Ēģiptes piramīdu iespējamā izcelšanās
Bagātajā un auglīgajā Nīlas ielejā radās Ēģipte, kuras civilizācija sākās vairāk nekā pirms 5000 gadu un pastāvēja vismaz 3000 gadu. Ēģiptieši pielūdza daudzus dievus un ticēja, ka pēc nāves viņi nokļūs pēcnāves valstībā, kur pēc viņu priekšstatiem, dzīve līdzinās dzīvei Ēģiptē. Pēc tam, kad faraonu ķermeņi bija iebalzamēti, viņus apglabāja piramīdu kapenēs.
Piramīdas ir apaugušas ar mistiskām leģendām. Gizas piramīdu kompleksā līdz mūsdienām saglabājušās 10 akmens piramīdas 50 kvadrātkilometru platībā. Trīs – lielās Gizas piramīdas – kļuvušas par neatņemamu Ēģiptes simbolu un pazīstamākajām celtnēm pasaulē. Visas trīs piramīdas uzceltas tā, lai nākamā būtu zemāka par iepriekšējo. Senajā Ēģiptē svēti godāja vecākus, tādēļ dēls nekad neatļāvās celt savu piramīdu augstāk par to, ko uzcēlis tēvs. Mēs varam tikai apbrīnot seno ēģiptiešu zināšanas, tehnoloģiju un to kā viņi organizējuši darbu. Daudzi, kas stāv blakus šīm būvēm prāto, vai tās patiešām cēluši senie cilvēki. Daži cilvēki tic, ka piramīdas cēluši atnācēji no kosmosa, citi, ka tās cēluši atlanti. Piramīdas bija vai nu faraonu kapi, vai arī to kapakmeņi. Senatnē piramīdām nebija tagad raksturīgo pakāpienu. Tās bija apšūtas ar pulēta kalķakmens blokiem tā, ka piramīdu virsma bija gluda un mirdzēja saulē. Kā liecināja sengrieķu vēsturnieks Hērodots, kurš vēl redzēja tās visā greznumā, atstarpes starp apšuvuma plāksnēm nav bijušas manāmas. Vēlākajos gadsimtos gandrīz visas apšuvuma plāksnes tika noplēstas Kairas mošeju celtniecībai. Bet tomēr, kā senie ēģiptieši spēja savākt tik daudz akmens bluķu, lai tie veidotu celtni 5.3 ha lielā teritorijā? Iespējams, ka viņi izmantojuši kādu vēl neatklātu matemātikas noslēpumu? Piramīdu būves tehniskajos jautājumos vēl ir daudz mīklu, taču nav pārliecinošu atrisinājumu. Arī es īsi nesliecos uz kādu no pieņēmumiem, jo ir vēl tik daudz neatklātu jautājumu un mīklu, kas saistīts ar šīm brīnišķīgajām piramīdām. Daži argumenti liecina par to, ka tādu darbu nu nekādi nav spējis izdarīt cilvēks, ka tas noteikti ir citzemiešu pirksts, bet daži atkal otrādāk, pavisam vienkārši izskaidro, kā, piemēram, Grieķu vēsturnieks Hērodots pārstāsta Senās Ēģiptes priesteru sacīto, ka Heopsa piramīda būvēta 20 gadus un būvdarbos piedalījušies 400 tūkstoši vīru – pa 100 tūkstošiem trīs mēnešus gadā, jo ilgāk cilvēks nebija spējīgs izturēt uzraugu pletnes, nogurdinošo svelmi un necilvēcīgi smago darbu. Atrastajās ēģiptiešu piezīmēs par piramīdu celšanu minēts, ka milzīgo akmens būvju celšanā viņi izmantojuši sev pieejamos līdzekļus – uzbērumus, pacēlājus, blokus un pat streikus! Vienā no senajiem papirusiem rakstīts, ka, kopā ar vergiem, piramīdu celtniecībā piedalījušies arī brīvie cilvēki, kuriem par darbu arī beigās maksāja. Tātad iznāk, ka piramīdas ir celtas ar muskuļu spēku. Taču atkal, kā tas vis ir iespējams? Pacelt tik lielus kubus? Un ir arī mistiskas sakritības, kas liek man apšaubīt to, ka tas viss ir bijis tik vienkārši. Piemēram, Piramīdu četras sānu malas ir orientētas uz četrām debespusēm pēc kompasa ar precizitāti līdz grāda desmitdaļai, Visīsākās un visgarākās malu garumi atšķiras par 20 cm, ietve apkārt Lielajai piramīdai ir precīzi nolīmeņota – līmeņa atšķirības nepārsniedz 2.5 cm (1 collu), caur Heopsa piramīdu ejošais meridiāns sadala kontinentus un okeānus divās vienādās daļās, Heopsa piramīdas apkārtmēru dalot ar tās dubulto augstumu, iegūst slaveno “Ludolfa skaitli” π=3.1416, kā arī tas, ka Heopsa piramīda atrodas kontinentu smaguma centrā. Kā senie ēģiptieši apgaismojuši pazemes ejas? Ne piramīdās, ne klinšu kapenēs Ķēniņu ielejā netika lietotas lāpas vai kas tamlīdzīgs, jo nekur nav nomelnējuši griesti vai sienas, un nav ne mazāko pazīmju, ka tamlīdzīgas pēdas tikušas likvidētas. Vienā no Ēģiptes tempļiem – dievietes Hatoras templī – redzami pārsteidzoši sienu zīmējumi. Tajos ir attēloti priesteri, kuriem rokās ir milzīgas “elektriskās spuldzītes”. Šos priekšmetus tagad pazīst kā “Ramzesa lampiņas”. Verētu pat teikt, ka es īsti neticu nevienai no šīm abām versijām, ka tas ir cilvēku, vai citplanētiešu darbs. Ir pārāk neskaidrs
Gīzas piramīdu komplekss tiek uzskatīts par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, jo mūsdienu cilvēcei nav saprotams, kā cilvēki Senajā Ēģiptē spēja uzcelt tik lielu būvi ar tik precīziem aprēķiniem. Piramīdu būves tehniskajos jautājumos vēl ir daudz mīklu, taču nav pārliecinošu atrisinājumu. Ēģiptes piramīdu izvietojums liecina, ka aprēķini balstās ne tikai uz matemātiskiem aprēķiniem, arhitektūras un būvniecības likumiem, bet arī uz tādiem faktoriem, kā, piemēram, debespuses, zvaigžņu izvietojums un pieņēmumi, ka zeme ir apaļa.