Svaiga gaisa meklējumos
Putekļi, tvaiki, bezgaiss… Diemžēl ar šim parādībām mums nākas saskarties vai ikdienas — darbā, mājās, uz ielas. Līdz ar to organismam pietrūkst svaiga gaisa, cilvēku pārņem nogurums un apātija. Vai pret to iespējams cīnīties?
Ikviens no mums droši vien ir izjutis to labsajūtu, ko sniedz atpūta svaigā gaisā, mežā un pie jūras. Pārtikas preces mēs varam izvēlēties pēc savas patikšanas, diemžēl gaisu esam spiesti elpot tādu, kāds nu tas ir. Tomēr situācija nav tik bezcerīga.
Tehnoloģijas attīstās, un mūsu mājokļi, biroji tiek aprīkoti ar dažādām modernām un lietderīgām ierīcēm. Tajā skaitā dažādas ierīces komfortabla un ekoloģiska mikroklimata nodrošināšanai.
Kopējo telpas mikroklimatu nosaka vairāki apstākļi:
Pasargāt mūsu mežus, ezerus un plaušas no piesārņojuma
Skābo lietu saēsti meži, pilsētas, kuras klāj smacējoši smoga mākoņi, Skandināvijas ezeri, kuros nav dzīvības, aļģēm aizauguši dīķi – gaisa piesārņojums aizvien vairāk apdraud mūsu vidi un veselību. Pēc kaismīgām divu gadu diskusijām Parlaments un Padome pieņēma tiesību aktus, lai samazinātu lielo TEC emisiju piesārņojumu, kā arī noteiktu stingrus ierobežojumus attiecībā uz četrām galvenajām piesārņotājvielām.
Lai cīnītos pret gaisa piesārņojumu, ar Kioto protokolu vien nepietiek. Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes nav vienīgās, kas mūs apdraud. Sēra dioksīds (SO2), ar ko piesārņo gaisu lielās TEC, var sajaukties ar lietu un pārvērsties sērskābē, kas iznīcina mūsu mežus. Ja šāds skābais lietus nonāk ezeros, tas iznīcina ūdenstilpnes iemītniekus. Ir vēl viens ienaidnieks – slāpekļa oksīds (NO), kas var reaģēt ar gaistošiem organiskiem savienojumiem un radīt t.s. zemes ozonu (troposfērā). Ja ozons ir mūsu draugs lielā augstumā, kur tas aizsargā mūs no ultravioletā starojuma, tas kļūst par bīstamu indi uz zemes, jo tas iznīcina augus, kairina elpceļus un kļūst par gāzi, kas izraisa siltumnīcas efektu.
Indīgās gāzes neaptur robežas
Pat trīssimt metru TEC augsts dūmenis spēj pasargāt tikai tuvējo apkārtni. Netīrie dūmi reizēm izplatās pat simts kilometru attālumā, līdz tie nosēžas zemē vienā vai otrā robežas pusē. Šajā jomā viennozīmīgi ir vajadzīgi Eiropas līmeņa pasākumi.
Eiropas Komisija, cita starpā, ir izstrādājusi priekšlikumus divām atšķirīgām, tomēr cieši saistītām direktīvām. Ar pirmo direktīvu paredzēts atjaunināt tiesību aktus par trim toksiskām vielām, kuras nonāk atmosfērā no lielām dedzināšanas iekārtām. Runa ir par slāpekļa oksīdu (NO), kas rodas, augstas temperatūras apstākļos reaģējot slāpeklim un skābeklim, sēra dioksīdu (SO2), kas rodas, dedzinot fosilo kurināmo, kā arī organiskiem vai minerāliem putekļiem, ar kurām gaisu piesārņo cementa rūpnīcas. Šie trīs piesārņojuma avoti izraisa dažādas elpceļu slimības, sākot ar iekaisumiem un beidzot ar vēzi.
Ar otro direktīvu tiek noteikti maksimālie dalībvalstu emisiju ierobežojumi četrām galvenajām gaisa piesārņotājvielām, kuras izraisa paskābināšanos, piesārņojumu ar ozonu vai eitrofikāciju (ūdenstilpnes barības vielu satura pieaugumu, kas rada traucējumus ekosistēmām, veicina aļģu vairošanos un iznīcina skābekli). Šīs četras vielas ir šādas – jau minētais sēra dioksīds un slāpekļa oksīdi, kā arī amonjaks un gaistoši organiski savienojumi (ogļūdeņražu vai šķīdinātāju tvaiki).
