Hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas nonākot organismā lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu. Ar šo vīrusu inficētu cilvēku sauc par: HIV – inficētu; HIV– seropozitīvu vai HIV vīrusa nēsātāju.
Vīrusa izplatīšanās stadija – sākas apmēram 1-2 nedēļas pēc inficēšanās brīža un var ilgst līdz 6 mēnešiem. Vidēji 1-2 nedēļu pēc inficēšanās var novērot ķermeņa temperatūras paaugstināšanos (1-2 dienas), vai arī citus akūtas vīrusa infekcijas īslaicīgus un pārejošus simptomus, kas ātri vien izzūd. Šo stadiju novēro aptuveni 20-30% HIV inficētajiem cilvēkiem. Šajā stadijā organisma imūnā sistēma sāk veidot antivielas pret HIV vīrusu. Veicot HIV testu šī perioda sākumā – analīžu rezultāti var būt negatīvi – antivielas pret HIV vīrusu (loga periods). Perioda beigās asinīs būs konstatējamas antivielas pret HIV vīrusu.
Latentais periods – nenovēro nekādus fiziski jūtamus un fiksējamus simptomus – slimības pazīmes. Inficētie jūtas un izskatās veseli. Šis periods var ilgt no dažiem mēnešiem līdz 10 un vairāk gadiem. Tas ir iemesls, kāpēc visbiežāk inficēta persona neapzinās savu stāvokli.
Ar AIDS saistītais komplekss – stadija, kurā inficētam cilvēkam parādās specifisku klīnisku simptomu kopums. Slimības simptomi vēl nav krasi izteiktas. Biežāk novēro apetītes zudumu, krišanos svarā, drudzi, uzņēmību pret dažādām infekcijām.
AIDS (iegūtais imūndeficīta sindroms) – HIV infekcijas beigu stadija, kad cilvēka imūnā sistēma nav spējīga cīnīties ar audzējiem un infekcijām, kuras parastos apstākļos neizraisa slimības. HIV vīruss var bojāt arī nervu sistēmu un izraisīt smadzeņu darbības traucējumus. Šī HIV infekcijas stadijas strauji progresē un parasti beidzas ar nāvi.
Patreiz nav zāļu HIV infekcijas izārstēšanai, nav arī vakcīnu efektīvai šīs infekcijas profilaksei, bet savlaicīgi pielietojot speciālu ārstēšanas kursu iespējams ievērojami pagarināt laika periodu, kad cilvēks jūtas praktiski vesels, t.i., aizkavēt AIDS stadijas iestāšanos. Tāpēc svarīgi savlaicīgi konstatēt inficēšanos ar HIV vīrusu.
HIV vīrusam nonākot cilvēka organismā, kā uz jebkuru infekciju, arī to reaģē imūnā sistēma – veidojot specifiskas antivielas, lai cīnītos ar šo infekciju. Bet cilvēka imūnā sistēma nav spējīga iznīcināt HIV vīrusu, tāpēc reiz iegūta šī infekcija saglabājas visu atlikušo dzīvi.Gadījumos, ja notikusi saskare ar šķidrumiem, kas var saturēt HIV vīrusu (asinis, sperma, maksts sekrēts, mātes piens u.c.), lai novērstu / mazinātu inficēšanās risku ar HIV infekciju nekavējoties:
* āda jānomazgā ar ziepēm un ūdeni;
* jāapstrādā saskares vieta ar 70% spirtu vai spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli;
* gļotāda jāskalo 3-5 minūtes ar tekošu ūdeni.
Saduroties ar adatām vai citiem asiem priekšmetiem, lai novērstu/ mazinātu inficēšanās risku ar HIV infekciju, nekavējoties:
* jāveicina asiņošana no brūces;
* 3-5 minūtes jāskalo brūce zem tekoša ūdens;
* jādezinficē brūce ar 70% spirtu vai spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli;
*jāuzliek sterils pārsējs.
Pētījumos, kas veikti ASV, apsekojot veselības aprūpes darbiniekus, kas pakļauti riskam kontaktēt ar HIV inficētu materiālu, konstatēja:
* risks inficēties ar adatas dūrienu – 0.33%;
* risks inficēties caur gļotādu – 0.09%;
* risks inficēties caur ādu – 0 %.
Drošs sekss ir tādas seksuālās attiecības, kuru laikā nav risks inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām (STS), tai skaitā HIV/AIDS un kuru laikā tiek novērsta nevēlamas grūtniecības iestāšanās iespēja.
Praktiski, inficēšanās risks ar HIV/AIDS/STS ir jebkura seksuālā kontakta (nodarbojoties ar abpusēju masturbāciju, orālā, vaginālā, anālā seksa) laikā. Lai nodarbotos ar drošu seksu katram jāizprot inficēšanās risks konkrētā situācijā, jāzina kā un jāmāk šo risku mazināt vai pilnīgi izslēgt.
Zinot un mākot pasargāties sevi no inficēšanās ar HIV/STS – drošs sekss var būt gan vaginālā, gan anālā dzimumkontaktu laikā. Drošs sekss ir iespējams kā starp sievieti un vīrieti, tā arī starp vīriešiem.
Šinī sadaļā ir apskatīti dažādi seksa veidi saistībā ar drošu un nedrošu seksu. Centīšos sīki izskaidrot inficēšanās risku konkrētās situācijās un parādīt iespējas, kā šo risku iespējams mazināt.
Jautājumi tiek apskatīti neatdalot heteroseksuālas attiecības (sieviete / vīrietis) no homoseksuālajām (vīrietis / vīrietis), jo seksuālās attiecības, inficēšanās risks un izsargāšanās principi ir praktiski vienādi. Īpaši tas darīts arī tāpēc, ka daļai vīriešu mēdz būt seksuālu attiecību epizodes ar citiem vīriešiem. Tie var būt vienreizējs – gadījuma rakstura. Kontakti – kuri iepriekš nav plānoti un par kuriem nav domāts.