1) Stāsta tēma ir mīlestība, dzīves ideāli un vērtības, sevis meklēšana. Dotais nosaukums „Pērļu zvejnieks” ir simbolisks. Var teikt arī ka tēma ir galvenā varoņa Anša Vairoga „pērļu zvejošana” visa sava neilga mūža garumā, tikai pārnestā nozīmē. Pērles šajā literārā darbā ir salīdzināmas ar cilvēku sirdīm un dvēselēm, arī ar īstiem, uzticīgiem draugiem.
„Pirmā pērle, <…> kuru cilvēks sev var iemantot ir viņš pats. Kāds cilvēks pats tik ilgi savā sirdī racis, kamēr tas šo dārgumu atrod, tad tam rodas spēja <…> arī citas pērles atrast”. Tiešā nozīmē stāsts ir par lauku jaunieti Ansi Vairogu, kas bija iemīlējies vienā meitenē, vārdā Zenta. Zenta nevarēja atbildēt Ansim ar tikpat kaislīgu platonisku mīlestību, ar kādu mīlēja viņu Ansis. Tad galvenais varonis dodas mācīties uz Rīgu un tālāk sākās viņa jaunie piedzīvojumi.
2) Galvenā problēma ir nespēja atrast savu vietu pasaulē, cīņa ar iekšējo Es. Ar to arī saistās galvenā varoņa iekšējie pārdzīvojumi.
3) Stāstījums tiek veikts hronoloģiski, no autoriālā stāstītāja redzespunkta. Literārā darbā nav saskatāms kāpinājuma princips, nav īpašu sarežģījumu un saasinājumu. Runājot par laiku, var atzīmēt ka tas ir visai dažāds. Lielākā dāļā ir laika sakrišana, bet atsevišķos fragmentos paradās arī laika saspiešana, piem. starp vienas nodaļas beigām un citas nodaļas sākuma („Nākošā dienā Ansis nogāja pie viena no Rīgas labākiem mūzikas skolotājiem. Viņi iekārtoja stundas, un Ansis iesāka nodarboties ar mūziku. <…> Pusotra gada bija pagājis. Taisni uz Ziemas svētkiem Ansis bija diplomu dabūjis, ka ģimnāziju sekmīgi beidzis.”) un laika izstiepšana, vietās, kur aprakstīti Anša iekšēji monologi un pārdzīvojumi.
4) Stāsta galvenais varonis Ansis ir dedzīgs mīlētājs, sapņotājs un ideālists. Viņš tic ideālās pasaules esamībai un par mērķi izvirza „pērļu zvejošanu”, savas dzīves un laimes izveidošanu realitātē, nevis tikai savos sapņos. Ceļā viņam stājās daudz šķēršļu un problēmu: Ansi nomāc un apbēdina mātes nāve, bezatbildīga un nelaimīga mīlestība, viņš paliek nesaprasts un jūtās ļoti vientuļš. Galu galā mērķis netika sasniegts, Ansis saprot, ka viņam, mūžīgajam sapņotājam nav vietas šajā pasaulē, „Ar savām pērlēm es šajā pasaulē nevaru vietas nopirkt.” viņš teicis. Viss, par ko Ansis cīnījās un ko viņš mīlēja bija zaudēts. Stāstā piedalās arī tādi personāži kā Talheims – Anša labdaris, gudrs, labsirdīgs cilvēks ar dzīves pieredzi; Anna- otrā Anša mīļākā, jautra, bezbailīga un sirsnīga; arī prātīgā un atklāta Zenta, Artūrs, Vecais Vairogs un citi.
5) Tekstā ir daudz arhaismu. Piemēram, famīlija(ģimene), kozīne(māsīca), bufetčiks, tāļāk, tejāters. Autora valoda i tēlaina, izmantots daudz epitetu: salds acumirklis, debešķīgas jūtas, zelta laiki; metaforu: dievības greznajā varavīksnē, sniega baltā krēslā, tumši mākoņu blāķi; salīdzinājumu: īstā mīlestība ir kā miegs, lietus gāzīs kā ar spaiņiem; personifikāciju: Gaujas upes līči pušķojas, saule smaida, mākonīši pa gaisu peld, mīlestība līksmo; arī oksimorons: iznīcīgi ir prieki.
6) Runājot par aktualitāti mūsdienās, var teikt ka „Pērļu zvejnieks” nav ļoti aktuāls tādās dziļas garīgās mīlestības ziņā un mūsdienās arī nav tik daudz labdaru kā Talheims.