminekļi 2414 2243 171
Teritoriālie un pilsētbūvniecības pieminekļi 44 39 5
Vēstures pieminekļi 111 109 2

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits Latvijā 8428

DARBU KULTŪRAS MANTOJUMA JOMĀ RAKSTURO
1. Kultūras mantojuma saglabātības pakāpe.
Kopumā kultūras pieminekļu tehniskais stāvoklis uzlabojas. Tas saistīts ar to, ka objekti iegūst saimniekus un tiek pārveidoti izmantošanai. Atsevišķu objektu tehniskais stāvoklis joprojām ir kritisks – tas saistīts ar restaurācijai nepieciešamajiem lielajiem finansu ieguldījumiem.

2002. gadā valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu tehniskais stāvoklis bija šāds:

Ēku tehniskais stāvoklis Rīgas vēsturiskajā centrā (UNESCO Pasaules mantojuma teritorijā):

2. Apzinātais, uzskaitītais un izpētītais mantojuma apjoms.
Notiek vispārīga mantojuma apsekošana Latvijā. Apzināto kultūrvēsturiski vērtīgo objektu skaits Latvijā – 25 500, t.sk. 8428 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.
Daļējs finansējums iegūts no Kultūrkapitāla fonda. Tomēr kopumā pētniecības apjoms finansējuma trūkuma dēļ vēl ir nepietiekams, tas nevar nodrošināt mantojuma kvalitatīvu saglabāšanu.
2002.gadā uzsākta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas Rīgas vēsturiskā centra buferzonas (aizsardzības zonas) ēku un būvju inventarizāciju. Koncepcijas “Rīgas vēsturiskais centrs. Vīzija 2002/2020” izstrādes gaitā apsekots Rīgas vēsturiskais centrs un buferzona, noteikta kvartālu kultūrvēsturiskā vērtība. Izstrādātā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcija „Vīzija 2002/2020” starptautiski ir novērtēts kā ļoti labs konceptuāls dokuments turpmākai kultūras mantojuma saglabāšanas politikai.

Ēku kultūrvēsturiskais izvērtējums Rīgas vēsturiskajā centrā (UNESCO Pasaules mantojuma teritorijā):

3. Novērstie draudi.
Draudi galvenokārt saistīti ar nepārdomātu saimniecisko darbību, visbiežāk – būvniecību. Nav pieļauti kultūrvēsturisko vidi postoši pārveidojumi (kultūrvēsturiski vērtīgu ēku nojaukšana, tipveida nepiemērotas degvielas uzpildes stacijas, ūdenstilpju aizbēršana, kvartālu nojaukšana vēsturiskajos centros, jauna celtniecība parkos u.c.). Laikā no 2002. gada 7. februāra līdz 10. februārim Turaidas pilskalna Rietumu daļā notika vairākkārtēja grunts virskārtas noslīdēšana, kas būtiski apdraudēja Turaidas pils stabilitāti. Pils glābšanai tika piešķirts papildus valsts budžeta finansējums. Koka ēka Rīgā, Baznīcas ielā 18 netika nojaukta, bet demontēta, paredzot ēkas restaurēšanu un uzstādīšanu citā vietā. Uzsākta strikta cīņa pret nelikumībām un Rīgas vēsturiskā centra nepārdomātu pārveidošanu. Aktīvu lomu šajā procesā ieņem sabiedrība un masu saziņas līdzekļi. Uzsākts aktīvs darbs, lai panāktu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma pieņemšanu.

4. Zaudēto kultūrvēsturisko vērtību apjoms.
2002.gada 5. decembrī ugunsgrēks daļēji izpostīja Cesvaines pili. Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 28. pantu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir noteikusi Cesvaines pils kultūrvēsturisko vērtību pirms ugunsgrēka, kas bija 6,037 milj. Ls Kultūrvēsturiskās vērtības zaudējumi pēc ugunsgrēka – 1,992 milj. Ls. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir sagatavojusi Cesvaines pils glābšanas un izmantošanas priekšlikumu.
Stokmann centra būvniecības rezultātā aizbūvēts pilsētas kanāls. Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ daļēji nojauktas ēkas Rīgā, Kalēju ielā 70;72;74 un 13. janvāra ielā 21/23. Turpinās autentisko koka logu nomaiņa.
2002. gads ir sākums aktīvai investoru un uzņēmēju kampaņai pret Inspekciju, lai panāktu sev vēlamu lēmumu pieņemšanu. Liela daļa laika tika veltīta šādu problēmu risināšanai, tā atņemot laiku praktisku pieminekļu aizsardzības jautājumu risināšanai.
Pēdējā laika negatīvās tendences Rīgas vēsturiskā centra attīstībā, kas var apdraudēt kvalitatīvu kultūras mantojuma saglabāšanu:
1. Pārmantojamības trūkums – Rīgas dome sāk noliegt iepriekšējā sasaukuma iestrādes, solījumus un panāktās vienošanās.
2. Parādās neapzināts vai apzināts izpratnes trūkums par atbildības sadali (likumība, plānošana, kontrole) Rīgas vēsturiskā centra pārveidojumu kontrolē.
3. Palielinās investoru un uzņēmēju spiediens sev vēlamu lēmumu panākšanai.
4. Jaunu pilsētbūvniecisku ideju trūkums.
5. Krīze plānošanā.
6. Pilsētbūvnieciskais ‘huligānisms”.
7. Transportu piesaistošu objektu izvietošana pilsētas centrā, nenovērtējot iespējamās sekas.
8. Ēku nojaukšana ar nolūku radīt tukšus laukumus autostāvvietu ierīkošanai, nevis, lai būvētu jaunas ēkas.
9. Lielu tirdzniecības centru būvniecība, kas apdraud mazo veikalu pastāvēšanu vēsturiskajās ēkās, līdz ar to – svarīgu ienākumu avotu vēsturisko ēku uzturēšanai.
10. Jaunbūves, kas sava lielā apjoma dēļ neatbilst Rīgas vēsturiskā centra apbūves raksturam.
11. Mēģinājumi apbūvēt publisko ārtelpu, zaļās teritorijas, kā arī vietas, kur vēsturiski bijusi apbūve, bet kas izveidojušās par sabiedrības atzītu kvalitatīvu ārtelpu.
12. Koku izciršana nevis to patiesā fiziskā stāvokļa, bet vecuma dēļ,
13. Kultūrvēsturisko ēku nojaukšana ar motivāciju, ka vienkāršāk un lētāk ir uzbūvēt jaunas ēkas, nevis vēsturiskās ēkas restaurēt.
14. Vēstures viltošana ar vēsturisko ēku replikām un atdarinājumiem.
15. Jumta stāvu un bēniņu pārbūvēšana vēsturiskajās ēkās, mainot ēkas apjomu.
16. Vēsturisku rūpniecības ēku vērtības neatzīšana un to nojaukšana.
17. Ēku oriģinālo elementu un detaļu nomaiņa ar mūsdienīgām (plastmasas logi, durvis u.c.)
18. Arhitektoniski mazvērtīgu un lētu jaunu objektu būvniecība Rīgas vēsturiskā centra vērtīgākajās vietās.
19. Būvniecības pasākumi netiek savstarpēji koordinēti.
20. Parku un apstādījumu rekonstrukcija notiek, nepievēršot uzmanību vēsturisko oriģinālo elementu saglabāšanai un kvalitatīvam mūsdienīgam dizainam.

5. Kultūrvēsturiskās vides kvalitāte.
Latvijā vide tiek aktīvāk kopta, mazāk parādās vidi degradējošas būves un citas negatīvas aktivitātes. Pašreizējā būvniecības politika valstī neveicina estētiskas un kvalitatīvas vides saglabāšanu un radīšanu. Arhitektūras kā radoša procesa attīstība ir ierobežota. Pasliktinājusies būvniecības disciplīna Rīgas vēsturiskajā centrā, bieži tiek ignorētas kultūrvēsturiskās prasības pret vidi, pilsētas attīstība netiek plānota.

Pēdējā laika pozitīvās pārmaiņas Rīgas vēsturiskā centra attīstībā:
1. Ir beidzies vienaldzības periods. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības problēmu risināšanā arvien vairāk iesaistās sabiedrība un politiķi.
2. Pilsētas vide tiek sakopta.
3. Vēsturiskās ēkas iegūst jaunus saimniekus un tiek izmantotas.
4. Ēku remontos un restaurācijā izmanto kvalitatīvākus materiālus.
5. Veiksmīgāks ēku un publiskās ārtelpas izgaismojums.

6. Sabiedrības informētība.
Darbojas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centrs, Inspekcijas www mājas lapa u.c. Notikušas plašas diskusijas, rīkotas izstādes, semināri, pasākumi bērniem un jauniešiem par kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumiem. Latvija piedalās Eiropas Padomes projektā Eiropas kultūras mantojuma informācijas tīkla izveidē (HEREIN).

7. Sabiedrības un speciālistu uzticība kultūras mantojuma pārvaldei Latvijas un starptautiskā mērogā.
Vērtības, ar kurām Inspekcija var lepoties:
• Darbinieku entuziasms
• Jauns, bet profesionāls kolektīvs
• Pozitīva attieksme pret cilvēkiem
• Iestādes darba telpu noformējums, tēls un pozitīvā aura
• Objektīva jautājumu izskatīšana. Darbinieki strādā pārliecības dēļ, ievērojot profesionālās ētikas principus
• Dažāds specialitāšu spektrs
• Starptautiskā mērogā Inspekcija novērtēta kā prestiža institūcija ar augstu kompetences līmeni
• Liels izpildītā darba apjoms par minimālu samaksu

8. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistu kvalifikācija.
Strādājošo skaits 117
no tiem saimniecības un apkalpojošais personāls 17
valsts ierēdņi 49
Vidējais strādājošo vecums 39 gadi
Augstākā izglītība 78
Nepabeigta augstākā izglītība 8
Vidējā speciālā izglītība 6
Zinātniskais grāds 7
Arhitekti 20
Mākslas vēsturnieki 4
Vēsturnieki 20
Mākslas zinātnieki 2

Katastrofāli zemais darba atalgojums izraisa krīzi personālsastāvā – personāla mainību un augsti kvalificēta personāla pāriešanu darbā uz privātajām institūcijām, kas draud ar labu speciālistu zaudēšanu un darba kvalitātes un apjoma iespējamu pazemināšanos. Inspekcijas darbinieku darbs lielākoties balstīts uz entuziasmu.

9. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lietošanā un valdījumā esošie nekustamie īpašumi.
Kultūras pieminekļi:
– ēkas Rīgā, M. Pils ielā 17/19/ 21, Pils ielā 20/ 22, Klostera ielā 5/ 7 (kopējā platība – 3186.7 m 2. Pamatojoties uz noslēgtajiem sadarbības līgumiem, par nomas maksu 21% telpas izmanto ar kultūras mantojumu saistīti izpētes, restaurācijas un projektēšanas biroji).
– Vārnu māju Kalēju sēta Rīgā, Jaunciema gatvē 23, Āraišu ezerpils.
10. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas tehniskais nodrošinājums.
– mikroautobuss PLYMOUTH VOYAGER (92.g.)
– mikroautobuss MERCEDES-BENZ (91.g.)
– automašīna AUDI 100 (92.g.)
– automašīna OPEL OMEGA CARAVAN (89.g.) (sliktā tehniskā stāvoklī)
– apvidus automašīna DAIHATSU TERIOS (99.g.)
– automašīna FORD – SIERA (89.g.) (sliktā tehniskā stāvoklī). Lieto Valmieras rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors.
– motorolleri 6 gab. Lieto Jūrmalas, Rīgas, Limbažu rajona, Talsu rajona, Saldus rajona, Ventspils rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori.

VADĪBAS DARBA PAMATPRINCIPI KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANĀ
• Katra paaudze atšķirīgi izprot pagātni un gūst no tās jaunas atziņas. Kultūras mantojums veidojies gadu simtos; jebkura mantojuma daļas iznīcināšana padara mūs nabadzīgākus. Latvijai saprātīgi jāizmanto savi resursi. Kultūras mantojums nav greznība, bet ekonomiska vērtība. Kultūras mantojuma saglabāšana veicina ekonomikas attīstību. Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma vistiešāk uztveramā daļa ar vislielāko potenci.
• Attīstībā svarīgāka par naudu ir laba ideja.
• Kultūras pieminekļu praktiskā saglabāšana nav iespējama bez naudas.
• Kultūras mantojumam jābūt definētam, objektiem jāatbilst noteiktiem atlases kritērijiem.
• Kultūras mantojuma saglabāšanas garants ir izmantošana.
• Kultūras mantojuma saglabāšanas darbam ir jābūt atklātam, informācijai – plaši pieejamai. Ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība – tās priekšnoteikums ir izpratne. Svarīgāko jautājumu apspriešanai jābūt publiskai.
• Kultūras pieminekļa jēdziens ietver sevī ne tikai atsevišķus objektus , bet arī telpu – kultūrvēsturisko vidi – ainavu.
• Kultūras piemineklis nav atdalāms no vēstures, kuras liecinieks tas ir, un no vides, kurā tas atrodas.
• Kultūras mantojums ir jānodod nākamajām paaudzēm autentiskā veidā.
• Kultūras pieminekļa pārveidošana vai pārvietošana pieļaujama, ja tas ir vienīgais pasākums, lai glābtu kultūras pieminekli, vai arī, ja pārveidojumu rezultātā nesamazinās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Katram laikmetam ir savas iezīmes un savi uzslāņojumi, kas arī ir vēstures liecinieki. Ja nepieciešami kultūras pieminekļu jauni pārveidojumi, bez kuriem objekta eksistence ir apdraudēta, vai nepieciešami jauni apjomi un detaļas, tad tām jāatbilst vēsturiskās kompozīcijas principiem, bet tām jābūt ar sava laikmeta iezīmēm.
• Restaurācijā nav pieļaujama viltota iespaida radīšana.
• Atdarinājumu vai kopiju izgatavošana nav kultūras pieminekļu aizsardzības pasākums, ja tas nekalpo kā eksperiments – vēsturisko un zinātnisko pieņēmumu noskaidrošanai.
• Kultūras mantojuma saglabāšanas darba svarīga sastāvdaļa ir izpēte un dokumentēšana.
• Viens no visietekmīgākajiem kultūras pieminekļa saglabāšanas instrumentiem ir saprātīga teritorijas plānošana, kuras rezultāts ir līdzsvarota attīstība.
• Kultūras pieminekļu aizsardzības darba pamatā – sadarbībā starp oficiālām institūcijām un kultūras pieminekļa īpašnieku, valdītāju un lietotāju – jābūt DIALOGAM! Juridisku sankciju (sodu) pieņemšana ir pēdējais solis.
• Valsts un pašvaldību institūciju noteiktajiem kultūras mantojuma saglabāšanas norādījumiem ir jābūt reāliem, izpildāmiem atbilstoši laikam un ekonomiskajai situācijai. Risinot detaļas, nedrīkst pazaudēt svarīgāko. Atšķirīgos ekonomiskos apstākļos prasības var būt dažādas, bet tām ir jābūt pamatotām.
• Liela loma kultūras mantojuma saglabāšanas darbā ir speciālistu profesionālajai sagatavošanai un izglītībai.

JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA
Latvijas Republikā valsts pārvaldi kultūras mantojuma (kultūras pieminekļu) aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru Kabinets un to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā. Inspekcija darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Konvenciju par Pasaules kultūras un dabas mantojumu un citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kuri skar kultūras mantojuma jomu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Nolikumu, kā arī Kultūras ministrijas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Inspekcijas normatīvajiem aktiem. Kultūras mantojuma saglabāšanas politika un pamatprincipi balstīti uz Eiropas Padomes un UNESCO konvencijām, deklarācijām un ieteikumiem.

INSPEKCIJAS STRUKTŪRAS SHĒMA

Inspekcijas vadības pakļautībā atrodas 8 struktūrdaļas: Administratīvā daļa, Ekspertīzes daļa, Arheoloģijas centrs, Arhitektūras un mākslas daļa, Kultūrvēsturiskās vides daļa, Arhitektūras muzejs, Pieminekļu dokumentācijas centrs, Kultūras mantojuma politikas daļa (izveidota 2002. gada decembrī).
Katrā rajonā un pilsētā (kopumā 32 administratīvās vienības) iecelts valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors, kas ir tieši pakļauts Inspekcijas vadībai.

INSPEKCIJAS DARBA PRIORITĀTES
ILGTERMIŅA
• Harmoniskas un kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošana.
• Kultūras mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm.
• Kultūras mantojuma kā tautsaimnieciska resursa izmantošana valsts ekonomiskajai attīstībai.
• Latvijas tēla veidošana ar kultūras mantojuma palīdzību.
• Kultūras mantojuma izmantošana demokrātiskas, pilsoniskas un izglītotas sabiedrības un valsts veidošanā.

ĪSTERMIŅA
• Svarīgākās nacionālās mantojuma daļas prioritāra apzināšana, pasākumu organizēšana, kas pasargā to no izpostīšanas.
• Īpašumtiesību sakārtošana – katram kultūras piemineklim savu atbildīgu saimnieku.
• Kultūras pieminekļu jauno saimnieku atbalsts ar tiesisko, finansiālo, mantojuma aizsardzības nozares vadīšanas mehānisma un regulējošu noteikumu palīdzību. Atbalsta sniegšana iedzīvotāju līdzdalībai, jo tā ir sabiedrība, kas aizsargā savu mantojumu.
• Arhitektūras kā mākslas nozares attīstības koncepcijas izstrāde un pamatprincipu ievērošana, lai mūsdienu arhitektūra nebojātu kultūras mantojumu, kā arī mantojuma aizsardzība netraucētu mūsdienu arhitektūras attīstību.
• Kultūras matojuma jomā valsts un pašvaldību līmenī panākt efektīgu pakalpojumu sniegšanu un sabiedrības uzticību.
• Kultūras mantojuma zinātniskās izpētes nodrošināšana.

GALVENIE UZDEVUMI
• Inspekcijai uzdotā darba izpilde saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un 1996. gada 25. jūnijā Latvijas Republikas Ministru Kabineta apstiprināto Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Nolikumu un ar kultūras mantojuma aizsardzību saistītiem citiem normatīvajiem aktiem.
• Aktualizēt un papildināt Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu. Organizēt kultūras pieminekļu pārbaudes braucienus.
• Pilnveidot Latvijas likumu un normatīvo aktu sistēmu kultūras mantojuma aizsardzības un attīstības jomā, sakārtojot mūsdienu arhitektūras un kultūras mantojuma attiecības.
• Turpināt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centra darbību. Turpināt informatīvu materiālu sagatavošanu un izdošanu, kā arī regulāru Internet mājas lapas papildināšanu.
• Pildīt 2002. gada Kultūras pieminekļu izpētes un glābšanas programmu (avārijas stāvoklī esošu kultūras pieminekļu glābšana).
• Realizēt Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu Kultūras pieminekļu glābšanai.
• Nodrošināt kultūras pieminekļu uzskaites un aizsardzības darba datorizāciju.
• Turpināt koncepcijas “Rīgas vēsturiskais centrs. Vīzija 2020” nākamās stadijas izstrādi. Veikt padziļinātus pētījumus un analīzi, ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumus.
• Sarīkot Baltijas jūras valstu starptautisko konferenci “Mūsdienu arhitektūra un dizains pilsētu vēsturiskajos centros” 2002. gada 4. – 6. decembrī.
• Sagatavot priekšlikumus, lai Latvija pievienotos starptautiskajām konvencijām kultūras mantojuma jomā.
• Nodrošināt zagto un zudušo kustāmo kultūras pieminekļu digitālo uzskaiti. Sakārtot mākslas un antikvāro priekšmetu aprites jautājumu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām.
• Nostiprināt sadarbību ar pašvaldībām kultūras mantojuma saglabāšanas darbā.
• Uzsākt kultūrvēsturisku detaļu krātuves izveidi.
• Turpināt darbu pie Latvijas valsts nozīmes kultūras pieminekļu krājuma – kataloga sagatavošanas.
• Pilnveidot restaurācijas speciālistu sertifikācijas un restaurācijas firmu licencēšanas kārtību.
• Turpināt darbu pie restaurācijas speciālistu apmācības standartu izstrādes.
• Pabeigt Latvijas – Zviedrijas sadarbības projektu Ungurmuižas, Rāmavas muižas un Sabiles sinagogas restaurācijā.
• Sarīkot Eiropas Kultūras mantojuma dienas Latvijā par tēmu “Industriālais mantojums Latvijā”.
• Sadarbībā ar pašvaldībām veicināt speciāla fonda veidošanu bezsaimnieka objektu glābšanai.
• Sadarbība ar starptautiskajām institūcijām un ārvalstīm :
Inspekcijas vadītāja J.Dambja darba vizītes ārvalstīs sakarā ar darbību Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejā, Baltijas Kultūras mantojuma komitejā, Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma pārraudzības grupā, Eiropas kultūras ceļu padomē, kā arī Eiropas kultūras mantojuma dienu koordinatoru sanāksmēs.
Sadarbība ar Eiropas Padomi un UNESCO projektā “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana un attīstība”.
Sadarbība ar Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas kultūras mantojuma pārvaldes institūcijām projektā “Koka pilsētas”.
Darbs Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma pārraudzības grupas ietvaros (Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija, Vācija, Polija, Lietuva, Igaunija un Latvija (pārstāv J.Dambis (VKPAI, vadītājs), A.Radiņš (Latvijas Vēstures muzeja direktors) un J.Asaris (VKPAI, vietnieks inspektoru darbā) un darba grupās.

