Akmeņogles
Ogles kā kurināmo cilvēce pazīst nedaudz ilgāk par diviem gadsimtiem.
Uzskata, ka ogles veidojušās vairāk nekā pirms 600 miljoniem gadu.
Akmeņogles pieder pie biogēnas izcelsmes nogulumiežiem. Akmeņogles ir melnas vai brūngani melnas krāsas degtspējīgs iezis, kas pieder pie ļoti svarīgiem derīgajiem izrakteņiem ar lielu nozīmi pasaules enerģētikā. Akmeņogles pieder pie neatjaunojamiem dabas resursiem.
Kā aprēķināts, ogles cilvēce izlieto 50 000 reižu ātrāk, nekā norisinājies to veidošanas process.
Akmeņogļu veidošanās
Kūdra un ogles veidojušās, augu atliekām pārveidojoties augstas temperatūras un spiediena iedarbībā bez skābekļa vidē.
Parasti šādi apstākļi ir purvos. Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir kūdra. Tai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, spiediena iedarbībā no kūdras izdalās ūdens un gāzes. Zemāka spiediena ietekmē veidojas brūnogles, augstāka spiediena un temperatūras ietekmē – akmeņogles un antracīts.
Akmeņogļu veidi
Brūnogles (lignīts, degakmens, degslāneklis). Satur daudz ūdens un samērā maz oglekļa. Dod samērā nedaudz siltuma.
Akmeņogles (subbituminozās akmeņogles, bituminozās akmeņogles). Labs kurināmais. Veidojas no brūnoglēm ap 3 km dziļumā.
Antracīts. Satur līdz 96% oglekļa. Dod sevišķi daudz siltuma, taču grūti uzliesmo. Veidojas līdz 6 km dziļumā. Vērtīga ķīmiskā izejviela.
Grafīts. Praktiski tīrs ogleklis. Kā kurināmais nav derīgs, taču atrod plašu pielietojumu tehnikā.
Akmeņogļu baseinu raksturojumi
Apalaču akmeņogļu baseins – atrodas ASV austrumu daļā, Ohaio, Pensilvānijas, Rietumvirdžīnijas, Kentuki, Tenesī un Alabamas štatā, Apalaču rietumu malas ieliecē. Viens no lielākajiem baseiniem pasaulē. Platums ~ 187, 6 tk km2. Ogles veidojušās karbona periodā. Sastopamas subbituminozās, bituminozās ogles un antracīts.
Augšsilēzijas akmeņogļu baseins – atrodas Polijā un Čehoslovākijā. Platums 5450 km2. Ogles veidojošās karbona periodā. Sastopamas visu marku ogles – no liesajām līdz garliesmu oglēm.
Ļenas ogļu baseins – atrodas Krievijā, Jakutijā un Krasnajorskas novada ziemeļaustrumos, Sibīrijas platformas Viļujas sineklīzē un Verhojanskas un Tamiras malas ieliecēs. Platums 600 tūkst. km2. Ogles veidojušās jūras, krīta un neogēna periodā. Ogļu slāņi ir līdz 1800 m dziļumam. Rietumu daļā atrodas brūnogles, austrumu – akmeņogles.
Rūras akmeņogļu baseins – lielākais akmeņogļu baseins Rietumeiropā. Atrodas Rūras upes baseinā, Vācijā. Platība ~4 tūkst. km2, 65 % ir koksējamās ogles.
Tunguskas ogļu baseins – atrodas Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jakutijas un Irkutskas apgabalā, Sibīrijas platformas rietumu daļā. Platība 1, 05 milj. km2. Ogles veidojušās perma un karbona periodā. 125 -1250 m biezā slāņkopā. Daļa slāņa atsedzas zemes virspusē. Ogles – no brūnoglēm līdz antracītam.
Kūdra ir salīdzinoši jauns kurināmais veids, kurā augu sastāvdaļas tikai daļēji pārvērtušās, bet antracīts ir visvecākās ogles ar vislielāko izmantošanas vērtību. Taču, oglēm sadegot, izdalās liels siltuma daudzums. Ja ogles izmanto par kurināmo, jāatceras, ka, oglēm degot, vienmēr paliek cietie izdedži un problēmas rada to tālākā izmantošana. Oglēs ir sēra un slāpekļa savienojumi, kas piesārņo apkārtējo vidi.
Ogļu ķīmiskās pārstrādes process ir akmeņogļu sausā pārtvaice. Rūpniecībā šo procesu sauc par koksēšanu. Karsējot akmeņogles bez skābekļa klātbūtnes, iegūst koksu un citus produktus. No akmeņogļu dravas, to pārtvaicējot izdala aromātiskos ogļūdeņražus (benzolu, toluolu, naftalīnu, ksilolus u.c.)
Koksu izmanto par reducētāju citu vielu iegūšanai metalurģijā.
Latvijā nav rūpnieciski izmantojamu akmeņogļu atradņu, tās tiek importētas (pārsvarā no Kuzbasa). Kurzemē juras perioda nogulumos nelielā daudzumā sastopamas brūnogles, taču to izmantošana pagaidām ir problemātiska.