Gatavošanās eksāmenam.

Diktāti ar uzdevumiem.
1.

Reiz āzis auns un zostēviņš gailis un kaķis kopā gājuši pastaigāties bet mežā tiem uzbrukusi nakts. Nu visi nosprieduši būdiņu celt. Āzis apņēmies saviem ragiem baļķus lauzt, auns ar savu pieri zarus nošķibīt kaķis saviem nagiem sūnas sakasīt ar ko šķirba s aizsūnot gailis upmalē jumtam meldrus lauzt un zostēviņš saviem platajiem spārniem jumiķa amatu izpildīt.
Tā nu būdiņa bijusi viens divi gatava. Pēc vakariņām gājuši visi gulēt auns krāsns priekšā kaķis uz krāsns zostēviņš plāna vidū āzis galda galā un gailis laktā . Saticīgie ceļinieki drīzi krākuši savā būdiņā.
Ap pusnakti vilka māte vedusi savus divus dēlēnus amatā mācīt un nevilšu uznākusi uz jauncelto būdiņu.
Nu brīnumi viņa tūdaļ iesaukusies šorīt nācām pa to pašu vietu un neredzējām nekā. Skaidri kā no zemes izburta.
Māmiņ iesim iekšā redzēsim kas būdiņā mājo vilcēni lauzušies.
Vilka māte bērniem uz to stingrāko aizliegusi tuvoties būdiņai un aizsteigusies gar upmali vien līdz kādam pakalniņam kur nolikusies uz kreiso ausi un aizmigusi.
Bet viens no vilcēniem aizsteidzies līdz būdiņai atpakaļ un iegājis iekšā. Āzis laipns vīrs būdams tūdaļ apkampis ienācēju ar saviem ragiem. Arī citi biedri atmodušies un steigušies viesi saņemt auns ar pieri glaudījis sānus zostēviņš izklapējis kažoku kaķis ar nagiem paijājis ģīmi gailis kliedzis nelabā balsī.
No rīta māte prasījusi vilcēnam kāpēc tāds izplūkāts un ar zilumiem. Vilcēns arī izstāstījis.
Tad māte teikusi Nekas dēliņ kāpēc tu gāji? Vai es neteicu lai neej?
1. Saliec pieturas zīmes un pamato tās!
2. Skaidro pasvītroto vārdu nozīmes! Ja iespējams, sameklē sinonīmus!
3. Izraksti vārdus ar ortogrammām un paskaidro šo vārdu pareizrakstību!
4. Izsaki savu viedokli par droši vien ļoti bieži dzirdēto frāzi „Vai es neteicu……..”? Ko tu saki un ko tu domā, dzirdot šo frāzi?
________________________________________

2.

Klausieties ko stāstīšu. Redzēju divus ceptus gaiļus pa gaisu skrienot viņi skrēja ļoti ātri un vēders bija pret debesīm un muguras pret zemi. Viena smēdes lakta un dzirnakmens pārpeldēja pār Daugavu gluži lēnām un varde otrā malā tupēdama uz ledusgabala apēda divus lemešus tas bija tieši Jāņu dienā. Un tur trīs vīri tie gribēja dzīvu zaķi noķert. Viņi gāja uz koka kājām pirmais bija akls otrs mēms bet trešais nevarēja ne kājas pakustināt. Bet aklais pirmais ieraudzīja zaķi mēmais pateica klibajam bet klibais viņu sagūstīja. Citi gribēja pa sausu zemi ar kuģi braukt viņi brauca pa rudzu un miežu tīrumiem kamēr tika uz augsta kalna tur tie visi noslīka. Vēzis dzina suņa vietā zaķi un uz jumta gala gulēja govs kas pati bija tur uzkāpusi. Un tai zemē mušas tik lielas kā pie mums kazas. Bet nu vajag logu attaisīt lai meli var izskriet ārā.
1. Saliec pieturas zīmes un pamato tās!
2. Izceltajiem teikumiem uzzīmē uzbūves shēmas!
3. Uzraksti, kas šajā pasakā ir meli!
4. Izstāsti vai uzraksti savu melu stāstu!

3.

