INVESTĪCIJU VĒRTĒJUMS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ: DINAMIKA, SADALĪJUMS.

RĒZEKNES AUGSTSKOLA
EKONOMIKAS FAKULTĀTE

EKONOMIKAS UN VADĪBAS KATEDRA

STUDIJU DARBS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ

INVESTĪCIJU VĒRTĒJUMS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ:
DINAMIKA, SADALĪJUMS.

Rēzekne 2007

Saturs

Lpp.
Anotācija ………………………………………………………………………………………… 3
Annotation …………………………………………………………………………………….. 4 Ievads ………….. ……………….. ……………………………………………………………… 5
Zinātniski pētnieciskā daļa………………………………………………………………. 7
1. Investīciju būtība, veidi ………………………………………………………………. 7
2. Investīciju piesaisti ietekmējošie faktori ……… …………………………….. 12
3. Investīciju dinamika Latvijā 2004. – 2006.gados…… ……………………. 15
3.1.Valsts investīcijas un VIP ………………. ……………….. …………… 17
3.2. Ārvalstu tiešās investīcijas ……………….. ………………………… 22
4. Investīciju loma būvniecībā…………………… ………………………………….. 27
Secinājumi un priekšlikumi…..………… …………………..……………. 30
Saīsinājumi …………………………………………….. ………………………………. 32
Izmantotās literatūras un avotu saraksts ……………………………… 33

Anotācija

Studiju darba tēma ir investīciju vērtējums uzņēmējdarbībā: dinamika, sadalījums.
Studiju darbā autore pēta investīciju lomu Latvijas ekonomikā. Tiek noskaidrota investīciju būtību, raksturoti investīciju veidi Latvijā, analizēti investīciju piesaistes ietekmējošie faktori, pētīta valsts investīciju un ārvalstu investīciju dinamika Latvijā 2004.-2006.gados, analizēta investīciju loma būvniecībā.
Studiju darba pētījuma rezultāti apkopoti secinājumos.
Pētījuma periods – 2004. – 2006. gads.
Studiju darba apjoms – 33 lapas. Tas sastāv no 4 nodaļām, kurās ietverti 2 attēli un 8 tabulas.
Darbā izmantoti 17 bibliogrāfiskie avoti.

Annotation

The theme of work is the estimate of investments in breness: dinamic, distribution.
The outhor of work reserhes the rote of investments in economy of Latvia. She finds out the esssence, characterizes kinds of investments in Latvia, analyses factors which attract investments, researches dinamic of investments of our country and foreign countries in Latvia in 2004 – 2006, analyses the role of investments in construction.
The results of research are summarized in conclusions.
The period of research is 2004 – 2006.
The volume of work – 30 sheets. It consists of 4 charpers which contain 2 pictures and 8 tables.
17 bibliographical sources are used in this work.

Ievads

Ekonomikas funkcionēšana ir atkarīga no tā, cik ātri var mobilizēt naudas līdzekļus valsts, uzņēmējsabiedrību un privātpersonu vajadzību finansēšanai. Ekonomikas attīstības nepieciešamais nosacījums ir naudas līdzekļu pieejamība personām, kas prot pietiekami efektīvi rīkoties ar finansēm. Ārvalstu investīcijas ir viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmē šo naudas līdzekļu pieejamību.
Iedzīvotāju pašreizējo labklājības līmeni lielā mērā nosaka iepriekšējo periodu investīcijas, tāpat kā dzīves līmenis nākotnē ir atkarīgs no investīcijām, kas veiktas šodien. Investīcijas ne tikai ietekmē kopējo saimniekošanas efektivitāti un izaugsmes potenci nākotnē, bet arī tai pašā gadā iespaido IKP, nodarbinātības un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Investīcijas ir nozīmīgs faktors ekonomiskajai izaugsmei kā īsā, tā arī ilgā laikā.
Investīciju loma ekonomikā atklājas, dziļāk pētot investīciju procesa struktūru, dalībniekus, investoru tipus.
Visnozīmīgākās Latvijai ir ārvalstu investīcijas, jo tās ir nozīmīgs kapitāla avots, ārvalstu pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis.
Jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir svarīga mūsu valsts ekonomiskā attīstība. Tāpēc, lai varētu analizēt un izprast ekonomiskos procesus valstī, ir izvēlēta studiju darba tēma – investīciju ekonomiskā būtība, veidi, dinamika Latvijā.

Studiju darba mērķis ir izpētīt investīciju lomu Latvijas ekonomikā.

Pētījuma priekšmets ir investīciju loma Latvijas ekonomikā.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ir noteikti sekojoši studiju darba uzdevumi:
1) noskaidrot investīciju būtību;
2) raksturot investīciju veidus Latvijā;
3) izanalizēt investīciju piesaisti ietekmējošos faktorus;
4) izpētīt valsts investīciju un ārvalstu investīciju dinamiku Latvijā 2004.-2006.g.
5) izanalizēt valsts investīciju programmu.

Pētījuma periods ir 2004.- 2006. gads.
Darbā izmantotas sekojošas pētījumu metodes:
1) ekonomiskās literatūras analīzes un sintēzes metodes;
2) grafiskās analīzes metodes.

Kā informācijas avoti izmantoti Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas ikgadējie ziņojumi par Latvijas tautsaimniecības attīstību, statistikas ceturkšņu biļeteni, ekonomiku analizējošie žurnāli un laikraksti, bet kā teorētiskai pamats – Latvijas un ārzemju speciālistu veiktie pētījumi valsts investīciju un ārvalstu investīciju jomā.
Darbam ir teorētisks raksturs.

Darbā ir ietverti 2 attēli un 8 tabulas, kas dotās informācijas apjomu padara uzskatāmāku.

1.Investīciju būtība, veidi
Jēdzienu „investīcija” var definēt kā ilgāka termiņa kapitālieguldījumu kādā uzņēmumā vai vērtspapīros, lai iegūtu ienākumus no ieguldītā kapitāla.
Ar investīcijām šā jēdziena plašākajā izpratnē saprot valsts, juridisko un fizisko personu naudas līdzekļus, materiālās un intelektuālās vērtības, kas paredzētas jaunu uzņēmumu veidošanai, esošo uzņēmumu rekonstrukcijai un tehniskā nodrošinājuma modernizācijai, kā arī īpašuma, akciju, obligāciju un citu vērtspapīru un aktīvu ieguvi ar mērķi gūt peļņu un citu labvēlīgu efektu .
Investīcijas ir kapitāla ieguldīšanas paņēmiens, kas nodrošina kapitāla vērtības saglabāšanu vai pieaugumu.
Pastāv dažādu veidu kapitāla izvietošanas formas- vērtspapīri, nekustamais īpašums, aizdevumi, akcijas un opcijas, kā arī lielāks vai mazāks risks. Līdz ar to, investīcijas tiek klasificētas pēc vairākām pazīmēm.
Investīciju klasifikācija atspoguļota 1.1. tabulā.
1.1.tabula
Investīciju klasifikācijas pazīmes
Pēc līdzekļu ieguldīšanas objekta Pēc piesaistīšanas rakstura
Pēc investēšanas perioda
Pēc investīciju procesa dalībniekiem
Pēc investēšanas reģiona

• finanšu
• reālās
(nefinašu) • tiešās
• netiešās • īstermiņa
• ilgtermiņa • valsts
• uzņēmējsabiedrību
• privātās • vietējās
• ārvalstu

