cenu līmenis 2008
Inflācija
Cenu līmenis 2008. gada martā, salīdzinot ar 2008. gada februāri, palielinājās:
Patēriņa cenu līmenis par 1,5%
Precēm cenas pieauga par 1,4%
pakalpojumiem – par 1,7%
Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu:
patēriņa cenas pieauga par 16,8%
precēm – par 16,5%
pakalpojumiem – par 17,4%
Martā par 6,4% pieauga maksa par siltumenerģiju
Cenu kāpums degvielai – par 3,1% (dīzeļdegvielai – par 5,9%)
Sadārdzinājās apģērbi – par 4,0%
Apavi – par 7,7%
Patēriņa cenu pārmaiņas, procentos pret iepriekšējo periodu un iepriekšējā gada attiecīgo periodu:
Nedaudz sīkāk apkopoti procentuālie dati dažādos laika periodos par četriem populārākajiem pārtikas produktiem – alus, maize, piens, šokolāde
ALUS
(10.04.2008)
Alus paliks dārgāks
Pie mums vairāk nekā divas trešdaļas no alus patēriņa kopapjoma veido alus ar alkohola saturu līdz 5,4%,
Latvijā tumšā alus patēriņš ir salīdzinoši augsts – 7,3%
Kopumā Latvijā 57% no pārdotā alus kopapjoma tiek realizēts mazajos veikalos
Latvijas supermārketos pārdotā alus īpatsvars ir tikai 17%.
Paceļot vietēja alus cenas, pieaugs importa alus īpatsvars
(25.04.2008)
cenas cels maijā, kad pieaug pieprasījums
paaugstinājums varētu būt ne lielāks par 10%, taču arī tas nebūs pietiekami, lai uzņēmumi strādātu ar pelņu (cenu pieaugumam vajadzētu būt ap 20%)
Bauskas alus stikla pudelē turpmāk maksās ap 80 santīmiem
Dažādām šķirnēm cenas ir pieaugušas par 3% – 18%.
Tām importa alus šķirnēm, kam zīmols ir mazpazīstams, cenas brīžiem ir identiskas vietējam alum
Pircēju uzticībai ir robežas, kuras ražotājiem vajadzētu apzināties – lai neatkārtotos līdzīga situācijas, kāda izveidojās piena tirgū.
(17.03.2008)
Iesala cenas gada laikā ir kāpušās par 40-50%
Apiņiem cenas aug nepārtraukti un ir kāpušas pieckārtīgi
Vidēji par 8% augušas iepakojuma materiālu cenas
Par 6% dārgāks kļuvis cukurs
Aldara produkcijas cenas šogad vidēji ir cēlušās par 6.4%
Par vairāk nekā 50 % augušas graudu piegādes izmaksas
Cēsu alum pieaugums bijis minimāls – 6-7 %
MAIZE
(18.03.2008)
Baltmaizes cena trijos mēnešos kāpusi pat par 60% (23. janvāris)
Miltu cena pērn pieaugusi par aptuveni 14%, savukārt maizes cena – divtik.
„Dinellas” klona maizes cena pieaugs par 35 procentiem
Maizes cena atkal varētu pieaugt pirms Līgo svētkiem saistībā ar tarifu kāpumu energoresursiem – gāzei un elektrībai.
Maizes izejvielas – miltu – cena pēdējos četros gados bijusi stabila
2006./2007 vienu tonnu graudu varēja iegādāties vidēji par 150 eiro, bet jau septembrī 300 eiro par tonnu.
Astoņos no pēdējiem 10 gadiem graudu patēriņš ir pārsniedzis izaudzēto graudu apjomu
Pērn Rīgas dzirnavnieka apgrozījumspar 35,9 procentiem vairāk nekā 2006. gadā.
(06.05.2008)
Maizes klaips oktobrī Latvijā varētu kļūt par 5 – 10 santīmiem dārgāks
Par spīti labajai ražai, augstās graudu cenas Eiropā piespiedušas pacelt iepirkuma cenas arī mūsu valsts miltu ražotājiem
No oktobra miltu cenas pieaugs pat par 30%
Rudzu un kviešu iepirkuma cenas vidēji ir par 50% augstākas nekā pērn.