Zaķis bēdājies ka viņam no visiem bailes un no viņa neviens nebīstoties . Savā bailēs tas skrējis uz upi slīcināties. Skrējis caur aitu pūli. Aitas izbijušās aizskrējušas uz abām pusēm. Nu zaķis redzēdams ka tāds pūlis aitu no viņa bēg neskrējis vairs uz upi slīcināties bet sācis tā smieties ka lūpas pārplīsušas.
Vēl tagad saka kad kāds ļoti smejas Ka tikai netiek četras lūpas kā zaķim!
1. Saliec pieturas zīmes un pamato tās!
2. Izceltajiem teikumiem uzzīmē uzbūves shēmas! Uzraksti uzbūves ziņā līdzīgus teikumus!
3. Izraksti vietniekvārdus!

4.

Ir 1971. gada rudens un man iedāvināta šī noslēpumaini senlaicīgā nepierakstītā grāmata. Līdz šim neesmu rakstījusi dienasgrāmatas es nezinu kā to dara. Bet mamma domā ka vajadzētu. Lai es ar sevi labāk tiktu galā.
Ko lai stāstu tev kas neesi nekas? Nav jēgas ne uzticēties ne mānīties. Tukšais papīrs ir bez acīm nav pat rūtiņu pērlīšu miljona vai līniju apvāršņu.
Labi sāksim nevis no Pasaules sākuma par ko es ne nieka nezinu bet ar tagadni. Nē smiekls es taču nezinu kas arī tā ir.
Labāk rakstīšu piezīmes. Līdzīgi skolotājiem.
Esmu ieslēgta sevī.
Pū tas skan pārāk svinīgi. Tomēr savs šņūciens taisnības tur ir. Dalos jūtās tikai ar savu labāko draudzeni Almu. Viņa ir tumša atturīga un ļoti apvainojas.
Bet kā es neciešu zēnus! Šķiet, ka esmu radīta lai viņus ienīstu. Vismaz šogad. Zēni ir tik naivi! Var jau būt ka es viņus nesaprotu. Izturas riebīgi. Bet staigā mums pakaļ. Ko tas viņiem dod?
Ar mums meitenēm ir traki. Puikas lien klāt mēģina iztapt bet mēs viņus neredzam. Kad viņi mums pagriež muguru sākam mīlēt. Jā ir gan grūta tā pasaule. Un tas ir jāiztur. Kad nevienu nemīl ir tik viegli labi. Man ir smagi. Vai zēni arī raksta dienasgrāmatas un lej asaras klusā naktī?
Nē es nemūžam neiemācīšos rakstīt dienasgrāmatu!

(Gundega Repše „Alvas kliedziens”)

1. Saliec un pamato pieturas zīmes!
2. Raksturo šīs dienasgrāmatas valodas stilu! Kā tas raksturo pašu autoru?
3. Izsaki savu viedokli par dienasgrāmatas rakstīšanu! Kāpēc, pēc tavām domām, cilvēki raksta dienasgrāmatas?
4. Meitenes, uzziniet no zēniem atbildi uz izcelto jautājumu un pastāstiet, ko zēni domā par dienasgrāmatu rakstīšanu!

5.

Es dodos mājup. Eju pa Pārdaugavu un brīnos kā manu acu priekšā pazūd kāds iekopts skvērs kā dažas jaunas bezpersoniskas mājas vietā parādās nomelnējusi dēļu būdele . Gar pagalmiem atkal paceļas sen nojauktie žogi tukšākas un klusākas kļūst ielas. Es esmu pie Āgenskalna tirgus ir sešdesmito gadu sākums vasaras vidus. Tepat tepat jau es dzīvoju.
Pie tirgus ieejas galvu auzās iebāzis stāv ratos iejūgts zirdziņš zivju nodaļā var brīvi nopirkt sarkanos ikrus. Es izspraucos cauri garu garajai miltu rindai mirkli apstājos pie bulciņu stenda ar visgardāko un kārotāko kakao pasaulē.
Izeju cauri puķu tirdziņam tad pāri ielai, vēl daži soļi un es esmu mājās.
Tā ir visparastākā Pārdaugavas īres māja četri stāvi mūra sienas mazi lodziņi un dzeltena nolupusi fasāde. Pēc ielas trokšņa un spilgtās saules gaismas mani apņem tumsa un klusums. Mūsu trepēs vienmēr ir drēgns. Pat vistveicīgākajās vasaras dienās kad lielais sarkanais Āķītis versmo kā pārkaitēta krāsns kad tirgus laukums čurks t kā karsta panna šeit ienākošo sagaida vēsums. Ož pēc pagraba kaķiem, pēc pankūkām un ceptiem sīpoliem pēc visiem šiem mājas iedzīvotājiem.
Es kāpju augstāk lūk jau redzams koridora logs mūsu sētas milzīgās liepas aizēnots uz cementa grīdas un sienām virmo zaļi saules zaķīši.

