Gaisa piesārņojums

Ārtelpu gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību
Gaisa piesārņojums ir ķīmisks, fizisks (daļiņu piesārņojuma gadījumā) vai bioloģisks aģents, kas izmaina atmosfēras dabiskās īpašības.Piesārņojumam ir gan dabiski cēloņi (dabiski radušies mežu ugunsgrēki, vulkānu izvirdumi), gan arī antropogēni cēloņi (rūpniecības, lauksaimniecības un satiksmes radītais piesārņojums). Blīvi apdzīvotās vietās, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība, veidojas vairāk vai mazāk pastāvīga piesārņota gaisa zona – visbiežāk šāds piesārņojums uzkrājas virs pilsētām.
Tīra gaisa sastāvā parasti ir 78% slāpekļa, 21% skābekļa un 1% citas gāzes.

Gaisa piesārņojuma raksturojums
Gaisa piesārņotājus galvenokārt klasificē kā gaisā suspendētās cietās daļiņas (putekļi, dūmi, migla, dūmaka), gāzveida piesārņotājus (gāzes, tvaiki), smakas un/vai smaržas. Gaisa piesārņojuma avoti var būt dabīgi (augsnes erozija, augi u.c.) un ar cilvēka darbību saistīti (gan stacionārie, gan mobilie), kā ķīmisko vielu emisijas no ražošanas uzņēmumiem, katlumājām, atkritumu sadedzināšanas vietām, transporta līdzekļiem.
Viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma cēloņiem ir organiskā (fosilā kurināmā – ogļu, naftas, dabasgāzes utt.) kurināmā dedzināšana. Arī malkas dedzināšana rada piesārņojumu.
Auto izplūdes gāzes reaģējot ar gaisa piezemes slānī esošo ozonu, veido smogu.
Skābie lieti (nokrišņi) veidojas, ja lietus un cita veida nokrišņi gaisā reaģē dažādām piesārņotājvielām (sevišķi ar sēra un slāpekļa oksīdiem).
Iedarbība uz cilvēka veselību
Turpinās pētījumi par gaisa piesārņojuma saistību ar astmas, alerģiskā rinīta, atopiskās ekzēmas biežuma pieaugumu, kā arī pētījumi par medikamentu lietošanas biežumu. Gaisa piesārņojums var palielināt astmas simptomu biežumu. Smagie metāli (svins) un noturīgie organiskie piesārņotāji, sevišķi bērnu organismā, var izraisīt nervu sistēmas attīstības un bērna uzvedības traucējumus, kā atmiņas pavājināšanās, grūtības mācību vielas apguvē, koncentrēšanās spēju pavājināšanās u.tml. Piesārņojumam ilgstoši iedarbojoties, samazinās cilvēka fiziskās darba spējas, arvien biežāki kļūst ārsta apmeklējumi, pieaug ātrās medicīniskās palīdzības sniegto pakalpojumu biežums un nepieciešamība ārstēties slimnīcās. Ir pierādījumi, ka piesārņojums iedarbojas arī uz sirds – asinsvadu sistēmu, radot diezgan ievērojamu iedzīvotāju dzīves ilguma samazināšanos. Cilvēki, kas slimo ar elpošanas ceļu slimībām (astma, hronisks bronhīts u.c.), ir daudz jutīgāki pret piesārņojuma iedarbību nekā pilnīgi veseli cilvēki. Ir pierādījumi, ka slimniekiem, kuri slimo ar hroniski obstruktīvu slimību, elpošanas ceļos cietās daļiņas deponējas daudz vairāk un saglabājas ilgstošāk nekā veseliem cilvēkiem.

Ārtelpu gaisa piesārņojuma (PM, O3, NO2, SO2 ) ietekmes uz veselību raksturojums

Piesārņotājviela Īslaicīgas iedarbības efekti Ilgtermiņa iedarbības efekti
Cietās daļiņas Plaušu iekaisuma reakcija
Elpceļu kairinājuma simptomi
Kaitīga ietekme uz sirds – asinsvadu sistēmu
Pieaug medikamentu lietošanas biežums
Pieaug ārstēšanās biežums slimnīcās
Pieaug mirstības rādītāji Pieaug apakšējo elpceļu simptomi
Pavājinās plaušu funkcijas
Pieaug hroniski obstruktīvās slimības biežums
Samazinās dzīves ilgums (galvenais nāves cēlonis – sirds – asinsvadu slimības un, iespējams, arī plaušu vēzis)
Ozons Kaitīga ietekme uz plaušu funkcijām
Plaušu iekaisuma reakcija
Pieaug medikamentu lietošanas biežums
Pieaug ārstēšanās biežums slimnīcās
Pieaug mirstība Pavājinās plaušu funkcijas
Slāpekļa dioksīds Plaušu funkciju traucējumi (astmas slimniekiem)
Elpceļu alerģiskas iekaisuma reakcijas
Pieaug ārstēšanās biežums slimnīcās
Pieaug mirstības rādītāji Pavājinās plaušu funkcijas
Pieaug elpceļu kairinājuma simptomi – aizsmakums, klepus, elpas trūkums u.c.
Sēra dioksīds Augšējo elpceļu, trahejas, bronhu gļotādas kairinājums
Acu gļotādas kairinājums Sīko bronhu, bronhiolu un alveolu bojājumi – plaušu funkciju izmaiņas, progresējoša hroniski obstruktīvā slimība
Iespējama plaušu, kunģa un smadzeņu audzēju veicinoša iedarbība

Būtu vēlams veikt gaisa kvalitātes modelēšanu, modelējot dažādus emisiju samazināšanas scenārijus, lai noteiktu turpmāko rīcību un pasākumus veselības uzlabošanai.