ĀFRIKAS TUKSNEŠI
2007. gada 30. novembrī
Saturs:
1. Āfrikas raksturojums …………………………………………………… 3
2. Tuksneši, to raksturojums …………………………………………….. 3
3. Sahāras tuksnesis ………………………………………………………… 4
4. Tuksnešu augi …………………………………………………………….. 4
5. Tuksnešu dzīvnieki ……………………………………………………… 5
6. Tuksnešu bagātības un vērtības …………………………………….. 5
7. Apdraudētie Āfrikas tuksneši, to aizsardzība ………………….. 6
8. Izmantotā literatūra …………………………………………………….. 7
9. Attēli …………………………………………………………………… 8 – 16
1. Āfrikas raksturojums.
Āfrika ir liels kontinents. Ziemeļu-dienvidu virzienā tas stiepjas 8000 km garumā, bet tā platākā vieta pārsniedz 7000 km. Āfrika ir tuksnešu, savannu, augstu kalnu un necaurejamu ekvatoriālo mežu zeme. Kontinenta iedzīvotājiem bijusi saskare kā ar preču un vergu tirgotājiem no Eiropas, Indijas un Tālajiem austrumiem, tā arī pasaules reliģijām – islāmu un kristietību. Āfrikā skan vairāk kā 1000 valodu, sastopamas dažādas sociālās iekārtas. Lai gan aizritējuši gadu tūkstoši, daudzu afrikāņu dzīve nav mainījusies. Tāpat kā agrāk Āfrikas iedzīvotāji nodrošina sevi, medījot, turot lopus vai apsaimniekojot zemi. Afrikāņu reliģijas, māksla un kultūra atspoguļo viņu dzīvesveidu, pieņemot un iekļaujot arī dažādas ārējās ietekmes.
Āfriku uzskata par cilvēku izcelsmes vietu. Āfrikā atrodas pasaulē, iespējams, garākā upe – Nīla, lielākais tuksnesis – Sahāra, pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers – Viktorijas ezers.
Āfrika ir kontrastu zeme.
2. Tuksneši, to raksturojums.
Tuksneši ir sastopami visās klimata joslās – ir karstie tropu tuksneši, mērenās joslas tuksneši un arktiskie tuksneši. Tuksneša galvenā pazīme ir sausums.
Tuksnesis ir ainavas forma vai reģions, kurā ir maz nokrišņu. Par tuksnesi parasti sauc apvidu, kur gada laikā nokrišņu daudzums ir mazāks par 250 mm. Apmēram 1/5 sauszemes platības ir tuksneši. Visi tuksneši nav smilšainie (ergi un idehāni) – vairāk ir akmeņaino (hamāda) tuksnešu. Bet ir arī oļainie (regi), mālainie (serīri) tuksneši.
Āfrika ir viskarstākais zemeslodes kontinents. Ekvators to šķērso gandrīz pa vidu. Ārpus karstās joslas, ko norobežo abi tropu loki, atrodas tikai paši kontinenta ziemeļi un dienvidi.
Lai gan Āfrikas platība nav pārāk liela, okeāni visai maz ietekmē tās klimatu, īpaši kontinenta vidienē. Āfrikā tuvu piekrastei atrodas kalnu grēdas un augstas plakankalnes, kas kavē mitrā gaisa iekļūšanu kontinentā.
Tuksneši atrodas tropu joslā un visplašākā ir kontinenta ziemeļdaļā. Šeit plešas Sahāra – pasaules lielākais tuksnesis. Āfrikas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē, atrodas nelielais Namiba, bet tālāk sauszemē – Kalahari tuksnesis.
Āfrikas tuksnešu galvenās valstis ir – Rietumsahāra, Lībija, Ēģipte, Mauritānija, Mali, Nigēra, Čada, Sudāna, Eritreja, Somālija, Botsvāna, Zimbabve, Zambija, Angola, Dienvidāfrikas Republika, Namībija.
3. Sahāras tuksnesis.
Sahāra ir lielākais tuksnesis pasaulē. Ar savu izmēru tas krietni vien pārspēj pārējos tuksnešus. Tas stiepjas vairāk nekā 5000 km platumā no Atlantijas okeāna līdz Sarkanajai jūrai un aizņem vairāk nekā ceturto daļu no visa Āfrikas kontinenta. Sahāras tuksneša nosaukums cēlies no arābu nosaukuma “tuksnesis”.