Investīcijas uzņēmumā iedalās reālās (nefinašu) investīcijās un finanšu investīcijās.
Reālās investīcijas ir ražošanas un ne ražošanas sfēras attīstībai, t.i.
• rekonstrukcijai un tehniskā nodrošinājuma modernizācijai
• ražošanas paplašināšanai un jaunas produkcijas izlaidei
• produkcijas modernizēšanai un jaunu resursu apguvei
• dzīvojamo telpu celtniecībai
• sporta un rehabilitācijas objektu modernizācijai
• darba apstākļu uzlabošanai un drošības tehnikas līmeņa paaugstināšanai
Visas uzņēmuma investīcijas sauc par bruto kapitālieguldījumiem.
Investīcijas pamatlīdzekļos ir investīciju plašākā un svarīgākā daļa. Tā nodrošina ražošanas apjomu un ienākumu pieaugumu.
Latvijā atsevišķu uzņēmumu nefinanšu investīciju summa neatspoguļo nefinanšu investīciju summu valstī, jo pastāv pamatlīdzekļu pārpirkšanas un nodošanas plūsmas starp uzņēmumiem, tādēļ pat ārzemēs šo apjomu statistika nav precīza.
Valsts par nefinanšu (reālajām) investīcijām parasti uzskata tikai Latvijas uzņēmumu iegādātos jaunos pamatlīdzekļus vai pamatlīdzekļus, kuri izlietoti ārzemēs, bet viena uzņēmuma ieguldījumi otra uzņēmuma vērtspapīros netiek uzskatīti par reālajām investīcijām.
Valstij finanšu investīcijas ir Latvijas uzņēmumu ieguldījumi ārzemēs mīnus ārzemju uzņēmumu finanšu ieguldījumi mūsu valstī, bet uzņēmumam finanšu investīcijas- visi naudas ieguldījumi citu uzņēmumu vērtspapīros, t.i.
• citu komerciestāžu akciju ieguve
• obligāciju ieguve
• citu vērtspapīru ieguve
• ieguldījumi ražošanas uzņēmumu aktīvos
• ieguldījumi finansu-kredītiestāžu aktīvos
• ieguldījumi citu komerciestāžu aktīvos
Tiešās investīcijas – ieguldījumu veids, kas dod investoram tiešās īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai īpašumu.
Netiešās investīcijas- ieguldījumi portfelī, t.i. vērtspapīru vai īpašumu kopumā. Šajā gadījumā investoram ir tiesības nevis uz atsevišķiem uzņēmējsabiedrības aktīviem, bet gan uz ieguldījumu portfeļa daļu.
Investīcijas atšķiras pēc riska pakāpes. Risks ir saprotams kā iespēja, ka attiecīgais peļņas lielums būs mazāks nekā plānots. Investīcijas ar zemu riska līmeni nodrošina noteiktus, stabilus ienākumus. Investīcijas ar augstiem riskiem uzskata par spekulatīvām.
Investīcijas atšķiras arī pēc darbības termiņiem. Īstermiņa investīcijas parasti ir ieguldījumi līdz vienam gadam, ilgtermiņa investīcijas iegulda uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu vai vispār beztermiņa.
Tautsaimniecības mērogā investīcijas ir arī līdzekļu izlietojums:
• tautas labklājības līmeņa paaugstināšanai;
• veselības, izglītības, satiksmes uzlabošanai;
• vides sakārtošanai;
• sporta bāzu izveidošanai.
Iedzīvotāju investīcijas ir līdzekļi, kurus tie izlieto materiālo un nemateriālo vērtību iegādei, kas dod ienākumus (akcijas), vai kuru vērtība palielinās (mākslas darbi).
Uzņēmumu investīcijas kādu izstrādājumu ražošanā vai pakalpojumu veikšanā ir atkarīgas no peļņas, kādu tie gūst konkrētā darbības jomā. Pirms jebkuras līdzekļu ieguldīšanas tiek salīdzinātas nepieciešamās izmaksas ar gaidāmo rezultātu. Tāpēc par būtiskākiem investīciju noteicošiem faktoriem uzskata investīciju izmaksas un gaidāmo peļņu. Investīcijas pārsvarā ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas atmaksājas pēc vairākiem gadiem, tāpēc investīcijām uzņēmēji parasti izmanto aizņēmumus. No tā izriet, ka investīcijas tautsaimniecībā ir atkarīgas no procenta likmes –augsta procenta likme sadārdzina investīcijas un samazina to pieprasījumu, savukārt procenta likmes pazemināšana stimulē investīciju apjoma palielināšanos.
Palielinoties investīciju apjomam, palielinās IKP pieaugums. Nosakot makroekonomisko līdzsvaru, ir svarīgi zināt, uz kādu IKP pieaugumu var cerēt, palielinot investīcijas, kā arī to, cik lielām investīcijām jābūt, lai sasniegtu konkrētu IKP pieaugumu. Kādā nozarē ieguldītās investīcijas nepaliek tikai tās robežās, jo nozares ir savstarpēji saistītas. Ražošanas paplašināšana vienā nozarē veicina ražošanas izvēršanu arī saistītajās nozarēs. Līdz ar to investīciju pieaugums rada daudz lielāku IKP pieaugumu, ko ekonomikā sauc par investīciju multiplikatora efektu. Investīciju multiplikators ir koeficients, kas atspoguļo ienākuma izmaiņas pret investīciju izmaiņām. Angļu valodā „multiplikators” nozīmē „reizinātājs”, tā izceļot ienākuma vairākkārtēju pieaugumu . Multiplikatora efektam praktiskajā dzīvē ir liela nozīme, izvēloties nozares, kurās kapitālieguldījumi spēs nodrošināt nepieciešamo IKP pieaugumu. Jāņem vērā, ka dažādās nozarēs investīcijām ir atšķirīgs multiplikatora efekts. Lielāks multiplikatora efekts investīcijām ir nozarēs, kuras tieši ietekmē gala patēriņu, piemēram, autorūpniecībā, dzīvokļu celtniecībā, elektronikā. Zemāks multiplikatora efekts bāzes nozarēm: metalurģijai, enerģētikai, jo tajās nepieciešami lielāki sākotnējie kapitālieguldījumi, bet atmaksāšanas periods ir garāks . Tātad nonākam pie secinājuma, ka nevar nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi bez patēriņa nozaru attīstības. Aprēķinot multiplikatoru reālajā dzīvē, jāņem vērā, ka ne visi ienākumi nonāks savstarpēji saistītās nozarēs, jo daļa no tiem tiks izlietota nodokļiem vai arī preču iepirkumiem ārzemēs. Tas kopumā vājinās multiplikatora efektu.
Investīciju multiplikatora darbībai Latvijā šobrīd ir zināmas īpatnības, kas saistītas ar reālo situāciju valstī:
• Lielākās iedzīvotāju daļas ienākumu līmenis ir tik mazs, ka neļauj ietaupīt, savukārt tās nelielās iedzīvotāju daļas ietaupījumi, kas tos var veidot, bieži vien nonāk ārzemju bankās un mūsu tautsaimniecībā netiek izmantoti;
• Lielākā daļa investīciju Latvijā ienāk no ārzemēm. Būtībā tās ir ārējās investīcijas un nav saistītas ar pašmāju ietaupījumiem.
Latvijai šobrīd, lai nodrošinātu ilgspējīgu ekonomisko izaugsmi, svarīgas ir ārvalstu investīcijas- ārvalstu fizisko un juridisko personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā tiešo un portfeļinvestīciju veidā. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu ārvalstu investori ir ārvalstu juridiskās personas un personas bez pilsonības, kā arī ārzemju valstis un starptautiskās organizācijas. Gončarovs G. savā darbā „Finansu teorija”(2000.g.) ārvalstu investīcijas definē kā finansiālās, mantiskās un intelektuālās vērtības, kas tiek ievirzītas valsts teritorijā no ārzemēm kopīgai objektu būvniecībai vai tehnoloģiju izmantošanai.
Ārvalstu investīcijas iedala portfeļinvestīcijās (finanšu) investīcijās un tiešajās investīcijās.
Finanšu investīcijas tiek ieguldītas caur biržām-akcijās, caur bankām-depozītos, kredītlīnijās. Pozitīvais aspekts: uzlabo Latvijas uzņēmumiem pieejamību finansēm dažādu attīstības projektu realizēšanai.
Par tiešajām investīcijām sauc ieguldījumus uzņēmuma kapitālā, ja vienam īpašniekam pieder vairāk kā 10 % pamatkapitāla. Šādu investīciju gadījumā investors parasti piedalās uzņēmuma stratēģijas noteikšanā. Tiešās investīcijas raksturo ilgtermiņa attiecības starp vienas ekonomikas rezidentu( tiešais ieguldītājs) un citas ekonomikas rezidenta uzņēmumu( tiešo investīciju uzņēmums). Pie tiešajām investīcijām tiek uzskaitīta arī peļņas reinvestīcija uzņēmumā un ilgtermiņa kredītsaistības.
Investēšanas process- mehānisms, kas apvieno naudas piedāvātājus, kuriem pieder līdzekļi un naudas pieprasītājus, kuriem ir nepieciešamība pēc tiem. Abas puses parasti satiekas finanšu tirgū. Dažkārt darījumos ar mantiskām vērtībām, piemēram, nekustamo īpašumu pārdevēji un pircēji tiekas nepastarpināti. Valsts, uzņēmējsabiedrības un privātpersonas ir investēšanas procesa galvenie dalībnieki, turklāt viņi var piedalīties šajā procesā kā pieprasījuma, tā piedāvājuma pusē.
Analizējot dažādu autoru dotās investīciju definīcijas, varam izdarīt secinājumu, ka jēdziens „investīcijas” dažādos zinātniskās literatūras avotos tiek definēts dažādi un tam ir plašs skaidrojums. Apkopojot definīcijas, var teikt, ka investīcijas ir kapitāla ieguldījums, lai īsākā vai garākā laika periodā gūtu peļņu. Investīcijas var būt dažādas pēc piesaistīšanas rakstura, pēc ieguldīšanas objekta, pēc investēšanas perioda un reģiona un līdz ar to notiek investīciju klasifikācija pēc šīm un citām pazīmēm. Investējot līdzekļus kādā nozarē, vienmēr jāsaskaras ar zināmu risku. Investīciju lielums atkarīgs no gūtās peļņas un procentu likmes.
Palielinoties investīciju apjomam, vairākkārt palielināsies IKP pieaugums, kā arī samazinoties investīciju apjomam- samazināsies IKP pieaugums.
Latvijas ekonomiskajai izaugsmei bez vietējām investīcijām, svarīgas ir arī ārvalstu investīcijas. Tāpēc otrajā nodaļā aplūkosim galvenos faktorus, kuri ietekmē ārvalstu investīciju piesaisti.