(A. Neiburga „Spīdēja saule…”)

1. Saliec un pamato pieturas zīmes!
2. Skaidro izcelto vārdu nozīmi un pamato šo vārdu lietojumu tekstā!
3. Atrodi divdabjus un nosaki, kādi teikuma locekļi tie ir tekstā!
4. Uzraksti aprakstu par savu dzīves vietu!

6.

Oma ir veca bet par savu izskatu rūpējas uz ielas bez „sataisīšanās” neiet. Ne jau sev par prieku viņa apgalvo nevarot taču cilvēkus baidīt ar tādu vec, bālu spoku. Oma ir tieviņa vaigi tik krunkaini kā žāvētas plūmes bet zem acīm tādi kā maisi lieli un gludi. Nu un tad vēl mateļi pelnu pelēki un reti slejas stāvus gaisā mazs strups deguntiņš un atkārusies apakšlūpa. Visbiežāk viņa izskatās smieklīgi barga. Tepat ķēķī oma no rītiem vingro. Sīka un izkaltusi tikai vēders kā apaļa bumba matu kumšķītis noslīdējis uz vienas auss. Kājās apaļas apaķšbikses filca čības un ceļgalu sildītāji mugurā tafta blūzīte no „labākiem laikiem” viņa ir pilna nopietnības.

(A. Neiburga „Spīdēja saule…”)

1. Saliec un pamato pieturzīmes!
2. Kuri vārdi vai vārdu savienojumi rada mīļu un humoristisku noskaņu?
3. Atrodi apzīmētājus un paskaidro, ar kādām vārdšķirām tie izteikti!
4. Veido 5 – 7 vārdu savienojumus atbilstoši izceltajam un ievieto tos paša izdomātos saliktos teikumos!
5. Uzraksti kāda tev tuva cilvēka portretu!

7.

Uz ceļa uznāk vakars. Gaiss pilns tvaiku un spiedošas kvēles . Pa malām guļ pērkoņa debeši un visa zeme dimd no spērieniem tālu tālu vēl negaiss bet kā riņķis slēdzas arvien cietāk zilie miglainie mākoņi. Rūsa mētājas pa malu malām gausa un sarkana un tad zibens arvien žilbinošāks kā liels palags nokrīt uz zemes. Atspīdumā es redzu ceļmalas smilgas un briestošos laukus kur rudzi jau sirmdzelteni un tālas mājas kā melnus tēlus.
Reizēm zibens ir gaiši zils un acis man satumst no viņa. Liekas visa zeme degtu uguns plīvos un tālu pa pamalēm dimd pērkoņa graujas.

(J. Akuraters „Kalpa zēna vasara”)

1. Saliec pieturzīmes!
2. Paskaidro pieturzīmju lietošanu pirms „ un”!
3. Izraksti epitetus un salīdzinājumus!
4. Atrodi sinonīmus pasvītrotajiem vārdiem!
5. Uzraksti aprakstu par kādu dabas parādību!

8.

Tūļa apjēdza, ka atradies baiļu gūstā un brīvu viņu darījusi darbošanās citā virzienā.
Te viņš Labirintā sajuta vēja pūsmu, un tā bija tik spirdzinoša. Viņš dziļi ievilka elpu, un tas viņu uzmundrināja. Tagad, kad bailes bija aizgaiņātas, bija daudz jaukāk, nekā viņš jebkad spēja iedomāties.
Tūļa sen tā nebija juties. Viņam bija jau gandrīz aizmirsies, cik jauki nodoties kaut kam nebijušam.
Lai šo izjūtu pastiprinātu, Tūļa atkal lika lietā savu iztēli. Viņš visos sīkumos apcerēja, ka sēž starp saviem iecienītajiem sieriem – tur bija gan Čedars, gan Briē, gan daudzi citi sieri. Viņš iztēlojās, ka ēd daudzos sierus, kas viņam tik ļoti garšoja, un tas bija varen tīkami. Kāda bauda bija uz mēles just to lielisko garšu.
Jo skaidrāk viņš sevi iztēlojās mielodamies ar Citu Sieru, jo reālāk un ticamāk tas bija. Un Tūļa zināja, ka reiz to atradīs.
Viņš uzrakstīja savu nākamo atziņu: „ Jo vairāk tu iztēlojies Citu Sieru, jo drīzāk nonāc pie tā.”
1. Saliec un pamato pieturas zīmes!
2. Paskaidro pasvītroto vārdu pareizrakstību!
3. Uzraksti 4 – 5 teikumos, kā tu saproti Tūļas atziņu!