INSPEKCIJAS DARBĪBU RAKSTUROJOŠIE GALVENIE DOKUMENTI
• Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts;
• Kultūras pieminekļu uzskaites dokumentācija – pases;
• Norādījumi par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu;
• Kultūras pieminekļu apsekošanas un pārbaudes akti;
• Administratīvo pārkāpumau protokoli;
• Atļaujas mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai no Latvijas;
• Jaunatklāto kultūras pieminekļu saraksts;
• Ar kultūras pieminekļu pārveidošanu saistītu projektu saskaņojumi un slēdzieni;
• Kultūras pieminekļu remontu, konservācijas un restaurācijas darbu atļaujas;
• Kultūras pieminekļu izpētes darbu atļaujas;
• Inspekcijas slēdzieni par kultūras pieminekļu un kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas pieļaujamību;
• Kultūras pieminekļu aizsardzības zonu dokumentācija;
• Kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas akti;
• Slēdzieni par kultūras pieminekļu tehnisko stāvokli;
• Kultūrvēsturisko objektu materiālu fondi;
• Inspekcijas darba plāni, atskaites;
• Kultūras pieminekļu saglabāšanas projekti;
• Rakstiskas konsultācijas;
• Informatīvi dokumenti.

INSPEKCIJAS VADĪBAS DARBS

Saņemtas 2223 vēstules, 704 iesniegumi. Nosūtītas 2159 vēstules.
Sagatavoti 1757 nekustamo, pārsvarā saimnieciskās darbības apdraudēto vai sliktā tehniskā stāvoklī esošo, kultūras pieminekļu pārbaudes akti.
Veiktas 39 kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu detalizētas pārbaudes un ekspertīzes par to aizsardzības un apsaimniekošanas atbilstību likumdošanas un normatīvo aktu prasībām.
Pārbaužu rezultātā sagatavoti 120 administratīvo pārkāpumu protokoli (pārsvarā Rīgā par ar Inspekciju nesaskaņotu ēku oriģinālo elementu un detaļu nomaiņu). Pārkāpējiem nosūtītas brīdinājuma vēstules (saskaņā ar APK 23.pantu brīdinājums ir pirmais administratīvā soda veida) vai lēmumi par administratīvo sodīšanu ar naudas sodu. Gadījumos, kad fiksēti nenozīmīgāki un ātrāk novēršami pārkāpumi, brīdinājums objektu īpašniekam tos novērst izteikts apsekošanas aktā.
Līdz pārkāpumu novēršanai un dokumentācijas sakārtošanai atbilstoši likumdošanas prasībām apturēti darbi objektos Rīgā, Brīvības ielā 120, Audēju ielā 4, Audēju ielā 8, K. Valdemāra ielā 11, Kungu ielā 3, Ģertrūdes ielā 19/21, 13. janvāra ielā 8, Vecpilsētas ielā 3 un Kazdangas ūdensdzirnavās (Liepājas raj.).
Inspekcija lūgusi ierosināt krimināllietu par Daugavpils cietokšņa aizsargbūvju nojaukšanu (no Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes saņemts paziņojums par lietas ierosināšanas atteikumu), sagatavota nepieciešamā dokumentācija krimināllietā par bronzas bareljefa zādzību no Ā. Alunāna kapa pieminekļa Jelgavā. Inspekcija lūgusi Valsts policijas palīdzību apturēt nelikumīgo būvniecību Rīgā, Brīvības ielā 120 (no Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes 21. policijas nodaļas saņemts atteikums ierosināt krimināllietu).
Lai izslēgtu novecojušas, grozītu vai precizētu atsevišķas normas tika veikti grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos nr.235 ‘’Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas ‘’Abavas ieleja’’ nolikums’’ ; Ministru kabineta 1997.gada 17.jūnija noteikumi nr.219 ‘’Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas ‘’Abavas ieleja’’ padomes nolikums’’; Ministru kabineta 1997.gada 18.jūnija rīkojums ‘’Par īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas ‘’Abavas ieleja’’ padomi’’.
Kultūras ministrijai apstiprināšanai iesniegts ‘’Abavas ielejas’’ padomes nolikums un sastāvs (17.04.2002.apstiprināti ar Kultūras ministra rīkojumu nr.53).
Latvijas Republikas valdība 2002.gada 2.aprīlī ir akceptējusi pievienošanos 1985.gada 3.oktobra Konvencijai Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai.
Latvijas Republikas valdība 2002.gada 24.septembrī ir akceptējusi Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu parakstīšanu.
Puses Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu parakstīja 2002.gada 7.oktobrī.
Saskaņā ar MK rīkojumu nr.349 (25.06.2002.) Par valsts nekustamās mantas Cēsīs, Pils laukumā 11, nodošanu Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumā – Cēsu pilsētas pašvaldībai bez atlīdzības tika nodota valsts nekustamā manta- valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības numurs 6206) Cēsu viduslaiku pilsdrupas ar trim priekšpiļu nocietinājumu mūriem – Cēsīs, Pils laukumā 11.
Sagatavoti priekšlikumi tiesību aktu pilnveidošanai kultūras pieminekļu aizsardzības jomā: likumprojekts ‘’Eiropas Konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai’’; likumprojekts ‘’Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību’’; Ministru kabineta noteikumu ‘’Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas Republikas un ievešana Latvijas Republikā’’ projekts; Ministru kabineta noteikumu ‘’Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošana’’ projekts; Ministru kabineta noteikumu ‘’Kultūras pieminekļu iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta’’ projekts; Ministru kabineta noteikumu “Kultūras pieminekļu iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta’’ projekts.
Noteiktas koordinātas un veikti apsekojumi 30 nogrimušiem kuģiem, veikta 100 arheoloģisko vietu aerofotofiksācija, sagatavoti 13 Latvijas rajonu arheoloģisko vietu apraksti, apsekoti 59 arheoloģijas pieminekļi, Apsekoti un sagatavota uzskaites dokumentācija par 45 tautas celtniecības objektiem , 72 vēstures objektiem, 116 industriālā mantojuma objektiem, 11 pilsētu vēsturiskajiem centriem, 51 muižu apbūves ansambļiem un parkiem. Apsekoti un sagatavota uzskaites dokumentācija par Rīgas mākslas pieminekļiem.
Sagatavoti 787 slēdzieni par kultūras pieminekļu un kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas pieļaujamību.
Izsniegtas 293 atļaujas konservācijas (izpētes, restaurācijas, remonta, rekonstrukcijas) darbu veikšanai kultūras pieminekļos.
Veikta mākslas priekšmetu ekspertīze un izsniegtas 1927 atļaujas mākslas priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm.
No īpaši šādiem mērķiem iedalītiem līdzekļiem finansēti kultūras pieminekļu pētniecības, glābšanas un restaurācijas darbi, kā arī ar pieminekļu aizsardzību saistīti pasākumi. Valsts finansējums kultūras pieminekļu izpētei, glābšanai un restaurācijai 2002. gadā – 539 230 Ls, tajā skaitā 310 030 Ls – Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programma, 150 000 Ls – KKF mērķfinansējums kultūras pieminekļu glābšanai, 40 000 Ls – Valsts mērķfinansējums, piešķirts no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem, 39 000 Ls – valsts budžeta mērķfinansējums Rīgas brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurācijai un uzturēšanai.

Organizēts kultūras pieminekļu popularizācijas darbs:
– Pabeigta koncepcijas „Vīzija 2002 – Rīgas vēsturiskā centra aizsardzība un attīstība” izstrāde
– Noorganizēta starptautiska konference „Mūsdienu arhitektūras un dizains pilsētu vēsturiskajos centros” Rīgā
– Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centra apmeklētājiem tiek piedāvāta visaptveroša informācija par Latvijas kultūras mantojuma nozari – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbību, valsts aizsardzībā esošajiem kultūras pieminekļiem, Latvijas dalību starptautiskajos projektos, jautājumiem, kas saistīti gan ar Rīgas vēsturiskā centra, gan Latvija mazpilsētu un lauku kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību.
– Ekspozīcija Informācijas centrā „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības. Vīzija 2020”
– Organizētas diskusijas par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību arhitektiem, uzņēmējiem un preses pārstāvjiem.
– Organizēta diskusija par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību ar Rīgas centrā esošo skolu jauniešiem.
– Organizēta Latvijas piedalīšanās Septītajā starptautiskajā fotokonkursā jauniešiem “Kultūras mantojums fotogrāfijās 2001-2002”. Latvijas nacionālas atlases uzvarētāji piedalījās starptautiskās izstādes atklāšanā un uzvarētāju apbalvošanā Strasbūrā 2002.gada decembrī
– Izstādes ““Latvijas kultūras mantojums fotogrāfijās” un “7. starptautiskais fotokonkurss jauniešiem “Kultūras mantojums fotogrāfijās 2001-2002””.
– Eiropas Kultūras mantojuma dienas Latvijā laikā no 2002. gada 14. – 15. septembrim. Atklāšana – Baltezera sūkņu stacijā
– Koncerts jauniešiem “Industriālā nakts Sapņu fabrikā” Rīgā, 2002.gada 14.septembrī..
– Bērnu zīmējuma konkurss un izstāde “Uzzīmē interesantāko tehnikas vēstures pieminekli!”.
– Radošā nometne Rāmavas muižā 15 bērnu zīmējuma konkursa labāko zīmējumu autoriem.
– Bērnu ekskursija, apmeklējot tehnikas vēstures pieminekļus Kurzemē.
– Izdots buklets ‘Industriālā mantojuma ceļvedis”.
– Pabeigts Zviedrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (Svenska Riksantikvarieämbetet) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sadarbības projekts „Latvijas vēsturisku ēku restaurācija. Ungurmuiža-Rāmavas muiža – Sabiles sinagoga”.
– Latvija piedalās Eiropas Padomes projektā Eiropas kultūras mantojuma informācijas tīkla izveidē (HEREIN).
– Latvijas dalība Baltijas jūras valstu Kultūras mantojuma darba grupas (Cultural Heritage Working Group in the Baltic States) sanāksmēs.
– Latvijas dalība Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejā.
– Inspekcijas speciālistu dalība vietējās un starptautiskās ar kultūras mantojumu saistītas konferencēs, populārzinātnisku un zinātnisku publikāciju gatavošana.

