Henrijs VIII

Ievads.

HenrijsVlll valdīšanas laikā Anglijā sākās baznīcu reforma, kuras laikā tika pasludināta neatkarība no Romas katoļu baznīcas. Šajā laikā Anglijā bija vērojama zināma neatkarība arī tirdzniecībā un rūpniecībā, jo karalis aizstāvēja valsts intereses, īstenoja valstij izdevīgu muitas un nodokļu politiku.

Tjūdoru dinastija.

Tjūdoru dinastija sākās apm. 1485. gadā, kad tronī nāca HenrijsVlll – pirmais Tjūdoru dinastijas valdnieks.

Henrija valdīšanas laiks ilga 24 gadus no 1485.-1509. gadam. Savā valdīšanas laikā viņš izveidoja augstāko karaļa tiesu – „ Zvaigžņu palātu ”. Tai bija uzdevums uzraudzīt, lai aristokrāti neveidotu personīgās karadraudzes un nesaceltos pret va

a
aldnieku.

Nākamais Tjūdoru dinastijas valdnieks bija HenrijsVlll. Viņš valdīja no 1509. – 1547. gadam. Savas dzīves laikā viņš īstenoja nodokļu un muitas politiku, kura stiprināja valsti. Viņš arī kļuva par valsts baznīcas galvu.

Kā nākamais karalis tronī nāca EdvardsVl – HenrijaVlll dēls no sievas lēdijas Džeinas. Viņa valdīšanas laiks bija tikai 6 gadus. Viņš valdīja līdz 1553.gadam un bija trešais valdnieks Tjūdoru dinastijā.

Tikpat garš valdīšanas laiks bija Marijai Tjūdorei. Viņa centās atjaunot katoļu baznīcu. Marija Tjūdore bija HenrijaVlll meita no viņa pirmās laulības. Viņa valdīja no 1553. līdz 15
5
558. gadam.

Visspēcīgākā valdniece bija Elizabete. Elizabete valdīja līdz 1603. gadam. Ar viņu arī beidzās Tjūdoru dinastija. Elizabetei bija ļoti grūta dzīve, jo 1536. gadā viņas mātei izpildīja nāves sodu par nodevību.

1554. gadā viņu ieslodzīja Londonas Tauerā (cietumā). Tikai 1558. gadā viņu kronēja par karalieni. Viens no
o
o viņas vislielākajiem sasniegumiem bija „Neuzvaramās Armādas” sakaušana.

HenrijsVlll jeb IndriķisVlll.

HenrijsVlll piedzima 1491. gadā, bet nomira 1549. gadā. Viņš mantoja troni astoņpadsmit gadu vecumā. Viņa dzīves laikā ļaudis viņu iesauca par „Bubry King Harru”, kas tulkojumā nozīmē „Tumīgais karalis Harijs”, bet citi par „Bluff King Hal” – „Resnmūlis karalis Hals”.

HenrijamVlll kopā bija sešas sievas un seši bērni.

IndriķisVlll bija karalis ar daudzpusīgām interesēm. Viņš interesējās par bruņinieku cīņām, loka šaušanu, kā arī kokles spēli un svešvalodām. Viņam patika medības ar suņiem, turnīri un svētku gājieni. Daba viņu bija apveltījusi ar neparastu fizisku spēku, tāpēc viņš bieži vien arī pats piedalījās sacensībās.

HenrijsVlll ar savu pirmo sievu princesi Katrīnu kopā nodzīvoja divdesmit gadus un viņiem kopā bija četri bērni, tai skaitā arī Marija Tjūdore. Viņu ga

a
almā arī uzturējās zinību vīrs Tomass Mors, kurš Henrijam bija labs draugs.

Taču pēc tam sākās pārmaiņas. HenrijsVlll pārvērtās augstprātīgā, nežēlīgā tirānā, kas nebaidījās strīdos ķerties pie bendes cirvja. Anglijas iedzīvotāji baidījās izteikt savu gribu, vienīgi protestanti (Lutera piekritēji) mēģināja iebilst karalim, bet HenrijsVlll viņus bez žēlastības sadedzināja sārtā.

Savu otro sievu viņš ieraudzīja kādā pieņemšanā. Viņu sauca Anna Boleina. Viņai bija tikai 17 gadu. Tūlīt karalis apmeloja Katrīnu visos nāves grēkos un aicināja baznīcas tēvus atzīt viņa laulību par nelikumīgu, taču Ka
a
atrīna negribēja šķirties. Sapulcē tika noskaidrots, ka bez Romas pāvesta atļaujas viņi izšķirties nevar. Romas pāvestam tika nosūtīta vēstule. Drīz vien viņi saņēma atbildi, kurā bija rakstīts, ka pāvests vēlas ar viņiem tikties.