2.Investīciju piesaisti ietekmējošie faktori
Galvenie investīciju piesaisti ietekmējošie faktori: makroekonomiskā vide, valūtas risks, valsts regulējošā politika, konkurences apstākļi, infrastruktūra.
Lai investori veiktu lielas investīcijas Latvijā, ir jārada noteiktas priekšrocības, kas stimulētu to darīt. Tās varētu būt dabas un dabas resursu pieejamība un kvalitāte, darbaspēka kvalifikācija, labvēlīga uzņēmējdarbības vide, sakārtota infrastruktūra, valsts atbalsts. Par iespējām Latvijā izveidot savas ražotnes ir interesējušies tādi pasaulē lieli un pazīstami uzņēmumi, kā, piemēram, BMW, Bosch, Siemens, IBM, tomēr dažādu iemeslu dēļ šīs kompānijas ražotnes ir izvietojušas citur. Tālāk darbā autors, par teorētisko pamatojumu izmantojot Latvijas un ārzemju speciālistu veiktos pētījumus, pārskatus, centīsies noskaidrot, kāpēc pie samērā labvēlīgiem investīciju piesaistes apstākļiem, tomēr vairākos gadījumos ārzemju investori neizvēlas par savu ieguldījumu vietu Latviju.
Makroekonomiskā vide.
Latvija par vienu no nozīmīgākajiem investīciju piesaistes faktoriem min prognozējamo un stabilo makroekonomisko vidi. Ungāru ekonomists Gabors Hunya savā 2004.gada jūnija pētījumā „Ārvalstu tiešās investīcijas Baltijas valstīs” atzīst, ka pārdomāta ekonomiskā politika ir radījusi pievilcīgu investīciju vidi, un šādas investīcijas sastāda apmēram vienu piekto daļu no visām investīcijām pamatlīdzekļos. Tomēr Baltijas valstu ekonomiku nelielais mērogs tās padara mazāk atraktīvas tirgus orientētām investīcijām, salīdzinot, piemēram, ar Čehiju vai Poliju. Tāpēc investīcijas koncentrējušās zemās tehnoloģijas sektoros: pārtikas pārstrādē, kokrūpniecībā, pakalpojumu sfērā- banku un telekomunikāciju pakalpojumos. No vienas puses ieguldījumu koncentrēšanās pakalpojumu sektorā ir paaugstinājusi Latvijas tautsaimniecības efektivitāti, tomēr ieguldījumi rūpnieciskajā ražošanā ir vēlamāki, tie nodrošina pastāvīgākas darba vietas un rada vietējo pieprasījumu ilgākā laika periodā. Lai gan Latvijas makroekonomiskie rādītāji ir ievērojami stabilāki par, piemēram, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, tomēr reizēm mūsu valsts zaudē šīm valstīm tur pastāvošo zemāko izmaksu un lielākā tirgus mēroga dēļ.
Valūtas risks.
Izvērtējot izvēli par labu investīciju izvietošanai vienā vai otrā valstī, investori nopietni izvērtē investīciju risku. Riska faktori ietver valdības stabilitāti, politiskās korupcijas izplatību, dažādu konfliktu iespējamību. Sakarā ar pievienošanos Eiropas Savienībai, arī eirozonai, konservatīvu fiskālo politiku un drošu komercbanku uzraudzību, Latvijā valūtas risks samazinās. Samazinātie riski pievilina ārvalstu investorus, taču zemāki riski nozīmē arī garantētus, taču zemākus pelņas procentus. Līdz ar to investori, kas lielākas peļņas dēļ ir gatavi riskēt, neieguldīs savus līdzekļus Latvijā.
Nodokļi un to administrēšana.
Nodokļi visbūtiskāk ietekmē uzņēmumu konkurences spēju, izmaksu struktūru, kā arī attīstības iespējas. Salīdzinot ar valstīm, ar kurām Latvijā konkurē par starptautisko investīciju piesaisti, ārvalstu investori norāda, ka Latvijas valsts nodokļu atbalsta sistēma ir mazāk uzticama, caurspīdīga un paredzama, kā, piemēram, Spānijā vai Čehijā.
Arī nodokļu likmes kā nozīmīgs, valsts regulēts faktors figurē jebkura potenciālā investora finanšu modelī, salīdzinot alternatīvās vietas kapitāla izvietošanai. Lielākas likmes nozīmē lielākas uzņēmumu ienākumu daļas pārdali caur valsts budžeta, nevis brīvā tirgus mehānismu. Lai arī nominālā nodokļu likme pati par sevi nenosaka investīciju projekta likteni, tā var izrādīties nozīmīga, ja tiek salīdzinātas valstis ar līdzīgiem ģeogrāfiskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, Latvija un Igaunija. Igaunija ārvalstu investoru aprindās plaši reklamē savu 0 % uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, kas piemērota firmu attīstībā ieguldītajai peļņai. Svarīgs aspekts ir arī nodokļu maksāšanas tendences. Visbiežāk investori rēķinās ar valstī pastāvošo nodokļu sistēmu, taču vienlaikus meklē legālas nodokļu optimizācijas iespējas. Investori arī rēķinās, ka citi tirgus dalībnieki un konkurenti kārtos savus likumā noteiktos nodokļu maksājumus.
Nodokļu maksātāju kopējais skaits lēnām pieaug, taču problēmas nodokļu administrācijā Latvijā saglabājas. Uzņēmēji pauž uzskatu, ka VID visbiežāk pārbauda uzņēmumus, kas strādā legāli, kurus iespējams viegli atrast. Pēc uzņēmēju domām, tiek pārbaudīti tie uzņēmēji, kuri strādā daudzmaz godīgi un kļūdās nejauši vai nezināšanas dēļ.
Nodokļus nemaksājošie uzņēmumi ir ārvalstu investoru lielākais bieds. Fiktīvi uzņēmumi kropļo tirgu un cenu struktūru, kā arī iegūst nepamatotas priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumu procedūrās.
Konkurences apstākļi.
Jo vairāk valsts regulē un iejaucas tirgū, jo lielāks ir korupcijas risks, ierēdņu subjektīvisms un valsts administrācijas smagnējums, kas rezultātā noved pie zemāka iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju jeb lielākas nabadzības. Piemēram, pasaules bagātākās valstis- ASV, Kanāda un Skandināvijas valstis, izceļas uz citu valstu fona ar nelielo birokrātisko slogu un efektīvu regulējošo procedūru administrēšanu, bet tādas valstis kā Haiti, Baltkrievija, kurās valsts kontrolē gandrīz vai visus ekonomiskos procesus, vienlaikus ir arī pasaules nabadzīgākās valstis.
Tomēr valstij tirgū ir jānodrošina godīgi konkurences apstākļi un jāuzrauga konkurences process. Valstī daudzās nozarēs joprojām nav pietiekami agresīvas konkurences, un atsevišķi uzņēmumi var diktēt preču un pakalpojumu cenas.
Investori, kas meklē zemākas cenas, vairāk būs ieinteresēti par tām valstīm, kur valda efektīvāka konkurence.
Infrastruktūra : nekustamais īpašums.
Daudziem investoriem ir nepieciešams iegādāties īpašumā, nomāt vai rekonstruēt nekustamo īpašumu- zemi un ēkas. Latvijā pastāv nedaudzi ierobežojumi nekustamā īpašuma iegādei. Lielākā daļa īpašumu, pēc Valsts Zemes dienesta pārskata datiem apmēram 62% , pieder privātpersonām vai juridiskām personām. Valsts un pašvaldību īpašumā atrodas apmēram 36% no visiem nekustamajiem īpašumiem. Investori lielākoties iegādājas nekustamo īpašumu no privātiem īpašniekiem.
Galvenā problēma, ir īpašuma kadastrālās vērtības neatbilstība tirgus vērtībai. Uzņēmēji, kas ikdienā saskaras ar likuma normām, atzīst, ka likumdošanas bāzei ir pagaidu statuss, šāds tiesiskās paredzamības un drošības trūkums destabilizē ikdienas uzņēmējdarbību un ilgtermiņa plānošanu. Netaisnīga un nesamērīga ir nodokļa maksāšanas atšķirība juridiskām un fiziskām personām. Juridiskā personā maksā no bilances vērtības, savukārt fiziskā persona- namīpašnieks- teorētiski gūst tādus pašus nomas vai īres ieņēmumus, bet nodokli par ēkām maksā no inventarizācijas vērtības, kas pašlaik ir ļoti zema, lai problēmu atrisinātu, nepieciešams sakārtot NĪN bāzi –kadastrālo vērtību.
Pēc visa augstākminētā par investīciju piesaisti ietekmējošiem faktoriem, var izdarīt secinājumu, ka Latvija pie samērā sakārtotas makroekonomiskās vides, tomēr daudzos gadījumos zaudē ārzemju investorus mazā tirgus mēroga dēļ. Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Krieviju, pastāv augstākas izmaksas. Latvijā samazinās valūtas risks, taču līdz ar to, samazinās arī peļņas procenti. Ārvalstu investorus dara piesardzīgus tas, ka Latvijā vēl pastāv daudzi nodokļus nemaksājoši uzņēmumi, daudzās nozarēs joprojām nav efektīvas konkurences, nekustamā īpašuma tirgū pastāv kadastrālās vērtības neatbilstība tirgus vērtībai.