PĀRSKATA GADĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀKĀS IZMAIŅAS
Lai uzlabotu ar likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai uzdoto pienākumu izpildi, veidotu ilglaicīgu, Eiropas vadošo valstu nostādnēm atbilstošu kultūras mantojuma politiku, definētu prioritātes, apzinātu jaunās tendences un prognozētu situāciju kultūras mantojuma jomā, veiktas izmaiņas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrā un 2002. gada decembrī izveidota Kultūras mantojuma politikas daļa.

Atklājoties krīzei plānošanā, pastiprināta cīņa pret nelikumībām un Rīgas vēsturiskā centra nepārdomātu pārveidošanu. Iezīmējas agresīva pretdarbība.

Izstrādāta detalizēta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcija „Vīzija 2002/2020” – starptautiski augstu novērtēts konceptuāls dokuments turpmākai kultūras mantojuma saglabāšanas politikai.

Lai nodrošinātu Inspekcijas kompetencē esošo uzdevumu operatīvu izpildi un pilnveidotu Inspekcijas darba koordināciju un kontroli, Administratīvajā daļā mainīti amata pienākumi un pārstrādāts ierēdņa amata apraksts.

Pārstrādāts Inspekcijas iekšējā audita nolikums un noteikta Inspekcijas audita neatkarība, koriģēts Inspekcijas iekšējā audita stratēģiskais plāns līdz 2005.gadam.

Sakarā ar Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Arhīvu inspekcijas veikto pārbaudi, sakārtoti un aprakstīti personālsastāva dokumenti par 1998.-2001.g., uzsākts pastāvīgi glabājamo dokumentu sakārtošanas un aprakstīšanas darbs par 1989-1998.g., notikušas konsultācijas ar Latvijas Valsts arhīva darbiniekiem par dokumentu sakārtošanas un aprakstīšanas kārtību.

Izstrādāta jauna Pieminekļu dokumentācijas centra Dokumentu fonda lietu uzskaites un šifrēšanas sistēmas shēma. Uzsākta jaunās lietu uzskaites un šifrēšanas sistēmas ieviešana un Dokumentu fonda reorganizācijas darbs.

Inspekcijas vadītājs J.Dambis

INSPEKCIJAS 2002.GADA DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS
ADMINISTRATĪVĀ DAĻA
Nodrošināta iestādes darbība, dokumentu aprite, uzskaite un kontrole, biroja tehnikas darbība. Ar transportu nodrošinātas kultūras pieminekļu apsekošanas ekspedīcijas. Organizētas Inspekcijas sanāksmes. Turpināts piedalīties tiesas sēdēs Rīgas apgabaltiesā un Rīgas centra rajona tiesā aizstāvot valsts intereses jautājumā par Vārnu māju Kalēju sētu.
Pārbaudītas atskaites par 2001. gada kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas izpildi. Kontrolēta 2002. gada finansēšanas līgumu izpilde.
Organizēta Inspekcijas sadarbība ar ārvalstu un starptautiskajām kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijām. Rīkoti starptautiski semināri un kursi.
Inspekcijas informācijas centrā iekārtotas izstādes, rīkoti semināri un diskusijas par aktualitātēm kultūras mantojuma jomā.
Pārstrādāti Inspekcijas ierēdņu un darbinieku amatu apraksti. Veikta ar Valsts civildienesta likumu noteiktā ikgadējā ierēdņu darba novērtēšana. Novērtēšanas rezultāti tika izmantoti par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa atbilstību ieņemamajam amatam, pārcelšanu amatā, ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpes piešķiršanai.

ARHITEKTŪRAS UN MĀKSLAS DAĻA
Turpināts darbs pie pieminekļu saraksta – sistematizēta kartotēka, noformētas pieminekļu reģistrācijas kartiņas.
Organizētas ekspedīcijas Ventspils, Kuldīgas, Valmieras, Liepājas, Cēsu rajonos. Apsekoti vairāk nekā 500 arhitektūras objekti. Veikta ar mākslas pieminekļiem saistīto objektu apsekošana, rīkoti ekspedīcijas braucieni uz Krāslavas un Gulbenes rajoniem. Iegūtā informācija – fotoattēli, skices un apraksti pēc to apstrādes nodoti Pieminekļu Dokumentācijas centrā.
Uzsākts Rīgas pilsētas mākslas pieminekļu uzskaites darbs. Aktualizēts zudušo mākslas pieminekļu un objektu sarakts.
Veiktas ekspertīzes, nodrošināta pieminekļu apsekošana, risinot aktuālas aizsardzības problēmas, sniegtas konsultācijas, izziņas un izraksti valsts iestādēm, juridiskām un aptuveni 200 privātpersonām sakarā ar pieminekļu aizsardzības jautājumiem. Izskatīti būvprojekti un būvniecības priekšlikumi.
Nolasīti referāti un ziņojumi vairākās konferencēs un semināros. Sekmīgi turpināts darbs arhitektūras un mākslas kultūras pieminekļu popularizācijas jomā.

ARHEOLOĢIJAS CENTRS
Sagatavotas 37 arheoloģisko izpētes darbu atļaujas. Saņemti un recenzēti 29 arheoloģisko izpētes darbu pārskati. Sagatavotas, noformētas un iesniegtas apstiprināšanai 13 arheoloģisko pieminekļu teritorijas.
Apsekoti 135 objekti (to skaitā 19 no gaisa) Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Kuldīgas, Liepājas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Talsu, Tukuma, Valkas un Ventspils rajonos.
Sagatavots valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta izmaiņu projekts arheoloģijas objektiem.
Veikta arheoloģijas mantojuma arhīva uzturēšana, papildināšana un kārtošana, jaunienākošo arhīva materiālu noformēšana, inventarizēšana, ievietošana arhīva glabāšanas sistēmā, pamatfonda materiālu noformēšana un inventarizēšana. Inventarizētas 129 pamatfonda, 308 palīgfonda un 372 fotonegatīvu vienības. Arheoloģijas mantojuma arhīvu apmeklējuši 168 interesenti, izsniegtas 2344 lietas.
Notikušas 4 Arheoloģijas mantojuma ekspertu padomes sēdes, kurās izskatīti jautājumi par Vaļņu ielas apbūves projektu, Rīgas pilī atsegtās 18.gs. krāsns nojaukšanu, pieņemti Inspekcijas darbinieku arheoloģiskās izpētes darbu pārskati.
2002.gadā arheoloģiskās apzināšanas darbi veikti Daugavpils raj. Dvietes senlejā, veikti arheoloģiskie aizsardzības izrakumi Smoņu senkapos (Gulbenes raj.), un Madonas senkapos (Madonas pilsēta). Sagatavoti un iesniegt pārskati par pētījumiem Pelīcēnu viduslaiku kapsētā 2001.gadā, Madonas senkapos 2002.gadā un par Dvietes senlejas apzināšanu 2002.gadā. Iesākts darbs pie pārskatiem par Piedāgu apmetnes un Smoņu senkapu izpētes darbiem.
Popularizēts Latvijas arheoloģijas mantojums ar publikāciju, referātu un lekciju palīdzību Latvijā un ārvalstīs.

EKSPERTĪZES DAĻA
Izvērtēti kultūras pieminekļu pārveidošanas projekti (ierosinājumi, darbu apraksti, programmas un projekti), izstrādāti 192 objektu pārveidošanas nepieciešamības vai pieļaujamības ekspertīzes slēdzieni. Izstrādāti 194 priekšlikumi kultūras pieminekļu remontu, konservācijas un restaurācijas darbu atļauju sagatavošanai un izsniegšanai.
Izsniegtas 1927 atļaujas mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai no Latvijas.
Veiktas kultūras pieminekļu ekspluatācijas un tajos veicamo darbu noteikumu izpildes pārbaudes, izbraucot uz objektu.
Sniegtas konsultācijas rajonu (pilsētu) valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoriem un kultūras pieminekļu īpašniekiem (lietotājiem), izbraucot uz objektu.
Sniegtas rakstiskas un mutiskas konsultācijas kultūras pieminekļu īpašniekiem (lietotājiem), valsts iestādēm un citām Inspekcijas struktūrvienībām.

PIEMINEKĻU DOKUMENTĀCIJAS CENTRS

Izstrādāta un uzsākta jauna Pieminekļu dokumentācijas centra Dokumentu fonda lietu uzskaites un šifrēšanas sistēma. Noformētas kultūras pieminekļu lietas par Daugavpils, Gulbenes un Jēkabpils rajoniem un pilsētām – Daugavpils, Gulbenes, Jēkabpils.
Reorganizēts Dokumentu fonda darbs, veidojot jaunu Dokumentu fonda krājumu – Pieminekļu izpētes darbu fondu. No lietu materiāla atdalīti 10 Latvijas rajonu – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils rajonu – pieminekļu izpētes materiāli. Uzsākts bibliogrāfiskā apraksta veidošanas darbs.
Pieņemti, pārbaudīti un inventarizēti dažāda rakstura zinātniski – pētnieciskie un dokumentārie materiāli – 2265 vienības, kopā ar Arheoloģijas centru – 2702 vienības. Rīgas pilsētas materiālos sakārtotas un noformētas lietas par objektiem, kuri saistāmi ar sekojošām ielām – Kalnciema, Minsterejas, Monētu, Mūku, Muzeja, Palasta, Pasta, Peitavas, Peldu, L. Pils, M. Pils, Smilšu ielām un Pils laukumu. Sakārtotas lietas par atsevišķiem objektiem – Rīgas pili, Biržas, Dannenšterna namiem, Strazdu, Hartmaņa, Juglas, Švarca, Ēbeļa muižām, Brīvības pieminekli, Barklaja de Tolli pieminekli, Rozentāla pieminekli, Pētera I pieminekli, Uzvaras kolonnu un Vernisāžas parku. Rīgas pilsētas lietu materiālos noformētas un ievietotas glabāšanas sistēmā 497 vienības.
Elektroniskie lietu saturu rādītāji un uzskaites kartotēkas izveidotas par 2 Latvijas rajoniem – Cēsu un Daugavpils rajoniem – un Daugavpils pilsētu. Elektroniski apkopoti un sakārtoti materiāli par 13 Rīgas pilsētas baznīcām. No jauna izveidotas un noformētas 135 lietas, ar jauniem materiāliem papildināta 197 lieta.
Reģistrētas un inventarizētas 746 grāmatas un fondi papildināti ar 11 jaunām iepirktām grāmatām. Sagatavotas un nodotas restaurācijai – iesiešanai 61 vienība.
Sakārtoti, sašķiroti un sistematizēti KM fonda uzmērījumi par 58 Rīgas pilsētas objektiem, inventarizētas 694 uzmērījumu lapas.
Ievietoti negatīvu glabāšanas sistēmā 1797 negatīvi, kopā ar Arheoloģijas centru – 2169.
Negatīvu atspoguļojošā kartotēka papildināta ar 1171 kartītēm, reģistrētas, iešifrētas un ievietotas sistēmā 2534 kartīte. Pabeigts darbs pie Restaurācijas institūta fotogrammetrijas negatīvu atspoguļojošās kartotēkas sakārtošanas un ievietošanas NAK glabāšanas sistēmā. Lasītavas pakalpojumus izmantojuši 918 interesenti, kuriem izsniegta 6138 lieta, sniegtas konsultācijas un veikts darbs ar fotonegatīvu kartotēku.

