GALDA KLĀŠANA
Tīra ēdamtelpa, glīti sakārtots ēdamgalds ierosina ēstgribu, liek cilvēkam uz brīdi aizmirst ikdienas steigu un tādējādi veicina uztura labāku sagremošanu un izmantošanu. Tādēļ arī ikdienā ēdiens jāsakārto glītos traukos un jāliek uz glīti klāta galda.
Ikdienā var lietot vaskadrānas galdautus, jo tie viegli tīrāmi; svētku gadījumos lieto labi izgludinātus krāsainus vai balta audekla galdautus.
Ēdam galdu rotā ar svaigiem ziediem. Galda rotāšanai piemēroti ir griezti, spilgti krāsaini ziedi, jo tie labi izceļas starp ēdieniem. Pirmās vizbules, saulainās kliņģerītes, krāsainais rudens lapu vai zaļais skuju zariņš puķu vāzē rada patīkamu iespaidu. Galda greznošanai ziedus vāzēs kārto tā, lai tie neaizsegtu pretimsēdētāju.
Galda trauki jāiegādājas praktiski un glīti. Glīti izstrādātie porcelāna un fajansa trauki pusdienu, vakariņu un tāpat tējas un kafijas galda klājumā ieņem pirmo vietu. Glīti izskatās stikla traukos (dažādās glāzēs, šķīvjos, vāzēs) ievietotie ēdieni. Galda klājumu ļoti grezno kristāla trauki.
Ieteicams iegādāties veselu trauku komplektu, tā saucamo servīzi, 6, 12 vai 24 personām. Servīzes trauki ir vienāda materiāla, formas, krāsas un raksta, izgatavoti no porcelāna, fajansa vai māla. Galds, kas klāts ar dažādas formas un materiāla traukiem, nerada patīkamu kopainu.
Pusdienu, vakariņu un brokastu galdam vispiemērotākie ir balti trauki ar mazu zeltītu vai citādas krāsas maliņu. Tējas un kafijas trauki krāsas, raksta un formas ziņā ir ļoti dažādi.
Katrai personai pie galda jāparedz 60 – 70 cm plata vieta. Trauki jāsakārto parocīgi, redzami nodalīti katrai personai, lai neradītu pārpratumus, tos lietojot.
Pusdienu galds. Ikdienas pusdienas sastāv no 2, 3 vai 4 ēdieniem. Galdu klājot, vispirms uzliek šķīvjus 24 cm diametrā, lēzeno apakšā, bet virs tā dziļo zupas šķīvi. Šķīvjus novieto 1 – 2 cm atstatu no galda malas vienādos atstatumos citu no cita. Ja pie galda nesēž daudz personu, tad zupas šķīvjus var novietot arī kaudzītē sakrautus namamātes vietas priekšā, kas tad izdala zupu un pasniedz to pie galda sēdošajiem. Namamātei blakus var būt neliels galdiņš šķīvju un zupas trauku novietošanai. Lielam šķīvim kreisajā pusē novieto dakšiņu un maizes šķīvīti (17.5 cm diametrā), kura augšējā mala vienā līnijā ar lielā šķīvja augšējo malu, labajā pusē nazi ar asmeni pret šķīvi. Nazi un dakšiņu var likt arī labajā pusē, liekot dakšiņu gar šķīvi, ārmalā nazi. Ēdamkaroti liek labajā pusē vai aiz šķīvja, ar kātu uz labo pusi.
Maizi sagriež plānās šķēlītēs un glīti sakārto uz maizes šķīvja vai maizes groziņā, kas pārsegts ar tīru servjeti.
Brokastu un vakariņu galds. Brokastīs vai vakariņās ēd kādu siltu vai aukstu ēdienu un dzer siltu dzērienu – kafiju, kakao, tēju vai arī pienu vai rūgušpienu. Galdu klāj ar deserta šķīvjiem (vidēja lieluma šķīvis – starp pusdienas šķīvjiem un maizes šķīvīšiem, 20 cm diametrā). Dzērieniem lieto tasītes vai glāzes.