3.Investīciju dinamika Latvijā
3.1.Valsts investīcijas, VIP
Valsts investīcijas var aplūkot no diviem galvenajiem aspektiem. Pirmkārt kā budžeta izdevumu posteni. Šajā gadījumā valsts investīcijas ir tā kopbudžeta izdevumu daļa, kas tiek izmantota pamatlīdzekļu iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai un kapitālajam remontam. Kopbudžeta izdevumos pēc ekonomiskās klasifikācijas tās ir izdevumi kapitālieguldījumiem.
Otrkārt kā investīcijas pamatlīdzekļos (Bruto pamatkapitāla veidošana) kā tās tiek definētas Nacionālajā kontu sistēmā (NKS), ja tās tiek veiktas par budžeta līdzekļiem.
Kaut arī abi valsts investīciju definīciju veidi runā par vienu un to pašu, t.i. par investīcijām pamatlīdzekļos, tomēr to apjomu noteikšanas metodoloģijas ir atšķirīgas, kas gala rezultātā veido atšķirības to apjomu novērtējumā, izmantojot vienu vai otru pieeju. Vairumā gadījumu budžeta izdevumi investīcijām vienmēr ir lielāki nekā tie ir nacionālo kontu izpratnē, ir vairākas pozīcijas, kas budžeta izdevumos ir iekļautas kā investīcijas, bet tās tā netiek uztvertas NKS.
Kā vienu no valsts investīciju efektivitātes kritērijiem izvirza nosacījumu, vai tās veicina ekonomiskās aktivitātes, privātās investīcijas un produktivitātes pieaugumu. Tomēr praksē ne vienmēr ir tieša saistība starp valsts investīciju apjomu pieaugumu un izaugsmes un produktivitātes palielinājumu.
Piemēram, valsts investīcijas transporta infrastruktūrā – ceļos, ostās, dzelzceļā uzlabo apstākļus transportēšanai, kas tiešā veidā pozitīvi ietekmē privātās ekonomiskās aktivitātes un gala rezultātā palielina produktivitāti. Taču investīcijas infrastruktūrā, kas nodrošina tīru gaisu vai ūdeni, investīcijas veselības aizsardzībā, nepalielina produktivitāti, bet gan uzlabo dzīves apstākļus.
Valsts vēl arī veic investīcijas, kas domātas, lai novērstu tirgus mehānismu nepilnības – pirmkārt, kas saistītas ar tirgus darbības blakus efektiem, piemēram, apkārtējās vides piesārņojums, ražojot kādu produktu, otrkārt, kas saistītas ar tīklu infrastruktūru monopolstāvokli (elektroenerģijas piegāde, telekomunikācijas), treškārt, kas saistītas ar nepietiekoši labi funkcionējošiem finansu tirgiem (privātais
sektors neuzņemas veikt liela riska projektus ar apjomīgiem ieguldījumiem, jo nav atbalstošas apdrošināšanas un riska kapitāla).
Ar valsts investīcijām tiek veidotas drošas investīciju perspektīvas, kas arī ir valsts investīciju galvenais uzdevums. Valsts investīciju efektivitāti nosaka ne tik daudz to apjoms, bet gan ieguldījumu virzieni un veids.
Atbilstoši uzņemtajām ilgtermiņa saistībām valsts budžetā investīcijām, no pamatbudžeta plānoto investīciju apjoms sākot ar 2005. gadu strauji pieaug no 193.9 milj. latu 2005. gadā līdz 247.5 molj. latu 2007. gadā, kas attiecīgi ir 2.3 un 2.5 % no IKP ( 3.1. tabula).

3.1.tabula
Investīciju apjomi no valsts pamatbudžeta
(valsts budžeta likumā, milj. latu)
2002 2003 2004 2005 2006* 2007*
No ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinasētie projekti** 9,435 22,805 52,721 163,124 240,710 234,538
Projekti bez ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma 50,370 35,602 22,629 25,246 19,067 12,961
Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām 10,821 10,456 14,208 5,500 0,000 0,000
Kopā 70,626 68,863 89,558 193,870 259,777 247,499

Saskaņā ar Tautsaimniecības vienoto stratēģiju Latvijas ekonomiskās politikas galvenais ilgtermiņa mērķis ir attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstoša valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa sasniegšana pārskatāmā nākotnē, Lai veidotu labvēlīgus nosacījumus ekonomikas funkcionēšanai, kopējām valsts investīcijām laika periodā līdz 2010. gadam ir jāsniedz 5 % no IKP (3.2. tabula).
3.2.tabula

Nepieciešamie kopējie valsts investīciju apjomi
laika posmā 2006.-2010.gadam (milj. latu)
2006 2007 2008 2009 2010
IKP prognoze 9 068,4 9 853,2 10 709,8 11 637,1 12 648,1
Optimālais valsts investīciju apmērs 453,42 492,66 535,49 581,86 632,41

Valsts investīciju programma (VIP), tiek izstrādāta kopš 1995.gada, ir infrastruktūras investīciju projektu kopums, kuram katru gadu tiek piešķirts vai plānots finansējums.
VIP galvenais mērķis ir saskaņot Latvijas finansiālos līdzekļus ar investīciju vajadzībām infrastruktūrai.
VIP izstrādes pamatnostādnes
• nodrošināt finansējamo projektu attīstību valdības stratēģijai un līdzekļu novirzīšanu projektiem ar augstāko ieguvumu valsts ekonomikai;
• saskaņot prasības pēc investīcijām ar pieejamiem iekšzemes un ārvalstu resursiem, kā arī ņemt vērā paredzamos uzturēšanas izdevumus pēc investīciju projektu realizācijas;
• darīt zināmas valsts prioritātes potenciālajiem finansētājiem un novirzīt resursus prioritārajām nozarēm;
• pārliecināties, ka projekti ir atbilstoši sagatavoti;
• uzlabot projektu sagatavošanu, ievērojot vienotus termiņus un kritērijus investīciju projektu izstrādei, novērtēšanai, realizācijai un kontrolei.
VIP katru gadu izstrādā Ekonomikas ministrija nākamajiem trim gadiem, ņemot vērā valdības deklarācijā attiecīgajam laika posmam noteiktās prioritātes, finansu stratēģiju un tautsaimniecības attīstības virzienus.
VIP var tikt iekļauti:
• ministriju investīciju projekti;
• pašvaldību investīciju projekti;
• nacionālās programmas ar ilgtermiņa finansējumu (vairāk nekā viens gads);
• tehniskās palīdzības programmas, kas tieši saistītas ar valsts investīciju projektiem.
VIP tiek finansēta no šādiem avotiem:
• valsts pamatbudžets, speciālie budžeti un fondi;
• valdības rīcībā esošie ārvalstu kredīti;
• valdības garantētie kredīti;
• investīciju projekta realizētājā rīcībā esošie līdzekļi;
• iekšzemes un ārvalstu investīcijas bez valdības garantijām;
• palīdzības un dāvinājumu veidā piešķirtie līdzekļi, to skaitā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība.
Valsts investīciju programma neaptver visas valsts investīcijas – vidēji pusi. Pārējās valsts investīcijas līdz 2003.gadam ieskaitot tika finansētas no valsts speciālajiem budžetiem (Valsts autoceļu fonda, Dzelzceļa infrastruktūras fonda, Ostu attīstības fonda, Vides aizsardzības fonda, Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta, Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, u.c.), kā arī no pašvaldību budžetiem, pašvaldību ņemtajiem aizņēmumiem un pašvaldību sniegtajiem galvojumiem pašvaldību uzņēmumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija lēmumu, sākot ar 2004. gadu, valsts speciālā budžeta statusu saglabā tikai valsts sociālās apdrošināšanas budžets. Pārējie minētie speciālie budžeti tiek iekļauti pamatbudžetā. Turpmākajos gados pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu finansējuma apjoms tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Nozares ministra kompetencē ir noteikt līdzekļu sadalījumu un lēmumu pieņemšanas kārtību šajos jautājumos.
Ārpus VIP paliek arī tie pašvaldību investīciju projekti, kuriem nav valsts pamatbudžeta līdzfinansējuma vai valsts kredītu garantijas. Kopējā VIP finansējuma summā tiek ietverti arī uzņēmumu pašu līdzekļi, valsts budžeta aizdevumi, citi kredīti u.c.
Būtiski kopējo valsts investīciju apjomu palielināšanos un tuvināšanos 5% no IKP atzīmei sekmēs Eiropas Savienības fonda līdzekļi, kas Latvijai ir pieejami sākot ar 2004.gadu. Piemēram, 2005.gadā šo projektu finansēšanai plānotie valsta budžeta investīciju apjomi pārsniedz vairāk kā sešas reizes to valsts investīciju apjomus no valsts budžeta, kas tiek plānoti ne Eiropas Savienības atbalstīto prioritāšu finansēšanai.
Lai saņemtu šo finansējumu, no Latvijas puses projektu īstenotājiem ir jānodrošina līdzfinansējums noteiktā apjomā. Tāpēc kā budžeta prioritāte ir noteikta atbilstoša līdzfinansējuma nodrošināšana Eiropas Savienības fondu izmantošanai.
Jāņem vērā, ka bez valsts budžeta, t.sk. ārvalstu finanšu palīdzības, kā valsts investīcijas tiek veikti ieguldījumi arī no pašvaldību budžetiem un pašvaldību aizņēmumiem no Valsts kases un komercbankām.
Uz doto brīdi Ekonomikas ministrijas rīcībā nav datu arī par tiem valsts investīciju apjomiem 2005.gadā un turpmākajos gados, kurus pašvaldības plāno Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai gan kā savu līdzfinansējumu, gan kā priekšfinansējumu.
Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta finansējuma sadalījums pa fondiem infrastruktūras projektu īstenošanai ir uzrādīts 3.3.tabulā.