Starpposmā līdz oktobrim maizes cenas var kāpt par 1 – 2 santīmiem
Varbūt tiks pārskatīts maizes svars, apjoms vai daudzums, kādu fasē
Pērn, pakāpeniski ceļoties cenām, maizes patēriņš Latvijā samazinājās par 5%
Vācijā iedzīvotājs vidēji pērn apēda 87 kg maizes, Latvijā šis daudzums nepārsniedz 59 kg robežu
PIENS
(13.02.2008)
Piena litrs veikalā maksā aptuveni trīs reizes dārgāk, nekā to pārstrādātājiem ir pārdevis lauksaimnieks
Interesanti:
Zemnieks par piena litru vidēji saņem 24 santīmus
Veikalā litrs maksā 66 santīmus.
Litrs piena “Rasa” ar 3,5% tauku saturu uzņēmumam izmaksā aptuveni 45 santīmus
Nogādāšana pārstrādei izmaksā 27 santīmus
Ražošanai jātērē – 8 santīmus
Iepakojumam – 5 santīmus
Piena nogādāšanai veikalā – 4 santīmus
Rīgas piena kombināta peļņa esot 1 santīms
Tomēr cena, par kādu piens tiek piegādāts veikaliem atšķiras no tā kāds ir apjoms
Par litru “Rasas” piena, maksā 66 santīmus
Pienu veikalā sadārdzina 18% PVN un veikala uzcenojums
Veikala uzcenojums vienam litram “Rasas” piena ir vismaz 10 santīmi
Ap četriem santīmiem veikals tērē algām
Aptuveni pieci santīmi aiziet veikala uzturēšanai un citiem izdevumiem
Peļņa no piena viena litra, vismaz saskaņā ar veikalnieku teikto, ir viens santīms
Pienu ar tauku procentu 4,5 no zemnieka iepērk par 0,26 latiem litrā, bet veikalā par trīskārt lielāku cenu parādās produkcija ar tauku saturu, kas ir pusi mazāks.
(08.04.2008)
Kopš aprīļa sākuma daudzi piena ražotāji par litru gotiņu devuma saņem ap 17 santīmiem kādreizējo 27 vietā (dažviet 15 santīmus, citviet 19 santīmus)
Lielveikalu tīkli pagaidām nesteidzas samazināt piena cenas tirgotavu plauktos, pat tad ja iepirkuma cenas ir kritušās
Pilsētas lielākajos veikalos piena cenas nav mazinājušās. Janvārī litru divprocentīgā piena «Rasa» akciju sabiedrība «Rīgas Piena kombināts» realizēja par 47,6 santīmiem. Tirgotāji apgalvoja, ka vidējais uzcenojums pienam ir 20 procentu, kas nozīmētu, ka veikala plauktā litrs piena maksātu ap 57 santīmiem. Taču jau janvārī lielveikalos tā cena bija ap 65 santīmiem.
(17.03.2008)
piena cenas nesamazina.
ŠOKOLĀDE
(06.05.2008)
Laimas šokolādes cena mēneša laikā palielinājusies par 23,6%
2007. gada septembrī tā maksāja 0,55 LVL
2007. gada oktobra beigās jau 0,68 LVL
Interesanti:
Šokolādes fabrikas “Laima” ražotā tumšā šokolāde ar 70% kakao sastāvu pie mums maksā apmēram 60 līdz 65 santīmus
Bet Lietuvā tās cena ir nieka 2,5 liti, kas ir ap 50 santīmiem
Šokolādes Lukss apgrozījums veikalos šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laiku, pieaudzis par 11%
Cenas gada sākumā augušas vidēji par aptuveni 10%
Laima šokolādes pārdošanas apjomi nav samazinājušies un šajā gadā pat turpina strauji palielināties
VISMAZ
(06.05.2008)
Sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās par 1,4%, kopš gada sākuma – par 7,2%
Visvairāk pirkto pārtikas produktu inflācija lielāka par vidējo cenu pieaugumu
Atšķirībā no «Dienas» pētījuma, kurā iekļautie 50 pārtikas produkti ir publiskoti, CSP šos datus neatklājot. Dažādie inflācijas rādītāji varētu būt skaidrojami ar pieļāvumu, ko raisa konkurences trūkums: jo populārāks produkts, jo straujāk kāpj arī tā uzcenojums, paši tirgotāji gan to noliedz.
Aptaujājot lielākos Latvijas mazumtirgotājus, laikraksts izveidojis 50 visvairāk pirkto pārtikas produktu sarakstu 16 produktu grupās, uz kuriem balstījies cenu monitorings. Šo produktu cenas fiksētas 16 lielveikalos un četros tirgos. CSP šādus datus publiskot atsakās un skaidro, ka konkrētos pārtikas produktus, ko pārvalde iekļauj inflācijas aprēķinā, nosaka, konsultējoties ar veikaliem.
