Brazilija

Brazīlija.

Brazīlija ir Dienvidamerikas lielākā valsts, kura aizņem
gandrīz pusi no kontinenta. Z – D virzienā tā stiepjas
4320 km, bet A – R virzienā – 4328 km.
Brazīlija ir piektā lielākā valsts pasaulē.

Brazilja

Brazilja 1960. gadā kļuva par Brazīlijas galvaspilsētu.
Tā atrodas Brazīlijas plakankalnē 1172 m vjl. Braziljas
celtniecība sākta 1957. gadā pēc arhitekta Oskara
Nīmeijera projekta. Brazilja atrodas dziļāk valsts vidienē
nekā Riodežaneiro un ir kā simbols mūsdienīgas attīstība
iecerēm.

Robežvalstis.

Brazīlija robežojas ar Gviānu, Surinamu, Gajanu, Venecuēlu, Kolumbiju, Peru, Bolīviju, Paragvaju, Argentīnu, Urugvaju. Austrumu daļā Brazīliju apskalo Atlantijas okeāns. Brazīlijā ietilpst Fernandu di Noronjas, Martina Vasa, Sanpaulu, Rokasa, Trindadi salas un piekrastes salas.
Jūras robeža – Atlantijas okeāns.

*Galvaspilsēta – Brazilja
*Platība – 8 511 970 km2
*Valsts iekārta – Daudzpartiju Republika
*Neatkarīga kopš 1822. gada
*Naudas vienība – reāls
*Iedzīvotāju skaits – 161 800 000
*Apdzīvojuma blīvums – 19 cilvēku km2
*Oficiālā valoda – portugāļu
*Galvenā reliģija – kristiešu ( katoļi 90%, pārējie

Vēsture

Brazīlijas teritorija bijusi apdzīvota jau neolītā. Brazīliju
1500.gadā Brazīliju atklāja portugāļu jūrasbraucējs Pedru
Kabrals. Viņš atklāto zemi pasludināja par Portugāles īpašumu.
1530.gadā Brazīlijā ieradās 1. portugāļu kolonizatoru vienība.
Šajā laikā Brazīliju apdzīvoja aptuveni divi miljoni
indiāņu. Daudzi no viņiem gāja bojā karos un no slimībām vai
arī bija spiesti pārcelties uz dzīvi meža biezokņos. Indiāņi kļuva
par vergiem. Portugāļi ierīkoja plantācijas cukurbiešu, kafijkoku,
kakaokoku un kokvilnas audzēšanai un darbam plantācijās ieveda apmēram
četrus miljonus vergu no Āfrikas. Tāpēc arī tagad Brazīlijā ir plašas šo augu audzes.
Eiropiešu kolonisti vislabprātāk dzīvoja piekrastē. Vēlāk šurp atbrauca cilvēki no visas pasaules. Tā izveidojās valsts, kurā mīt visdažādākās etniskās izcelsmes cilvēki un ir liels kultūru sajaukums.
Līdz pat 1822. gada Brazīlija bija Portugāles kolonija.1942.gadā Brazīlija pieteica karu Vācijai un Itālijai, 1945.gadā – Japānai.
Kopš 1985. gada Brazīlijas prezidents ir Ž. Sarnejs di Araužu Kosta. Brazīlija ir ANO locekle kopš 1945. gada un AVO locekle kopš 1948. gada. 1763.gadā Brazīlijas galvaspilsēta tika pārcelta no Salvadoras uz Riodeženeiro, bet pašlaik tā ir Brazilja. 1967.gadā Brazīlija pasludināta par Federatīvu Republiku.

Vēsturiski fakti:

Pirmais eiropietis Brazīlijas teritorijā bija portugāļu ceļotājs Pedro Alvares Kabrals.
16.gs vidū Brazīlijas teritorija tiek pasludināta par Portugāles koloniju.
1808. gadā uz Brazīliju emigrē Portugāles karalis un Brazīlija kļūst par karalisti.
1889. gadā tiek dibinātas Brazīlijas Savienotās Valstis.
1967. gadā valsts tiek pārdēvēta par Brazīlijas Federatīvo Republiku.

Reljefs

Brazīlijas reljefs ir samērā sarežģīts. Ziemeļos plešas lielākā daļa Amazones zemienes un Gvajānas plakankalnes dienvidu daļa. Gandrīz visu pārējo teritoriju aizņem Brazīlijas plakankalne ar šauru Pieatlantijas zemienes joslu piekrastē, dienvidrietumos – Laplatas zemienes mala ( Pantanala ).