3.3.tabula
Valsts budžeta plānotie valsts investīciju apjomi Eiropas Savienības atbalstīto projektu finansēšanai 2006. un 2007.gadā (milj. latu)
Postenis 2006 2007*
Latvijas finansējums ES finansējums Latvijas finansējums ES finansējums
Eiropas reģionālās attīstības fonds 19,197 0,044
Kohēzijas fonds 220,792 234,493
Šengenas programma 0,720 0,000
Kopā 240,709 234,537

Ārpus Eiropas Savienības Reģionālās politikas paliek tādas Latvijai svarīgas jomas kā lauku autoceļu infrastruktūra, darba drošības un higiēnas prasībām atbilstošas mācību iestādes, pieejams Internets, modernas bibliotēkas un kultūras iestādes u.tml. Nesakārtojot šodien šīs un tām līdzvērtīgās valsts nozīmes prioritātes, kuras ir iekļautas ministriju darbības stratēģijās, šī infrastruktūra pēc gadiem būs neglābjami nolietojusies un morāli novecojusi.
Valsts investīciju plānošanas instrumenta VIP uzdevums ir ar kapitālieguldījumiem attīstīt valsts infrastruktūru, kas nodrošinātu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Izvērtējot iepriekš minēto, VIP ietvaros ir jāturpina atbalstīt valsts nozīmes investīciju prioritātes, kas netiek līdzfinansētas no Eiropas Savienības fondiem.
Pieprasījums šo prioritāšu finansēšanai un līdzfinansēšanai no valsts pamatbudžeta VIP 2005.-2009.gadam ietvaros 2005.gadā bija 134,5 milj. latu, tai skaitā 42,9 milj. latu mērķdotācijām pašvaldībām (3.4.tabula).
3.4.tabula

Finansējuma pieprasījums ne Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto prioritāšu finansēšanai no valsts pamatbudžeta
2005.-2009.gadam (milj. latu)

Nozares nosaukums Pieprasītais finansējums Kopā
2005 2006 2007 2008 2009
Ministriju projekti
Aizsardzība 6,813 16,670 12,525 15,728 18,659 70,395
Ārlietas 0,100 0,100 0,000 0,000 0,000 0,200
Elektroniskā pārvalde 4,512 3,799 0,908 0,225 0,215 9,659
Finanses 13,775 16,590 4,270 2,710 1,950 39,295
Iekšlietas 26,111 28,603 20,952 17,518 12,464 105,648
Izglītība un zinātne 6,034 16,578 0,067 0,029 0,034 22,742
Kultūra 5,960 10,368 9,095 6,840 2,741 35,004

Labklājība 4,060 1,670 0,365 0,121 0,063 6,279
Reģionālā attīstība 0,918 0,000 0,000 0,000 0,000 0,918
Sabiedriskās raidorganizācijas 0,509 0,362 1,348 0,753 0,889 3,861
Tieslietas 8,139 6,698 1,850 0,386 0,275 17,348
Tūrisms 0,305 0,134 0,075 0,000 0,000 0,514
Valsts kontrole 1,091 1,580 0,000 0,000 0,000 2,671
Vide 7,447 8,477 8,608 4,555 1,484 30,571
Zemkopība 5,858 4,566 3,429 2,706 2,353 18,912
Kopā 91,632 116,195 63,492 51,571 41,127 364,017
Pašvaldību projekti
Enerģētika 1,126 0,356 0,205 0,095 0,054 1,836
Iekšlietas 0,065 0,000 0,000 0,000 0,000 0,065
Izglītība un zinātne 8,538 6,841 0,000 0,000 0,000 15,379
Kultūra 3,505 1,901 0,448 0,000 0,000 5,854
Labklājība 3,294 0,673 0,229 0,000 0,000 4,196
Reģionālā attīstība 19,239 9,321 1,918 0,049 0,046 30,573
Transports 4,244 1,485 0,000 0,000 0,000 5,729
Tūrisms 0,483 0,124 0,000 0,000 0,000 0,607
Veselība 1,952 0,823 0,359 0,020 0,000 3,154
Vide 0,420 0,950 0,950 0,461 0,000 2,781
Kopā 42,866 22,474 4,109 0,625 0,100 70,174
Pavisam kopā 134,498 138,669 67,601 52,196 41,227 434,191
3.4. tabulas turpinājums
Savukārt, finansējuma pieprasījums no valsts speciālā budžeta 2005.gadam bija 2,6 milj. latu, 2006.gadā – 2,8 milj. latu, 2007.gadā – 0,6 milj. latu.
Lai nodrošinātu stabilu valsts investīciju apjomu, valdība Noteikumos iestrādāja normu, ka VIP finansēšanai katru gadu ir jāparedz līdzekļi no valsts pamatbudžeta ne mazāk kā 1% apmērā no IKP, kas būtu optimāls investīciju apjoms minēto prioritāšu finansēšanai (3.5.tabula).
3.5.tabula
Minimālais valsts pamatbudžeta ieguldījums
Valsts investīciju programmā 2006.-2010.gadam (milj. Latu)

2006 2007 2008 2009 2010
IKP prognoze 9 068,4 9 853,2 10 709,8 11 637,1 12 648,1
Valsts pamatbudžeta ieguldījums investīcijām – 1% no IKP 90,7 98,5 107,1 116,4 126,5

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības atbalstītajos infrastruktūras projektos ieguldītie līdzekļi lielā apjomā atgriezīsies valsts un pašvaldību budžetos pēc projektu īstenošanas vai arī atsevišķos gadījumos uzreiz jau tiek līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, investīcijas no valsts pamatbudžeta 1% no IKP apmērā neradītu draudus valsts budžeta sabalansētībai, ja tiktu novirzītas tikai ne Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto prioritāšu finansēšanai.
Teritoriālā griezumā VIP projektu realizācija var būt saistīta ar konkrētu reģionu vai arī aptvert vairākus Latvijas reģionus. Kopējā finansējuma ziņā 2006.gadā tādi projekti, kuri aptvēra vairākus reģionus (bez dalījuma pa reģioniem), bija 72.6 milj.latu apmērā, kas ir nedaudz vairāk kā 2/3 daļas. (skat.3.6.tabulu)
3.6.tabula

VIP sadalījums pa reģioniem, (milj.latu)

2003 2004 2005 2006
Viss VIP finansējums 141,1 115,3 111,6 108,1
Rīgas reģions 53,1 21,8 9,2 5,8
Vidzemes reģions 5,8 2,5 2,6 3,6
Kurzemes reģions 21,3 11,4 15,4 16,9
Zemgales reģions 6,8 8,4 4,5 3,6
Latgales reģions 6,7 4,2 3,3 5,6
VIP projekti bez sadalījuma pa reģioniem 47,3 67,0 76,6 72,6

Lielākais reģions, pēc Rīgas reģiona, kurā tiek veiktas valsts investīcijas ir Kurzemes reģions. Vidēji 2003.-2006.g. Rīgas reģionā ieguldīti VIP līdzekļi 22.5 milj.latu apmērā, Kurzemes reģionā- vidēji 16.3 milj.latu.