Vasarā vidējā gaisa temperatūra paceļas virs +32 C, bet ziemā tā ir ap +16 C. Sahāras tuksnesī ir reģistrēta arī pati augstākā temperatūra uz zemes – +57,8 C. Dienas vidū smiltis ir tik sakarsušas, ka pāris sekundēs cilvēks var apdedzināt ādu. Nokrišņu daudzums parasti ir 200 -250 mm gadā. Ir arī tādas vietas tuksnešos, kur lietus nav bijis vairākus gadus. Taču, kad tuksnesī līst, tad ir īsta lietusgāze.
Smilšu jūras.
Dažas Sahāras tuksneša daļas veido desmitiem un simtiem km garas ceļojošas smilšu kāpas. Šos smilšu masīvus sauc par ergiem un šajos apvidos daudzas kāpas pārsniedz 200 metru augstumu. Pasaulē augstākās smilšu kāpas atrodamas Sahāras tuksneša Alžīrijas daļā. Tās sasniedz pat 465 m augstumu.
Akmeņi un kalni.
Smiltis klāj tikai apmēram piekto daļu no visa Sahāras tuksneša. Daļu tuksneša veido plakani oļiem klāti līdzenumi, kuru nosaukums – regi. Tuksneša zemākais punkts atrodas 132 m zem jūras līmeņa, bet lielāko daļu Sahāras tuksneša veido akmeņainas augstienes – hamādas. Sahāras augstākā virsone Čadā, Tībestī kalnienē sasniedz pat 3415 m augstumu.
Daudzos Sahāras apvidos ir sastopami vādī – sausas upju gultnes, pa kurām plūst vienīgi pēc spēcīgiem lietiem, kas gultni stipri izskalo. Tāpēc sausgultņu krasti ir stāvi un ceļiniekiem visai grūti pārvarami. Toties iet pa šīm gultnēm ir viegli, jo zem kājām ir ciets pamats.
3. Tuksnešu augi.
Tuksneša augi ir pielāgojušies bargajam klimatam. Lielāko gada daļu tuksnešu augi dzīvo lielā ūdens trūkumā. Tuksnešu augiem ir sekla, bet plaši izpletusies sakņu sistēma, kas spēj ātri uzsūkt daudz lietus ūdens. Šo augu ķermenis var būt veidots divējādi – ūdens rezerves var glabāties uzbiezinātos stumbros vai lapās (tādus augus sauc par sukulentiem), vai arī augs var būt ļoti koksnains un sausuma laikā izskatīties nedzīvs.
Daudziem augiem gandrīz nav lapu, lai neiztvaikotu lieks mitrums, vai arī lapu vietā ir ērkšķi. Ir augi, kuru lapas ir biezas, gaļīgas, taču no iztvaikošanas tās pasargā vaska kārtiņa. Tuksnesī ir tādi augi, kas aug tikai lietus laikā. To sēklas zemē var būt gadiem ilgi. Kad sākas lietus, sēklas uzdīgst. Augs aug, uzzied un nogatavina sēklas īsā laikā, bet pēc tam aiziet bojā. Šo parādību sauc par tuksneša ziedēšanu.
Tuksnesī sastopamas akācijas, saksauli, kamieļērkšķi, džuzguns, vērmeles, sālszāles, kaktusi, eiforbijas, alojes un velvīčijas.
Augājs ir ļoti rets, bieži tā nemaz nav.
5. Tuksnešu dzīvnieki.
Tuksnesis ir mājvieta vairāku savdabīgu sugu dzīvniekiem, kuri ir pielāgojušies un dzīvo šādos apstākļos.
Viens no savdabīgākajiem dzīvniekiem ir – Feneka lapsa. Feneka lapsa ir vismazākā no visām lapsām. Viņa dzīvo Āfrikas un Arābijas tuksnešos. Feneka lapsa ir labi piemērojusies tuksneša apstākļiem, tāpēc viņa nepārkarst un karstajās, sausajās smiltīs veiksmīgi atrod sev barību. Lielās ausis palīdz gan atvēsināties, gan arī labi saklausīt katru visniecīgāko skaņu. Kažoks ir blāvi pelēkbrūns, jo gaiša krāsa atstaro tuksneša karstās saules starus. Kažoks uz vēdera ir gaišāks nekā uz muguras. Tuksneša aukstajās naktīs biezais kažoks palīdz saglabāt ķermeņa siltumu.