Brazīlijas plakankalne

Brazīlijā, Atlantijas okeāna piekrastes vidusdaļā,
paceļas Brazīlijas plakankalne. Tajā ir līdzenumi, meži
un šauras upju ielejas. Šeit plašu, augstu līdzenumu sauc
par plato, reizēm par galdkalniem. Lielākā daļa Brazīlijas
plakankalnes atrodas 300 – 900 metrus vjl. Netālu no
okeāna piekrastes, tās daudzviet veido kraujas. Augstākās
virsotnes, arī Bandeirias smaile ( 2232 ), atrodas plakankalnes
dienvidaustrumos.

Derīgie izrakteņi.

Ar Dienvidamerikas platformas Gvajānas un Brazīlijas vairoga kristāliskajiem iežiem saistītas galvenās izrakteņu atradnes: dzelzs rūdas, mangāna rūdas, vara, cinka, svina, volframa, hroma, alvas, niķeļa, titāna, urāna, berilija, retzemju elementiem, rūdas, apatītu, zelta un dimantu kalnu kristālu atradnes.
Amazones, Paranas un piekrastes ieplaku nogulumiežos ir naftas, akmeņogļu, vārāmā sāls atradnes.

Klimatiskās joslas un dabas zonas.

Brazīlija atrodas četrās klimatiskajās joslās. ZR daļa ir ekvatoriālajā klimata joslā, uz DA to nomaina subekvatoriālā klimata josla ar sauso sezonu. A mala atrodas tropu klimata joslā, bet D daļa – subtropu klimata joslā.
Brazīlijā sastopami mitrie ekvatoriālie meži ( ziemeļu daļā ) un savannas
( dienvidu daļā ).
Brazīlijā raksturīgas gaisa temperatūras, kuras pārsniedz +200C. Gadalaiki: pavasaris – no 22.09 līdz 22.12., vasara – no 22.12. līdz 21.03., rudens – no 22.03 līdz 21.06, ziema – no 22.06 līdz 21.09.

Transports.
Brazīlijā cilvēki pārvietojas galvenokārt ar vieglajiem auto. Auto ir ļoti daudzveidīgi. Ļoti liela mašīnu rūpniecība ( gan vieglie, gan smagie auto ), kuras pārdod daudzās valstīs. Daudzi Brazīlijas iedzīvotāji pārvietojas arī ar kājām.

Amazone.

Tā kā Dienvidamerika ir vismitrākais
kontinents uz zemes, tajā ir izveidojusies
pasaules lielākā un sarežģītākā, ūdeņiem
bagātākā upju sistēma – Amazone.
Andu austrumu nogāzēs kopā saplūst Maranjona un
Ukajali upes, kuras veido dižo Amazones upi. Amazonei ir simtiem pieteku.
Amazones baseina platība ir aptuveni 7,4 miljoni km2 . Ekvatoriālie meži klāj 85 % šis teritorijas.
No Ukajali iztekas Amazones garums ir 6600 km. Piektā daļa Zemes
saldūdeņu plūst uz Amazoni un tās pietekām.
Pirmais eiropietis, kas veica ceļojumu pa Amazoni ir Francisko de Oreljana.
Amazone ir kuģojama 4300 km garumā. Pie ietekas Atlantijas okeānā Amazone ir vairāk nekā 320 km plata. Upes vidējais dziļums ir 30 metri, palu laikā par 10 – 15 metru dziļāks.
Amazones lietusmeži plešas 6 miljonus kvadrātkilometru platībā, deviņās dažādās valstīs, no tiem 60% platības atrodas Brazīlijā. Pēc bioloģiskās daudzveidības tie ir vieni no bagātākajiem pasaulē. Šeit ir sastopama piektdaļa no visām pasaulē esošajām augu sugām un viena desmitdaļa no visu pasaules zīdītāju un putnu.
Atlantijas okeānā ir daudz zivju, taču Amazonē ir desmitiem reižu vairāk. Amazonē mīt lielākās saldūdens zivis – pirarukas un vienas no plēsīgākajām
zivīm – piraijas. Piraiju bari var uzbrukt ūdenī peldošam dzīvniekam un pat cilvēkam. Amazonē dzīvo arī Amazones delfīni un lamantīni.
Upes līčos aug ūdensrozes Viktorijas, kurām ir vislielākie ziedi pasaulē un milzīgās lapas var noturēt pat 45 – 50 kg smagumu. Piekrastes ūdeņos mīt kaimani.

Iedzīvotāji.

