informativais zinjojums-> rezekne

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS

par Vides pārskata un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par to, kā veikta alternatīvo risinājumu un attiecībā uz vides pārskatu saņemto komentāru un priekšlikumu izvērtēšana

Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026. gadam apstiprināts 2007.gada 3.oktobrī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē (protokols Nr.8, lēmums Nr.8-3).

Saskaņā ar MK 2004. gada 23. marta noteikumu Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” VII daļā noteikto, Latgales plānošanas reģionam jānodrošina, lai 14 dienu laikā pēc Latgales plānošanas reģiona Teritorijas plānojuma 2006.- 2026. gadam pieņemšanas tiktu sagatavots un ievietots interneta mājas lapā informatīvs ziņojums, kurā jānorāda, kā plānošanas dokumentā ir ņemts vērā Vides pārskats un Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par to, kā veikta alternatīvo risinājumu un attiecībā uz vides pārskatu saņemto komentāru un priekšlikumu izvērtēšana.

Informatīvais ziņojums par vērā ņemtajiem Vides pārskata un Vides pārraudzības Valsts biroja atzinumiem

N.p.k. Vides pārskatā ietvertie aizrādījumi/secinājumi Precizējumi Latgales plānošanas reģiona teritorija plānojumā 2006.-2026. gadam
1. Teritorijas plānojums neparedz nekādus pasākumus vides risku samazināšanai. Šie pasākumi tiks noteikti nacionālajā plānojumā, vides riska samazināšanas pasākumi daļēji ir noteikti arī nacionālajā likumdošanā (attiecībā un uzņēmumiem), vietējo pašvaldību loma joprojām nav skaidri definēta.
2. Ņemot vērā plānoto pilsētu lomas pieaugumu, vides problēmas – ūdens, gaisa piesārņojums, aktuālas būs tieši pilsētu iedzīvotājiem, līdz ar to stingrākas prasības jānosaka tieši pilsētu plānošanai. Lai panāktu reālus un kvalitatīvus pilsētvides uzlabojumus, ES tiek izstrādāta vienota un integrēta stratēģija. Pieņemti dažādi ES politikas dokumenti, kuru mērķis ir pilsētvides uzlabošana. Viena no būtiskām pilsētu plānošanas politikas iezīmēm ir uzsvars uz pilsētu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu maksimāli ērtus apstākļus dzīvei, darbam un atpūtai pievilcīgā pilsētvidē. Latgales reģiona teritorijas plānojuma vadlīnijās pilsētu plānošanai arī iekļauti šo politikas dokumentu principi.
3. Tūrisma attīstība aizsargājamās dabas teritorijās var būt problemātiska, jo dabas aizsardzības plānu ieviešana un teritoriju labiekārtošana prasīs ievērojamas investīcijas, šobrīd nav skaidrības, kas šādu infrastruktūru varētu uzturēt un apsaimniekot. Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma vadlīnijās, 4.4. apakšnodaļā „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kompleksi” noteikts, ka galvenā prioritāte šajās teritorijās ir dabas aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī vietējo pašvaldību plānojumos jāizvērtē šo teritoriju attīstības perspektīvas, nosakot līdzsvarotas attiecības starp tradicionālajiem iedzīvotāju nodarbes veidiem un dabas aizsardzības interesēm.