3.1..attēls. VIP struktūra sadalījumā pa reģioniem valsts un pašvaldību
budžetu finansējuma daļai vidēji 2003.–2006.gadā, (%)

Kā redzams 3.1.attēlā gandrīz puse no valsts investīcijām koncentrējas Rīgā un Rīgas rajonā. Zemāks valsts investīciju ieguldījums ir Vidzemes reģionā, pārējos reģionos ir apmēram vienāds investīciju ieguldījums.
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, valsts investīcijas vismazāk tiek ieguldītas Vidzemē un Latgalē, bet vairāk Kurzemes un Rīgas reģionā. (skat.3.2.attēlu)

3.2.attēls. Valsts investīcijas VIP projektos uz vienu reģiona iedzīvotāju 2003.– 2006.gadā,
latos.
Lai veicinātu ne tikai Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu, bet arī lauku un pierobežas reģionu attīstību, jāsakārto un jāuzlabo šo reģionu infrastruktūra un reģionālo ceļu stāvoklis.

3.2. Ārvalstu tiešās investīcijas

Ārvalstu tiešās investīcijas ir nozīmīgas gan no konkurētspējas palielināšanas, gan straujākas un kvalitatīvas ekonomiskās izaugsmes viedokļa.
Ārvalstu tiešās investīcijas var papildināt nepietiekamos iekšējos uzkrājumus, nodrošināt globāli efektīvu ražotņu izvietošanu, pieeju ārvalstu tehnoloģijām, pilnveidot vadību, atvieglot pieeju ārzemju tirgiem ar ārvalstu partneru izplatīšanas tīklu starpniecību un uzlabot produkcijas kvalitāti un dizainu.
No daudziem viedokļiem Latvija piemērota jauna tirgus apguvei sakarā ar daudzām priekšrocībām- ļoti lētas esošās ēkas, uzņēmumu korpusi, komunikācijas, zeme 5-10 reizes lētāka nekā Rietumeiropā, zemākas darba algas, salīdzinot ar Rietumeiropu zemāki tarifi par elektroenerģiju, gāzi, naftas produktiem. Ārvalstu interesēs ir noslēgt ilgtermiņa līgumus uz 20 un vairāk gadiem, savukārt monopoldarbības iegrožošana var ieviest būtiskas izmaiņas noslēgtajos līgumos.
Latvijas intereses izvērtējot, jāņem vērā trīs interešu grupas:
• Valsts intereses piesaistīt ārvalstu kapitālu, zināšanas un prasmi, modernu tehnoloģiju tautsaimniecībā un veicināt ar ārvalstnieku palīdzību ražotā produkta eksportēšanu. Valsts ieinteresēta transporta un sakaru sistēmas pilnveidošanā ar ārvalstu palīdzību;
• Uzņēmumu, un it īpaši kopuzņēmumu, interese strādāt kopā ar ārvalstu speciālistiem, izmantojot viņu licences, tehnoloģijas un galarezultātā gūt daļu peļņas;
• Iedzīvotāju intereses gūt darba vietas, ņemot vērā, ka jaunas darba vietas būs ne tikai konkrētajā uzņēmumā, bet arī apkārtējā infrastruktūras zonā.
Viens no ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas politikas virzieniem ir pievienošanās OECD Daudzpusējam investīciju līgumam (MAI). Tas paredz nacionālo un vislielākās labvēlības režīmu līguma dalībvalstīs gan investīcijām, gan režīmam, kurš piemērojams pēc to ieguldīšanas.
Ārvalstu investoriem, lai tos piesaistītu, tiek izveidoti atviegloti finansu ieguldījumu un darba noteikumi, lai šķērsotu muitas robežas. Atviegloto noteikumu skaitā ārvalstu investīcijām izdala:
• Kapitāla saglabāšanas garantijas;
• Iespējamo zaudējumu atlīdzināšana ārvalstu investoriem;
• Atvieglota aplikšana ar nodokļiem, peļņas un ienākumu brīva pārskaitīšana uz ārzemēm;
• Pirmtiesības reinvestēt iegūtos ienākumus;
• Latos saņemts peļņas pārcelšanas iespēja ārvalstu valūtā;
• Muitas atvieglojumi;

Var izdalīt sekojošus ārvalstu investīciju objektus:
• Izveidojamo uzņēmumu pamatfondi un apgrozāmie līdzekļi;
• Vērtspapīri;
• Naudas mērķieguldījumi;
• Zinātniski tehniskā produkcija;
• Tiesības uz intelektuālajām vērtībām;
• Mantiskās tiesības.

Pēdējos gados nacionālo uzkrājumu līmenis Latvijā sastādīja 18-20 % no IKP jeb 65-70 % no investīcijām pamatlīdzekļos. Tātad var izdarīt secinājumu, ka vidēji 30% nodrošina ārvalstu piesaistītais kapitāls, galvenokārt tiešo ārvalstu investīciju veidā.
Līdz 2004.gada beigām ārvalstu uzņēmēji tiešo investīciju veidā Latvijā bija ieguldījuši Ls 624 uz vienu iedzīvotāju. Šis rādītājs katru gadu pieaug. 2006.gada beigās ārvalstu tiešo investīciju ieguldījums uz vienu iedzīvotāju bija Ls 775, kas salīdzinot ar 2004.gadu ir palielinājies par Ls 151 .
Ārvalstu tiešo investīciju ieguldījums Latvijas uzņēmumu reģistrētajos statūtkapitālos uzskatāmi parāda uzņēmējdarbības vides novērtējumu Latvijas reģionos no citu valstu investoru viedokļa. Lauku pašvaldības, attālās pierobežas teritorijas un īpaši atbalstāmās teritorijas nav pievilcīgas ārvalstu investoriem biznesa plānu realizācijai. Lielākais ārvalstu investoru ieguldījums koncentrējas Rīgas, Ventspils, Daugavpils, Liepājas pilsētās un rajonos. Tā piemēram, 2003.gada sākumā no visām ārvalstu investīcijām 85% jeb 956.1 milj,latu bija ieguldīti Rīgā un Rīgas rajonā, 5.8% jeb 65.4 milj.latu –Daugavpilī un Daugavpils rajonā, turpretī Rēzeknes pilsētā un rajonā tikai 0.12% jeb 1.3 milj,latu. Viszemākais rādītājs bija Balvu pilsētā un rajonā –tikai 0.002% jeb 0.017 milj.latu.
Ārvalstu investoru attieksme, veicot ieguldījumus reģionos, ir visai piesardzīga, sakarā ar:
• Neskaidro Latvijas ekonomisko stratēģiju;
• Nelielo tirgus apjomu;
• Muitas un robežas šķērsošanas procedūrām;
• Nodokļu sistēmas izmaiņām;
• Zemes lietojuma noteikumu nepilnībām;
• Lielajām teritoriālajām atšķirībām ;
• Nesakārtoto infrastruktūru.
Pēc Latvijas Bankas datiem, no 2004. līdz 2006. gada vidum ārvalstu tiešās investīcijās neto darījumu veidā Latvijā saņemti 1.2 miljardi latu, un tas nozīmē, ka ieplūda 3.4 miljardi un vienlaikus aizplūda 2.2 miljardi latu. Tas nozīmē, ka kāds uzņēmums Latvijā saņēma jaunas tiešās investīcijas, bet no kāda cita aizplūda agrāk saņemtie ieguldījumi, t. Sk., uzņēmumam nonākot rezidenta īpašumā.
Tiešās investīcijas sastāv no trīs komponentēm : investīcijām pašu kapitālā ( viena no pašu kapitāla sastāvdaļām ir pamatkapitāls), investoru reinvestētās peļņas un cita kapitāla ( aizņēmumi, aizdevumi u.c. darījumi starp investoru un tiešo investīciju uzņēmumu ).
Pieaugot lētu resursu pieprasījumam iekšzemē, daudzas bankas no ārvalstīm piesaista finanšu resursus, kas netiek uzskaitīti kā ārvalstu tiešās investīcijas.
Nozīmīgi finansējuma pieplūdes kanāli:
• No ES saņemtie līdzekļi – 0.6 miljardi latu, no kuriem trešā daļa nonāca pie zemniekiem subsīdiju veidā. Tajā pašā laikā no Latvijas budžeta ES budžetā tika iemaksāti 0.2 miljardi latu. Tātad par katru iemaksāto latu pretim esam saņēmuši trīs latus.
• Atlīdzība Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti ārvalstīs- galvenokārt Īrijā un Lielbritānijā. Pēc Latvijas Bankas novērtējuma, atlīdzības veidā Latvijā ieplūda 0.5 miljardi latu.
• Privātpersonu veikto naudas pārvedumu neto apjoms veidoja 0.6 miljardus latu ( Latvijā ienākošie pārvedumi 1.3 miljardi latu mīnus 0.7 miljardi latu – no Latvijas izejošie pārvedumi).
• Latvijas uzņēmumi no nesaistītajiem investoriem neto aizņēmumu veidā saņēma 0.5 miljardus latu, no kuriem 95 % – ilgtermiņa ( t.i. 1 miljards latu mīnus aizņēmuma atmaksa 0.5 miljardu latu apmērā).
• Valdības ārējais parāds pieauga tikai par 0.1 miljardu latu, ko veido gan Eiroobligāciju emisija, gan aizņēmumi( t.i. 0.5 milj. Latu mīnus aizņēmumu atmaksa 0.4 miljardu latu apmērā). Sasummējot minētos finanšu resursus, redzams, ka Latvijas ekonomikā no 2007. līdz 2006. gada vidum ieplūda 7.4 miljardu latu- ap 8 miljoniem latu dienā. Šajā aprēķinā nav ņemti vērā preču un pakalpojumu eksporta ieņēmumi, kā arī ienākumi no ieguldījumiem ārvalstīs.
Tātad 7.4 miljardi latu ir tas cipars, kas pēdējos divarpus gados bija viens no mūsu ekonomikas dzinējspēkiem. Summa, kas vienlaikus veicināja gan augstu iekšzemes kopprodukta pieaugumu Latvijā, gan diemžēl stimulēja salīdzinoši augstu un noturīgu inflācijas līmeni, un uzturēja ārējās tirdzniecības nesabalansētību.
Apkopojot trešajā nodaļā izklāstīto, secinām, ka valsts investīcijas ir izdevumi kapitālieguldījumiem. Valsts investīciju gadījumā ne vienmēr pastāv tieša saikne starp investīciju pieaugumu un produktivitātes pieaugumu. Valsts investīciju efektivitāti nosaka ne tik daudz to apjoms, bet gan ieguldījumu veids un virzieni. Valsts investīciju finansējums nāk no valsts un pašvaldību budžetiem.
VIP tiek sastādīta, lai saskaņotu Latvijas finansiālos līdzekļus ar investīciju vajadzībām infrastruktūrai. Galvenās nozares, ko aptver VIP ir transports, valsts pārvalde, vides aizsardzība.
Ārvalstu tiešās investīcijas ir nozīmīgas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, tās papildina nepietiekamos valsts iekšējos uzkrājumus.
No visām Latvijā saņemtajām ārvalstu tiešajām investīcijām pēdējo divarpus gadu laikā apmēram vienu trešo daļu saņēma banku sektors.
Lai sekmētu ārvalstu investoru piesaisti, nepieciešams nodrošināt lielākas komunikācijas iespējas starp potenciālajiem ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmējiem, rīkojot dažādas izstādes, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus.

