Untitled
Datora galvenās sastāvdaļas
Visu datora tehnisko nodrošinājumu vizuāli nosacīti var iedalīt 3 daļās:
sistēmas bloks (informācijas apstrādes un glabāšanas ierīces);
ievadierīces;
izvadierīces.
Sistēmas bloks:
I. Pamatplate
Pamatplate jeb mātes plate (motherboard) ir datora galvenā sastāvdaļa. Tai tieši vai pakārtoti ir pieslēgtas visas pārējās datora sastāvdaļas. Tajā tiek iesprausts procesors, operatīvā atmiņa un paplašinājuma kartes.
Pamatplates galvenie raksturojošie lielumi ir:
sistēmas kopne;
mikroshēmu komplekts;
slotu skaits un tipi.
II. Procesors
|
Procesors (Central Processor Unit – CPU) ir datora “smadzenes”. Tas veic informācijas apstrādi un vada pārējo datora sastāvdaļu darbu. Procesoru galvenie raksturojošie lielumi ir: tips; takts frekvence megahercos (MHz). |
III. Atmiņa
Informācijas glabāšanai izmanto atmiņas ierīces. Tās iedala iekšējā atmiņā (atrodas uz pamatplates) un ārējā atmiņā.
Atmiņu galvenie raksturojošie lielumi ir: tips; apjoms megabaitos (MB).
Iekšējā atmiņa
Datora sastāvā ir vairāki atšķirīgi iekšējās atmiņas veidi:
|
operatīvajā atmiņā (Random Access Memory – RAM) glabājas datora darbības laikā nepieciešamā informācija. Ja elektrība pazūd, zūd arī visi tajā esošie dati;
|
|
|
kešatmiņu (cache) izmanto kā starpposmu jeb pagaidu glabātavu starp procesoru un operatīvo atmiņu. Tās apjoms ir neliels, taču tā strādā ļoti ātri un paaugstina datora ātrdarbību. Izšķir divu līmeņu kešatmiņu: L1 (Level 1), kura atrodas pašā procesora korpusā, un L2, kas parasti atrodas ārpus procesora; pastāvīgajā atmiņā (Read Only Memory – ROM) atrodas programmas un dati, kas nepieciešami datora darbības uzsākšanai un tā galveno sastāvdaļu vadīšanai. Parasti informācija tajā ir nemainīga. Mikroshēmu ar šo atmiņu sauc par BIOS (Basic Input Output System). |
|
Ārējā atmiņa
Ārējās atmiņas galvenie raksturlielumi:
ietilpība jeb informācijas apjoms;
ātrdarbība;
informācijas glabāšanas drošums (informācijas nenolasīšanas vai pazušanas iespējas).
a) Lokano diskešu ierīces (Floppy Disk Drive – FDD) un disketes (diskettes) pašlaik izmanto vairs tikai 3½ collu formātā (agrāk pastāvēja arī 5¼ collu formāts).
|
Izmantojot disketi, datu apmaiņa notiek vislēnāk. Disketes ietilpība – 1,44 MB. Arī ar drošumu tā nevar lepoties, taču ir vislētākais un vienkāršākais nelielu informācijas apjomu glabāšanas vai pārvietošanas variants. |
b)Cietais disks
|
Cietais disks (Hard Disk – HD) ir viena no svarīgākajām datora sastāvdaļām. Tajā pamatā glabājas visas programmas un dati. Cietā diska ierīcē diski jau atrodas iekšā un nav no tās izņemami. |
cietajam diskam ir divas būtiskas priekšrocības:
cietajam diskam ir daudz lielāka ietilpība (parasti vairāki GB);
tas strādā daudz ātrāk nekā diskete;
Galvenais diska kritērijs lietotājam ir tā ietilpība (cik daudz informācijas diskā var ierakstīt).
Disku lietošanas noteikumi:
disku ierīcei strādājot, nedrīkst pārvietot datoru, lai, strauji satricinot disku ierīci, to nesabojātu;
vienmēr pagaidiet vismaz 30 sekundes pēc barošanas sprieguma izslēgšanas, iekams pārvietojiet disku vai datoru;
regulāri nepieciešams veikt disku optimizāciju un pārbaudi.
c) Kompaktdiski
|
Ar kompaktdisku lasīšanas ierīci (CD-ROM) jeb kompaktdisku nolasītāju var nolasīt informāciju no lāzerdiskiem. |
|
Kompaktdisku ierakstīšanas/nolasīšanas (CD-R, CD-RW) ierīces un diskus var izmantot arhīvu veidošanai, liela apjoma informācijas glabāšanai, kā arī kompaktdisku kopiju veidošanai.
Kompaktdiska standartvarianta maksimālais atskaņošanas ilgums ir 74 minūtes, bet informācijas ietilpība – 650 MB. CD disku ievieto ar apdrukāto pusi uz augšu.
CD galvenās priekšrocības ir:
optiskais ieraksts (signālu nolasa lāzera stars, tāpēc kompaktdisks nedilst un atskaņot var bezgalīgi daudz reižu);
ieraksts ciparu formātā (tas nodrošina augstu un stabilu skaņas kvalitāti);
ērta lietošana.