9.

Oktobra vidū lidojot tikai pa naktīm uz dienvidiem vienatnē dodas ļoti īpatnējs sīks dziedātājputns sarkanrīklīte nedaudz mazāks par zvirbuli zaļganbrūns ar oranžsarkanām krūtīm un vaigiem. Sarkanrīklīte tas ir putns kas pārziemo pie Vidusjūras bet pavasarī atgriežas pie mums tas ir ligzdošanas vietā.
Pavasara sākumā šis mazputniņš dzied dziesmiņu skanīgu mazliet melanholisku tupot egles smailē un lūkojoties dziestošajā vakarblāzmā. Vasarā visdarbīgākajā gadalaikā sarkanrīklīte gandrīz nemaz nav redzama jo ligzdo mežaudzēs biezās un grūti caurejamās. Ar sūnu jumtiņu pārsegtā ligzda ierīkota uz zemes starp lielu satrupējušu koku saknēm. Taču rudenī oktobrī gan pieaugušās gan jaunās sarkanrīklītes tuvojas cilvēkiem un ir neparasti drošas.
Bieži vien ejot pa dzīvnieku iemītu taciņu gadās ka diezgan uzkrītoši pa pēdām gan pa zemi gan pa gaisu ar īsiem pārlidojumiem seko sarkanrīklīte.
Cilvēkam apstājoties tā uzlec uz ciņa vai sprunguļa un ziņkārīgi lūkojas acīs.

(Pēc A. Anerauda)

1.Saliec un pamato pieturzīmes!
2. Nosaki savrupinājumu veidu!
________________________________________

Darba lapas teorijas atkārtošanai
1.
VĀRDS.

Vārds ir teksta mazākā vienība. Pasaulē ir daudz lietu, parādību, norišu, domu. Un pasaulē ir daudz vārdu, kas nosauc šīs lietas, parādības, norises, domas.
Mācību par vārdu sauc par LEKSIKOLOĢIJU. Tā pēta vārda nozīmi – ko nozīmē katrs vārds, cik nozīmju ir vārdam, kā vienu un to pašu jēdzienu var apzīmēt ar dažādiem vārdiem.
Vienas valodas vārdi tiek apkopoti vārdnīcās. Vārdnīcas ir dažādas. Mācību par vārdnīcām sauc par LEKSIKOGRĀFIJU.
Vārdam piemīt daudz brīnišķīgu spēju, kas ļauj mūsu valodai tapt tēlainai, precīzai, emocionālai un atbilstošai noteiktam stilam.
Vārdi ir viennozīmīgi un daudznozīmīgi.
Vārdiem var būt sinonīmi, antonīmi un homonīmi.
Vārdi var būt ļoti seni un arī jauni.
Ir vārdi, kurus saprot tikai vienas tautas pārstāvji, un ir internacionāli vārdi.
Ir vārdi, kurus lieto tikai sarunvalodā vai tikai dzejā, vai lietišķajos rakstos. Ir vārdi, kurus nelieto…
1. Izlasi tekstu un izraksti vārdus, kuru nozīmi tu nesaproti!
____________________
____________________
____________________
____________________
____________________

Ieraksti pareizos piemērus vārdšķirai atbilstošajās ailēs!

________________________________________

2.
VĀRDŠĶIRU SISTĒMA

Papildini dotos teikumus!

