1. Ievads; 2. Grāmatvedība kā jēdziens; 3. Likumdošana; 4. Grāmatvedības uzskaites būtība, grāmatvedības uzdevumi; 5. Saimniecisko līdzekļu klasifikācija; 6. Līdzekļu avotu klasifikācija; 7. Grāmatvedības metodes pamatelementi; 8. Grāmatvedības organizācijas dokumenti; 9. Grāmatvedības reģistri, to raksturojums; 10. Kļūdu labošana grāmatvedības dokumentos un reģistros; 11. Grāmatvedības formas jēdziens; 12. Grāmatvedības bilance; 13. Grāmatvedības konta jēdziens, konta uzbūve; 14. Secinājumi
1. Ievads
Mūsdienās, kad progress iet uzpriekšu, saņemt kādu informāciju nav grūti. Informāciju var saņemt no ārējās vīdes (kas mums ir apkart), no rakstiskiem avotiem (grāmatas, žurnali, āvīzes utt.) un protams internets.
Bet kā uzņemums var saņemt nepieciešamo tam informāciju? Informatīvie avoti iedalās divos veidos: iekšējās (gramatvēdība, tehnoloģijas, ražošanas jauda un sarunas ar uzņēmuma darbiniekiem) un ārējās (tirgus, valsts institūcijas un iestādes, privātās institūcijas un sabiedriskās organizācijas).
Dotājā referatā ir apkopoti dati par grāmatvedību, kā informatīvajs avots. Ir aprakstīts grāmatvedības process, ko tieši nozime grāmtvedība, kā jēdziens, grāmatvedības uzdēvumi, grāmatvedības bilences, kontu un reģistru apraksts.
Temas aktualitate: Mūsdenās paradās ļoti daudz junas firmas, un protams neviens uzņemums netiks gala bez gāamatvēža. Tieši grāmatvedība nodrošina uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lemumu pieņemšanai; nodrošina kontroli par uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un īpašuma saglabāšanu; nodrošina finansu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saistībām, saimnieciskās darbības rezultātiem un finansu stāvokli; kā arī nodrošina pareizu nodokļu aprēķināšanu.
Darba mērķis: Izpētīt kā grāmatvedība palīdz nodrošināt uzņēmumu ar informāciju.
Darba uzdēvumi:
• Paplašināt redzesloku par grāmatvedību
• Izpētīt kā grāmatvedība nodrošina uzņēmumu ar informāciju
• Ieinteresēt publiku un piesaistīt uzmanību grāmatvedības procesām
Es izvelejos rakstīt par šo temu, jo mana nākotnes profesija būs saistīta ar grāmatvedību un šīs sakotnejas zināšanas, kas ir apkopotas dotajā referatā man būs ļoti dērigi.
Petīšanas metodes: Teorētiskas literatūras analīze.
Galvenie informativie avoti: Pamata ir izmantots internets, avīzes un žurnāli.
2. Grāmatvedība kā jēdziens
Grāmatvedība ir uzņēmuma saimniecisko operāciju reģistrācija.
Uzņēmuma grāmatvedība aptver visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus un īpašuma stāvokli. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī, lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi.
Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.
Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē uzņēmuma saimnieciskos darījumus, līdzekļus un to veidošanās avotus, novērtē un inventarizē uzņēmuma līdzekļus un saistības, organizē dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata un citu finansu pārskatu sagatavošanas noteikumi.
Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs. Vadītājam ir jānodrošina visu saimnieciskās operācijas apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu uzglabāšana.
Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:
1. izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma dienestu;
2. izmantojot saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem grāmatvedības uzņēmumu vai citu uzņēmumu pakalpojumus.
Uzņēmuma vadītājs līgumā vai instrukcijās nosaka tās fiziskās vai juridiskās personas pienākumus un atbildību, kura kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus.
Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina uzņēmuma vadītājs, saskaņojot tos ar dotas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizēto grāmatvedību.
Katram uzņēmumam ir tiesības dotas pilsētas domes grāmatvedības noteikumu ietvaros izstrādāt savas uzņēmuma grāmatvedības uzskaites metodiku (politiku), kas jāsaskaņo ar dotas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizēto grāmatvedību.