4. Investīciju loma būvniecībā

Investīcijas ir viens no svarīgākajiem katras valsts ekonomikas raksturlielumiem, kuru pieaugums veicina kopējo valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot kopējā pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumu.
Kopš 1995. gada būvniecības nozare ir viena no dinamiskākām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā. Laikā no 2003. gada deviņos mēnešos būvniecības apjomi par 16.2 % pārsniedza iepriekšējā gada šī paša perioda līmeni. Būvniecības daļa iekšzemes kopproduktā ir aptuveni 6 %.
2003. gada deviņos mēnešos pieņemti ekspluatācijā daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, Rīgā – tirdzniecības centrs „ Origo”, tirdzniecības centra „ Domin Shopping” pirmā kārta, „ Rimi Latvija” distribūcijas centrs, jauns a/s „ Latvijas Balzāms” eksporta noliktavu komplekss, viesnīca „ Hotel Bergs”, Liepājā – maģistrālā transporta pievadceļa piektais posms, Rīgas rajonā- ledus halle Piņķos, Ogrē- jauna elektronikas ražotne.
2005. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2004, gada deviņiem mēnešiem, būvniecības apjoms pieaudzis par 15.7 % un sasniedzis 550.5 milj. latu. Samazinājies būvniecības eksports, tomēr tas pārsniedz importu 3.2 reizes.
Par 29.2 % jeb par 61.7 milj. latu palielinājušies jaunās būvniecības apjomi, par 13 milj. latu pieauguši remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi.
Jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms sporta ēku būvniecībā ir audzis 2.5 reizes, dzīvojamo ēku- 1.5 reizes, ielu un ceļu – 1.4 reizes.
2005.gada deviņos mēnešos ekspluatācijā nodotas dzīvojamās ēkas 368 tūkst, m2 apjomā un daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, Rīgā – darījumu centrs un dzīvojamā ēka „ Centra nams”, jauns bērnudārzs Dreiliņos, Daugavpilī- rekonstruētā autoosta un viesnīca, Jūrmalā- jauna pirmskolas mācību iestāde „ Namiņš”, Cēsu rajonā- jauna alus vārītava u. c.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka nemitīgi pieaug būvniecības izmaksas. Tikai 2005. gada 3. ceturksnī vien salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni būvniecības izmaksas Latvijā palielinājušās vidēji par 9.9 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 12.7 % , būvmateriālu cenas – 8.6 %. Visstraujākais būvizmaksu pieaugums bija vērojams transporta objektu būvē un pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē ( attiecīgi par 15.9 % un 11.8 % ).
Neskatoties uz ievērojamo cenu kāpumu, ievērojami pieaugusi mājokļu būvniecība. Tikai 2005. gada pirmajā pusē vien jaunu ģimenes māju būvniecībai izsniegtas 1576 būvatļaujas. To sekmējusi kreditēšanas sistēmas straujā attīstība.
Joprojām liela daļa būvniecības pēc faktiskās būvdarbu izpildes vietas koncentrēta Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Tajā pašā laikā atsevišķos rajonos (Balvu, Ludzas, Dobeles, Gulbenes u. c.) veikto būvdarbu apjomi ir nelieli pat niecīgi.
Pēdējos trīs gados krasi mainījusies būvniecības darbu importa- eksporta attiecība.
Būvniecības politikas mērķis ir radīt nosacījumus, lai apmierinātu tautsaimniecības pieprasījumu pēc videi draudzīgām, veselībai nekaitīgām, enerģiju un resursus taupošām, estētiskām un mūsdienīgām būvēm.
Būvniecības politikas īstenošanu valstī nosaka kompleksa mērķprogramma nozares attīstībai laikposmā no 2002. – 2012. gadam- Ministru kabinetā 2002.gada 30. augustā akceptētā Būvniecības nacionālā programma, kuras galvenais mērķis ir panākt konkurētspējīgas būvniecības attīstību, nodrošinot ar ES likumdošanu saskaņotu Latvijas būvniecības tehnisko un organizatorisko normatīvo bāzi, veicinot kvalitatīvu un energoefektīvu būvniecību, panākot būvniecības speciālistu konkurētspējas paaugstināšanu, sekmējot Latvijas būvzinātnes attīstību.
Kopumā situācija būvniecības nozarē valstī ir šāda:
• Strauji pieaug būvniecības apjomi;
• Aktīvi noris būvniecības eksports un imports;
• Strauji pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem būvniecībā un tas netiek pilnībā apmierināts;
• Attīstās ilgtermiņa kreditēšanas sistēma un hipotekārā kreditēšana, to tempus kavē iedzīvotāju zemā maksātspēja utt.
Arvien vairāk palielinās Latvijas Būvniecības padomes , kā arī nevalstisko organizāciju loma būvniecības politikas pilnveidošanā un īstenošanā.
Palielinoties būvniecības apjomiem, aizvien vairāk palielinās visu līmeņu speciālistu un kvalificētu darbu izpildītāju deficīts. Paplašinoties būvtirgum, daļa būvniecības speciālistu dodas uz citām ES valstīm, kurās darba samaksa ir ievērojami augstāka, jo Latvijā būvniecības nozarē strādājošo darba algas vēl aizvien ir zemākas ES.
Būvniecības speciālistus Latvijā sagatavo Celtniecības koledža un divas augstskolas- Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Pozitīvi, ka 2005. gadā ievērojami palielinājies studentu skaits būvniecības specialitātē abās augstākajās mācību iestādēs.
Jāatzīmē, ka, neskatoties uz nozares stabilitāti, investīciju un būvniecības aktivitāšu teritoriālais sadalījums valstī vēl aizvien ir ļoti nevienmērīgs.
Būvniecības nozares attīstību vēl aizvien kavē normatīvo aktu prasību interpretācija būvniecības sagatavošanā iesaistītajās institūcijās, būvniecību regulējošu normatīvo aktu biežās izmaiņas, teritoriju plānojumu un apbūves noteikumu trūkums un procesu necaurskatāmība pašvaldībās, kas rada aizdomas par korupcijas iespējamība.
Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Vides ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija nosaka atsevišķas prasības būvēm vai to būvniecībai, Kultūras ministrijas padotībā esošā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nosaka prasības kultūras pieminekļu rekonstrukcijai un restaurācijai.
Būvniecības tiešo pārraudzību savā administratīvajā teritorijā veic pašvaldības, kuras šim nolūkam izveidojušas savas būvvaldes vai deleģējušas pārraudzības pilnvaras citām.
Par nozares organizatoriskās struktūras trūkumiem liecina arī zemā valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumu organizācijas kvalitāte, tādējādi rodas neefektīvs budžeta līdzekļu izmantojums.
Apkopojot ceturtajā nodaļā teikto, secinām, ka investīcijas ir svarīgs ekonomikas raksturlielums. Viens no negatīvajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu investīciju piesaisti ir augsti kvalificēta darbaspēka trūkums Latvijā. Kā redzams, būvniecības apjoms audzis, pieaug būvniecības izmaksas.
Vairāk palielinās Latvijas Būvniecības padomes , kā arī nevalstisko organizāciju loma būvniecības politikas pilnveidošanā un īstenošanā. Palielinoties būvniecības apjomiem, aizvien vairāk palielinās visu līmeņu speciālistu un kvalificētu darbu izpildītāju deficīts. Daļa būvniecības speciālistu dodas uz citām ES valstīm, kurās darba samaksa ir augstāka.
Valstī jāsakārto un jāuzlabo izglītības sistēma tā, lai Latvijā nākotnē pietiekošā daudzumā tiktu sagatavots augsti kvalificēts darbaspēks tehniskajās zinātnēs.