4. Īpaši jutīgas ekosistēmas ir Latgales ezeri. Kā rāda esošā pieredze, to izmatošana tūrismam un rekreācijai bez atbilstošas apsaimniekošanas var pasliktināt ezeru ekoloģisko kvalitāti. Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma vadlīnijās 4.3. apakšnodaļā noteikts, ka plānojot tūrisma un rekreācijas aktivitātes un infrastruktūras attīstību, jāņem vērā vides aizsardzības prasības.
Noteiktas vadlīnijas Latgales ezeriem kā īpaši jūtīgai ekosistēmai, skatīt vadlīnijas Ezerzemei.
5. Valsts un starpreģionālas nozīmes autoceļiem posmos, kur tie robežojas ar aizsargājamām dabas teritorijām, jāparedz iespēja izbūvēt aizsargžogus, izveidot aizsargstādījumus un, kur tas nepieciešams, dzīvnieku pārējas. Posmos, kur valsts nozīmes transporta koridori šķērso apdzīvotas vietas – prettrokšņa sienas. Posmos, kur valsts nozīmes transporta koridori šķērso apdzīvotas vietas, plānojums paredz apvedceļu izbūvi.
6. Transporta infrastruktūras attīstības projektiem ir jāievērtē to saistība ar attīstāmo tūrisma infrastruktūru, jāparedz ceļu apkalpes zonās izvietojamo pakalpojumu uzņēmumu atrašanās vietas. Plānojumā ir uzsvērta nepieciešamība labāk sasaistīt transporta veidus un esošos pārvadājumu grafikus, jo pasažieru pārvadājumu savstarpējā koordinācija valsts, reģionālā un vietējā līmenī joprojām ir nepietiekoša. Loģistikas un pakalpojumu zonā jāparedz arī labas sakaru un komunikāciju iespējas, kā arī citi daudzveidīgi pakalpojumi (tehniskā apkope, DUS, valūtas maiņa, ēdināšanas iespējas u.c.).
7. Īpaša uzmanība ir jāpievērš kravu tranzītam, it sevišķi uz autoceļiem, pilsētās, kur bīstamās kravas tiek transportētas pa pilsētu galvenajām ielām. Plānojums kā risinājumu piedāvā apvedceļu izbūvi. Kā alternatīvs risinājums esošajai situācijai var būt apbraucamo ceļu ierīkošana kravu transportam visās apdzīvotajās vietās, kur tas ir iespējams.
8. Uz starptautiskās nozīmes autoceļa A 13 (E262) paredzēt apvedceļa būvniecību ap Maltas ciemu Rēzeknes rajonā, jo autoceļš šķērso Maltas ciemu, kas ir blīvi apdzīvota teritorija. Iestrādāts
9. Plānojumā netiek apskatīta iespējamā jaunas atomelektrostacijas izbūves ietekme un esošās (Ignalinas AES) slēgšana, un ar to saistītie riski. Plānojuma izstrādes periodā situācija valstī neliecināja, ka varētu tikt izbūvēta jauna AES. Atbildīgo institūciju nosacījumos un atzinumos netika pieprasīts analizēt šādas situācijas. Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā ir norādīts, ka Latgales reģions atrodas Ignalinas AES avārijas riska 100 km radioaktīvā piesārņojuma zonā.
10. Balvu, Daugavpils, Preiļu un Rēzeknes rajonos šobrīd lauksaimnieciskās darbības ietekme uz vidi ir neliela un, novērtējot iespējamo risku nākotnē, tas ir vidējs slāpekļa savienojumiem un vidēji zems fosfora savienojumiem. Var prognozēt, ka intensificējot lauksaimniecisko ražošanu Dubnas, Feimankas un Ošas sateces baseinos, kopējā biogēnu pieplūde Daugavā palielināsies. Plānojuma vadlīnijās 4.2. apakšnodaļā noteikts, ka lauksaimnieciskās ražošanas attīstība jāorientē uz augstas kvalitātes galaprodukcijas ieguvi. Iespēju robežās ražošana jākoncentrē specializētās un tehnoloģiski modernās vienībās ar minimālu ietekmi uz apkārtējo vidi un ainavu.