Grāmatvedības uzskaites metodikas paraugs saturs tiek pievienots pielikumā 1.
3. Likumdošana
Latvijā grāmatvedību regulē “Latvijas Republikas likums par grāmatvedību” (Pielikums 2.), kurš tika pieņemts spēkā 1992. gada 14. novembrī, taču līdz 2006. gada 15. aprīlim ir piedzīvojis 8 grozījumus.
Likums ir sadalīts 5 nodaļās un satur 17 pantus ar apakš pantiem un pielikumu ar papildus normatīviem.
Likuma 5 nodaļas: Vispārējie noteikumi, grāmatvedības reģistru kārtošana, inventarizācija un pārskati, kompetences sadalījums grāmatvedībā un atbildība par Latvijas republikas likuma “par grāmatvedību” pārkāpumiem.
4. Grāmatvedības uzskaites būtība, grāmatvedības uzdevumi.
Pēc ASV grāmatvežu asociācijas definīcijas, grāmatvedība ir: “process, kas nosaka, mēra un dara zināmu finansiālo informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemtu lēmumus un spriedumus”.
Tādēļ ir iespējams izcelt šādus grāmatvedības uzdevumus:
• Nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
• Nodrošināt kontroli par uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un īpašuma saglabāšanu;
• Nodrošināt finansu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saistībām, saimnieciskās darbības rezultātiem un finansu stāvokli;
• Nodrošināt pareizu nodokļu aprēķināšanu.
Finansu grāmatvedības galvenais uzdevums ir sagatavot finansu pārskatus un sniegt finansu informāciju cilvēkiem, kas atrodas ārpus uzņēmuma. Šī informācija sniedz vispārēju pārskatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, tā nav tik detalizēta kā tā, ko sagatavo uzņēmuma vadība. Šī informācija ir publiski pieejama.
5. Saimniecisko līdzekļu klasifikācija.
Ilgtermiņa ieguldījumi tie ir līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. To līdzdalība uzņēmuma saimnieciskā darbībā ilgst vairākus gadus. Saimnieciskā darbībā šie ieguldījumi pakāpeniski nolietojas un zaudē savu vērtību. Šo vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos.
Ilgtermiņa ieguldījumus var iedalīt:
Nemateriālos ieguldījumos – līdzekļos, kuriem nav fiziskas taustāmas formas, bet uzņēmumam tie spēj dot ienākumus. Tās ir tiesības izmantot izgudrojumus, patentus, licences, nomas tiesības.
Pamatlīdzekļi – līdzekļi, kur paredzēti izmantošanai produkcijas ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, administrācijas vajadzībām un kuru lietošanas termiņš ilgāks par vienu gadu (zeme, ēkas, būves, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, inventārs). Tie nav paredzēti pārdošanai
Ilgtermiņa finansu ieguldījumi – līdzekļu ieguldījumi citu uzņēmumu kapitālos un tiem izsniegtie aizdevumi ar nolūku gūt peļņu vai kontroli par citu uzņēmumu (akciju, līdzdalības daļu iegāde).
Apgrozāmie līdzekļi ir līdzekļi, kurus paredzēts pārvērst naudā, pārdot vai izlietot tuvāko 12 mēnešu laikā vai parastā saimnieciskās darbības ciklā. Tie ir:
1. Krājumi – izejvielas, materiāli, ko paredzēts izlietot produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas paredzēti pārdošanai
Nepabeigtā ražošana – ražojumi, kuri nav izgājuši visu ražošanas ciklu.
Gatavie ražojumi – izstrādājumi, kuri uzņēmumā izgājuši visu ražošanas ciklu.
2. Debitori (prasības) – citu uzņēmumu vai personu parādi par precēm, pakalpojumiem uc. Debitori rodas pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus, bet nesaņemot par to samaksu, kā arī uzņēmuma dibināšanas brīdī dibinātājiem neieguldot kapitāla pilnu summu (daļu).