KULTŪRVĒSTURISKĀS VIDES DAĻA
Apsekoti 390 objekti. Apkopoti un sistematizēti izpētes materiāli.
Sadarbībā ar Inspekcijas struktūrvienībām izstrādāti standartveida norādījumi šādās kultūras pieminekļu tipoloģiskajās grupās: pilsētbūvniecība, parki, vēsture, t.sk. rūpniecības attīstība, tautas celtniecība. Izstrādāti individuālie norādījumi par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu.
Izskatīti 320 saskaņošanai iesniegti plānojumi un projekti, sagatavoti 28 izvērsti slēdzieni.
Sagatavotas 384 vēstules un to projekti Sniegtas 330 mutiskas konsultācijas kultūrvēsturiskās vides jautājumos, t.sk. izbraucot uz vietas.
Pārskatīti materiāli par saraksta projektā iekļautiem objektiem saistībā ar 2002. gada pārbaudes braucieniem.
Veidota un papildināta kartototēka par tautas celtniecības objektiem, vēstures pieminekļu digitālās uzskaites datu bāzes daļa – kapsētu un apbedījumu vietu reģistrs, industriālā mantojuma digitālā datu bāze ar bibliogrāfiju un informāciju par objektiem, kartotēkas par pilsētbūvneicības pieminekļiem, kartotēkas par muižu apbūvi un parkiem.
Pieminekļu dokumentācijas centrā iesniegti fotonegatīvi, kultūras pieminekļu apraksti, fotogrāfijas un bibliogrāfiskais materiāls.
Noteiktas teritorijas un to robežas 10 kultūras pieminekļiem.
Popularizēts Latvijas kultūras mantojums ar publikāciju, referātu un lekciju palīdzību.

LATVIJAS ARHITEKTŪRAS MUZEJS
Muzeja fondos aprakstīti un sistematizēti arhitekta A.Krastiņa u.c. dāvinātie materiāli.
Organizētas izstādes: “”Jāna Dripes arhitektūras fotogrāfijas”” (janvāris – marts), “”Latvijas arhitekts par excellence. Osvalds Tīlmanis”” (maijs – septembris); “”Industriālais kultūras mantojums”” ( septembris-novembris), “”Netērējiet laiku vācot sīkus akmentiņus. Arnolds Krastiņš – 100”” (novembris- decembris).
Veikti muzeja krājumu saglabāšanas darbi, darbu noformēšana un fotofiksācija.
Apkopoti dati arhitektu biogrāfiskajam rādītājam (215 vienības).
Muzejs ir Latvijas muzeju asociācijas un ICAM (International Confederation of Architectural Museums) biedrs. Muzeja speciālisti ir piedalījušies starptautiskās konferencēs.
Pārskata gadā muzeju apmeklējuši 5700 interesenti un rīkotas ekskursijas. Muzeja apmeklējums – par brīvu.
Popularizēts Latvijas kultūras mantojums ar publikāciju, referātu un lekciju palīdzību.

RAJONU UN PILSĒTU GALVENIE VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKTORI
Sagatavoti 1757 nekustamo, pārsvarā saimnieciskās darbības apdraudēto vai sliktā tehniskā stāvoklī esošo, kultūras pieminekļu pārbaudes akti. Veiktas 39 kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu detalizētas pārbaudes un ekspertīzes par to aizsardzības un apsaimniekošanas atbilstību likumdošanas un normatīvo aktu prasībām.
Pārbaužu rezultātā sagatavoti 120 administratīvo pārkāpumu protokoli. Pārkāpējiem nosūtītas brīdinājuma vēstules vai lēmumi par administratīvo sodīšanu ar naudas sodu. 276 gadījumos, kad fiksēti nenozīmīgāki un ātrāk novēršami pārkāpumi, brīdinājums objektu īpašniekiem tos novērst izteikts apsekošanas aktos.
Jauniem kultūras pieminekļu īpašniekiem nosūtīti 582 paziņojumi par to īpašumā esošajiem pieminekļiem un 941 informatīva rakstura vēstule.
Līdz pārkāpumu novēršanai un dokumentācijas sakārtošanai atbilstoši likumdošanas prasībām uz laiku apturēti darbi objektos Rīgā, Audēju ielā 4, Audēju ielā 8, Brīvības ielā 120, Ģertrūdes ielā 19/21, Kungu ielā 3, 13.janvāra ielā 8 un Kazdangas ūdensdzirnavās (Liepājas raj.).
Sagatavoti lūgumi ierosināt krimināllietas par atsevišķu Daugavpils cietokšņa aizsargbūvju nojaukšanu, nelikumīgo būvniecību Rīgā, Brīvības ielā 120 (abos gadījumos diemžēl saņemti atteikumi lietas ierosināt), un Vecpilsētas ielā 3, kā arī nepieciešamā dokumentācija krimināllietā par bronzas bareljefa zādzību no Ā. Alunāna kapa pieminekļa Jelgavā.
Sagatavoti un nosūtīti 110 nostiprinājuma lūgumi Balvu un Liepājas rajonu, kā arī Jūrmalas kultūras pieminekļu kā apgrūtinājumu ierakstīšanai Zemesgrāmatās.
Eiropas kultūras mantojuma dienu “Industriālais mantojums Latvijā” reģionālo pasākumu sagatavošana un organizēšana.
Semināros, konferencēs un skolās nolasītas 89 lekcijas par kultūras mantojuma aizsardzības teoriju un aktualitātēm. Periodikā publicēti 75 kultūras mantojumu popularizējoši raksti, vadītas 280 ekskursijas.
Notikuši pieci vienas dienas inspektoru kvalifikācijas celšanas semināri – sanāksmes.

PASĀKUMI, KAS VEIKTI PAKALPOJUMU KVALITĀTES UZLABOŠANAI
Veikta Inspekcijas iekšējā struktūras analīze un veiktas izmaiņas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrā un izveidota Kultūras mantojuma politikas daļa.

Izvērtētas un precizētas amatu aprakstos noteiktās funkcijas, kā arī noteikti kritēriji, pēc kuriem vērtēt darbinieku darba kvalitāti un noslogotību.

Lai sekmētu Inspekcijas funkciju efektīvāku īstenošanu, veikta Inspekcijas ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšana.

Lai pieņemtu objektīvu lēmumu, nozīmīgākajos kultūras pieminekļu pārveidošanas gadījumos rīkotas profesionāļu diskusijas, iesaistot arī sabiedriskās organizācijas.

Pilnveidota kultūras pieminekļu pārveidošanas projektu izskatīšanas un saskaņošanas, kā arī kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas remonta un restaurācijas darbu atļauju izsniegšanas kārtība.

PASĀKUMI, KAS VEIKTI IEKŠĒJĀ AUDITA IETEIKUMU REALIZĀCIJAI
Pārstrādāts Inspekcijas iekšējā audita nolikums un noteikta Inspekcijas audita neatkarība. Koriģēts Inspekcijas iekšējā audita stratēģiskais plāns līdz 2005.gadam.
2002.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā veikti trīs auditi: “Darbinieku kvalifikācijas celšana, apmācība un attīstība”; “Likumdošanas un normatīvo aktu projekta izstrāde un ekspertīze” un “Iepirkuma valsts vajadzībām procedūras kontrole”.
Realizēti audita ieteikumi un nodrošināta darbinieku kvalifikācijas celšana un apmācība Valsts Administrācijas skolā – 2002.gadā mācības apmeklējusi 16 Inspekcijas ierēdņi. Rīkotas profesionālas diskusijas, semināri un konferences, kā arī konsultācijas snieguši Eiropas Padomes, UNESCO un ārvalstu eksperti.
Noteikta vienota kārtība Inspekcijas krājuma “Likumi un normatīvie akti kultūras pieminekļu aizsardzībā” aktualizēšanā. Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas un ievešanas kārtību un nodots izskatīšanai Kultūras ministrijā un Ministru kabinetā pieņemšanai.

INSPEKCIJAS ATTIECĪBAS AR SABIEDRĪBU

Nodrošināta regulāra operatīva informācijas sniegšana masu saziņas līdzekļiem, rīkotas preses konferences un diskusijas par aktuālākajiem kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumiem. Popularizēts Latvijas kultūras mantojums ar izstāžu, publikāciju, referātu un lekciju palīdzību.