Henrijam tas nepatika un viņš slepeni salaulājās ar Annu Boleinu. Pēc pusgada bīskaps tautai pavēstīja par šķiršanos, un Annu pasludināja par jauno karalieni. Annai Boleinai piedzima meitiņa – Elizabete.

Pāvests, uzzinot par viņas laulībām, sadusmojās un Londonā iecēla jaunu kardinālu Fišeru. HenrijsVlll nekrita panikā, bet Fišeru nodeva tiesai, un viņam izpildīja nāvessodu.

Tā kā nesaskaņas ar Romas pāvestu turpinājās, HenrijsVlll nolēma Katoļu baznīcas vietā, ieviest Anglijā Anglikāņu baznīcu un sevi iecelt par tās galvu.

Nākamais nežēlībā krita Tomass Mors, jo viņš nevēlējās atzīt karali par baznīcas galvu. Arī viņam tika izpildīts nāvessods. Par spīti visam 1534. gadā parlaments pasludināja Anglijas baznīcas neatkarību no Romas un HenrijsVlll kļuva par valsts baznīcas galvu.

Neilgi pēc tam, karalienes māte nomira un Henrijam apnika Anna. Viņš ieraudzījis lēdiju Džeinu Seimoru tūlīt viņā iemīlējās. Svētie baznīctēvi, atzina Annu par vainīgu daudzos sakaros ar mīļākajiem un piesprieda viņai nāves sodu. Sodu izpildīja cietuma iekšējā pagalmiņā. Par zīmi HenrijamVlll nodārdēja lielgabals.

Nākamajā dienā, viņš salaulājās ar lēdiju Džeinu. Ilgi lēdija Džeina nenodzīvoja, jo viņa saslima un nomira. Viņas dēls Edvards vēlāk kļuva par karali.

Ilgi nesērojis, Henrijs sāka meklēt jaunu sievu. Nākamo sievu viņam ieteica gleznotājs, uzzīmējis viņu gleznā. Viņas vārds bija Klēves princese Anna. Henrijs ieraudzījis gleznu ar Annu, tūlīt nosūtījis oficiālu bildinājuma vēstuli. Ieraudzījis viņu dabā, Henrijs vairs negribēja ar Annu precēties, bet viss jau bija aizgājis par tālu un viņi salaulājās.

Savu piekto sievu viņš ieraudzīja kādos galma svētkos. Katrīna Hovarda bija brīnumdaiļa septiņpadsmit gadīga meitene. Klēves Anna tika nekaunīgi apmelota. HenrijsVlll paziņoja, ka viņai galmā esot ducis mīļāko. Viņš steidzīgi izšķīrās un nosvinēja kāzas ar Katrīnu Hovardu.

Kad viņi bija nodzīvojuši kādu laiku kopā, Henrijs uzzināja, ka viņa sievai patiešām ir ļoti daudz mīļāko . Karalis atkal izmantoja bendes pakalpojumus.

Kā pēdējā sieva HenrijamVlll bija Katrīna pāra. Viņa labi pārzināja Bībeli un viņai ar Henriju patika risināt reliģiskus jautājumus. Henrijam tas apnika un viņš savu sievu nodeva tiesai, pasludinot, ka viņa ir protestante.

Henrijs nepaspēja izšķirties, jo saslima ar savādu kaiti un neilgi pēc tam nomira. Viņš arī nepaspēja izsūdzēt grēkus. Pēc viņa nāves tauta varēja uzelpot. Kāds nabadzīgs mūks vēl piebilda:

„Zemes virsū nebūs gala rupju lopu varai, kamēr tauta cieš klusu.”

Secinājumi.

Meklējot materiālus par HenrijuVlll, es uzzināju daudz vairāk par visu Tjūdoru dinastiju un arī par pašu karali. Manuprāt, viņš bija valdonīgs un nežēlīgs cilvēks. Tos, kuri kaut kādā veidā viņam traucēja, viņš nodeva tiesai un nogalināja. No viņa nežēlības cieta gan paša sievas, gan draugi.

Izmantotā literatūra:

Kļava V. – Eiropa jauno laiku sākumā – Rīga, Zvaigzne ABC, 2000.g.

Lielā ilustrētā enciklopēdija – Rīga, Zvaigzne ABC, 1996.g.

Vjatkins Ļ. – Gadsimtu noslēpumi Vl – Rīga, a/s Jāņa sēta, 1998.g.

Leave a Comment