Palīgvārdi un izsauksmes vārdi ir ……………………………. .
Latviešu valodā ir …………. vārdšķiras.
Patstāvīgas lokāmas vārdšķiras ir
………………………………. …………………………….. …………………………………………………………………….
…………………………………………………………………………………………………….
Patstāvīgas nelokāmas vārdšķiras ir
………………………… …………………………………….. …………………………………………………………………….
Tātad – …………………………………….., …………………………………………………………….. var būt gan lokāmas, gan nelokāmas.
Palīgvārdu vārdšķiras ir
…… ……………………………………………………………. …………………………………………………………………….
Tie ir …………………………………….. .
Izsauksmes vārdi arī ir …………………………………………. .
________________________________________

3.
VĀRDŠĶIRU PAREIZRAKSTĪBA

Ieraksti atbilstošus piemērus!

________________________________________

4.
VĀRDŠĶIRAS UN TEIKUMA LOCEKĻI

Latviešu valodā ir patstāvīgi vārdi un palīgvārdi. Patstāvīgi vārdi var būt par teikuma locekļiem, palīgvārdi nevar būt par teikuma locekļiem. Patstāvīgi vārdi ir lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi un to divdabju formas, apstākļa vārdi. Izsauksmes vārdi, partikulas, prievārdi, saikļi nav lokāmi un nevar būt par teikuma locekļiem, tāpēc tos sauc par palīgvārdiem.
1. Uzraksti raksturojumam atbilstošo vārdšķiru!

2. Uzraksti, kurš kuram „pieder”!

3. Uzraksti teikumus, kuros
o teikuma priekšmets ir lietvārds, skaitļa vārds un īpašības vārds
o izteicējs ir darbības vārds, lietvārds ar saitiņu, divdabis ar darbības vārdu būt
o apzīmētājs ir īpašības vārds, lietvārds, divdabis, skaitļa vārds
o papildinātājs ir lietvārds, vietniekvārds
o apstāklis ir lietvārds ar prievārdu, apstākļa vārds
o pielikums ir lietvārds
4. Uzraksti teikumus, kuros saiklis
 saista vienlīdzīgus teikuma locekļus
 saista salikta sakārtota teikuma daļas
 ievada palīgteikumu
 saista vienlīdzīgus divdabja teicienus
________________________________________
5.
S, Z PAREIZRAKSTĪBA

1. Pabeidz tabulu!

2. Pasvītro vai kā citādi izdali saknes līdzskani pagātnē, nenoteiksmē, divdabjos!
3. Papildini teikumus!
Divdabī ar – dams „s” lieto, ja pagātnē sakne beidzas ar ………………..
Divdabī ar – dams „z” lieto, ja pagātnē sakne beidzas ar ………………..
Divdabī ar – ts, – ta „s” lieto, ja pagātnē sakne beidzas ar ……………….
Divdabī ar – ts, – ta „z” lieto, ja pagātnē sakne beidzas ar ……………….
Ja pagātnē darbības vārdam sakne beidzas ar „s”, tad ………………………………………………………… .
Ja pagātnē darbības vārdam sakne beidzas ar „z”, tad ………………………………………………………… .
4. Uzraksti 6 teikumus ar divdabja teicieniem, izmant ojot divdabjus no tabulas!
……………………………………………………………. …………………………………………………………………….
………………………… …………………………………. …………………………………………………………………….
………………………… …………………………………. …………………………………………………………………….
…………………………………………………………… …………………………………………………………………….
________________________________________

6.
VIENLĪDZĪGI TEIKUMA LOCEKĻI.

Papildini dotos teikumus un uzraksti katram apgalvojumam piemērus!
Vienlīdzīgi teikuma locekļi paskaidro … …………………………………………………………………….
………………………………………. un atbild .. …………………………………………………………………….
…. ……………………………………………………………………. .
Tie atrodas gan līdzās, gan ……………………. .Tie var būt saistīti bez saikļiem vai ar saikļiem.
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
Vienlīdzīgi var būt: teikuma locekļi (………………………….., ………………………………..,
……………………………………, ………………………………….., ……………………………………… .
__________________
Vienlīdzīgi var būt arī …………………………………………………….., …………………………………. .
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
____________________________________________________________________________
Ja nav saikļu – …komatu …. ……………………………………………………………………. .
________________________________________________________________________
Ja ir saikļi un, vai, jeb – ..komatu…………………………………………………………….. .
________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
Ja saikļi un, vai, jeb atkārtojas – …komatu………………………………………………….. .
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
Ja ir saikļi bet, kā arī,, tomēr, toties, nevis, kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī – komatu ……………………………………….
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
Ja ir saikļi kā – tā, ne – bet, ne vien – bet arī, tiklab – kā arī, vai nu – vai, gan – gan, drīz – drīz, ir – ir, ne – ne, nedz – nedz, te – te – komatu ………………………………………………………….. .
________________________________ _____________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
________________________________________

7 .
SAVRUPINĀJUMI.