Kultūras mantojuma popularizēšana:
– Pabeigta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcijas „Vīzija 2002/2020” izstrāde.
– Noorganizēta starptautiska konference „Mūsdienu arhitektūras un dizains pilsētu vēsturiskajos centros” Rīgā.
– Informācijas centrā iekārtota ekspozīcija – Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana un attīstība. Vīzija 2020
– Organizētas diskusijas par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību arhitektiem, uzņēmējiem un preses pārstāvjiem.
– Organizēta diskusija par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību ar Rīgas centrā esošo skolu jauniešiem.
– Organizēta Latvijas piedalīšanās 7.starptautiskajā fotokonkursā jauniešiem “Kultūras mantojums fotogrāfijās 2001-2002”. Latvijas nacionālas atlases uzvarētāji piedalījās starptautiskās izstādes atklāšanā un uzvarētāju apbalvošanā Strasbūrā 2002.gada decembrī.
– Izstādes “Latvijas kultūras mantojums fotogrāfijās” un “7. starptautiskais fotokonkurss jauniešiem “Kultūras mantojums fotogrāfijās 2001-2002”. Ar piedalīšanos starptautiska mēroga konkursā popularizēts Latvijas kultūras mantojuma tēls pasaulē.
– Eiropas Kultūras mantojuma dienas Latvijā laikā no 2002. gada 14. – 15. septembrim. Atklāšana – Baltezera sūkņu stacijā
– Koncerts jauniešiem “Industriālā nakts Sapņu fabrikā” Rīgā, 2002.gada 14.septembrī.
– Bērnu zīmējuma konkurss un izstāde “Uzzīmē interesantāko tehnikas vēstures pieminekli!”.
– Radošā nometne Rāmavas muižā bērnu zīmējumu konkursa 15 labāko zīmējumu autoriem .
– Bērnu ekskursija, apmeklējot tehnikas vēstures pieminekļus Kurzemē
– Izdots buklets ‘Industriālā mantojuma ceļvedis”
– Pabeigts Zviedrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (Svenska Riksantikvarieämbetet) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sadarbības projekts „Latvijas vēsturisku ēku restaurācija. Ungurmuiža – Rāmavas muiža – Sabiles sinagoga”
– Latvijas dalība Eiropas Padomes projektā Eiropas kultūras mantojuma informācijas tīkla izveide (European Information Network on Cultural Heritage Policies) (HEREIN).
– Latvijas dalība Baltijas jūras valstu Kultūras mantojuma darba grupas (Cultural Heritage Working Group in the Baltic States) sanāksmēs.
– Latvijas dalība Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejā.
– Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centra apmeklētājiem tiek piedāvāta visaptveroša informācija par Latvijas kultūras mantojumu – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbību, valsts aizsardzībā esošajiem kultūras pieminekļiem, Latvijas dalību starptautiskajos projektos, jautājumiem, kas saistīti gan ar Rīgas vēsturiskā centra, gan Latvija mazpilsētu un lauku kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību.
– Inspekcijas speciālistu dalība vietējās un starptautiskās ar kultūras mantojumu saistītas konferencēs, populārzinātnisku un zinātnisku publikāciju gatavošana.

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA PAR KULTŪRAS MANTOJUMA AIZSARDZĪBU, PĀRVALDI UN IZMANTOŠANU EIROPAS PADOMES PROJEKTA HEREIN IETVAROS

HEREIN (The European Heritage Network) ir Eiropas Padomes projekts par informācijas sistēmas izveidošanu ar nacionālo kultūras mantojuma politiku ziņojumu datu bāzi. Sistēma darbojas kā Eiropas arhitektūras un arheoloģijas aizsardzības konvenciju īstenošanas un pārraudzības instruments dalībvalstīm, kā arī informācijas izplatīšanas veids par kultūras mantojuma aizsardzību, pārvaldi, izmantošanu, finansēšanu. Datu bāze paredzēta gan jomas speciālistu pieredzes apmaiņai, gan arī plašākas sabiedrības informēšanai par kultūras mantojuma aizsardzības politiku atsevišķās valstīs, kā arī starptautiskā kontekstā.
Projektā iekļautas 25 valstis, tai skaitā Latvija. Sistēmu paredzēts papildināt ar jaunu dalībvalstu pievienošanos, kamēr visas Eiropas Padomē pārstāvētās valstis tiks iekļautas.
Datu bāze sniedz informāciju gan pārvaldes iestādēm par citu valstu pieredzi kultūras mantojuma jomā, gan arī jomas speciālistiem palīdz rast informāciju vai kontaktus citās valstīs un
piedāvā plašu informāciju par kultūras mantojuma aizsardzību, finansēšanu, apmācības sistēmu, informācijas izplatīšanu, kā arī daudzas citas tēmas. Svarīga portāla daļa ir daudzvalodu vārdnīca (tezaurs), kas ietver ar kultūras mantojumu saistītu terminu tulkojumu dažādās valodās.
Resurss: www.european-heritage.net

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
PROJEKTI

“Latvijas – Zviedrijas sadarbības projekta mantojuma saglabāšanai: Ungurmuiža-Rāmavas muiža-Sabiles sinagoga” starp Zviedrijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (Svenska Riksantikvarieämbetet) un Inspekciju noslēgums (22.03.2002).

Eiropas kultūras mantojuma dienas, tēma „Industriālais mantojums Latvijā” (14 – 15. 09.2002);

Dalība Eiropas Padomes projektā Eiropas kultūras mantojuma informācijas tīkla izveide (European Information Network on Cultural Heritage Policies) (HEREIN).

INSPEKCIJAS ORGANIZĒTI STARPTAUTISKI PASĀKUMI

Latvijas – Zviedrijas sadarbības projekta mantojuma saglabāšanai ietvaros seminārs Sabilē par kaļķa apmetumu un krāsošanas tehnikām, zviedru instruktoru vadībā (6.-8.05.2002);
Starptautiska konference Rīgā „Mūsdienu arhitektūra un dizains pilsētu vēsturiskajos centros“ (5.-7.12.2002);
Eiropas Padomes organizētā Starptautiskā fotokonkursa „Kultūras mantojums fotogrāfijās” Latvijas nacionālā atlase un Latvijas laureātu dalība starptautiskajā izstādē un pasākuma noslēguma ceremonijā Eiropas Padomē Strasbūrā (25.-26.11.2002).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Inspekcijas vadītāja J.Dambja vizītes ārvalstīs, piedaloties Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejas darbā;
Inspekcijas vadītāja J.Dambja vizīte Baltijas jūras valstu Kultūras mantojuma darba grupas Sustainable Historic Towns sanāksmē Stokholmā (21.01.2002);
Inspekcijas vadītāja J.Dambja vizīte Baltijas jūras valstu Kultūras mantojuma darba grupas Sustainable Historic Towns sanāksmē Oslo (26. – 27.05.2002);
Latvijas pārstāvju piedalīšanās Baltijas jūras valstu Kultūras mantojuma darba grupas (Cultural Heritage Working Group in the Baltic States) sanāksmēs;
Inspekcijas vadītāja dalība UNESCO Pasaules Mantojuma centra organizētajā starptautiskā kongresā par pasaules kultūras mantojumu, Venēcija (14.-15.11.2002);
Inspekcijas pārstāvju dalība Latvijas darba grupā UNESCO pilotprojekta Baltijas kultūras tūrisma politikas dokumenta izstrādē, sadarbojoties ar Igaunijas un Lietuvas darba grupām;
Zviedrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu un ekspertu vizītes “Latvijas – Zviedrijas sadarbības projekta mantojuma saglabāšanai: Ungurmuiža-Rāmavas muiža-Sabiles sinagoga” ietvaros;
Latvijas pārstāvju piedalīšanās Eiropas Padomes projekta European Information Network on Cultural Heritage Policies (HEREIN) semināros un sanāksmēs;
Inspekcijas speciālistu piedalīšanās starptautiskās konferencēs un semināros.

FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS
VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS (LATOS)
Nr.
p.k. Gada sākumā Gada beigās
1. Aktīvi: 1821330 1822944
1.1. ilgtermiņa ieguldījumi 1723496 1742757
1.2. apgrozāmie līdzekļi 97834 80187
2. Pasīvi: 1821330 1822944
2.1. pašu kapitāls 1694988 1786769
2.2. kreditori 126342 36175

VALSTS PAMATBUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS (LATOS)
Nr.
p.k. Iepriekšējā gadā (faktiskā izpilde) Pārskata gadā
apstiprināts likumā faktiskā izpilde
1. Ieņēmumi (kopā): 567328 707815 685434
1.1. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 517860 637415 637415
1.2. dotācija īpašiem mērķiem
1.3. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 49468 70400 48019
1.4. ārvalstu finanšu palīdzība
2. Izdevumi (kopā): 538026 708034 646825
2.1. uzturēšanas izdevumi (kopā): 498826 708034 596327
2.1.1. atalgojumi 157197 189521 187329
2.1.2. komandējumi 2391 3500 2829
2.1.3. subsīdijas un dotācijas 235196 317730 280701
2.1.4. pārējie uzturēšanas izdevumi 104042 158083 1254680
2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem (kopā): 39200 39200 50498
2.2.1. kapitālās iegādes
2.2.2. kapitālais remonts 39200 39200 50498
2.2.3. investīcijas
3. Nodarbinātība:
3.1. faktiskais nodarbināto skaits 117 117 117
3.2. vidējā darba alga 110 135 133

MAKSAS PAKALPOJUMI UN TO IZCENOJUMI, CITI PAŠU IEŅĒMUMI (LATOS)
Nr.
p.k. Maksas pakalpojumi un
citi pašu ieņēmumi* Izcenojums Faktiskie ieņēmumi
1. Noma 4.22 25672
2. Komunālie pakalpojumi 1.48 9379
3. Mākslas priekšmetu eksp. 4.50 12614
4. Kopēšana 0.34 354
Kopā – 48019

VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS SAŅEMTO ZIEDOJUMU UN DĀVINĀJUMU IZLIETOJUMS

Lati
1. Saņemts (kopā):
208371
Lielākie ziedotāji: 208371
Latvijas uzņēmējsabiedrības un privātpersonas:
Ārvalstu uzņēmējsabiedrības un privātpersonas: 202408

2. Izlietots(kopā): 155441
Finansētie pasākumi (kopā) 152327
Algu izmaksas 1800
Komandējumi 844
Pamatlīdzekļu iegāde
Kapitālais remonts

PĀRSKATS PAR 2002.GADA KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTES, GLĀBŠANAS UN RESTAURĀCIJAS PROGRAMMAS IZPILDI
Programma izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 24. pantu, kultūras pieminekļu īpašnieku un valdītāju iesniegumiem, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas slēdzieniem.

2002. gada kultūras pieminekļu izpētes glābšanas un restaurācijas programmai tika piešķirti valsts budžeta līdzekļi Ls 317730.- apmērā, tajā skaitā Ls 20 000.- Salaspils koncentrācijas nometnes vietas memoriāla uzturēšanai.
Valsts budžeta mērķfinansējums Rīgas Brāļu kapu un Brīvības kultūras pieminekļa restaurācijai un uzturēšanai – Ls 39 000.-.

