Jautājumi un atbildes par 1917. – 1921. gada situāciju Krievijā.
1. Kādi cēloņi bija boļševiku uzvarai pilsoņu karā?
• Ļeņina vadītās partijas enerģiskā un konsekventā darbība jaunā valstiskuma izveidē un savas diktatūras nostiprināšanā.
• Lozungi par ekspluatatoru varas gāšanu un darbaļaužu valsts radīšanu, zemes atdošanu zemniekiem aizrāva iedzīvotāju masu.
• Antiboļševistiskās kustības sašķelšanās.
2. Kas bija kreisie eseru dumpis? Kāpēc tas sākās?
Kreiso eseru dumpis sākās, jo kreisie eseri paziņoja par neuzticību valdībai. Viņi bija kategoriski pret to, ka tiek parakstīts Brestas miera līgums un Krievija zaudē lielas teritorijas. Viņi izsūtīja telegrammas ar aicinājumu sākt sacelšanos pret vācu un boļševiku varu.
3. Ar kādiem līdzekļiem Satiļins ieguva varu? Kas notika ar Staļina pretiniekiem?
Staļins nežēlīgi izrēķinājās ar saviem pretiniekiem, viņš izrēķinājās ar visiem, kas kaut kādā veidā apdraudēja Staļina iespējas iegūt varu. Notika asiņaina izrēķināšanas ar esošajiem un potenciālajiem konkurentiem.
4. Kas notika pēc 1920. gada 11. augustā parakstītā mietra līguma starp Latviju un Krieviju ar Krievijā dzīvojošajiem latviešiem?
Vairāk nekā 200 000 bēgļu atgriezās Latvijā, taču daudziem latviešiem ceļā uz dzimteni bija jāsastopas ar lielām grūtībām. Dažādus šķēršļus lika padomju iestādes, bet latviešu komunisti aģitēja par palikšanu Krievijā. Savukārt Latvijas valdība un tās diplomātiskās iestādes nebūt nedarīja visu iespējamo, lai atbalstītu latviešu atgriešanos, jo baidījās, ka daudzie trūcīgie tautieši saasinās bezdarba problēmu pilsētās un agrārās reformas īstenošanās gaitu laukos, kā arī veicinās kreisi radikālus noskaņojumus.
5. Kādas ekonomiskās un diplomātiskās attiecības pastāvēja starp Padomju Savienību un ārvalstīm.
Līdz Hitlera nākšanai pie varas aptuveni trešo daļu no PSRS ārējās tirdzniecības apjoma veidoja preču apmaiņa ar Vāciju. Tika nodibinātas diplomātiskas attiecības ar Franciju un Lielbritāniju, taču tās nebija sekmīgas.
6. Kas bija raksturīgs „ kara komunismam” ?
• Ārkārtas pasākumu pilsētu un armijas apgādē ar pārtiku.
• Preču – naudas attiecību samazināšana līdz minimumam.
• Rūpniecības nacionalizācija.
• Pārtikas repatīcija.
• Kartīsu sistēmas u.t.t.
7. Kādas ekonomiskās darbības veicināja ražošanu rūpnīcās un fabrikās?
• Zemniekiem atļāva brīvi tirgoties ar lauksmimniecības produktiem.
• Atdzima privātā tirdzniecības, sāka rosīties vairumtirgotāji.
• Tika atjaunota maksa par transportu, pastu, komunālajiem pak. u.t.t.
• Likvidēja stingro centralizāciju uzņēmumu apgādē ar izejvielām un saražotās produkcijas sadalē.
• Ieviesa saimniecisko aprēķinu.
• Atalgojums tika piešķirts atbilstošajai kvalifikācijai un izstrādei u.t.t.
8. Ko Staļins realizēja „piecgades plāna” ietvaros?
Sākās industrializācija. Viņš vēlējās lai PSRS attīsta rūpniecībražošanu, no ārzemēm tika iepirktas dārgas tehnoloģijas un masveidā cēla rūpnīcas. Valsts pārvērtās par milzīgu būvlaukumu. Otras piecgades laikā pievērsās kara rūpniecības attīstībai, veidojās padomju rūpnieciskais komplekss.
9. Kas bija kolektivizācija? Ko ar to vēlējās panākt?
1927. gadā kongress paziņoja par partijas jauno kursu – pāreju no zemnieku sīksaimniecībām uz lielražošanu kolektīvajās saimniecībās jeb kolhozos.Uz zemniecības pastiprinātas eksplutācijas rēķina vēlējās īstenot grandiozus plānus. Vēlējās arī kolektivizācijas palīdzību stabilizēt lauksaimniecisko ražošanu un garantēt fiksētus lauksaimniecības produktu piegādes uz valstij izdevīgiem noteikumiem.
10. Kāpēc sākās „Lielais bads? ”
Valsts rūpējās tikai par to, lai palielinātu lauksaimniecības produktu piegādes, bet zemniekiem pašiem bija jādomā par to kā izdzīvot, ar ko barot lopus, ko sēt nākamajā gadā. Kaut arī kolhozu saimniecība izrādījās neefektīva un raža pazeminājās, obligātās piegādes tika palielinātas. Valdība galvenokārt nodarbojās ar represiju pastiprināšanu un bada skarto apgabalu norobežošanu.