Galdu klājot, pretī krēslam 2 cm atstatu no galda malas liek deserta šķīvi, tam labajā pusē nazi, kreisajā – dakšiņu. Šķīvja labajā pusē ieslīpi uz priekšu liek apakštasīti un uz tās tasīti vai glāzi, glāzi var likt arī bez apakštasītes. Uz apakštasītes blakus tasītei, ar kātu uz labo pusi, osiņas virzienā uzliek tējkaroti. Olas trauciņu novieto starp šķīvi un apakštasīti. Lai karstais dzēriena trauks nebojātu galda virsmu, tad tējas un kafijas kannas novieto uz metāla paplātes vai uz kāda metāla paliktņa. Lai dzēriens neatdzistu, kannu var apsegt ar glīti izstrādātu speciālu vatētu sildītāju. Galdā bez siltā vai aukstā ēdiena liek maizes šķīvi, sviesta un sāls trauciņus, cukura trauku, ievārījuma trauku un citrona trauku.
Svētku galds. Dažādu svētku, svinību un viesību gadījumos klāj ēdieniem bagātāku un ziediem vairāk izrotātu galdu. Klājot svētku galdu, jāizdomā ēdienu pasniegšanas kārtība.
Svētku galdā var pasniegt siltos ēdienu, saldo ēdienu jeb desertu. Var pasniegt tikai aukstos ēdienus, saldo ēdienu un desertu, vai arī kombinēt šos abus variantus, pasniedzot vispirms aukstos ēdienus, tad siltos un noslēdzot maltīti ar saldo ēdienu. Sastādot ēdienu karti, jāraugās, lai būtu ēdienu dažādība, bet lai galds nebūtu pārkrauts ar ēdieniem un dzērieniem. Nav pareizi sagatavot bagātīgu auksto galdu un pēc tam vēl pasniegt 3 – 4 siltos ēdienus.
Izvēloties siltos ēdienus, kā galvenos pirms tiem var pasniegt dažus ēstgribu ierosinošus ēdienus, t.s. aukstos vai siltos uzkožamos vai dažus aukstos ēdienu, vai arī zupu, tam seko gaļas ēdieni ar dažām piedevām (viens vai vairāki atkarībā no tā, kāds ir bijis auksto ēdienu sortiments) un saldais ēdiens jeb deserts:
1. aukstajiem uzkožamajiem var izvēlēties pēc patikas: kaviāru, mazsālītas zivis (lasi, stori, sevrjugu u.c.), žāvētas zivis (lasi, zuti), nēģus, mazsālītu siļķi, krabjus, marinētas zivis, gaļas gastronomijas izstrādājumus (šķiņķi, dūmotu desu), dažāda veida sviestmaizes.
2. siltajiem uzkožamajiem: dažādi sagatavotas olas, desiņas ar sinepēm, nieres, šķiņķi, krabjus vai vēžu astītes, baravikas vai šampinjonus krējuma mērcē, pankūkas.
3. aukstajiem ēdieniem: dažādus gaļas galertus, zivju galertus, marinētas zivis, vārītu zivi majonēzes mērcē, gaļas un aknu pastētes, putnu un medījumu gaļu, dažādus salātus – sagatavotus krējuma vai majonēzes mērcē, marinētus dārzeņus un augļus.
4. no zupām: dzirās, buljonu ar olu, pīrādziņiem vai ar lielo pīrāgu, apceptām maizītēm vai arī biezeņu zupas ar grauzdiņiem, apceptām maizītēm.
5. gaļas ēdieniem: zivis vārītā vai ceptā veidā, gaļu – vārītu, ceptu lielā gabalā vai sīkos gabaliņos, sautētu, ceptus putnus, aknas. Visus šos ēdienus pasniedz ar dažādām mērcēm un dažādām piedevām no dārzeņu, miltu izstrādājumiem vai sēnēm.
6. saldajiem ēdieniem: kompotus, želejas, krēmus, saldējumus un plombīrus.
7. desertam augļus, tortes, cepumus, riekstus, labas konfektes, marmelādi, kafiju. Desertam var klāt atsevišķu galdu.