3. Nākamo periodu izdevumi – maksājumi, kas notikuši pārskata periodā, bet pēc ekonomiskās būtības attiecas uz nākamajiem periodiem. Šādus izdevumus nedrīkst parādīt pārskata perioda izmaksās.
4. Vērtspapīri un īstermiņa līdzdalība kapitālos – vērtspapīri, kurus paredzēts pārdot gada laikā, lai gūtu peļņu starpības veidā starp iegādes un pārdošanas vērtību kā arī līdzekļu ieguldījumi citos uzņēmumos.
5. Naudas līdzekļi – skaidrā nauda uzņēmuma kasēs un banku kontos.
6. Līdzekļu avotu klasifikācija.
Pašu kapitāls rāda cik liela īpašuma daļa pieder uzņēmumam.
Pašu kapitāls = līdzekļi (aktīvi) = saistības (kreditori)
Pašu kapitāla sastāvdaļas:
Pamatkapitāls (akciju, daļu kapitāls) – veidojas dibinot uzņēmumu. To veido naudas un materiālie resursi, ko dalībnieki nodod uzņēmuma rīcībā uz neierobežotu laiku.;
Rezerves – daļa pārskata gada tīrās peļņas, kas novirzīta likuma un statūtu prasībām paredzētiem īpašiem mērķiem (zaudējumu segšanai).;
Nesadalītā peļņa – peļņas daļa, kura paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļiem.
Saistības ir:
Īstermiņa – parādi, kur jānomaksā nākamā pārskata perioda laikā – gada laikā
Ilgtermiņa – parādi, kuri jānomaksā pēc viena gada
7. Grāmatvedības metodes pamatelementi:
Dokumentācija – nosacījums, ka jebkuram uzņēmuma darījumam ir jābūt dokumentētam ar atbilstošu dokumentu. Dokumentu obligātās sastāvdaļas ir rekvizīti – uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs – bez tiem dokumentam nav juridiska spēka.
Inventarizācija – uzņēmuma īpašumā un lietojumā esošo materiālo vērtību un norēķinu apsekošana, reģistrācija Inventarizācijas sarakstos un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem. Inventarizācijas veidošanas kārtību nosaka LR likums “Par grāmatvedību” un FM izdotie “Norādījumi par inventarizācijām”.
Novērtēšana – finansu grāmatvedībā atspoguļota tikai tā informācija, kurai var noteikt vērtību naudas vērtībā. Finansu uzskaites tiek apkopotas nacionālajā valūtā.
Konts – ir grāmatvedības tabula, kurā tiek reģistrēti saimnieciskie darījumi. Tabulai ir divas puses – debets un kredīts
Divkāršais ieraksts – ir saimnieciskā darījuma summas ierakstīšana divos savstarpēji saistītos kontos: viena konta kreisajā pusē – debetā, otra konta labajā pusē – kredītā. Divkāršs ieraksts ir grāmatojums.
Bilance – ir pārskata perioda beigās kontu formā sastādīts uzņēmuma valdījumā esošā īpašuma (aktīvu) un kapitāla (pasīvu) pretstatījums. Bilances shēma noteikta LR likumā “par uzņēmumu gada pārskatiem”
Pārskats – ir apkopota rādītāju sistēma, kas sniedz informāciju uzņēmuma vadībai, dalībniekiem, akcionāriem, valsts institūcijām par uzņēmuma resursiem, saistībām, finansu stāvokli, peļņu un zaudējumiem.
8. Grāmatvedības organizācijas dokumenti.
Grāmatvedības dokuments ir rakstveida rīkojums veikt saimniecisku operāciju vai apliecinājums, ka saimnieciskā operācija ir notikusi.
Saimniecisko operāciju noformēšanu ar dokumentiem sauc par dokumentāciju.
Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, uzņēmumā sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citus jautājumus.