Eiropas Parlaments un Padome pēc sarežģītas koplēmuma procedūras panāca vienošanos par abām šīm direktīvām. No vienas puses, ir runa par atkāpēm attiecībā uz šiem jaunajiem ierobežojumiem, kas noteikti slāpekļa oksīdam (NO), kuru rada novecojušas elektrostacijas, kurās par kurināmo izmanto galvenokārt ogles. No otras puses, ir noteikts termiņš, kas stāsies spēkā pēc ilgāka laika, lai konkretizētu pasākumus ar atmosfēras piesārņojumu saistīto sanitāro risku jomā.
TEC kontrole
15 dalībvalstu ES ir apmēram 2 000 lielu dedzināšanas iekārtu, kuru jauda ir vienāda ar 50 megavatiem vai pat pārsniedz to, un kuras galvenokārt ar elektroenerģiju apgādā rūpniecību. Parlamentam šai jautājumā izdevās panākt uzvaru – no 2016. gada tiks piemērots ierobežojums 200 mg / m3 attiecībā uz slāpekļa oksīda emisijām no tām iekārtām, kurās tiek dedzināts cietais kurināmais, respektīvi, tiesību aktos atļautais emisiju daudzums būs par 50% mazāks nekā šobrīd. Šis ierobežojums bija būtisks kritērijs, risinot iestāšanās sarunas ar Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm.
Eiropas Parlaments ir veicinājis arī prasību izstrādi, kuras paredz, ka ar tiesību aktiem ir jāreglamentē ne tikai jaunās iekārtas, bet arī tās, kuras jau darbojas. Visu laiku, kamēr noritēja apspriedes par šīm prasībām, Parlaments apņēmīgi iestājās par to, lai tiktu samazinātas Padomes pieprasītās pielaides vecajām, piesārņojošajām iekārtām. Parlaments ir pieprasījis obligātu laika ierobežojumu, bet dalībvalstis vēlējās, lai šīs pielaides būtu neierobežotas, baidoties, ka jaunie noteikumi varētu vēl vairāk ierobežot šo iekārtu darbību un ka raktuves, kuras piegādā tām kurināmo, būtu jāslēdz, kuras, savukārt, nozīmētu daudzu darbavietu likvidēšanu.
Ja lielās dedzināšanas iekārtas, kuras darbojas sastrēgumstundās, šobrīd ir atbrīvotas no pienākuma ievērot ierobežojumu 200 mg/m3, uz tām laikposmā no 2008. līdz 2016. gadam pakāpeniski tiks attiecināti aizvien stingrāki ierobežojumi. Komisija vienlaikus ir stingri apņēmusies noteikt datumu, kad šīs iekārtas būs jāslēdz pavisam. Līdz 2018. gadā būs spēkā atkāpes no noteikumiem attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina antracītu (Spānijā un Apvienotajā Karalistē).
Parlaments veiksmīgi darbojies arī citās jomās – direktīva par valstu emisiju robežām nosaka 2020. gadu kā robežu, kad sasniedzams ilgtermiņa mērķis nepārsniegt kritiskos griestus un pasargāt iedzīvotājus no sanitārajiem riskiem, kurus rada atmosfēras piesārņojums. 2010. gads ir mērķa gads, kad jāsāk ievērot ierobežojumi, kas noteikti katrai dalībvalstij. Attiecīgā termiņā ir paredzēts uz pusi samazināt tās zonas, kuras rada kritiskus skābā piesārņojuma līmeņus, kā arī par divām trešdaļām samazināt ozona koncentrāciju uz zemes, kur tas, pārsniedzot kritiskās robežas, rada apdraudējumu cilvēku veselībai.
Eiropas Parlaments izpelnījies atzinību arī tādēļ, ka ir panācis īpašu noteikumu iekļaušanu, kuri uzdod Komisijai novērtēt panākto progresu attiecībā uz skaitliskajiem rādītājiem, kas 2010. gadā noteikti visai Kopienai kopumā, un vajadzības gadījumā piedāvāt veikt jaunus pasākumus. Parlaments panācis vēl vienu noteikumu pieņemšanu – Komisijai vajadzēs izpētīt, kādu piesārņojumu rada aviācija un kuģošana, piedāvājot attiecīgus šā piesārņojuma samazināšanas pasākumus.
Izmantotā Literatūra
http://www.europarl.europa.eu
http://www.multiprese.eu
http://lv.wikipedia.org
http://www.google.lv