11. Plānotā tūrisma attīstība galvenokārt saistīta ar dabas un kultūras mantojuma resursu izmantošanu, attīstot tam nepieciešamo infrastruktūru. Jāatzīst, ka šādas infrastruktūras izveide izmaksu ziņā ir dārga un tai nepieciešama arī regulāra uzturēšana.
Īpaši problemātiska ir publisko ūdenstilpju turpmākā apsaimniekošana. Lai nodrošinātu pašvaldībām piederošu īpašumu efektīvu apsaimniekošanu, jāattīsta publiskā un privātā kapitāla partnerības projekti.
Publisko ūdenstilpju apsaimniekošana ir vietējo pašvaldību kompetence.
12. Privatizācijas rezultātā izveidojusies privāto īpašumu struktūra gar publisko ūdens teču un ūdenstilpju krastiem būs liels šķērslis pārgājienu maršrutu, kā arī veloceliņu attīstībai. Plānojuma vadlīnijās 4.3. apakšnodaļā ir noteikts, ka vietējo pašvaldību plānojumos jānodrošina sabiedrībai nozīmīgāko ūdensmalu publiska pieejamība un izmantošanas iespējas, kā arī brīvas pārvietošanās iespējas pa upēm un ezeriem.
13. Prasībām atbilstošu peldvietu izveide varētu būt viens no prioritāri atbalstāmiem vides infrastruktūras pasākumiem. Plānojumā ir uzsvērts, ka pašvaldībām, plānojot teritorijas attīstību, jāparedz publiski pieejamas atpūtas vietas, tai skaitā peldvietas.
14. Latgales reģiona plānojuma izstrādes mērogs neļauj detalizēti prognozēt plānojuma realizācijas iespējamo ietekmi uz Natura 2000 teritorijām. Tas ir vietējo teritorijas plānojumu uzdevums.
15. Ražošanas un derīgo izrakteņu izstrādes teritoriju izvēli nosaka pieejamie derīgo izrakteņu krājumi, transportēšanas iespējas, infrastruktūra un iespējami minimālā negatīvā ietekme uz vidi un citām darbības sfērām. Vadlīnijas ražošanas un derīgo izrakteņu izstrādes teritorijām, 4.6. apakšnodaļa, teritorijas plānojuma vadlīnijas.
16. Plānojums nenosaka īpašas prasības derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot aizsargājamās dabas teritorijas, kur derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta. Šādas prasības tiek noteiktas vietējo pašvaldību plānojumos.
17. Ņemot vērā apstākli, ka Latgales reģions ir potenciālais pārrobežu piesārņojuma saņēmējs, ir svarīga starpvalstu līgumu parakstīšana par informācijas apmaiņu un rīcību piesārņojuma gadījumā. Šādu starpvalstu līgumu parakstīšana nav plānošanas reģiona kompetence.
18. Tā kā plānojuma mērķi ir ambiciozi un tas tiek izstrādāts uz 20 gadiem, ir nepieciešams izstrādāt teritorijas plānojuma realizācijas programmu, kurā tiek paredzētas prioritātes, sagaidāmie rezultāti, atbildīgās institūcijas, paredzamais finansējums.
Šobrīd tiek izstrādāta Latgales plānošanas reģiona attīstības programma 2007.- 2013. gadam.
19. Noteikt kārtību, kādā vietējās pašvaldības izvērtē Latgales teritorijas plānojumā noteiktās prasības, realizējot konkrētus projektus tajās pašvaldībās, kurās jau ir spēkā esoši teritorijas plānojumi.
MK not.Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” nosaka, ka pēc reģiona teritorijas plānojuma spēkā stāšanās, vietējās un rajonu pašvaldības 3 mēnešu laikā pieņem lēmumu par esošā plānojuma atbilstību reģiona teritorijas plānojumam, nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus vai izstrādājot plānojumu no jauna. Lēmumā par Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma apstiprināšanu noteikts termiņš līdz 2012. gada 31. decembrim, kurā vietējām un rajonu pašvaldībām jāveic nepieciešamie grozījumi savos teritorijas plānojumos.
20. Nodrošināt teritorijas plānojuma realizācijas monitoringu ik pēc 7 gadiem, kurā tiek noteikta ne tikai plānojuma ietekme uz dabas vidi, bet arī sociālo un ekonomisko vidi. Ņemts vērā. Monitoringa ziņojums tiks iesniegs Vides pārraudzības valsts birojam 2012. gadā, 2019. gadā un 2026. gadā.