Secinājumi
1. Jēdziens „investīcijas” dažādos zinātniskās literatūras avotos tiek definēts dažādi un tam ir plašs skaidrojums. Apkopojot definīcijas, var teikt, ka investīcijas ir kapitāla ieguldījums, lai īsākā vai garākā laika periodā gūtu peļņu. Valsts investīcijas ir tā kopbudžeta izdevumu daļa, kas tiek izmantota pamatlīdzekļu iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai un kapitālajam remontam. Kopbudžeta izdevumos pēc ekonomiskās klasifikācijas tās ir izdevumi kapitālieguldījumiem.
2. Valsts investīcijām Latvijā analizējamā laika periodā (2004.-2006.g.) ir tendence pieaugt. Vidēji tās sastāda 5% no IKP. Valsts investīciju finansējums nāk no valsts un pašvaldību budžetiem. To efektivitāti nosaka ne tik daudz investīciju apjoms, bet gan ieguldījumu veids un virzieni. Valsts investīcijas tiek ieguldītas infrastruktūras sakārtošanā, vides aizsardzībā, kur ir nepieciešami lieli līdzekļi, kādu nav atsevišķiem maziem uzņēmumiem. Valsts investīciju rezultātā uzlabojas iedzīvotāju dzīves apstākļi.
3. Lai saskaņotu Latvijas finansiālos līdzekļus ar investīciju vajadzībām infrastruktūrai, Ekonomikas ministrija katru gadu, nākamajiem trim gadiem izstrādā valsts investīciju programmu (VIP), ņemot vērā valdības deklarācijā noteiktās prioritātes un tautsaimniecības attīstības virzienus. Galvenās nozares, ko aptver VIP ir transports, valsts pārvalde, vides aizsardzība.
4. Latvijas ekonomiskajai izaugsmei svarīgas ir gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas. Ārvalstu tiešās investīcijas papildina nepietiekamos valsts iekšējos uzkrājumus. Kā vietējo, tā ārvalstu investīciju rezultātā pieaug ražošanas apjomi, palielinās kapitāla pieplūde, pieaug ienākumu līmenis valstī, līdz ar to pieaug arī uzkrājumi, paverot jaunas attīstības iespējas. Pat neliela izdevumu samazināšana investīcijām, izsauc vairākkārtēju IKP samazinājumu, un otrādi- izdevumi investīciju palielināšanai izsauc vairākkārtēju IKP pieaugumu, ko ekonomikā apzīmē ar jēdzienu “investīciju multiplikatora” jeb “investīciju reizinātāja” efekts.
5. Investējot līdzekļus kādā nozarē, vienmēr jāsaskaras ar zināmu risku.
Galvenie ārvalstu investīciju piesaisti ietekmējošie faktori: makroekonomiskā vide, valūtas risks, valsts regulējošā politika, konkurences apstākļi, infrastruktūra.
6. Latvija daudzos gadījumos zaudē ārzemju investorus vairāku iemeslu dēļ:
• mazā tirgus mēroga dēļ;
• Latvijā samazinās valūtas risks, taču līdz ar to, samazinās arī peļņas procenti un tas nav izdevīgi ieguldītājiem;
• Latvijā vēl pastāv daudzi nodokļus nemaksājoši uzņēmumi, daudzās nozarēs joprojām nav efektīvas konkurences, nekustamā īpašuma tirgū pastāv kadastrālās vērtības neatbilstība tirgus vērtībai;
• nesakārtotās infrastruktūras dēļ.
7. Negatīvi Latviju ietekmē tas, ka ārvalstu investīcijas rūpniecībā koncentrējas galvenokārt zemo un vidējo tehnoloģiju nozarēs, kas ir saistīts ar augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu Latvijā.
8. No visām Latvijā saņemtajām ārvalstu tiešajām investīcijām pēdējo divarpus gadu laikā apmēram vienu trešo daļu saņēma banku sektors un tādējādi bankas varēja piesaistīt ārējos resursus, galvenokārt aizņēmumu veidā.
9. Latvijai ir izdevīgas investīcijas uz zināšanām balstītajās nozarēs, jo tieši šajās nozarēs tiek saražota visaugstākā pievienotā vērtība.
10. Palielinās Latvijas Būvniecības padomes , kā arī nevalstisko organizāciju loma būvniecības politikas pilnveidošanā un īstenošanā.
11. Palielinoties būvniecības apjomiem, aizvien vairāk palielinās visu līmeņu speciālistu un kvalificētu darbu izpildītāju deficīts.

Priekšlikumi

1. Lai sekmētu ārvalstu investoru piesaisti, nepieciešams nodrošināt lielākas komunikācijas iespējas starp potenciālajiem ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmējiem, rīkojot dažādas izstādes, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus.

2. Valstī jāsakārto un jāuzlabo izglītības sistēma tā, lai Latvijā nākotnē pietiekošā daudzumā tiktu sagatavots augsti kvalificēts darbaspēks tehniskajās zinātnēs.

3. Lai veicinātu ne tikai Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu, bet arī lauku un pierobežas reģionu attīstību, jāsakārto un jāuzlabo šo reģionu infrastruktūra un reģionālo ceļu stāvoklis.

4. Sakārtojot nodokļu politiku, radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi.

SAĪSINĀJUMI

IKP- iekšzemes kopprodukts
VID- valsts ieņēmumu dienests
ASV- Amerikas Savienotās Valsts
VIP- valsts investīciju programma
NKS – nocionālā kontu sistēma
ES- Eiropas Savienība
OECD- Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Literatūras saraksts

1. Bikse V. Makroekonomikas pamati.-R.: SIA Izglītības soļi, 1998.- 314.lpp.
2. Biznesa vides attīstība Latvijā: tendences un iespējas/Biznesa Augstskola Turība.-, Rīga.: Turība, 2004.- 200 lpp.
3. Gončarovs G. Finansu teorija.-R.: Latvijas Universitāte , 2000.-110.lpp.
4 Kutuzova O. Finanses un kredīts.-R.: Turība, 2003.-150.lpp
5.Lībermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz Eiropas Savienību.-R.:Kamene, —- 518.lpp.
6.Šenfelde M, V.Ņikitina Makroekonomika.-R.: Kamene, 2002.-220.lpp.
7.Zīle H. Latvijas ārējie ekonomiskie sakari.-R.: Turība, 2003.-365.lpp.
8.Zīle R. u.c. Latvija uz XXI gadsimta sliekšņa.-R.: Jāņa sēta, 1999.-152.lpp.
9.Ozols A. Ārvalstu investīcijas Latvijā-cik tas ir labi? //Latvijas ekonomists, Nr.9(117), 2004.- 5.-13.lpp.

10. Slavinska I., „ Uzņēmējdarbības plānošana un kontrole”.- R.: Biznesa augstskola Turība, 2003.-167.lpp.

11. Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2003. decembris -39. -49.lpp.

12.Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2004. jūnijs.-38.-48.lpp.

13. Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2004. decembris -21. -26.lpp.

14.Investīcijas.//Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.-R.:LR Ekonomikas ministrija, 2005. decembris.-21. – 26.lpp.

15.Investīcijas un būvniecība//Statistikas ceturkšņa biļetens, Nr.2, 2004.-1.-26.lpp.

16. Latvijas statistikas gadagrāmata 2005.// Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2005, 184.- 191.lpp.

17.Valsts investīciju programma sadalījumā pa Latvijas reģioniem.// Reģionu attīstība Latvijā.-R.:VSIA Reģionu attīstība, 2003.-59.-62.lpp.

18.http://www.VIP.lv

19.http://www.lem.gov.lv