Minētās saimniecisko darījumu sistēma ir uzņēmuma saimniecisko darījumu sadalījums (klasifikācija) šādos noteiktos pēc ekonomiskā satura un būtības savstarpēji saistītos virzienos:
• preču un pakalpojumu iegāde;
• norēķini ar preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma darbiniekiem;
• produkcijas ražošana un izmaksu uzskaite;
• izejvielu, materiālu, gatavo ražojumu un preču glabāšana;
• gatavo ražojumu, preču un pakalpojumu pārdošana;
• norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;
• naudas aizņēmumi un to atmaksāšana;
• finansu ieguldījumi un darījumi ar vērtspapīriem;
• citi, šajā punktā neminēti, uzņēmuma saimniecisko darījumu virzieni, kuru skaits un struktūra ir atkarīga no konkrētā uzņēmuma parastās darbības ieņēmumu un finansu resursu veidošanā.
Lai nodrošinātu visu grāmatvedībā sagatavoto dokumentu reģistrēšanu, dokumentus numurē pa to veidiem un kārtas numuru dokumentam parasti piešķir tā sagatavošanas procesā.
Uzņēmums izstrādā detalizēto dokumentu apgrozības shēmu, saskaņojot to ar dotas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizēto grāmatvedību.
Iekšējie dokumenti sastāda uzņēmumā, iestādē, organizācijā. Pie tiem pieder kases orderi, maksājuma uzdevumi, algu maksājumu saraksti, pavadzīmes – rēķini.
Ārējie dokumenti – saņem no citiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām pilnīgi noformētus, tie apstiprina savstarpējos darījumus. Piemēram, bankas konta izraksti, rēķini – faktūras, preču pavadzīmes – rēķini, EKA čeki.
Dokumentu sastādīšanas noteikumi, dokumentu apgrozība.
Sākotnējās uzskaites dokumenti (attaisnojuma dokumenti).
Apliecina saimniecisko operāciju izpildīšanas faktus. Tos sastāda operācijas veikšanas laikā un tie ir saimniecisko operāciju atspoguļojuma pirmdokumenti, pamatojoties uz tiem tiek izdarīti ieraksti grāmatvedības reģistros.
9. Grāmatvedības reģistri, to raksturojums.
Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kuru rezultātā iegūst finansu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu. Tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:
1. kontu atvēršana;
2. uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un iegrāmatošana;
3. kontu atlikumu aprēķināšana;
4. kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana;
5. koriģējošo ierakstu iegrāmatošana;
6. slēguma ierakstu iegrāmatošana;
7. finansu un budžeta izpildes pārskatu sagatavošana.
Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.
Grāmatvedības reģistri kārto pēc divkāršā ieraksta sistēmas.
Grāmatvedības reģistrus kārto latviešu valodā, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību – latu. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta vai, ja attaisnojuma dokuments apliecina ārvalsts valūtas saņemšanu vai izdošanu, tajā norādītās summas, lai iegrāmatotu, pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā darījuma dienas kursa.
Reģistri ir grāmatvedības dokumentos atspoguļoto datu grupēšanas un uzkrāšanas līdzeklis. Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Pēc attaisnojuma dokumenta pārbaudes uz tā norāda grāmatojumu (kontējumu), saskaņā ar grāmatvedības kontu plānu.
Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros.
Hronoloģiskie reģistri. Šajā reģistrā ieraksta katru operāciju. Hronoloģiskajai uzskaitei ir jānodrošina kopējā apgrozījuma summas iegūšana par pārskata periodu. Kā hronoloģiskās uzskaites reģistrus var minēt, piemēram, kases grāmatu, kases ieņēmumu un izdevumu reģistrācijas žurnālu.
Sistemātiskie reģistri. Šie reģistri ir paredzēti grāmatvedības kontu kārtošanai. Reģistru veidu nosaka grāmatvedības kontu raksturs un tajos uzkrājamās informācijas detalizējums. Izejot no tā, sistemātiskie reģistri dalās:
Sintētiskie;
Analītiskie.
Sintētiskie un analītiskie reģistri. Sintētiskie reģistri ir paredzēti sintētisko kontu kārtošanai tikai naudas izteiksmē. Sintētisko reģistru datus izmanto grāmatvedības pārskatu sastādīšanai. Analītisko kontu beigu saldo kopsummai ir jābūt vienādai ar sintētiskā konta beigu saldo.
