Lietuvas apkārtējo vidi un ekoloģiju – avārijas gadījumā pastāv radioaktīvā piesārņojuma risks.
Latvijā dominējošā ir atlantisko gaisa masu DR-R virziena pārnese. Tas nozīmē, ka liela daļa piesārņojošo vielu aerosolu, gāzu un putekļu veidā nonāk pie mums, jo Daugavpils atrodas tikai nieka 20 km attālumā. Skaidrā laikā no kādas augstākas vietas ir saskatāmi Ignalinas AES skursteņi.
Radioaktīvais piesārņojums.
Radioaktīvo saindēšanu var izraisīt avārija Ignalinas AES Lietuvas Republikā 100 km zonā. Šajās zonā ietilpst arī īpaši aizsargājamā teritorija “Rāzna” uz kuru avārijas gadījumā radioaktīvais piesārņojums atstās negatīvu ietekmi.
Nelabvēlīgos laika apstākļos (D, DR, DA vējš ar ātrumu 2-5m/sek augstumā līdz 1500 m) teritorijas radioaktīvā saindēšanās sāksies pēc dažām stundām no avārijas brīža un turpināsies līdz avārijas likvidēšanas beigām un brīdim, kad tiks novērsta radioaktīvo vielu izsviešana atmosfērā.
Ķīmiskais piesārņojums.
Ķīmiskā saindējuma zonā mūsu teritorijā var nokļūt joslas gar autoceļiem, ja uz minētajiem infrastruktūras objektiem notiek avārija bīstamo kravu (degviela un naftas produkti, amonjaks, sašķidrinātā gāze, toksiskās vielas u.c.) pārvadāšanas laikā. Gaisa un ūdens piesārņojums būtisks ir lielākajās pilsētās- Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā.
Ķīmiskā saindējuma zona var veidoties, notiekot avārijai Daugavpils vai kaimiņvalstu teritorijās esošajos uzņēmumos un toksiskajām vielām (piem. hloram), atkarībā no vēja virziena, nonākot Andrupenes pagasta teritorijā.
Latgalē atrodas 86 aizsargājamās dabas teritorijas, kurās noteikts īpašs režīms un ierobežota saimnieciskā darbība, lai netiktu apdraudēti reti biotopi, augu un dzīvnieku dzīves vide. Tās veido gandrīz pusi (49%) no visām Latvijas ĪADT. Vislielākās platības aizņem dabas parks Rāzna (59615 ha) un aizsargājamais ainavu apvidus Augšdaugava (52325 ha).
Jaunā Ignalinas AES paredzēts izvietot teritorijā, kas ir bagāta virszemes ūdeņiem. Līdz ar to ar radioaktīvajiem nokrišņiem neizbēgami tiks piesārņotas ūdenstilpes un pazemes gruntsūdeņi, un, kas bīstamākais, arī Daugavas ūdens baseins, kam ir ļoti liela saimnieciskā nozīme Latvijas iedzīvotāju apgādē ar dzeramo ūdeni. Tāpat tiks radioaktīvi saindētas zivis.
Līdzīgi notiks arī augsnes, dārzeņu, augļu, labības, lopbarības un mājlopu radioaktīvā piesārņošana, kas būtiski palielinās iedzīvotāju apstarošanos ar radioaktīvo starojumu. Radiācija ietekmē dzīvnieku šūnā notiek svarīgu gēnu bojājumi, un tādēļ dabā var rasties dažādas dzīvnieku, augu mutācija. Dabā ir sastopami divgalvaini suņi, zivis lielos izmēros, lielas sēnes.
Ja Ignalinas AES notiks avārija, desmitiem tūkstošu hektāru teritorijas būs piesārņoti ar dalīšanās produktu nokrišņiem, līdzīgi, kā tas notika pēc Černobiļas AES avārijas.
Atomenerģiju izmantojošās elektrostacijas mūsdienās ir bīstamas, salīdzinoši netīras, mazfektīvas un novecojušas – lielākā daļa pasaules reaktoru konstruēti pagājušā gadsimta 50.-60.
Skirnes ezers atrodas izvēlētās krātuves celtieniecības vietas tuvumā un plešas gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā. Ja ezerā nonāks piesārņojums, upes to aiznesīs tālāk līdz Daugavai, savukārt Daugava-uz Baltijas jūru.
Mērķis:
Avoti: ‘’Vides Vēstnesis’’ , ‘’Enerģija un Pasaule’’ ,www.appolo.lv , www.vide.gov.lv , www.tevnet.lv , www.francenet.lv , enciklopēdijas par dzīvniekiem.