Valsts budžeta finansējums izlietots:
1. Kultūras mantojuma izpētei, fiksācijai un aizsardzības zonu noteikšanai –Ls 19282.61
2. Rīgas vēsturiskā centra kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības projekta izstrādei –Ls 26940.96
3. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības popularizēšanai – Ls 26879.69.
4. Kultūras pieminekļu ekspertu padomju darbības nodrošināšanai un tehniskajām ekspertīzēm –Ls 1118.42.
5. Kultūras pieminekļu uzskaites, izpētes un aizsardzības darba tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanai – Ls 27762.15.
6. Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas izpildes kontrolei, objektu apsekošanai, finansu un izpildīto darbu auditam – Ls 3000.
7. Kultūras pieminekļu avārijas stāvokļa novēršanas un restaurācijas darbiem – Ls 212746.17 šādos objektos:
Rīgas Brāļu kapos un Brīvības piemineklī
Rīgas raj. Salaspils Koncentrācijas nometnes vietas memoriālā
Aizkraukles raj. Kokneses pilsdrupās
Alūksnes parka paviljonā
Alūksnes Palmu mājā
Alūksnes Jaunajā pilī
Alūksnes luterāņu baznīcā
Alūksnes raj. Gaujienas mācītājmājā
Alūksnes raj. Gaujienas Jaunājā pilī
Alūksnes raj. Zvārtavas pilī
Bauskas pilsdrupās
Bauskas raj. Iecavas luterāņu baznīcā
Bauskas raj. Kaucmindes pilī
Bauskas raj. Rundāles pilī
Bauskas raj. Svitenes pilī
Bauskas raj. Svitenes muižas kapličā
Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
Cēsu pilsdrupās
Ēkā Cēsīs, Priežu ielā 5/7
Cēsu raj. Lielstraupes luterāņu baznīcā
Cēsu raj. Ungurmuižā
Cēsu raj. Āraišu ezerpilī
Cēsu raj. E. Veidenbauma muzejā “Kalāči”
Daugavpils Vienības namā
Daugavpils raj. Līksnas katoļu baznīcas ērģeļu restaurācijā
Daugavpils raj. Raiņa mājās Berķenelē
Daugavpils raj. Subates luterāņu baznīcas ērģeļu restaurācijā
Dobeles pilsdrupās
Dobeles raj. Mežmuižas luterāņu baznīcā
Gulbenes raj. “Vecdziesnieku” zemnieku sētā
Gulbenes raj. Velēnas luterāņu baznīcā
Gulbenes raj. Vecgulbenes muižas Baltajā pilī
Gulbenes raj. Stāmerienas pilī
Gulbenes raj. Smoņu senkapos
Jēkabpils raj. Krustpils pilī
Jelgavas raj. Bērvircavas muižā
Jūrmalā, Majoru muižā
Jūrmalā, Dubultu luterāņu baznīcā
Krāslavas pilī
Krāslavas raj. Indricas katoļu baznīcā
Kuldīgas raj. Padures muižas kungu mājā
Kuldīgas raj. Padures muižas “Ūšu” kalpu mājā
Liepājas Sv. Annas luterāņu baznīcā
Liepājas raj. Aizputes pilī
Liepājas raj. Apriķu luterāņu baznīcā
Liepājas raj. Dunalkas muižā
Liepājas raj. Durbes luterāņu baznīcā
Liepājas raj. Rucavas pagasta zemnieku sētā “Žubri”
Liepājas raj. Tāšu muižā
Liepājas raj. Priekules pilī
Madonas raj. Cesvaines luterāņu baznīcas ērģeļu restaurācijā
Madonas raj. Cesvaines pilī
Ogres raj. Ikšķiles luterāņu baznīcā
Ogres raj. Madlienas luterāņu baznīcā
Ogres raj. Lielvārdes luterāņu baznīcā
Ogres raj. Meņģeles luterāņu baznīcā
Preiļu muižā
Preiļu muižas parkā
Preiļu raj. Rušonas katoļu baznīcā un klosterī
Preiļu raj. Jersikas pareizticīgo baznīcā
Preiļu raj. Pastaru vējdzirnavās
Preiļu raj. Gornajašu kapličā
Preiļu raj. Bērzgales katoļu baznīcā
Rēzeknes tautas namā
Rēzeknes kapličā
Rēzeknes Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
Rēzeknes raj. Fr. Trasuna memoriālā muzejā
Rēzeknes raj. Lūznavas muižas Jaunājā pilī
Rēzeknes raj. Rozentovas katoļu baznīcā
Tautas celtniecības objektos Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā
Vārnu mājās, Rīgā, Jaunciema gatvē 23
Ēkās Rīgā, M. Pils ielā 17/19/21
Ēkās Rīgā, Pils ielā 20/22
Ēkā Rīgā, K.Barona ielā 1
Ēkā Rīgā, K.Valdemāra ielā 11A
Rīgas Lielo kapu Sv. Jēkaba kapelā
Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā
Rīgas Jēzus luterāņu baznīcā
Rīgas raj. Rāmavas muižā
Rīgas raj. Allažu luterāņu baznīcā
Rīgas raj. Doles muižas kungu mājā
Rīgas raj. Siguldas pilsdrupās
Rīgas raj. Turaidas baznīcā
Rīgas raj. Turaidas pilī
Rīgas raj. Gaujas –M.Baltezera kanāla izpētei
Rēzeknes raj. Bērzgales katoļu baznīcā
Saldus raj. Remtes pilī
Talsu raj. Dundagas pilī
Talsu raj. Iģenes luterāņu baznīcā
Talsu raj. Nurmuižas luterāņu baznīcā
Talsu raj. Stendes luterāņu baznīcā
Talsu raj. Firksu – Pedvāles muižā
Talsu raj. Sabiles sinagogā
Talsu raj. Sabiles luterāņu baznīcā
Talsu raj. Valdemārpils luterāņu baznīcā
Talsu raj. Valdgales vējdzirnavās
Talsu raj. Vandzenes muižas kungu mājā
Tukuma Durbes pilī
Tukuma raj. Kandavas pulvertornī
Tukuma raj. Kandavas luterāņu baznīcā
Valkas raj. Lugažu luterāņu baznīcā
Valmieras raj. Burtnieku luterāņu baznīcā
Valmieras raj. tēlnieka E. Meldera dzimtajās mājās “Speļģi”
Ventspils raj. Piltenes luterāņu baznīcā
Ventspils raj. Popes muižā
Ventspils raj. Puzes mācītājmuižā
Ventspils raj. Ugāles luterāņu baznīcā
Ventspils raj. Zlēku luterāņu baznīcā

KULTŪRKAPITĀLA FONDA MĒRĶPROGRAMMAS
”LATVIJAS KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTES, GLĀBŠANAS UN RESTAURĀCIJAS PROGRAMMA 2002. GADAM” IZPILDE

Saskaņā ar 2002. gada 17. aprīļa līgumu nr. 2002 – MP14 – P001 starp Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūrkapitāla fondu, 2002. gadā realizēta KKF mērķprogramma „Latvijas kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programma” – Ls 150 000,-
Mērķprogrammas ietvaros piešķirts finansējums šādiem nozīmīgu Latvijas kultūras pieminekļu glābšanas darbiem :
Aizkraukles raj. Kokneses pilsdrupu konservācijai, Alūksnes raj. Zvārtavas pils jumta remontam un pamatu konservācijai, avārijas situācijas novēršanai Bauskas pilsdrupās, Bauskas pilsdrupu mūru konservācijai, Cēsu raj. E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” atjaunošanai, Cēsu raj. Āraišu ezerpils atjaunošanai, Cēsu pilsdrupu konservācijai un pamatu nostiprināšanai, Cēsu raj. Ungurmuižas atjaunošanai, Jēkabpils raj. Asares luterāņu baznīcas jumta glābšanai, Kuldīgas tilta nostiprināšanai un restaurācijai, Limbažu raj. Ozolmuižas pils restaurācijai, Limbažu raj. Viļķenes luterāņu baznīcas jumta glābšanai, Liepājas raj. Grobiņas luterāņu baznīcas restaurācijai, avārijas situācijas novēršanai Madonas raj. Cesvaines pilī, Madonas senkapu arheoloģisko aizsardzības izrakumu veikšanai, Ugunsdrošības situācijas uzlabošanai Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, Preiļu muižas kapelas pamatu un sienu nostiprināšanai, ēku Rīgā, M.Pils ielā 17/19/21 sienu un pamatu nostiprināšanai, Rīgas raj. Allažu luterāņu baznīcas restaurācijai, Rīgas raj. Rāmavas muižas restaurācijai, Rīgas raj. Siguldas pilsdrupu glābšanai, Talsu raj. Pedvāles muižu kompleksa restaurācijai, Talsu raj. Sabiles sinagogas restaurācijai, Tukuma raj. Jaunpils pils atjaunošanai, Tukuma Durbes pils lielās zāles atjaunošanai, Valkas – Lugažu luterāņu baznīcas torņa glābšanai.

Ar mērķprogrammas atbalstu 2002. gadā tika pabeigts Latvijas – Zviedrijas sadarbības projekts vēsturisko ēku (Rāmavas muiža, Sabiles sinagoga, Ungurmuiža) restaurācijā, izstrādāta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcija „Vīzija 2002/2020”, sagatavotas Rīgas mākslas pieminekļu pases, veikts RVC jūgendstila ēku foto apkopojums, izgatavotas RVC aerofotogrāfijas, sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti veikta Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko kvartālu apsekošana, izpēte un sagatavoti attīstības priekšlikumi, papildināti Arhitektūras muzeja un Pieminekļu dokumentācijas fondi, veikta valsts nozīmes kultūras pieminekļa VEF ēku daļas administratīvā korpusa vēsturiskā izpēte, fotofiksācija un sagatavots vēsturiskais apraksts, sarīkota starptautiska konference „Mūsdienu arhitektūra un dizains pilsētu vēsturiskajos centros” (pieņemta rezolūcija), sagatavotas Jūrmalas kultūras pieminekļu pases, uzsākta valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem noteiktā apgrūtinājuma noteikšana Zemesgrāmatā, sarīkotas Eiropas kultūras mantojuma dienas.

PAPILDUS PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTEI UN GLĀBŠANAI

2002. gadā no divu jaunā standarta UMTS mobilo telekomunikāciju licenču izsoļu ieņēmumiem un valsts akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” privatizācijas gūtajiem ieņēmumiem kultūras pieminekļu izpētei un glābšanai papildus tika piešķirti Ls 40000,-
Piešķirtais finansējums izmantots kultūras pieminekļu apsekošanai un fiksācijai, bērnu radošās nometnes Rāmavas muižā rīkošanai, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcijas „Vīzija 2002/2020” sagatavošanai un izdošanai, kultūras pieminekļu izpētes tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanai, kultūras pieminekļu apgrūtinājuma nostiprināšanai zemesgrāmatā, Latvijas Arhitektūras muzeja ekspozīcijas pilnveidošanai, kā arī šādu objektu glābšanai un atjaunošanai: Cēsu rajona Ungurmuiža, Kuldīgas rajona Ēdoles pils, Rīgas rajona Siguldas pilsdrupas, Cēsu raj. Āraišu ezerpils.

