Atkarība no interneta — slimība vai jauns līmenis civilizācijas attīstībā?
Aizraušanās ar virtuālo seksu. Visai pikanta interneta fīlijas forma. Liekas, kas tur tāds, pastaigājies pa ielām, atkarībā no vecuma, raustīt meitenes aiz bizēm, savaldzināt bulvāru skaistules vai sarīkot kaislīgas dejas ar vientuļām vecenītēm. Ā, nē! XXX narkomāniem ir nepieciešama tvaicēta «zemenīte». Dzīva saskarsme viņus vairs neapmierina, viņiem ir vajadzīgs rafinēts seksa surogāts.
Diennaktīm ilgi šāds lietotājs sēž seksa čatos, stundām ilgi pēta iepazīšanās portālu anketas, terabaitiem lejupielādē pikanta satura video. Likumsakarīgs jautājums — kāpēc? Kādēļ cilvēks cenšas samainīt reālas saskarsmes izjūtas pret virtuālām izklaidēm? It īpaši ja viņš nav nesmuks, nav izvirtulis, bet ir izskatīgs un patīk pretējam dzimumam, un vispār ir normāls puisis/meitene. Uz šo, zinātniekiem jau ir gatava visai asprātīga, bet ne izpratnei vienkāršākā, atbilde. Mēģiniet saprast!
Saskarsme realitātē vienmēr ir saistīta ar tiešu kontaktu ar citiem cilvēkiem. Gribi parunāt ar meiteni — uzaicini viņu uz kafejnīcu. Vai uz kino. Vai pastaigāties. Saskarsmes objekts vienmēr ir Jūsu acu priekšā. Vienmēr esot kā uz delnas, tas agri vai vēlu sāk konfliktēt ar ideālo tēlu, kuru ir izveidojusi Jūsu apziņa. Bet ideālu, nešaubieties, izdomā visi. Bez izņēmumiem. Un šim ideālam piemīt visai nepatīkama īpašība — tas nav detalizēts. Galvā griežas izplūdis attēls par kaut ko labāku — un viss.
Lūk, šāds te ideālists satiek brīnišķīgu svešinieci. Un it kā pēc visiem parametriem tā atbilst viņa nedetalizētajam ideālam. Tomēr, nonākot tālākā saskarsmē izrādās, ka meitenes balss tembrs mazliet nav tāds, kādam tam vajadzētu būt, acu griezums par milimetru atšķiras no vēlamā, naktīs viņa krāc, un viņai dažreiz uz deguna parādās pumpas. Ē, kas tas par ideālu ar pumpām?
Internetā viss ir vienkāršāk. Ja runājam par pornogrāfiskiem attēliem un video, tad šeit apziņas radītais ideāls tiek saspiests ar skaitu. It kā visi varianti ir konkrēti, tomēr to ir tik daudz, ka kopumā viņi sniedz pilna apmierinājuma sajūtu. Bet, ja runājam par seksa čatiem un forumiem, tad šeit apziņai vispār ir pilna brīvība. Ar ko runā — neredzi, smadzenēm tikai to vien vajaga. Safantazēs tādu ideālu — visiem ideāliem ideālu.
Jau sākotnēji cilvēks, tiecoties pēc seksa internetā, seko labiem mērķiem. Viņš vēlas realizēt savu bāzes sapni: atrast un kļūt par labākā īpašnieku. Bet rezultāts diemžēl ir pavisam cits, atšķirīgs no tā ko daudziem gribētos redzēt. Dzīvo cilvēks, pastaigājas pa XXX forumiem, bet reālajā dzīvē pretējam dzimumam nepievērš pat vismazāko uzmanību. Nav vajadzīgs viņam tas, neatbilst ideālam.
Lūk kādu viltīgu slazdu cilvēcei ir sagatavojusi tās apziņa. Un ar apskaužamu regulitāti piesaista ar vien jaunus un jaunus lietotājus. Ko sēsi, to pļausi.
Ceturtā atkarības forma. Pie mums Latvijā pagaidām vēl nav tik izplatīta, bet rietumos cilvēki, kas ir sajukuši ar iepirkšanos virtuālajos veikalos, tiek skaitīti miljonos. Pat dienu nevar izdzīvot, lai kaut ko sev internetā nenopirktu. Un pērk! Bet kurjeri piegādā. Tāpēc jau tie ir kurjeri. Lūk, un tāda narkomāna māja līdz griestiem ir piegāzta ar nevajadzīgām lietām. Pūkaini trusīši ar atlaidi, kartupeļu tīrītāji ar spīdīgiem rokturiem, pašlīmējošās perlamutra lampiņas un krūžu kolekcija. Kā tik tur nav, gandrīz tikpat daudz cik kleptomānam, tikai tas viss ir pirkts par naudu.