CD-ROM iekārtu un disku kopšana
Kompaktdisks ir metalizēts 1,2 mm biezs plastmasas disks ar 110 mm diametru. Diska virspuse ir klāta ar gaismu atstarojošu alumīnija kārtiņu, kurai virsū uzklāta laka. Kaut arī disks ir diezgan drošs un izturīgs, tā lietošanā jāievēro noteikumi:
|
nekad neturiet diskus atklātā veidā, bet ievietojiet papīra vai plastmasas vāciņos; kompaktdisku pēc izņemšanas turiet aiz malām, kā parādīts zīmējumā. |
|
|
CD-ROM iekārtas tīrīšanas komplektos iekļauti speciāli diski, kas tīra CD ierīces lēcu, nedaudz taipieskaroties. Vienkāršāk ierīci ir iztīrīt, izpūšot ar saspiestu gaisu. Parasti CD ierīces pašattīrās, tādēļ tīrīšana ar speciālo disku tās var sabojāt. Tas, vai tīrīšanas disku var lietot, jānoskaidro lietotāja rokasgrāmatā. |
|
Uz CD un CD-ROM nedrīkst būt putekļi un pirkstu nospiedumi. Disku tīrīšanai var lietot mīkstu kokvilnas lupatiņu. Uzmanīgi notīriet diska spīdīgo virsmu virzienā no diska vidus uz malām.
d) DVD (Digital Video Disk)
– ierīces un diski ir uzlabots kompaktdisku variants ar 2-4 reizes lielāku ietilpību. To izveidošanas sākotnējā iecere bija videofilmu ierakstīšana un rādīšana. Ierīcēs var izmantot arī kompaktdiskus.
IV. Barošanas bloks
|
Barošanas bloks (power) ir iekārta, kas veic maiņstrāvas pārveidošanu līdzstrāvā un nodrošina datora iekārtām, kuras pašas nav tieši pieslēgtas elektrotīklam, dažādus nepieciešamos spriegumus. Barošanas bloku raksturo tā jauda. |
V. Skaņas kartes
Skaņas karti izmanto skaņu ievadīšanai un pārkodēšanai no magnetofona, mikrofona vai citām ierīcēm, mūzikas instrumentu, cilvēku balss, citu skaņu sintēzei, kodēto signālu pārveidošanai, lai tos varētu atskaņot akustiskajās sistēmās, dažādu akustisku efektu un apstrādes iespēju radīšanai.
|
|
Gandrīz visās skaņas kartēs ir arī spēļu (Game) ports kursorsviras pieslēgšanai.
VI. Tīkla kartes
|
Tīkla adapteri jeb tīkla kartes ir nepieciešamas, lai datoru pievienotu datoru tīklam |
VII. Citaskartes
Ja datoru paredzēts izmantot kādiem īpašiem uzdevumiem, tajā var ievietot citas kartes, piemēram, radio un TV kartes radioviļņu pārraidei un uztveršanai.
Ievadierīces
Tastatūru jeb klaviatūru (keyboard) izmanto informācijas ievadīšanai, tās koriģēšanai.
Pele (mouse) ir pozicionēšanas ierīce, kuru izmanto, lai izgaismotu tekstu, zīmētu, veiktu izvēli u. c. darbības.
|
Kursorbumba (trackball) ir pozicionēšanas iekārta, kas satur ripināmu bumbiņu. Ripināšanu var veikt kā ar pirkstiem, tā arī delnu. Atkarībā no iekārtas tai var būt no vienas līdz trim dažādās vietās novietotām pogām. tā ir stabila (nekustīga), jo tai ir smags korpuss; nav nepieciešams laukums bīdīšanai, kā tas ir pelei. |
|
Kursorbumbas plašu pielietojumu nav guvušas. Aktīvi to izmanto tikai portatīvajos notebook un laptop tipa datoros.
Kursorsvira
|
Kursorsvira (joystick) ir pozicionēšanas iekārta, kuru izmanto objektu pārvietošanai pa ekrānu jebkurā virzienā. Kursorsvirai ir arī pogas. Pamatā kursorsviru izmanto videospēlēs un dažās projektēšanas programmās. |
Skeneris
|
Skeneris (scanner) ir ierīce, ar kuras palīdzību var nolasīt un nosūtīt uz datoru dokumentus, zīmējumus, fotogrāfijas, diapozitīvus. Skenera iegūtais attēls var būt gan krāsains, gan melnbalts. Viens no skenera galvenajiem raksturlielumiem ir izšķirtspēja. |
Skaņas ievadīšanas ierīces (mikrofoni)
|
Mikrofonu (microphone) izmanto, lai datorā ievadītu skaņas vai ierunātu tekstu. Mikrofonu datoram pievieno caur skaņas karti. Mikrofons var būt kopā komplektā ar austiņām. |
Ciparkameras
|
Ciparkamera jeb digitālā kamera (digital camera) ir līdzīga parastajiem fotoaparātiem. Starpība ir tā, ka ciparkamerās var saglabāt noteiktu skaitu fotogrāfiju, kuras pēc tam pārsūta uz datoru. |
Videokameras
|
Videokameru (video camera) var izmantot videokonferenču rīkošanai internetā. Šim nolūkam izmanto stacionārās videokameras. |