Senatnē Brazīliju apdzīvoja indiāņu ciltis, pārsvarā aravaki, karībi, tupogvarani. 16. gs. Brazīlijā sāka ieceļot portugāļi. Attīstoties plantāciju saimniecībai tika ievesti nēģeri no Āfrikas, kurus izmantoja kā vergus darbam plantācijās. Ieveda apmēram 5 miljonus nēģeru.
No 1850. gada Brazīlijā aizliedza ievest vergus. Pēc verdzības atcelšanas ieradās imigranti no citām valstīm. Tie bija cilvēki galvenokārt no Itālijas un Spānijas.
96,5 % Brazīlijas iedzīvotāji ir brazīlieši, nedaudz dzīvo arī indiāņi un imigranti, lielākoties vācieši, japāņi un slāvu tautas. Brazīlijas nāciju veido ieceļotāji no Eiropas valstīm, nēģeri un indiāņi.
Portugāļi Brazīlijā ieviesa katolicismu. Gandrīz visi Brazīlieši pieder pie Romas katoļu baznīcas, turklāt katrai pilsētai un ciemam ir savs svētais patrons jeb aizgādnis.

Daudzi iedzīvotāji, izmantojot savas tiesības uz reliģijas brīvību, pielūdz arī dažādus afrikāņu dievus un garus, piemēram, decembrī un janvārī ļaudis atstāj krastmalā ziedus, ziepes un augļus kā dāvinājumus afrikāņu jūras dievietei Iemanjai cerībā, ka jaunajā gadā tiks piepildītas viņu vēlēšanās. Šo dievieti var pielīdzināt katoļu Jaunavai Marijai.
Iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir58 gadi. Apdzīvojuma blīvums
14cilv./ km2 .
Pilsētās, kuru vairākums atrodas okeāna piekrastē, dzīvo apmēram 75% brazīliešu. Gadu gaitā cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētu cerībā atrast darbu un labākus dzīves apstākļus.

Lauksaimniecība.

Apmēram trešā daļa brazīliešu ir nodarbināti
lauksaimniecībā. Saimniecību lielums ir ļoti dažāds:
gan pavisam nelieli lauciņi, gan milzīgas plantācijas.
Daudzi laukstrādnieki saņem mazu algu, turpretī daži bagātie zemes īpašnieki gūst milzīgu peļņu.
Daudzviet Brazīlijā fermeri pelna iztiku, audzēdami kafiju, kuru eksportē uz visām pasaules valstīm. Kafijas pupiņas novāc ar rokām, tad atdala ārējo
mīkstumu. Pēc mazgāšanas un fermentēšanas fermeri mīkstās, zilganzaļās pupiņas žāvē saulē. Tad viņi atdala ārējo čaumalu un iepako eksportam. Kafijas pupiņas parasti grauzdē īsi pirms lietošanas. Kafijkokus audzē milzīgās plantācijās, galvenokārt Paranas un Sanpaulu štatā.
Taču tie ir tikai viena no galvenajām valstī audzētajām kultūrām. Daudz audzē arī soju, cukurniedres un kokvilnu. Brazīlija ir viena no lielākajām apelsīnu, banānu un kakao pupiņu audzētāju valstīm pasaulē.

Rūpniecība.

Brazīlijā cilvēki nodarbojas arī ar rūpniecību. Viņi nodarbojas ar dažādām rūpniecības nozarēm. Pēc 2. pasaules kara lielāka nozīme ir smagajai rūpniecībai.
Strauji attīstās metālapstrāde un mašīnbūve, kurā nozīmīga ir transporta mašīnbūve: kuģu ( 3. vietā pasaulē aiz Japānas un ASV ), 26 jūras kuģi ar kravnesību. Brazīlijā pavisam ir 6 kuģu būvētavas. Izplatīta ir arī automobiļu, lokomotīvju, lidmašīnu būvniecība, traktoru ražotne.
Elektroniskās rūpniecības produkti ir galvenokārt mājsaimniecības aparāti, radiouztvērēji, televizori. Ražo arī ģeneratorus, transformatorus, elektrodzinējus.
Ķīmiskajā rūpniecībā ražo kodīgo nātriju, skābes, krāsvielas, minerālmēslus, sintētiskās šķiedras, sintētisko kaučuku un plastmasas medikamentus. Attīstās arī naftas pārstrāde. Ražo arī celulozi, kartonu, papīru, finieri, sērkociņus.
Cementa ražotne sedz valsts patēriņu. Tekstilrūpniecība un pārtikas rūpniecība dod pusi no Brazīlijas rūpniecību kopproduktiem.
Kokvilnas audumus, cukuru ( 2. vietā pasaulē ), gaļas produktus, augu eļļu, tabakas izstrādājumus ražo arī eksportam.
Paplašinās ādu un apavu rūpniecība. Ādu rūpniecība ir galvenokārt Sanpaulu, Minasžeraisas, Baijas štatā. 85 % ādu patērē Brazīlijas apavu rūpniecībai, kas 1974. gadā saražoja 70 miljonus pāru ādas apavu.