Zinātnieki uzskata, ka tā ir galējība cilvēka tieksmē pēc uzkrājumiem. Kāmītis bāž visu aiz vaigiem un nes uz alu, putniņš zarus stiepj ligzdā, ar ko cilvēks sliktāks? Nav saprotams viens, kāpēc vienkāršos veikalos šādiem cilvēkiem pēkšņi pazūd interese par iepirkšanos? It kā tādas pašas lietas — tikai plauktos, nevis uz monitora ekrāna. Pērc kaudzēm, bet negribas.
Tie paši zinātnieki atbild. Tā arī ir cilvēka tieksme uz idealizāciju. Tikai mazliet savādākā formā. Ja prece ir veikalu plauktos, tad to uzreiz var redzēt, tā ir konkrēta un nevajadzīga. Bet ja tā ir uz fotogrāfijas, tīklā, tad pastāv iespēja, ka prece būs savādāka nekā attēlā. Apziņai atkal ir iespēja pafantazēt. Lūk, cilvēki arī ar interneta starpniecību cenšas pirkt visu pēc kārtas, cerot atrast nesasniedzamo ideālu.
Interesanti? Kā tad. Bet praktisks labums — nulle. Kā šādu iepirkšanās maniaku paglābt no šī netikuma nezina neviens. Psihologi kaut ko zem deguna murmina par mentālās dominantes nobīdi, psihiatri nabagus baro ar trankvilizatoriem. Bet tas nepalīdz, atkarība nekur nav pazudusi, un tās upuru skaits aizvien pieaug. Cieš? Nē, bauda dzīvi. Un pie viena tērē iekrājumus (savus un svešus), pērkot nevajadzīgus krāmus.
Piektā atkarības forma — tieksme pēc informācijas. Cilvēce vienmēr ir centusies iegūt maksimāli daudz zināšanu. Kaut kad senā pagātnē mūsu senči ar trīcošu sirdi klausījās kāda ceļotāja stāstus par tālām zemēm. Mazliet vēlāk daži izmisīgi piedāvāja pusi no karaļvalsts par kādu retu grāmatu. Un patiešām, domāja cilvēks, kas ir puse no karaļvalsts, ja es no grāmatas uzzināšu kā no svina iegūt zeltu. Visas karaļvalstis būs manas.
Tomēr alķīmija tā arī neuzplauka, tomēr attīstījās masu informācijas līdzekļi. Lūk, un tagad cienījami burgeri, izstīdzējušie džentlmeņi un turīgi tirgotāji, pamostoties no rīta, prasa tiem atnest … nē, nevis ūdeni, lai nomazgātu seju, nē arī ne kafiju. Bet gan rīta laikrakstu. Interesanti, kas tāds pasaulē ir noticis, kamēr viņš gulēja.
Tālāk — vairāk. Sākās televīzijas ēra un jau miljoni pēc informācijas izsalkušu cilvēku ar skatienu piesūcās pie zilajam ekrānam. Dodiet, dodiet, dodiet … Starp citu dārgie lasītāji, sveiciens Jums. Lasot šīs rindiņas Jūs nodarbojaties ar to pašu — apmierināt savu informācijas badu. Tas ir labi vai slikti? Zinātnieki nevar atbildēt viennozīmīgi, tādēļ atbild dažādi. Tas no vienas puses ir labi — Jūs uzzināt daudz ko jaunu un varat to izmantot gan savu mērķu sasniegšanai, gan cilvēces attīstībai. No otras puses, ja informācijas drudzis pārņem tevi savā varā, nekā laba tur vairs nav. Jūs sākat uztvert informāciju «tonnām». Šai nodarbei tiek iztērēti visi spēki, bet laika, lai izmantotu šīs zināšanas vairs neatliek. Kādēļ tad tas bija vajadzīgs?
Daļēji tas ir ļoti noderīgi, ka internets ir pārsātināts ar informāciju. Dažu minūšu laikā var atrast atbildi uz jebkuru jautājumu. Un tūlīt rodas izvēles problēma. Par uzvarētāju kļūst nevis tas, kurš vairāk zina, bet tas, kurš zina kur atrast vajadzīgo informāciju. Interneta lietotāji ir ielekuši jaunā interneta informācijas apguves līmenī. It kā neko nezinu, tomēr, jebkurā mirklī atradīšu un zināšu.
Interneta informācijas bads, kā uzskata zinātnieki, ir savdabīgs rudiments. Vienkārši, ne visi vēl ir tikuši skaidrībā, ka nevajag censties ienirt notikumu virpulī, vienkārši ir jāzina kur meklēt informāciju. Lūk, tie, kas nav tikuši ar to skaidrībā, arī cenšas «pārēsties» ar jaunumiem.
Kā tad ir ar tām interneta atkarībām? Tas ir vēl viens veids kā nolaist tvaiku? Aizvietot citas atkarības formas? Daļēji jā. Skatoties no šī viedokļa, uzbrukumi internetomānijai izskatās smieklīgi. Ir skaidri redzams, ka labāk, lai cilvēki uzzina daudzko interesantu internetā, nekā indē sevi ar tabaku un alkoholu. Lai kā arī būtu, atkarība no interneta diemžēl ir vēl viena narkomānijas forma.