Papildini dotos teikumus!
1. Savrupinājumi veidojas, ja ……. …………………………………………………………………….
……………………….. …………………….. ……………………………………………………………………. .
2. Savrupinājuma veidi ir .. ………… …………………………………………………………………….
………………………… …………………….. ……………………………………………………………………. .
3. Savrupināts apzīmētājs veidojas, ja …………………………………………………………………
………………………… ………………………. ……………………………………………………………………. .
4. Savrupināts apstāklis veidojas, ja ……………………………………………………………………
………………………… ……………………….. ……………………………………………………………………. .
5. Ja savrupināts apzīmētājs, apstāklis, pielikums atrodas teikuma beigās, tad pirms tiem liekams ………………………………… .
6. Savrupināt var vismaz ……………….. apzīmētājus.
7. Savrupināts apstāklis veidojas, ja .. . …………………………………………………………………….
………………………… ………………………….. ……………………………………………………………………. .
8. Savrupinājumus no pārējās teikuma daļas atdala ar …………………… vai ………………….. .
9. Divdabja teicienā ietilpst ………………………………………… un ………………………………….. .
________________________________________

Testi teorijas atkārtošanai
1.
TEIKUMU UZBŪVE

Zem katra teikuma uz punktotās līnijas uzraksti to iedalījumu pēc uzbūves un uz nepārtrauktās līnijas uzraksti attiecīgā teikuma veida pazīmes!
1. I Ziedonis ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu literāro pasaku autoriem.

………… …….. …………………………………………………………………….

_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
2. Tādas pasakas kā „Lāču pasaka”, „Pasaka par pogu” un citas lasa jau mazi bērni, bet arī pieaugušie atrod tajās daudz ko pārdomājamu.

……………….. …………………………………………………………………….

_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
3. I. Ziedoņa pasakās ir daudz interesantu tēlu, kuri iemieso kādu autora ideju.

…… ………….. …………………………………………………………………….
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________

4. I Ziedonis raksta ne tikai pasakas, viņš ir arī dzejnieks, kura daiļrade ir pazīstama nu jau vairāk nekā 40 gadu.

………………………. …………………………………………………………………….

_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
Pabeidz teikumus un nosaki to uzbūvi!
Pa rudens ceļiem pārnāca puisis mājās, viņš nesa klēpī baltos pavasara ziedus, kuri ………………………………………………………… ……………………………………………………………………. .
Lepno sudraba svečturi viņš nebija atradis, jo………………………. …………………………………………
…………………………………………………, un tagad puisis ……………………………………………………….
……………………………………………………. .
Vi su meitenes istabas klonu puisis nobārstīja ar naktsvijolēm, kuras …………………………………..
…… ……………………………………………………………………, bet meitene ……………………………………..
………………………………………………………… …………….
Puisis aizgūtnēm stāstīja par staltbriedi, jo tas bija viņa draugs, bet meitene …………………………
………………………………………………………………. ……………………………………………………………………. .
Uzraksti savu pasaku!

Pasaka par ……. ……………………………………………………………………. .

_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________

2.
TEIKUMS

Es zinu,

________________________________________

3.
DIVDABJA TEICIENS.

1. Veido divdabja teicienus ar tiem divdabjiem, kuri var ietilpt divdabja teicienos!
Nākdams, esošs, nākamais, veidojot, lasāms, jokojam, atveidojot, izgājis, salstošs
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
2. Uzraksti teikumu ar vienlīdzīgiem divdabja teicieniem!
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
____________________________________________
3. Uzraksti teikumu, kur divdabja teiciens atrodas aiz pakārtojamā vārda!
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
____________________________________________
4. Uzraksti teikumu, kur divdabja teiciens atrodas aiz sakārtojuma saikļa!
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
___________________________________________
5. Turpini stāstījumu, papildinot doto tekstu ar teikumiem, kuros ir divdabja teicieni!

Manas mīļākās vietas Rīgā.
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________