«Tas, ko cilvēki visvairāk pērk, veikalā redzams arī vizuāli — pēc produktu izvietojuma,» sacījis CSP Patēriņa cenu indeksu daļas, kas apkopo inflācijas rādītājus, vadītājs Oskars Alksnis. Viņš arī paskaidrojis, ka katrā veikalā CSP pētīto produktu saraksts var būt atšķirīgs: «Ja, piemēram, «Super Netto» nav «Balticovo» olu, tad šajos veikalos pierakstām cita ražotāja produkcijas cenas, kas šeit pirkta visvairāk.»
Analizējot pārtikas produktu cenas, atklājušās vairākas kopsakarības, radot šaubas par konkurenci Latvijas mazumtirdzniecībā. Piemēram, laikraksts atklājis, jo lielāks veikals, jo augstākas cenas un pat vienā veikalu ķēdē identiskiem produktiem cenas krasi atšķiras, radot priekšstatu, ka tirgotāji tās nosaka, kā ienāk prātā, jo pircēji tās būtiski neanalizē.
«Vai arī inflācijas rādītāju atšķirības cēlonis meklējams konkurences trūkumā, apgalvot nevar. Paši tirgotāji gan to kategoriski noliedz,» raksta laikraksts. «Visvairāk pirktajiem produktiem liekam mazāku uzcenojumu, jo to noietam ir sīvāka konkurence — šos produktus parasti piedāvā turpat visi veikali,» galvojis «Maxima» vadītājs Jānis Stakens. Viņš arī norādījis, ka šo produktu aprite ir salīdzinoši ātrāka, bet mazāk populāriem produktiem, kā arī veikalu piedāvātam ekskluzīvākam sortimentam — lēnāka, tādēļ tiem tirgotāji nosakot augstāku uzcenojumu.
Konkurences padomē (KP) solīts, ka arī jautājums par uzcenojuma atšķirībām tiks ietverts KP patlaban veiktajā visaptverošā pētījumā par konkurences apstākļiemun situāciju mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos. Kamēr pētījums nebūs pabeigts, padome neko vairāk par to nestāsta.
MŪSU PĒTĪJUMS
Piens „Lāse” 2.0% 1L
Šokolāde „Laima” Piena 340g
Rudzu rupjmaize „Klasiskā” 380 g
„Aldara” Pilzenes alus 4.5%, 0.5L
|
Veikals: |
Piens |
Šokolāde |
Rupjmaize |
Alus |
|
Maxima(x;xx) |
0.66 |
0.68 |
0.62 |
0.39 |
|
Maxima(xxx) |
0.66 |
0.68 |
0.62 |
0.42 |
|
HiperRimi |
0.66 |
0.68 |
0.61 |
0.35 |
|
Rimi |
0.66 |
0.68 |
0.50 |
0.42 |
|
SKY |
0.70 |
0.74 |
0.53 |
0.45 |
|
Beta |
0.72 |
0.59 |
0.53 |
0.42 |
|
Mego |
0.75 |
0.76 |
– |
0.43 |
|
Nelda |
0.73 |
0.79 |
0.63 |
0.43 |
|
Super Netto |
– |
– |
– |
– |
|
Prisma |
0.72 |
– |
0.49 |
0.37 |
|
BAF |
0.76 |
0.71 |
– |
0.41 |
|
„Īkstīte” |
0.78 |
0.70 |
– |
0.44 |
|
„Kaimiņš” |
0.75 |
0.70 |
– |
0.45 |
|
Narvesen |
– |
0.85 |
– |
0.47 |
Secinājumi:
-Vislētākais piens Rimi un Maxima veikalos.
-Vislētākā šokolāde veikalā Beta
-Vislētākā rupjmaize veikalā Prisma
-Vislētākais alus veikalā HiperRimi
-Visdārgākais piens SIA „Īkstīte”
-Visdārgākā šokolāde SIA Narvesen
-Visdārgākā rupjmaize veikalā Nelda
-Visdārgākais alus SIA Narvesen
Izmantotie avoti:
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/120149
http://partika.info/latvija?aid=3728
http://partika.info/maize_konditoreja
http://partika.info/piena_produkti
http://www.db.lv
http://www.delfi.lv
http://www.tevenet.lv
9