Riodežaneiro.

Riodežaneiro – pilsēta, kura nosaukta Janvāra
Upes vārdā ir radusies vietā, kur upes nemaz nav.
Šis nosaukums radies 16.gs. sākumā, kad pirmie
ieceļotāji, ieradušies no okeāna puses, uzskatīja
neskaitāmos līčus par kādas lielas upes deltu.
Tā atrodas Atlantijas okeāna piekrastē. To ieskauj klinšaini kalni, kas dažviet noauguši ar lietus mežiem.
Žilbinošais, smaragdzilais okeāns, Kopakabanas
un Ipaniemas zeltainās pludmales, mirdzoši baltie
okeāna viļņi, milzīgais Marakanas stadiona kauss,
Cukurgalvas kalns, neizbrienamie džungļi, Jēzus
Pestītāja statuja Korkovado kalnā – tas viss
asociējas ar šo pilsētu.
Robeža starp tagadni un pagātni tādā leģendām apvītā pilsētā kā Riodežaneiro ir visai nosacīta, -19. gs. būvētais akvedukts un 1896. gada tramvajs lieliski sadzīvo ar 80 m augsto, mūsdienās būvētās katedrāles spici.
Riodežaneiro norisinās arī ļoti krāšņs, nedēļu ilgs karnevāls. Dalībnieki ģērbušies dažādos daudzkrāsainos tērpos. Viņi iet pa ielām un dejo reibinošo sambu.

Sanpaulu

Sanpaulu ir lielākā Brazīlijas pilsēta un Sanpaulu
štata galvaspilsēta. Tā atrodas Brazīlijas dienvidos,
pie Tjetes upes. Te dzīvo 10 059 502 iedzīvotāji.
Veidojusies kā daudzkultūru metropole un arī
mūsdienas pilsētā redzama itāļu ( lielākā daļa no
Sanpaulu iedzīvotājiem ), portugāļu, vācu, arābu un japāņu kultūru ietekme.
Pilsētu 1554.gada 25.janvārī dibina jezuītu misionāri Hosē de Ančeta un Manuels de Nobrega, nodibinot misiju, lai pievērstu kristietībai tupi-gvarānu indiāņus. Pilsēta tika dibināta auglīgas plakankalnes malā otrpus Atlantijas okeāna piekrastes Seradumates kalnu grēdai.
Pilsētas tiesības Sanpaulu tika piešķirtas 1711.gada. Pilsēta strauji attīstījās sākot no XIX.gs otrās puses, kad apkārtnē tika izveidotas milzīgas kafijas plantācijas, kuras piesaistīja daudz imigrantu no visdažādākajām pasaules vietām. Daudz imigrantu iebrauca no Itālijas.
Sanpaulu ir lielākais Brazīlijas biznesa un finanšu centrs. Šeit atrodas vairāk vācu un ASV kompāniju biroju kā jebkurā citā pasaules pilsētā ārpus šo kompāniju mītnes zemēm. Sanpaulu atrodas lielākā birža Latīņamerikā. Mākslas pasaulē Sanpaulu ir slavena ar Sanpaulu mākslas bienāli. Sanpaulu piepilsētā Interlagosā notiek Formula 1 Brazīlijas GP sacensības.1828.gada 1.martā Sanpaulu tika nodibināta pirmā augstskola Brazīlijā – juristu skola.

Salvadora.

Salvadoras pilnais nosaukums – Visu Svēto Līča Svētais Pestītājs. Tā atrodas Brazīlijas austrumos, Atlantijas okeāna krastā. Trešā lielākā Brazīlijas pilsēta, Baijas štata galvaspilsēta, senākā pilsēta valstī. Salvadora bijusi Brazīlijas galvaspilsēta līdz 1763.gadam.
Salvadoru dibinājuši portugāļi 1549.gadā, un tā ātri kļuva par Portugāles jaunās kolonijas – Brazīlijas cukurniedru audzēšanas centru, lielāko ostu un galveno vergu tirdzniecības centru valstī. Darbam cukurniedru plantācijās no Āfrikas līdz 1888.gadam caur ostu ieveda apmēram 1,2 miljonu melno vergu – vairāk kā visā ASV.