10. Kļūdu labošana grāmatvedības dokumentos un reģistros.
Ja ieraksti tiek laboti, tad parāda to sākotnējo saturu un katru labojumu atrunā (norāda, kas, kad un kāpēc labojis) un apstiprina ar tās personas parakstu, kas izdarījusi labojumu. Lai izdarītu jaunu, koriģējošu ierakstu, sagatavo grāmatvedības izziņu, kurā norāda dokumenta labojuma datumu, tās personas uzvārdu, kura atļāvusi veikt labojumu, labojuma iemeslu un labojuma (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojumā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta uzraksta, kad sagatavots koriģējošs dokuments un, kad izdarīts labojums.
11. Grāmatvedības formas jēdziens.
Grāmatvedības forma ir dažādu uzskaites reģistru lietošanas un grāmatvedības elementu izpildes paņēmienu kopums.
Atsevišķu grāmatvedības formu raksturojums.
Žurnāls virsgrāmata – darījumu summas tiek reģistrētas hronoloģiskajā reģistrā un vienlaikus sintētiskās uzskaties virsgrāmatas kontos.
Žurnālorderu grāmatvedība – pamatā uzkrāšanas principa plaša izmantošana.
Datorizēta grāmatvedība – joprojām saglabājas divkāršā ieraksta princips, taču plašāk lieto vienkāršo kontu korespondenci.
12. Grāmatvedības bilance.
Bilances uzbūve.
Grāmatvedības bilancei ir divas naudas izteiksmē līdzsvarotas daļās: aktīvs un pasīvs. Bilances aktīvs atspoguļo uzņēmuma līdzekļu sastāvu, bet pasīvs atspoguļo šo līdzekļu finansēšanas avotus.
Bilances vienādojums.
Aktīvs=Pasīvs
Bilances posteņu izmaiņas.
Uzņēmumam darbojoties, bilance nav nemainīga. Izmaiņas tajā notiek pēc katras saimnieciskās operācijas. Tomēr šīs izmaiņas neizjauc bilances līdzsvaru, bilances aktīva un pasīva kopsummas vienmēr ir vienādas.
Saimnieciskās operācijas
Tās tiek iedalītas četrās grupās
* Operācijas, kuru rezultātā izmainās tikai aktīvs;
* Operācijas, kuru rezultātā izmainās tikai pasīvs;
* Operācijas, kuru rezultātā palielinās gan aktīvs, gan pasīvs;
* Operācijas, kuru rezultātā samazinās gan aktīvs, gan pasīvs.
13. Grāmatvedības konta jēdziens, konta uzbūve.
Saimniecisko darījumu reģistrēšanai starpposmā starp bilanču sastādīšanu izmanto īpašas tabulas – kontus. Atkarībā no atspoguļojamo uzskaites objektu veida, kontus iedala aktīva, pasīva, operāciju ieņēmumu un operāciju izdevumu kontos. Konta kreiso pusi sauc par debetu, bet labo par kredītu.
Grāmatvedības konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei. Kontu plāns ir uzņēmuma lietojamo sintētisko kontu nosaukumu sistematizēts saraksts.
Apgrozījuma pārskats.
Tā nozīme, kopsakarības ar grāmatvedības bilanci.
Gada pārskata sastāvu un stādīšanas kārtību regulē likums „Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma resursiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem.
Visi gada pārskati pakļauti obligātai revidentu pārbaudei, ko veic izvēlēt revidents vai zvērināts revidents.
14. Secinājums
No savā darbā es varu secināt ka grāmatvedība var sniegt visu nepieciešamo informāciju par uzņēmima finansu darbību. Grāmatvedība atspoguļo pagatnes uzņēmuma darbību un ka sir tagad un pamatojoties uz faktiskiem datiem vadītajs var sastādīt planu nakotnejas uzņēmuma attistīšanai.
Šo referatu var izmantot kā sākotnēju materialu gramatvedības studēšanai, kā arī paplašināt savu redzesloku.
Man bija ļoti interesanti pētīt šo temu, jo es gribu savu dzivi saistīt ar gramatvedību