Holandes reālisma glezniecības vispārējs raksturojums 17. gs. F. Halss.
Characterization of dutch realism painting in 17. c. F. Hals
Atslēgas vārdi: ainava, portrets, klusā daba.
1)Holandes reālisma glezniecības vispārējs raksturojums.17. gadsimtā tieši holandiešu reālisti līdz pilnībai attīstīja klusās dabas, reālistiskās ainavas, sadzīves žanru, kā arī deva milzīgu ieguldījumu reālistiskā portreta attīstībā. Ja runā par skolas līderi, tas neapšaubāmi ir Rembrants. Tomēr līdzās šim ģēnijam 17. gadsimtā Holandes mākslas centros – Harlemā, Amsterdamā, Leidenā, Delftā un citur darbojās ļoti daudzi izcili gleznotāji.
Tik dziļa un izplatīta reālisma attīstība bija iespējama vairāku objektīvu iemeslu dēļ. Holandē vadošā reliģija bija protestantisms, kam ne tuvu nebija tāda ietekme uz jaunradi kā katolicismam Itālijā vai Spānijā. Līdz ar to attīstījās stājglezniecība un bija iespējama brīva sižetu un žanru izvēle.
Holandiešu mākslinieki gleznoja pārdošanai. Viņi nekautrējās doties ar savām gleznām uz tirgus placi un pārdot tās tirgoņiem, sīkpilsoņiem vai zemniekiem. Tās bija maza izmēra glezniņas, kuras varēja ievietot nelielajās istabās. Iemīļoti bija nelieli audekli. Pircēji šajās gleznās gribēja redzēt pazīstamus priekšmetus, cilvēkus, ainavas. Gleznoja to, kas bija pieprasīts.
Divdesmitajos gados vērojama absolūta reālistisko un demokrātisko tendenču uzvara un dominante. Šajā laikā izkristalizējās galvenie sižeti, žanri, to principi un īpatnības. Mākslas darbus Holandes mākslas tirgū klasificēja pēc žanriem – sadzīves, ainavas, portreta, klusās dabas žanrs.
Tā laika mākslinieks pa lielākai daļai strādāja tikai vienā no žanriem, dažkārt pat specializējās vēl sīkāk, piemēram, gleznoja vienīgi vai nu jūras skatus (marīnas), vai ziedus, vai dzīvniekus. Holandes mākslas uzplaukuma periodā (XVII gs. 40.-60. gadi) ļoti populārs bija sadzīves žanrs. Holandieši bija pirmie, kas ikdienišķajā saskatīja poēziju.
2.Franss Halss (dzimis ap 1580. gadu, miris 1666. gada 26. augustā) bija nīderlandiešu gleznotājs. Viņš piederēja pie Rubensa paaudzes un bija viens no pirmajiem brīvās Holandes portretu meistariem. Par viņa dzīvi ir saglabājies ļoti maz ziņu.
Viņš bija dzimis Antverpenē no flāmu vecākiem, kas pārcēlās uz Holandi pēc tam, kad pilsētu 1585. gadā ieņēma spāņi. Kopš 1591. gada viņa vecāki bija apmetušies Hārlemā, Ziemeļholandē, un viņš turpat nodzīvoja visu mūžu. Viņš bija divreiz precējies un ar vismaz desmit bērniem.
Halss pastāvīgi bija finansiālās grūtībās, un mūža nogalē pilsētas nabagmāja atvēlēja viņam mazu ikgadēju pabalstu, jo viņš, dzīvojot tajā, bija gleznojis tās reģentu portretus. Pēc četriem gadiem viņš mira, un plašu atzinību viņa darbi atkal ieguva tikai 19.gs. vidū.
Halss gleznoja visu šķiru pārstāvjus, darot to brīvi un neatraisīti. Viņš gleznoja gan glītus, gan neglītus cilvēkus. Portretējamie tika attēloti smaidoši un dzīvespriecīgi. Agrākā zināmā Halsa glezna ir Jacobus Zaffius (1611), un ir iespējams, ka viņš bija māceklis pie sava novadnieka Karela van Mandera. Halss sasniedza popularitāti ar saviem pirmajiem grupu portretiem, no kuriem pazīstamākajos ir attēlotas Sv. Adriāna (1627) un Sv. Jura (1616) strēlnieku rotas. E.H. Gombrihs par Sv. Jura strēlnieku rotas virsnieku mielasta portretu saka:
Grupas portrets, kas gleznots Halsa karjeras sākumā, atklāj spožumu un oriģinalitāti, ar kādu viņš risināja šādus uzdevumus. Lepno un neatkarīgo Nīderlandes pilsētu iedzīvotājiem bija pienākums dienēt strēlniekos – parasti kopienas turīgāko locekļu vadībā. Hārlemieši šo vienību virsniekus pēc dienesta pienākumu izpildes mēdza godāt ar lepnu mielastu, un bija izveidojusies tradīcija šos priecīgos notikumus iemūžināt lielā gleznās. Māksliniekam tas noteikti nebija viegls uzdevums – vienā darbā ietvert tik daudz portretu un panākt, lai rezultāts neizskatītos kokains vai samākslots, kā tas mēdza gadīties agrāk. Halss jau no paša sākuma izprata, kā atveidot līksmo svinību gaisotni un atdzīvināt ceremoniālo grupu, vienlaikus negrēkojot pret nepieciešamību katru no divpadsmit vīriem parādīt tā, lai mums liktos, ka paši esam viņus visus sastapuši – sākot no druknā pulkveža ar pacelto glāzi galda galā un beidzot ar jauno leitnantu pretējā pusē, kurš gan atstāts bez sēdvietas, taču raugās tik pašapzinīgi, it kā gaidītu komplimentus par savu lielisko ekipējumu.
Kopā Halss šajos gados bija uzgleznojis piecus lielus grupu portretus. Vienu no tiem, Trūcīgo kompānija (1633–37), viņš atteicās pabeigt, jo viņš nevēlējās doties uz Amsterdamu pozēšanai, un tam tika nolīgts kāds mazpazīstams portretists, kas paveica darbu tik labi, ka mākslas speciālisti joprojām nevar piekrist, kur sākas viena darbs un beidzas otra. Viņš ir labi pazīstams arī ar savām spēcīgu un veselīgu tēlu gleznām, kā Smejošais kavalieris (1624). Halsa mierīgākie vēlīnākie darbi ir pielīdzināmi viņa laikabiedram Rembrantam.
Secinājumi.
Pārsvarā tika gleznotas pieprasītas lietas- pazīstami priekšmeti, ainavas u.c.
Bija iespējama brīva sižetu un žanru izvēle, jo protestantismam nebija lielas ietekmes uz jaunradi.
Halss savās gleznās cilvēkus nešķiroja un attēloja tos laimīgus.
Svešvārdu skaidrojums:
1. Poēzija- saistītā jeb vārsmotā valodā sarakstītu daiļdarbu kopums.