Arī mūsdienās lielākā daļa no Salvadoras iedzīvotājiem ir afrikāņu izcelsmes, kuri izveidojuši vairākus spilgtus Brazīlijas kultūras elementus, proti, Salvadora ir kandombles reliģijas, ašē mūzikas un kapoeiras kaujas mākslas rašanās vieta. Salvadora ir liels katoļu reliģiskais centrs.
Pirmā katedrāle Brazīlijā celta Salvadorā, un ar savām 350 baznīcām, tā iesaukta par melno cilvēku Romu.
Salvadora slavena ar savu gadskārtējo karnevālu, kas esot mazāk komercializējies un dabiskāks par Riodežaneiro līdzinieci.

Ievērojamākie Brazīlijas cilvēki.

Brazīlijā ir ļoti daudz ievērojamu cilvēku. Šie cilvēki ir ļoti ievērojami Brazīlijā, daži arī pasaulē.
Tie ir:
* Mariu de Andrade (1893–1945) – dzejnieks
* Alvaress de Azevedo (1831-1852) – dzejnieks
* Rubenss Baričello (1972-) – Formula 1
*Artūrs Frīdenreihs (1892-1969) – futbolists
* Kafu (1970-) – futbolists
* Robertu Burle Markss (1909-) – ainavu arhitekts
* Felipe Massa (1981-) – Formula 1
* Airtons Senna (1960 – 1994) – Formula 1

Kristus Pestītāja statuja.

Riodežaneiro pilsētas pašā augstākajā virsotnē – Korkovado kalnā atrodas milzīgā Kristus Pestītāja statuja. Izpletis rokas virs pilsētas, viņš svētī un sargā to. Šī statuja ir Riodežaneiro pazīstamākais simbols. Šo statuju 1931. gadā izveidoja franču tēlnieks Pols Landovskis.

Marakana.

Brazīlijā Riodežaneiro atrodas pasaules lielākais
futbola stadions Marakana, kurā ir vairāk kā 160000
skatītāju vietu un kurā slavenais Pelē guva savus 1000. vārtus.
Pie stadiona ieejas ir izveidots savdabīgs grīdas
noformējums ar slavenāko Brazīlijas futbolistu
kāju pēdu nospiedumiem un autogrāfiem.

Ievērojamas celtnes ir arī:

Cukurgalvas kalns.

No Korkovado atklājas aizraujošs skats uz visu pilsētu, var redzēt lagūnu, robotos okeāna krastus, salu labirintus līcī un „Cukurgalvu”. Tulkojumā no indiāņu valodas Cukurgalva ( „pau n akukua” )nozīmē „atsevišķa klints” un ir arī viena no
Riodežaneiro vizītkartēm. Cukurgalvas virsotnē kursē gaisa tramvajs.

Tūrisms.

Brazīliju apmeklē ļoti daudz tūristu. Viņi dodas sauļoties siltajās pludmalēs, apskata skaistās vietas un apbrīnojamās celtnes. Ļoti daudz tūristu pērk suvenīrus. Tos var nopirkt Kopakabanas pludmalē. Brīvdienās, kad tiek slēgta satiksme pa Avenida Atlantica, vakaros līdz vēlai naktij tur savus izstrādājumus pārdod vietējie mākslinieki, šeit var atrast gan krelles, gan figūras, gan arī dažādas gleznas.
Tūristi noteikti izmanto iespēju apmeklēt arī hipiju tirdziņu, kas notiek svētdienās blakus esošajā Ipanemā.

Populārākās ekskursijas pa Riodežaneiro:
• 4 vai 6 stundu Riodežaneiro apskate.
• Riodežaneiro vēsturiskās vietas.
• Korkovado kalns (Kristus Pestītāja statuja)..
• Cukurgalvas kalns ( ar pieturām “Sambadromā” – vietā , kur notiek ikgadējie karnevāli un Marakanas stadionā ).
• Tidžukas nacionālais parks – izbrauciens ar džipiem.
• Botāniskais dārzs, Marakanas stadions un Niteroi.
• Petropolis pilsētas apskate.
• Riodežaneiro nakts – vakariņas gaļas restorānā “Churrascarias” un sambas šovs.
• Guanabara līča kruīzs u.c.

Izmantotā literatūra.

*Bērnu enciklopēdija „Zvaigzne ABC”
*Planēta „Zvaigzne ABC”
*Cilvēki, zemes un valstis „Zvaigzne ABC”
*No A līdz Z „Zvaigzne ABC”
*Lielā ilustrētā enciklopēdija „Zvaigzne ABC”
*3 dimensiju Zeme „Zvaigzne ABC”
Internets