KULTŪRAS MINISTRIJAS PASŪTĪTIE PĒTĪJUMI KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS UN SAGLABĀŠANAS JOMĀ
KULTŪRAS PIEMINEKĻU ĪPAŠNIEKU ATTIEKSME PRET KULTŪRAS PIEMINEKĻU STATUSU KĀ APGRŪTINĀJUMU

Pētījumu veica Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, projektu vadīja LZA Ekonomikas institūta direktore Dr. ekon. Raita Karnīte.
Pētījuma mērķis – izpētīt un izanalizēt jautājumu par kultūras par kultūras pieminekļu īpašnieku attieksmi pret kultūras pieminekļu statusu kā apgrūtinājumu.
Pētījuma uzdevumi bija rast atbildes uz šādiem jautājumiem: kāds apgrūtinājums rodas kultūras pieminekļa īpašniekam no ekonomiskā viedokļa; apgrūtinājuma tiesiskums; kāda ir sabiedrības attieksme pret apgrūtinājumu sakarā ar īpašumā esošā objekta kultūras pieminekļa statusu.
Apgrūtinājumu teorētiski kompensē atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa par īpašumu, kas netiek saimnieciski izmantots un piešķīrumi no valsts budžeta īpašu ar kultūras pieminekļa aizsardzību saistītu pasākumu finansēšanai. Šī pētījuma ietvaros nebija iespējams noteikt, cik lielā mērā ar apgrūtinājumu saistītās izmaksas pārsniedz ieguvumus no saistītām izmaksām. Īpašnieki nevērtē šīs specifiskās ieņēmumu un izdevumu komponentes saistīti, bet gandrīz visi atzina, ka atvieglojumi ir nenozīmīgi un atbrīvojumu un piešķīrumu finansu ekvivalents nesedz papildus izmaksas, kas rodas no īpašuma – kultūras pieminekļa statusa.
Kultūras pieminekļu īpašnieki izturas pret apgrūtinājumu saprotoši, tomēr vēlētos lielāku izpratni no valsts puses un lielāku finansu palīdzību.
Pētījumu rezultātā iegūtā informācija liecina, ka Latvijā saprot kultūras mantojuma nozīmi, rūpējas par tā apgūšanu un saglabāšanu, atgūstot pat aizmirstībai nodotus un daļēji izpostītus kultūras mantojuma objektus, un ar tā saglabāšanu saistītās darbības, ekonomiskai attīstības uzlabojoties vēl paplašinās.

SABIEDRĪBAS INFORMĒTĪBA KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAS UN ATTĪSTĪBAS JOMĀ
Pētījuma veica Baltijas sociālo zinātņu institūts, projektu vadīja mag. soc. Evija Kļave.
Pētījuma mērķis – noskaidrot sabiedrības informētību, izpratni un attieksmi pret kultūras mantojumu un tā saglabāšanas nepieciešamību, kā arī noteikt sabiedrības gatavību iesaistīties konkrētu jautājumu risināšanā par kultūras mantojuma saglabāšanu.
Iegūtie pētījuma rezultāti liecina, ka kultūras mantojuma atpazīstamība Latvijas iedzīvotāju vidū ir augsta, par ko liecina respondentu spēja nosaukt savas dzīves vietas tuvumā esošos kultūras pieminekļus. Vērojamas pozitīvi vērtējamas tendences iedzīvotāju izpratnē par kultūras mantojumu un tā nozīmi valsts ekonomikas un tūrisma attīstībā, Latvijas tēla un demokrātiskas, integrētas sabiedrības veidošanā, kā arī sabiedrības lomu kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. Tomēr kopējā iedzīvotāju izpratne par šiem jautājumiem ir nepilnīga.

PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA
2002. gadā iestādes budžetā speciālu finansējumu personāla izglītošanai nebija iespējams paredzēt. Minimālu finansējumu darbinieku apmācībai iestāde varēja atļauties no administratīvajiem izdevumiem.
Valsts Administrācijas skolas rīkotās lekcijas, nodarbības, seminārus apmeklējuši 16 ierēdņi par tematiem: Eiropas Savienības pamatnostādnes; normatīvo aktu izstrāde; administratīvais process iestādē; valsts pārvaldes ētika; iekšējā kontrole; reklāma – valsts sniegtās informācijas kvalitātes uzlabošanas instruments; telefonsarunu psiholoģija. Valsts Arhīva ģenerāldirekcijas rīkotos kursus par arhīva dokumentu uzkrāšanu apmeklēja 1 inspekcijas darbinieks.
Kultūras ministrijas rīkoto semināru par tematu: par jauno Darba likumu, to piemērošanu, par izmaiņām darba samaksas un vidējās izpeļņas aprēķināšanas tiesiskajā regulējumā apmeklēja 3 inspekcijas darbinieki.
Inspekcijas speciālisti paaugstinājuši savu profesionālo kvalifikāciju, sadarbojoties ar Eiropas Padomes, UNESCO un ārvalstu ekspertiem. Eiropas Padomes projekta Eiropas kultūras mantojuma informācijas tīkla izveide (European Information Network on Cultural Heritage Policies) (HEREIN) ietvaros notikuši trīs apmācības semināri .

PROGNOZES UN PLĀNI

Inspekcijai uzdotā darba izpilde saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un 1996. gada 25. jūnijā Latvijas Republikas Ministru Kabineta apstiprināto Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Nolikumu un ar kultūras mantojuma aizsardzību saistītiem citiem normatīvajiem aktiem. Kultūras mantojuma apzināšana, uzskaite, lēmumu pieņemšana kultūras mantojuma saglabāšanā un kontrole.
Nodrošināt plašāku sabiedrības iesaistīšanos svarīgu ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītu lēmumu pieņemšanā.
Turpināt Latvijas teritorijas kultūras mantojuma apsekošanu un papildināt Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu.
Gatavot ziņojumu UNESCO Pasaules mantojuma centram par situāciju UNESCO Pasaules mantojuma objektā – Rīgas vēsturiskajā centrā.
Veikt Latvijas pilsētu vēsturisko centru kompleksu apsekošanu un pārbaudi.
Pilnveidot Latvijas likumu un normatīvo aktu sistēmu kultūras mantojuma aizsardzības un attīstības jomā, radot kultūras mantojuma saglabāšanai labvēlīgāku nodokļu likumdošanu, kā arī sakārtojot mūsdienu arhitektūras un kultūras mantojuma attiecības.
Gatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai iegūtu finansējumu kultūras pieminekļu glābšanai un izpētei.
Pildīt 2003. gada Kultūras pieminekļu izpētes un glābšanas programmu (avārijas stāvoklī esošu kultūras pieminekļu glābšana). Īstenot KKF mērķprogrammu kultūras pieminekļu izpētei un glābšanai.
Detalizēt un īstenot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības politiku. Sekmēt likuma „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana un aizsardzība” pieņemšanu un no tā izrietošo citu normatīvo aktu sakārtošanu.
Sadarbībā ar pašvaldībām veicināt pamestu, bezsaimnieka un neizmantotu objektu glābšanu.
Turpināt informatīvu materiālu sagatavošanu un izdošanu, kā arī regulāru Internet mājas lapas papildināšanu.
Piedalīties UNESCO pilotprojekta Baltijas kultūras tūrisma politikas dokumenta izstrādē.
Piedalīties Eiropas Padomes konvencijas par kultūras mantojumu kā resursu piesaisti izstrādē
Nodrošināt zagto un zudušo kustāmo kultūras pieminekļu digitālo uzskaiti. Sakārtot mākslas un antikvāro priekšmetu aprites jautājumu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām.
Nostiprināt sadarbību ar pašvaldībām kultūras mantojuma saglabāšanas darbā. Veidot dialogu ar kultūras pieminekļu īpašniekiem.
Uzsākt kultūrvēsturisku detaļu krātuves izveidi.
Turpināt darbu pie Latvijas valsts nozīmes kultūras pieminekļu krājuma – kataloga sagatavošanas.
Sarīkot Eiropas Kultūras mantojuma dienas Latvijā par tēmu “Pēckara mantojums Latvijā”.
Nodrošināt kultūras pieminekļu uzskaites un aizsardzības darba datorizāciju.
Apsekot teritorijas, kurām tiek izstrādāti detālie plānojumi.
Realizēt projektu “Gada Balva kultūras mantojumā”.
Sarīkot nacionālo atlasi un piedalīties 8. starptautiskajā fotokonkursā jauniešiem „Kultūras mantojums fotogrāfijās”.
Sadarboties ar sabiedriskajām un profesionālajām organizācijām.
Sadarbība ar starptautiskajām institūcijām un ārvalstīm :
Inspekcijas vadītāja J.Dambja darba vizītes ārvalstīs sakarā ar darbību Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komitejā, Baltijas Kultūras mantojuma komitejā, Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma pārraudzības grupā, Eiropas kultūras ceļu padomē, kā arī Eiropas kultūras mantojuma dienu koordinatoru sanāksmēs.
Sadarbība ar Eiropas Padomi un UNESCO projektā “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana un attīstība”
Sadarbība ar Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas kultūras mantojuma pārvaldes institūcijām projektā “Koka pilsētas”
Darbs Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma pārraudzības grupas ietvaros (Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija, Vācija, Polija, Lietuva, Igaunija un Latvija (pārstāv J.Dambis (VKPAI, vadītājs), A.Radiņš (Latvijas Vēstures muzeja direktors) un J.Asaris (VKPAI, vietnieks inspektoru darbā) un darba grupās.
Dalība Eiropas Padomes projektā HEREIN – Eiropas kultūras mantojuma politikas informatīvās datu bāzes izveide

Inspekcijas vadītājs J.Dambis
Inspekcijas vadītāja vietnieks J.Lejnieks
Inspekcijas vadītāja vietnieks J.Asaris
Inspekcijas vadītāja vietniece A. Vanaga
Vadītāja palīdze B.Grīnvalde
Administratīvās daļas vadītājs E.Vonsovičs
Ekspertīzes daļas vadītājs J.Radiņš
Kultūrvēsturiskās vides daļas vadītāja I.Birzniece
Arhitektūras un mākslas daļas vadītājs J.Zilgalvis
Arheoloģijas centra vadītājs A.Šnē
Pieminekļu dokumentācijas
centra vadītāja S. Dobele
Galvenā grāmatvede R.Vasiļjeva