Lielu dzīvnieku tuksnesī ir visai maz. Tie ir vienīgi kamieļi un zobenraganantilopes. Tuksnesī dzīvo daudzi sīki pelēm līdzīgi grauzēji – lēcējpeles, smilšpeles. Tuksnesī mīt arī rāpuļi – bruņurupuči, ķirzakas, čūskas, skorpioni un daudz dažādi kukaiņi. Tuksnesī vēl dzīvo – hiēnas, šakāļi, gazeles, zaķi, kalnos mulfoni, trušnagaiņi. Tuksnešu putni dzīvo oāžu tuvumā un pārtiek no kukaiņiem un sēklām. Ligzdas tie parasti ierīko uz zemes.
6. Tuksneša bagātības un vērtības.
Galvenā vērtība tuksnesī ir ūdens. Sahārā ir lieli pazemes ūdeņu krājumi, taču tie atrodas ļoti dziļi. Kopš seniem laikiem, kad vienīgais pārvietošanās līdzeklis tuksnesī bija kamieļi, galvenajos karavānu maršrutos ir saglabājušās akas. Tās ierīkotas vienas dienas gājiena attālumā cita no citas. Daudzviet akas izraktas upju sausgultnēs un ir ļoti dziļas.
Āfrika ir bagāta ar minerālajiem resursiem. Dažus no tiem izmanto ļoti plaši, piemēram, vara rūdas joslu Zairā, dimantu raktuves Tanzānijā un zelta krājumus Dienvidāfrikā. Lai iegūtu vairākumu minerālu, nepieciešams liels darbaspēks, sarežģītas iekārtas un tehnoloģijas.
Nozīmīgi ir arī naftas un dabasgāzes krājumi (Sahāras naftas un gāzes baseins); dažādas rūdas – vara, mangāna, alvas, dzelzs rūdas; akmeņogļu un fosforītu atradnes.
Kā redzam, Āfrika ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē.
7. Apdraudētie Āfrikas tuksneši, to aizsardzība.
Tuksneši iznīkst .Lai cik paradoksāli tas arī skanētu, bet, palielinoties sausumam un tuksnešu izplatībai, tie tiek apdraudēti paši. Proti, iznīkst unikālā tuksnešu flora un fauna, izzūd oāzes. Lielākā daļa oāžu mitrumu iegūst no gruntsūdeņiem, taču pēdējo gadu laikā to līmenis aizvien pazeminās. Tāpat problēmas rada erozija un augsnes noplicināšana, neracionāla ūdens un augsnes resursu izmantošana, tradicionālo sociālo grupu, kas vēsturiski dzīvojušas oāzēs un uzturējušas to dzīvotspēju, izzušana. Tuksneši ir pēdējie lielie mežonīgie apvidi un vides aizsardzības Pelnrušķītes – tos neredz, par tiem nedomā. Visi uztraucas par kalniem. Visi uztraucas par okeāniem… Bet neviens nopietni nedomā par tuksnešiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Bez rūpīgas pārvaldīšanas izzudīs unikālas dabas ainavas, senas kultūras, flora un fauna.
Jau tagad tuksnešu retie augi tiek izbraukāti ar džipiem, bet retie dzīvnieki – dažādas gazeļu sugas, aitas un vairākas putnu sugas – ir apdraudēti komerciālo medību dēļ. Lai pasargātu dzīvniekus no izšaušanas, apmēram pirms 100 gadiem sāka ierīkot medību parkus. Šādas sporta medības Āfrikā sauc par safari. Daudzās Āfrikas valstīs, lai saglabātu dzīvnieku pasauli ir ierīkoti rezervāti un nacionālie parki. Tajos medības ir stingri ierobežotas.
Āfrikas valstu galvaspilsētās bieži notiek starptautiskas konferences par dabas aizsardzības jautājumiem, kā arī par tēmu – tūrisma „par” un „pret”.
8. Izmantotā literatūra.
– „e – enciklopēdija”, Zvaigzne ABC, 2005.g.
– Ivonna Aija „Āfrika”, Zvaigzne ABC, 1998.g.
– Simon Adams, Anita Ganeri, Ann Kay „Pasaules ģeogrāfija”, Zvaigzne ABC, 1999.g.
– „Latvijas Padomju enciklopēdija” 8. sējums, Rīga, 1986.g.