LATVIJAS EZERZEME
Cik raksturīgi Ziemeļkursai plašie priežu sili, Zemgalei tās līdzenums, tik īpatna
Dienvidlatgalei ezeru bagātība. Nav Latvijā otras vietas, kur nelielā platībā būtu atrodami ezeri tik
lielā skaitā, kā Rēzeknes un Ludzas apriņķu dienvidos un Daugavpils apriņķa austrumos. Šajos trīs
apriņķos 703 ezeru ar kopplatību 452,38 km2. Tur atrodas 24 % no visiem Latvijas ezeriem un 42 %
no to platības. No augstākiem pakalniem var redzēt tos grupām, dažkārt liekas pat, ka zemes mazāk
kā ūdens. Tur ir lielākais Latvijas ezers – Rēzna (55,98 km2). Lubānas ezers tagad līdzinās vairāk
purvam kā ezeram, un tādēļ tam pirmo vietu nākas atdot Rēznas ezeram. Starp morēnu uzkalniem
guļ arī citi lielie ezeri: Rušons, Siverss, Cirma, Ješa u.c.
Šaura ūdens augu josla ietver šos ezerus. Lielāko salu daļu sedz krūmāji. Nav Latgales ezeri
ietverti mežiem. Saules apmirdzēti, brīvu vēju kulti tie viz starp pauguriem. Ezeru ainavas nav tik
smagas un skumjas, kā Kurzemes un Vidzemes mežu ieslēgtos ezeros. Nelielās birzis nespēj ietvert
ezerus pilnīgi, tiem tīkamu kontrastu sniedz zaļo birztalu baltie bērzu stumbri, dzeltējošie labības
lauki un sarkanbrūnie, svaigi artie tīrumi.
Cik dažāds ezeru lielums un forma, tik dažādas arī to citas īpašības. Lieli, līču bagāti ir
pamatmorēnu ezeri. Tajos liels daudzums sēkļu un salu. Ješu ezerā var saskaitīt 35 salas. Siversa
ezerā to 21, bet sēkļu pāri par 80. Dziļumi šiem ezeriem nav lieli, kaut atsevišķās vietās to dziļums
pat pārsniedz 20 m. Apmēros mazāki, gari un šauri ir gultņu ezeri. Kaut dažreiz to dziļums niecīgs,
tomēr parasti tie dziļi. Latgales dienvidos atrodas Latvijas dziļo ezeru grupa. To dziļums lielāks kā
citos Latvijas apvidos*). Maz datu mums vēl par tiem. Nav vēl nevienas ezeru dziļumkartes, kas
būtu pagatavotas no šī apvidus.
*) Ziemeļvidzemē, Raipaļa ezera maksimālais dziļums 33,0 m; Kurzemē, Puzes ezera maks.
dziļums 33,5 m; Igaunijā dziļākais ir Snurjärv ar 41,0 m; Austrumprusijā dziļākie Vuchsnig ezers ar
64 m, Lansker ezers ar 57 m un Lik ezers ar 57 m.
Nedaudzie mērījumi pag. vasarā ļauj ieskatīties to dziļumos. Dziļākais no Dienvidlatgales
ezeriem Dridza ezers ar zināmo maksimālo dziļumu 60,8 m. Mērījumu skaitu palielinot, varbūt, var
atrast tajā ievērojami lielākus dziļumus. Dziļš arī Pustiņas Gusena ezers – 45,2 m. Daudziem citiem
ezeriem dziļums mazāks, tomēr ievērojams: Carmaņa ezerā 36,4 m, Ojatnieku ezerā 35,4 m, Lejas
ezerā 31,9 m, Dubina ezerā (mazs ezeriņš Sauleskalna N pusē) 30,0 m, Ardavas ezerā 27,9 m,
Siversa ezerā 23,5 m. Bez tam par dziļiem zvejnieki uzdod Ilzas, Ormijas, Višķu u.c. ezerus.
Uzmērojot Latgales ezerus, atradīsim ne vienu ezeru vien ievērojami dziļu.
Seklie ezeri mūsu dzimtenē (izņemot piejūŗas smiltājus) parasti barības sāļiem bagāti un
ietelp eutrofo ezeru grupā. Liela daļa Latgales ezeru ieskaitāmi pārejas tipos uz oligotrofu ezeru.
Blakus lielam dziļumam atzīmējama šo ezeru sāļu nabadzība. Dziļais Dridza ezers oligotrofs. To
norāda skābekļa daudzums tā dziļākos ūdens slāņos **).
**) Dridzā 11. VIII. 1938. 53 m dziļumā 61,3 % skābekļa (no piesātinājuma pie 6,7° C).
Maz organisko vielu, maz citu sāļu tajā. Nav lielu upju, kas šajos ezeros paceltu sāļu saturu.
Tīrumi, kas noiet līdz pašam ezeru krastam vāji mēsloti – nav lietus ūdeņiem ko skalot ezerā. Mazs
barības sāļu daudzums ezera ūdenī, maz tur dzīvo būtņu. Tādēļ arī Dridzā ziemā 10,0 m dziļumā
varēja saskatīt balti krāsotu plāksni (20 x 20 cm lielu). Vasarā, kad planktona organismi
savairojušies, redzamība samazinās līdz 5,3 m. Arī citos ezeros redzamība diezgan liela (3,5 – 9 m
dziļumā var saredzēt Sekki plāksni).
Oligotrofajos ezeros mīt daudzas, dzidrajiem Alpu ezeriem raksturīgās augu un dzīvnieku
sugas. Viņos mīt arī leduslaikmeta reliktas dzīvnieku sugas. Ezeru fizikālās un ķīmiskās īpašības
dara tām dzīvi iespējamu.
Pārejas tipu ezeros pietiekoši daudz skābekļa un samērā daudz planktona vēzīšu, lai tur
varētu dzīvot repši (Caregonus albula L.) un ezeru salaka, sņitka (Osmerus eperlanus var. spirinchus
Pallas). Liels skaits Latgalē ezeru, kur mīt šīs zivis, kamēr citos Latvijas apvidos tās uziesim tik
nedaudzos ezeros.
Dzidrie ūdeņi, mazā sāļu bagātība, šaurās ūdens augu joslas piekrastēs un pār visu
nesaudzīgā zveja ezeros, izskaidro samērā nelielo zivju daudzumu.
Maz datu mums par Latvijas ezeru dziļumiem.